Viedoklis

Pirms pavisam neilga laika RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts rīkoja hakatonu studentiem “Saki, ko darīt ar Saku?”. Lai arī par hakatonu nebija informēta ne vietējā kopiena, ne Dienvidkurzemes novada pašvaldība, devos to apmeklēt un klātienē saprast, kā tiek veidots šis stāsts par Sakas pagasta nākotni. Tikai pašā hakatonā ārā izlīda āža kāja - šo pasākumu, visdrīzāk, sponsorēja iedzīvotāju noraidītā nesamērīgi lielā vēja parka autors K2 Ventum. Man šis hakatons šķita ļoti labs piemērs tam, ka sabiedrības un pašvaldības neiesaistīšana var radīt pretēju efektu – nevis mazināt pretestību, bet palielināt neuzticēšanos procesam.

Nule kā piedzīvotais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir vēl viens nopietns signāls, ka Latvijas uzņēmumi un valsts iestādes atrodas pastāvīgā kibernoziedznieku redzeslokā. Šoreiz incidents ir īpaši būtisks, jo uzbrucējiem, iespējams, izdevies piekļūt vēsturisko maksājumu kvīšu datiem, tostarp klientu personas datiem. CSDD norāda, ka potenciāli skarto datu vidū ir cilvēku vārdi, uzvārdi, personas kodi, adreses, transportlīdzekļu numuri, maksājumu summas un datumi.

Aizvadītās nedēļas nogales vētra Latvijā bija vairāk nekā tikai nepatīkami vai ekstrēmi laikapstākļi. Plaši elektroapgādes pārrāvumi, mobilo sakaru traucējumi, problēmas degvielas uzpildes stacijās, slimnīcās un veikalos, traucēta transporta kustība - dažu stundu laikā kļuva ļoti redzams, cik cieši mūsu ikdiena un ekonomika ir saistīta ar sistēmām, kuru darbību ikdienā uztveram kā pašsaprotamu.