Viedoklis
Jaunākie raksti
Drošība un darbs piekrastē: kā jūras vējš var mainīt nākotni
Baltijas jūra pēdējos gados kļuvusi par vietu, kur satiekas viss: klimata mērķi, tautsaimniecības ambīcijas, dabas aizsardzība, zveja, kuģošana un – arvien biežāk – drošība. Atkrastes vēja enerģija Latvijai nav tikai stāsts par “zaļo” elektrību. Tā ir izvēle par to, kādu mēs gribam redzēt Baltijas jūru: vai tā būs mūsu enerģētiskās neatkarības, drošības un inovāciju telpa, vai arī – strīdu, bažu un nenoteiktības teritorija.
No pārdevēja uz pašapkalpošanos: vai tas der visiem pircējiem?
Mazumtirdzniecības attīstība Baltijā šobrīd piedzīvo ne tikai strauju tehnoloģisku progresu, bet arī būtisku sabiedrības uzvedības maiņu. Līdzās inovāciju ieviešanai arvien skaidrāk iezīmējas pircēju sadalījums divās grupās – tehnoloģiju piekritējos, kuri aktīvi pieņem digitālus risinājumus un dod priekšroku ātrai, autonomai iepirkšanās pieredzei, un tradicionālajos pircējos, kuri joprojām sagaida cilvēcisku kontaktu, stabilitāti un ierasto apkalpošanas modeli.
- Viedoklis
- 15.05.2026.
Latvija 70. vietā pasaulē: ko tas pasaka par mūsu valsts zīmolu?
Aizritējuši jau seši gadi, kopš Latvijas valsts zīmola jeb tēla veidošana tika aizsākta teju no jauna. Šajā laikā valsts publiskā tēla veidošanas aktivitātēm atvēlēti gandrīz 6 miljoni eiro – organizētas dažādas darba grupas, rīkotas domnīcas, definētas vērtības, tomēr publiskajā telpā izskan informācija, ka izdevumu atdeve nav konkrēti izvērtēta. Valsts kā zīmols ir ļoti daudzslāņains un, lai gan stratēģiskais rāmis un idejas ir ļoti labas, aizvien pieklibo konsekventa šo vērtību iedzīvināšana visos līmeņos.
- Viedoklis
- 14.05.2026.
Vai par OCTA var runāt vienkārši un visiem saprotami?
Lai arī 1. aprīlis jeb joku diena jau aiz muguras, ar apdrošināšanas nozari saistītie mīti un stereotipi Latvijā dzīvo savu dzīvi visu gadu. Un nevis kā nevainīgi joki, bet drīzāk kā vecas anekdotes, kuras visi ir dzirdējuši, bet kaut kādā brīdī sāk uztvert kā patiesību. Atšķirība tikai tāda, ka smiekli mēdz beigties brīdī, kad notiek negadījums un izrādās, ka realitāte strādā pēc citiem noteikumiem.
- Viedoklis
- 14.05.2026.
Enerģētiskā neatkarība sākas ar izglītību
Degvielas cenu svārstības pēdējos mēnešos jau kļuvušas par nemainīgu un stabilu fenomenu - konflikts Tuvajos Austrumos, kas ietekmējis vienu no svarīgākajiem naftas ceļiem pasaulē, Hormuza šaurumu, ir jūtams arī Latvijas ikdienā.
- Viedoklis
- 13.05.2026.
Kā panākt paredzamību veselības aprūpes finansējumā un ko tas dotu?
Diskusijās par Latvijas veselības aprūpi gadiem atkārtojas arguments: pirms prasīt papildu finansējumu, sistēmai vispirms jākļūst efektīvākai. Tas izklausās loģiski – kurš gan iebilstu pret efektivitāti? Sistēmā tiešām ir neefektivitātes: lieki izmeklējumi, nevienmērīga pakalpojumu kvalitāte, zema vakcinācijas un skrīningu programmu aptvere, nepietiekami izmantotas digitālās iespējas, vājas datu analīzes tradīcijas un arī institucionāla inerce. Taču no tā neizriet, ka finansējuma problēma nav pie vainas – gluži pretēji.
Latvijas valsts IT – laiks pacelt to nākamajā līmenī
Latvija sirgst ar to, ko es saucu par "datu dīķu" sindromu. Katrai ministrijai un katrai iestādei ir sava sistēma, savas prioritātes, savs IT plāns, savukārt iedzīvotājam joprojām dati jāvada manuāli, jāpievieno e-pastam izziņas, ko jau ir izsniegusi cita valsts iestāde. 2026. gadā tas vairs nav tehnoloģisks ierobežojums, bet gan plānošanas un politiskās gribas jautājums.
Valodas likums jādara stingrāks tagad
Rakstu mudināja šā gada 20. aprīļa diskusija «Kas ir cieņa pret valsts valodu?» ar Saeimas komisijas balsojumu par Imigrācijas likuma normu, noraidot priekšlikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas gribētājiem, kas piecus gadus jau dzīvo Latvijā, prasīt nevis latviešu valodu vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2), bet gan, lai prastu latviešu valodu vismaz vidējā līmeņa pirmajā pakāpē (B1).
Tūkstošiem jauniešu Latvijā pietrūkst iedrošinājuma un ģimenes atbalsta
Šobrīd Latvijā bērnu un jauniešu skaits, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpē, ir virs 5000 (CSP, 2025). Tie ir jaunieši, kas dzīvo jauniešu namos, audžuģimenēs vai ģimenēs, kuras nespēj par viņiem pienācīgi parūpēties. Pētījumi rāda, ka jaunieši no sociālā riska grupām nereti jau dzīves sākumā piedzīvo atstumtību – daudz biežāk sastopas ar vientulību, sociālo izolāciju, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, grūtībām atrast darbu un cīņu ar mentālās veselības traucējumiem.
