Viedoklis

Jaunākie raksti

Kristīne Jarinovska. Publicitātes foto.
Arnis Škapars. Publicitātes foto

Latvijas ekonomikas problēma nav kapitāla trūkums, tā ir neizlēmība

Drošība, noturība un ekonomikas izaugsme ir cieši saistītas. Taču laikā, kad Eiropa strauji palielina ieguldījumus aizsardzībā, svarīgākais jautājums nav, kur atrast naudu. Svarīgākais jautājums ir, vai spējam pieņemt lēmumus, kas šo naudu pārvērš izaugsmē.

Arnis Škapars
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Vēja enerģijas attīstība nedrīkst notikt uz dabas rēķina

Vēja enerģijas attīstība nedrīkst notikt uz dabas aizsardzības rēķina. Dabas aizsardzības pārvaldes prasību ignorēšana, kā rezultātā ziņots par Liepājas vēja parkā bojāgājušiem sikspārņiem, turklāt aizsargājamu sugu pārstāvjiem, ir nepieņemama. Vēja enerģijas asociācija (VEA) stingri nosoda šādu rīcību. Atbildīga saimniekošana nozīmē ne tikai elektroenerģijas ražošanu, bet arī pienākumu novērst kaitējumu dabai un ievērot uzraugošo institūciju lēmumus.

Lāsma Līvzeniece
Tīna Blūma. Publicitātes foto.

Administratīvais slogs skolu direktoriem kļūst aizvien lielāks

Darba sludinājumu platformās šobrīd ir teju 30 izglītības iestāžu, lielākoties skolu, direktoru vakances. Lai gan situācija salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad vasarā bija pat 50 direktoru vakances, ir uzlabojusies, daudzviet Latvijā šis jautājums aizvien ir aktuāls.

Tīna Blūma
Dace Tauriņa. Publicitātes foto.

Taisnīga alga nenozīmē vienādu algu

Runājot par taisnīgu atalgojumu, viens no pieņēmumiem ir tāds, ka cilvēkiem, kuri dara līdzīgu darbu, būtu jāsaņem vienāda alga, taču praksē diviem darbiniekiem ar līdzīgiem amata nosaukumiem atalgojums var pamatoti atšķirties, savukārt divi šķietami ļoti atšķirīgi amati var būt līdzvērtīgi atalgojuma ziņā. Atalgojuma noteikšanu ietekmē amata vērtība organizācijā, atbildības līmenis, nepieciešamās kompetences, darba tirgus situācija un konkrētu prasmju pieejamība, tāpēc pārdomātas atalgojuma sistēmas uzdevums nav visiem maksāt vienādi. Tās mērķis ir panākt, lai atalgojums tiktu noteikts pēc skaidriem un konsekventiem principiem, un tas ļauj organizācijām piesaistīt speciālistus ar nepieciešamajām kompetencēm.

Dace Tauriņa
Aiga Švede. Publicitātes foto.

No oftalmoloģijas uz redzes aprūpi jeb kas jāmaina bērnu redzes aprūpes sistēmā

Tūkstošiem bērnu Latvijā ik gadu gaida garās rindās uz valsts apmaksātu redzes pārbaudi. Mums ir speciālisti, kuri varētu nodrošināt pieejamāku redzes aprūpi, taču pašreizējā sistēma šo resursu pilnvērtīgi neizmanto. Tā ir būvēta ap oftalmoloģiju, lai gan mūsdienīgā redzes aprūpē nepieciešama dažādu speciālistu sadarbība, skaidri sadalītas kompetences un pacienta vajadzībām, nevis administratīvai loģikai pakārtots pakalpojumu ceļš.

Aiga Švede