Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunākie raksti

Raivis Melnis.

Pulkvedis Raivis Melnis nosauc trīs prioritātes efektīvākai aizsardzībai

Premjerministres ārštata padomnieks, pulkvedis Raivis Melnis, kurš kopš pagājušā gada ir NBS kontingenta komandieris Ukrainā, otrdienas pēcpusdienā Ir skaidro, ko vēlas paveikt, ja Saeima viņu apstiprinātu aizsardzības ministra amatā

Pēc otrā mēģinājuma uz Eirovīzijas skatuves top viena no oficiālajām publicitātes fotogrāfijām. Foto — LSM publicitātes foto

Kā Latvija gatavojas lielajai Eirovīzijas skatuvei?

Trīs minūšu priekšnesuma pārcelšana no Rīgas uz lielo Eirovīzijas skatuvi prasa skrupulozu darbu trīs mēnešu garumā

Pro vairs neatbalsta Siliņas valdību

airBaltic zaudējumi – 70,1 miljoni

Krievu droni masveidā uzbrūk Ukrainai

Lasīt vairāk →

Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Rūdolfs Balcers. Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Rūdolfs Balcers par paaudžu maiņu un jauno lomu hokeja izlasē

Sestdien Latvijas vīriešu hokeja izlasei pirmā spēle pasaules čempionātā, kas līdz maija beigām risināsies Šveicē. Par komandas mērķiem un noskaņojumu stāsta jaunais kapteinis Rūdolfs Balcers

Rūdolfs Balcers. Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Pēdējais piliens

Droni Latvijas gaisa telpā bija tikai iegansts aizsardzības ministra atlaišanai

Uz lielceļa, kas šķērso Fegeraša kalnus  Rumānijā. Ceļojumā līdz Melnajai jūrai viņi devās ar vecu ar auto, kas nopirkts par 400  eiro.

Misija uz riteņiem — Grandānu ģimenes velobrauciens Ukrainā

Aprīlī Grandānu ģimene devās velobraucienā no Vinnicas līdz Kamjanecai-Podiļskai, lai aicinātu cilvēkus ziedot velosipēdus Ukrainas bērniem. Ceļošanu pa kara skarto zemi četrotne uzskata par savu misiju

Raidieraksti

Personības

Alise Anna bija vienīgā kaiju kliedzienu atdarināšanas konkursa dalībniece kostīmā. Publicitātes foto

Medicīnas studente Anna — labākā kaiju atdarinātāja Latvijā

.0px;">Kaijas balss atdarināšanas konkurss Latvijā notika pirmo reizi. To rīkoja uzņēmums Getliņi Eko, un Alise Anna plūca laurus sīvā, gandrīz 20 cilvēku konkurencē, iegūstot 30 punktus. Pasākumam viņa sāka gatavoties savlaicīgi, vakaros mājās izmēģināja kaijas kliedzienus un saņēma atzinīgu mammas vērtējumu. Šādi trenējusies trīs vakarus pēc kārtas, ierobežojot kliegšanas laiku līdz divām minūtēm, lai nebūtu jāuzklausa arī kaimiņu viedokļi. «Es dzīvoju dzīvoklī, tāpēc īsti skaļi nevarēju bļaut,» Alise Anna atzīstas. «Tērpu man palīdzēja izgatavot draudzene konkursa dienas rītā. Tas, ka man vienīgajai bija pilns kaijas kostīms, man šķiet, palīdzēja iegūt tik augstu žūrijas vērtējumu. Tajā pašā rītā palasīju arī par kaiju izturēšanos. Kaiju uzvedība ir 40% pašpārliecinātības, 40% — haoss un panika, 20% — frī kartupeļi. Pie tā arī turējos.»Dodoties uz konkursu, pilnībā iegājusi lomā, Alise Anna Rumbulas stacijā noplūca dažas

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Kristīne Želve.

Sieviešu stāstu spēks. Saruna ar kinorežisori Kristīni Želvi

Kinorežisore Kristīne Želve uzņēmusi filmu par filozofi Mildu Palēviču (1889—1972) un jau vētī tulkotājas un disidentes Maijas Silmales mantojumu

Emīls Nils Gaišprātis.

Latvijas arbūzu prezidents Emīls Nils Gaišprātis

Emīlam Nilam Gaišprātim ir tikai 17 gadu, bet viņš jau nodibinājis savu uzņēmumu un zīmolu Tava oga. Viņš ir jaunākais arbūzu lielsaimnieks un nozares eksperts Latvijā

«Man ir paveicies, ka bija iespēja aizbraukt uz ārzemēm, nopelnīt naudu, iegūt izglītību, bet atbraukt atpakaļ,» saka Rūta Treija. «Tagad mans uzdevums ir veidot tiltu starp kriminoloģiju un sabiedrību.»

Kas slēpjas aiz noziegumiem? Saruna ar Rūtu Treiju

Juridiskās psiholoģijas un kriminoloģijas docētājas Rūtas Treijas lekcijizrādes par noziegumiem bieži ir izpārdotas. Ne tikai tāpēc, ka Latvijā nav konkurences, bet arī tāpēc, ka viņai piemīt skatuves harisma, bagāta dzīves pieredze, strādājot ārzemēs un vienai audzinot divus bērnus

Daudziem improvizatoriem ir bail no klusuma auditorijā, saka Mareks Ruskuls jeb Improbomzis. «Stāsts ir jāuzbūvē. Kāp kalnā, un tā galā ir emocija — visbiežāk smiekli.» Taču atmodināt skatītājos citas emocijas esot augstāka likme, uz ko tiekties, viņš atklāj.

No programmētāja līdz «Improbomzim»

Kad pastāvīgais skatuves partneris vairs nevarēja spēlēt, Mareks Ruskuls prātoja: kā turpināt improvizēt? «Izdomāju, ka katru reizi spēlēšu ar citiem improvizatoriem.» Bez iepriekšējas mēģināšanas, uz skatuves kopā lecot tumsā. «Improvizācijā saspēle ar partneriem ir ļoti svarīga, bet es to atmetu. Reaģēju uz partneri, nezinot, kāds viņš ir, un skaistums ir tajā, ka nezinām, kas būs.»Tā d

Renāte Lagzdiņa.

Botāniskā dārza jaunā elpa – Renātes Lagzdiņas vīzija

Vēl nav apritējis gads, kopš Renāte Lagzdiņa kļuva par LU Botāniskā dārza direktori. Īsajā laikā dārzs iedzīvinājis jaunas tradīcijas un apņemšanos ieaicināt pēc iespējas vairāk cilvēku šajā pilsētas zaļajā oāzē

Edijs Sīmanis.

Kā ripzāģis sagrāva sapni, bet radīja jaunu mērķi. Edija Sīmaņa stāsts

Edija Sīmaņa (34) sapni kļūt par treneri sagrāva ripzāģis gaterī. Viņam bija 15 gadu, kad zaudēja kreisās rokas plaukstu. Vairs neredzēja mērķi savai dzīvei, bet, pārvarot grūtības, tagad to atradis sportā un līdzcilvēku motivēšanā

Asnate Smeltere.

Modes ikonas nemainīgā elegance – Asnate Smeltere

Modes dizainere, Latvijas modes vēstures leģenda Asnate Smeltere nebeidz pārsteigt — viņa joprojām ir kā barometrs labai gaumei un latviešu modes, stila un skaistuma izjūtai

Kā panākt paredzamību veselības aprūpes finansējumā un ko tas dotu?

Diskusijās par Latvijas veselības aprūpi gadiem atkārtojas arguments: pirms prasīt papildu finansējumu, sistēmai vispirms jākļūst efektīvākai. Tas izklausās loģiski – kurš gan iebilstu pret efektivitāti? Sistēmā tiešām ir neefektivitātes: lieki izmeklējumi, nevienmērīga pakalpojumu kvalitāte, zema vakcinācijas un skrīningu programmu aptvere, nepietiekami izmantotas digitālās iespējas, vājas datu analīzes tradīcijas un arī institucionāla inerce. Taču no tā neizriet, ka finansējuma problēma nav pie vainas – gluži pretēji.

Edgars Labsvīrs

Latvijas valsts IT  – laiks pacelt to nākamajā līmenī

Latvija sirgst ar to, ko es saucu par "datu dīķu" sindromu. Katrai ministrijai un katrai iestādei ir sava sistēma, savas prioritātes, savs IT plāns, savukārt iedzīvotājam joprojām dati jāvada manuāli, jāpievieno e-pastam izziņas, ko jau ir izsniegusi cita valsts iestāde. 2026. gadā tas vairs nav tehnoloģisks ierobežojums, bet gan plānošanas un politiskās gribas jautājums.

Edžus Žeiris

Valodas likums jādara stingrāks tagad

Rakstu mudināja šā gada 20. aprīļa diskusija «Kas ir cieņa pret valsts valodu?» ar Saeimas komisijas balsojumu par Imigrācijas likuma normu, noraidot priekšlikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas gribētājiem, kas piecus gadus jau dzīvo Latvijā, prasīt nevis latviešu valodu vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2), bet gan, lai prastu latviešu valodu vismaz vidējā līmeņa pirmajā pakāpē (B1).

Didzis Šēnbergs

Tūkstošiem jauniešu Latvijā pietrūkst iedrošinājuma un ģimenes atbalsta

Šobrīd Latvijā bērnu un jauniešu skaits, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpē, ir virs 5000 (CSP, 2025). Tie ir jaunieši, kas dzīvo jauniešu namos, audžuģimenēs vai ģimenēs, kuras nespēj par viņiem pienācīgi parūpēties. Pētījumi rāda, ka jaunieši no sociālā riska grupām nereti jau dzīves sākumā piedzīvo atstumtību – daudz biežāk sastopas ar vientulību, sociālo izolāciju, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, grūtībām atrast darbu un cīņu ar mentālās veselības traucējumiem.

Zane Ozola

Dzīvnieka uzvedību nevar regulēt tikai ar aizliegumiem

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi suņa īpašniekam un suņa, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, turēšanai”, kas līdz 28. aprīlim bija nodots publiskajai apspriešanai, pēc būtības ir nepieciešams – par to nav šaubu. Sabiedrības drošība un atbildīga dzīvnieku turēšana nevar palikt pašplūsmā, taču, iepazīstoties ar piedāvātā regulējuma projekta saturu, rodas sajūta, ka kaut ko gribam regulēt tikai ķeksīša pēc.

Sindija Liepiņa

Kā jaunais Sporta likums mainīs ierasto kārtību?

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien biežāk izskan diskusijas par izmaiņām sporta nozares pārvaldībā. Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināts jaunais Sporta likums, tomēr līdz ar jauno regulējumu mainīsies līdzšinējais finansēšanas un pārvaldības modelis domu – Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) vairs nepiešķirs valsts budžeta līdzekļus nozarei, bet notiks pāreja uz valsts tiešā atbalsta un pašvaldību atbildības modeli. 

Jānis Liepiņš

Ko darīt ar droniem?

Latvijas sabiedrību atkal ir pāršalkušas satrauktas pārdomas par to, ka mūsu valstī kārtējo reizi ir ielidojuši un nogāzušies militāra pielietojuma droni. Par laimi – līdz šim bez nopietniem postījumiem.

Reinis Lazda

Kā mazināt «mātes sodu»?

Jau šonedēļ visā Latvijā svinēsim Mātes dienu, godinot māmiņas un izsakot pateicību par viņu rūpēm, mīlestību un darbu, kas ieguldīts bērnu audzināšanā. Šī diena ir arī piemērots brīdis, lai atgādinātu, ka darba tirgū aizvien pastāv nevienlīdzība un sievietes, kuras izvēlējušās kļūt par mātēm, zināmā mērā tiek “sodītas” ar zemāku atalgojumu. Kas ir tā sauktais “mātes sods”, kāpēc tas joprojām pastāv Latvijas darba vidē un kā to mazināt?

Juris Nīmants

Kad tribīne kļūst par tirgus laukumu – Latvijas politisko debašu kultūras traģēdija

Kāds runā pie mikrofona. Teikums nav pabeigts. No zāles izskan replikas, smiekli, aplausi vai demonstratīva trokšņošana. Runātājs apklust vai cenšas turpināt, bet vārdi jau pazuduši kā sauciens tuksnesī. Tā nav aina no politiskās satīras seriāla.

Lauma Paegļkalna

Kāpēc nabadzību iestrādājam savā vērtību skalā, liedzot pacientiem kvalitatīvu dzīvi?

Konferencē par dzīvību glābjošu medikamentu pieejamību “Bez veselības nav valsts” man jautāja, vai Latvija neriskē kļūt par valsti, kas var nonākt kvalitatīvas un mūsdienīgas veselības aprūpes perifērijā. Patiesībā mēs jau tur esam. Pacientiem Latvijā nav pieejamas tās pašas iespējas, kas citviet Eiropas Savienībā. Inovācijas, zāļu tirgus harmonizācija un pārrobežu veselības aprūpe pie mums nenonāk laikus, un sekas ir redzamas ne tikai fragmentētajā statistikā, bet jo sevišķi cilvēku traģiskajos likteņos.

Baiba Ziemele

Satura mārketings

Pirmo reizi Latvijā – Baltijas Vizuālā teātra skate

No 21. līdz 24. maijam Rīgā pirmo reizi Latvijā norisināsies Baltijas Vizuālā teātra skate (BVTS) – lielākais šī žanra notikums Baltijā, kas vienuviet pulcēs spilgtākās un inovatīvākās vizuālā teātra izrādes no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas (OFF programma). Šis unikālais notikums Baltijas kontekstā piedāvā starpdisciplināru skatījumu uz teātri, kur stāsts tiek izteikts caur kustību, vizuālo valodu, objektiem, skaņu un telpu. BVTS ir platforma, kur satiekas laikmetīgais leļļu, objektu un fiziskais teātris, radot daudzslāņainu māksliniecisko pieredzi dažāda vecuma skatītājiem.Devīze – “Esi gatavs redzēt citādi!” – aicina paplašināt uztveres robežas un piedzīvot teātri jaunā kvalitātē.

Latvijas Leļļu teātris
Allium, lobijs

Pēdējais vēsturiskajā Mežaparkā: premiālo dzīvokļu projekts Lakeside nosvin spāru svētkus

Ķīšezera krastā, vienā no gleznainākajām Rīgas apkaimēm, norit premium klases dzīvojamā projekta Lakeside būvniecība, un nupat nosvinētie spāru svētki iezīmē nozīmīgu posmu šī projekta attīstībā – konstrukciju pabeigšanu un pāreju uz nākamo būvdarbu fāzi: fasāžu, inženiertīklu, publisko telpu un dzīvokļu apdares darbiem. Pirmā ēka Allium tiks nodota ekspluatācijā līdz šā gada vasarai, bet viss projekts – līdz 2026. gada beigām.

Lakeside
https://pixabay.com/photos/audi-a4-avant-combi-black-car-1203738/

Biežākās problēmas ar lietotām Audi automašīnām un pieprasītākās rezerves daļas Latvijā

Audi Latvijā jau gadiem ir viens no populārākajiem premium zīmoliem lietoto auto segmentā. A4 un A6 modeļi, kā arī Q sērijas krosoveri piedāvā labu aprīkojumu, komfortu un stabilu vadāmību par konkurētspējīgu cenu. Tomēr līdz ar moderniem TFSI un TDI dzinējiem, turbokompresoriem, tiešās iesmidzināšanas sistēmām un automātiskajām pārnesumkārbām pieaug arī uzturēšanas prasības. Ar nobraukumu noteikti mezgli sāk prasīt papildu uzmanību, un tieši šīs vietas visbiežāk nosaka kopējās ekspluatācijas izmaksas.Kāpēc Audi uzturēšana ar gad

TRODO

Bizness un ekonomika

Andris Nikuļcevs, SIA Anniko īpašnieks.

Lielākais zālītes audzētājs Andris Nikuļcevs

Nemitīgi modernizējot uzņēmumu un krājot zināšanas, Andrim Nikuļcevam izdevies izkonkurēt visus citus Latvijas paklājzāliena audzētājus. Viņš joprojām gandrīz visu paveic pats

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Līga Pommere, SIA Balt-Go īpašniece.

Ģeoloģes Līgas Pommeres ceļošanas vaļasprieks pārtop biznesā

Līgatnietes, tagad cēsnieces, ģeoloģes Līgas Pommeres vaļasprieks — ceļošana — pirms 18 gadiem pārtapa biznesā. Uzņēmuma Balt-Go organizētos ceļojumus iecienījuši dažādu paaudžu vidzemnieki

Inese Veismane (no labās), SIA Gardums īpašniece, un Baiba Bokmeldere, projektu vadītāja.

No bļodas kūkas līdz savai bodei

Gulbenietes Ineses Veismanes vaļasprieks, kūku cepšana, pārtapis biznesā. Kūku bodi Gardums vietējie un pilsētas viesi iecienījuši jau 15 gadus

Pētījumi

Tiesnese Marika Senkāne: «Tā nav laba prakse, ja lēmums ir priekšvēlēšanu gaisotnē. Tas ir ārkārtīgi negodīgi un netaisnīgi, un atbildīgi cilvēki nevarētu tā rīkoties.»

«Argumenti bija nekam nederīgi.» Augstākās tiesas tiesnese par pensiju uzkrājumu izņemšanu

Satversme tautai nedod atlaides — Augstākās tiesas tiesnese Marika Senkāne skaidro, kāpēc neatbalsta CVK lēmumu sākt parakstu vākšanu par otrā līmeņa pensiju uzkrājuma izņemšanu

Rīgas Austrumu slimnīcas Aptiekas dienesta vadītāja Laila Eglīte rāda automatizētu zāļu skapi, kas ievestos medikamentus šķiro un izsniedz pēc vajadzības, kā arī uzmana to derīguma termiņu.

Valsts gatavība krīzēm — vai medikamentu pietiks?

Valsts ir parūpējusies, lai atbildīgajiem dienestiem būtu medikamentu rezerves katastrofu, pandēmijas vai kara gadījumā. Taču par to, kur krīzes brīdī zāles ņemt iedzīvotājiem, pagaidām jādomā pašiem

Kurš Taureņu pirts sarunās iegāza Ameriku un Ušakovu?

Tiesā nonākusi Rīgas mikroautobusu korupcijas lieta, kurā par kukuļa pieprasīšanu apsūdzība celta bijušajam Rīgas vicemēram Andrim Amerikam. Vai pienāks arī Nila Ušakova kārta?

«Ja mēs šodien pārtrauktu darbu, šajā valstī daudz kas apstātos,» Aigars Ceruss aprīļa beigās norādīja intervijā raidījumam De facto. Kad Ir tagad lūdz to precizēt, viņš atbild, ka nevēlas iedziļināties infrastruktūras jautājumos.

Aigara Cerusa impērija valsts IT sfērā

Valsts IT iepirkumu skandāla degpunktā nonācis uzņēmēja Aigara Cerusa bizness — viņš martā divas nedēļas pavadīja apcietinājumā. Pētām, kādos iepirkumos viņa uzņēmumi gadu gaitā ieguvuši miljonos mērāmus pasūtījumus un ko valsts iestādes iesāks ar aktuālajiem līgumiem

Ilustrācija — Freepik

Vai degvielas cenu kāpums ir godīgs?

Degvielas tirgotāji noraida pārmetumus par negausīgu peļņu, arī Konkurences padome pārkāpumus nesaskata. Tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatlaidīgi turpina virzīt uz priekšu likumu par virspeļņas nodokli

Zemessargu mācības Rīgas kuģu būvētavas teritorijā, trenējoties aizsargāt kritisko infrastruktūru pret iespējamu uzbrukumu.

«Kurš cits, ja ne mēs?» Ko dienests Zemessardzē iemācījis aktrisei, komponistam un uzņēmējam

Zemessardze ar 10 tūkstošiem brīvprātīgo ir skaitliski lielākais bruņoto spēku balsts. Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem licis uzdot jautājumu par personisko atbildību Latvijas neatkarības aizstāvēšanā. Ko cilvēki dienestā ir iemācījušies par sevi un valsti?

Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Kā partijas tērē valsts dotos miljonus?

Jau pēc sešām nedēļām sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Ir analizē, cik pilni ir partiju maki un kuras pārkāpušas finanšu tēriņu noteikumus

Šo ilustrāciju Ir publicēja jau pirms diviem gadiem, kad rakstījām par dārgo airBaltic obligāciju emisiju un ambiciozajiem plāniem piesaistīt kapitālu biržā. «Mēs esam izaugsmes stāsts,» sacīja toreizējais airBaltic vadītājs Martins Gauss, taču viņa riskantā vīzija iestrēga un tagad jaunajai vadībai jāglābj kompānija no maksātnespējas riska.
Ilustrācija — Image Creator

Vai «airBaltic» noturēsies gaisā?

Irānas kara radītā degvielas krīze sāpīgi trāpījusi airBaltic, ko milzīgie parādi ir bīstami novājinājuši. Kā nacionālā lidsabiedrība var noturēties gaisā?

Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai sarkanās līnijas ES politikā sāk izplūst?

Rumānijā sociāldemokrāti apvienoja spēkus ar galēji labējiem, lai gāztu proeiropeisko valdību. Citviet dažas tradicionālās partijas apsver sadarbību vai jau sadarbojas ar partijām, ko uzskata par “radikālām”.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kāpēc Z paaudze jūtas tik vientuļa?

Z paaudze piedzīvo vientulības krīzi: esam ciešāk savienoti, bet jaunieši jūtas izolēti.

ARTE
ARTE.

VIDEO: Vai Bulgārijas vēlēšanas ir izšķirošs pavērsiens?

Vai Rumena Radeva partijas “Progresīvā Bulgārija” pārliecinošā uzvara nesenajās vēlēšanās nozīmē pagriezienu Bulgārijas politikā?

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kāpēc sabiedriskie mediji Eiropā ir apdraudēti?

Eiropas sabiedriskie mediji saskaras ar arvien pieaugošu politisko un finansiālo spiedienu.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE.

VIDEO: Vai Ungārijas vēlēšanas ir pārmaiņu brīdis Eiropai?

Briselē Eiropas Komisija cer uz jaunu sākumu attiecībās ar Ungāriju.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai ES var apturēt pornogrāfisku dziļviltojumu izplatību?

Pornogrāfisku dziļviltojumu izplatība rada trauksmi visā Eiropā, un likums nespēj tikt līdzi šai tendencei.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai māksliniekiem Eiropā būtu jāsaņem pamatienākumi?

Kultūras darbinieki iestājas par Eiropas līmeņa nodarbinātības statusu, kas nodrošinātu mākslinieku aizsardzību laikā, kad sarūk finansējums un pieaug mākslīgā intelekta loma.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kāda ir Eiropas nostāja par karu Irānā?

ASV un Izraēlas karš pret Irānu neizbēgami ir arī Eiropas karš. Eiropā valda domstarpības par to, kā rīkoties.

ARTE

Recenzijas

Mūziķis un projekta idejas autors Leo Novus (Otomārs Krišjānis Kariņš) un dziedātāja Madlēna Ūdre. Publicitātes foto

Ledainais Saulkrastu minimālisms

Kā sirreāls franču sapnis — jaunais latviešu duets Saule-Saule

Jānis Žilde, žurnālists un mūzikas kritiķis
Kamēr viena aktrise (šajā izrādē Agnese Budovska) lasa, divas citas — Ance Strazda un Anta Aizupe — uzlikušas parūkas un tikpat uzpazīstamās Neiburgas brilles, dodas par rakstnieces ikdienas maršrutiem.

Atsaucies, lūdzu!

Teātra trupas Kvadrifrons jaunā izrāde Es esmu tas, kas paliek pāri ir reizē uzminējums un mīkla

Par dzīvi, mīlestību un nāvi

Rakstnieks Roalds Dobrovenskis atmasko politiskos rēgus, empātiski atklāj vecuma blaknes un mudina domāt par nākotni

Modes žurnāla redaktores lomā Merila Strīpa, aiz viņas žurnāliste (Anna Hateveja) un redaktores asistents (Stenlijs Tuči). Publicitātes foto

Sātans Pradas brunčos 2 – nostalģija vai radošā krīze?

Filma Sātans Pradas brunčos 2 ekspluatē nostalģiju

Kristīne Simsone

Populārākie raksti