Viedoklis

Pagājušās nedēļas notikumi parādīja, cik ātri viena publiska ieraksta radīta diskusija var pāraugt daudz plašākā stāstā. No jautājuma par valsts finansējumu atsevišķām organizācijām dažu dienu laikā esam nonākuši līdz situācijai, kurā “NVO” sociālajos tīklos teju kļuvis par lamuvārdu. Un zem šiem trim burtiem tiek salikts ļoti daudz kas, radot ērtu mērķi, pret kuru novirzīt sabiedrības neapmierinātību un dusmas.

Būt vientuļam mazam spēlētājam globālās konkurences apstākļos nav sevišķi racionāli. Ne velti ārvalstu investori un uzņēmumi redz Baltiju drīzāk kā vienotu tirgu, kamēr mēs paši joprojām kautrīgi domājam: te – mēs, tur – lietuvieši un igauņi. Latvijas uzņēmējiem – gan valsts kapitālsabiedrībām, gan privātajam sektoram – vajadzētu audzēt ambīcijas un par savu darbību domāt plašāk – vismaz Baltijas mērogā.

Runājot par Baltijas valstu ekonomikām, jau ilgstoši ir ierasts uz Latviju raudzīties kā pastarīti, kas attīstības ziņā atpaliek no abām savām kaimiņvalstīm.