Viedoklis
Jaunākie raksti
Eksāmeni vienādi, bet iespējas sagatavoties – atšķirīgas
Šī gada eksāmenu rezultāti liecina, ka situācija kopumā nav dramatiski pasliktinājusies, tomēr vairākās jomās progress ir minimāls. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas publicēto informāciju pamatizglītībā latviešu valodas centralizētā eksāmena vidējais rezultāts ir 56,2% (2025. gadā – 58,5%), savukārt matemātikā tas ir nedaudz uzlabojies, sasniedzot 54,8% (2025. gadā – 53,8%). Vidējās izglītības optimālā līmeņa centralizētajos eksāmenos uzlabojies latviešu valodas vidējais rezultāts – 58,9% (2025. gadā – 55,9%), kā arī angļu valodas vidējais rezultāts – 67,3% (2025. gadā – 60,7%). Matemātikas optimālā līmeņa centralizētā eksāmena vidējais rezultāts saglabājies līdzīgā līmenī – 42,4% (2025. gadā – 43,7%). Domājot par šiem rezultātiem, svarīgi atcerēties, ka skolēnu iespējas tiem sagatavoties bijušas ļoti atšķirīgas, jo skolās un pašvaldībās aizvien atšķiras gan mācību līdzekļu nodrošinājums, gan pedagogu pieejamība.
Ko patiesībā nozīmē zināt Latvijas vēsturi?
Izglītības un zinātnes ministre nesen paudusi, ka Latvijas skolās lielāka uzmanība būtu jāvelta Latvijas vēstures apguvei, jo jauniešu zināšanas šajā jomā ne vienmēr ir pietiekamas. Šis vērtējums mudina jautāt, vai skolēni patiešām zina pārāk maz vai tomēr problēma ir citur?
- Viedoklis
- 07.08.2026.
Pēc vēlēšanām mums būs jādzīvo kopā
- Viedoklis
- 06.08.2026.
«Dzīvnieks nav lieta» – Šveices pieredze Latvijai ceļā uz mūsdienīgu tiesību sistēmu
- Viedoklis
- 10.08.2026.
Latvijas konkurētspēja sākas dabaszinību klasē
Diskusijās par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasē izskan dažādi argumenti. Vieni bažījas par papildu slodzi skolēniem, citi uzdod jautājumu, vai vēl viens eksāmens patiešām uzlabos izglītības kvalitāti.
- Viedoklis
- 07.08.2026.
Pēc vēlēšanām mums būs jādzīvo kopā
Priekšvēlēšanu periods vienmēr ir laiks, kad politiskā konkurence kļūst asāka un publiskajā telpā pieaug emociju īpatsvars. Taču šajās vēlēšanās īpaši izteikta kļuvusi vēl kāda tendence - arvien biežāk politiskās diskusijas tiek veidotas, nevis strīdoties par idejām un risinājumiem, bet apšaubot cilvēku, organizāciju vai veselu sabiedrības grupu leģitimitāti.
- Viedoklis
- 07.08.2026.
Jaunās digitālās drošības prioritātes Eiropā un Latvijā
Eiropas Savienība nupat iepazīstinājusi mūs ar plašo dienaskārtību, kuru būs jāfinansē un jāievieš visās dalībvalstīs. Digitālā vide kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – šī pamatpatiesība iegūst jaunu tvērumu. Tā ir nozīmīgs bērnu labbūtības, patērētāju aizsardzības, valsts drošības un Eiropas stratēģiskās neatkarības jautājums.
- Viedoklis
- 06.08.2026.
«Dzīvnieks nav lieta» – Šveices pieredze Latvijai ceļā uz mūsdienīgu tiesību sistēmu
Šobrīd Latvijas Saeimā norisinās diskusijas par grozījumiem Civillikumā, paredzot tajā nostiprināt principu, ka dzīvnieks nav lieta. Ļoti līdzīgas diskusijas pirms vairāk nekā divdesmit gadiem notika arī Šveicē, kur kopš 2003. gada Civillikumā ir noteikts, ka “dzīvnieki nav lietas”, vienlaikus paredzot, ka Civillikuma normas uz dzīvniekiem attiecas tikai tiktāl, ciktāl šo jautājumu neregulē speciāli normatīvie akti. Latvijas diskusijās bieži dzirdami argumenti par īpašuma tiesībām, taču daudz retāk tiek runāts par dzīvnieka emocionālo vērtību - tieši šis aspekts bija viens no būtiskākajiem Šveicē.
Miljoni digitalizācijai – vai produktivitāte aug līdzi?
Eiropas Komisijas dati liecina, ka valsts pakalpojumu digitalizācijas ziņā Latvija ierindojas 4. vietā Eiropas Savienībā. Šāds rezultāts nav nejaušs – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas publicētā informācija liecina, ka vien Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros valsts pārvaldes un pašvaldību digitālajai transformācijai novirzīti vairāk nekā 129 miljoni eiro. Valsts pārvalde iegulda arvien jaunās informācijas sistēmās, uzņēmumi ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, bet pakalpojumi un procesi tiek digitalizēti. Tajā pašā laikā regulāri izskan jautājums, vai līdz ar investīcijām pieaug arī produktivitāte un efektivitāte un kā panākt, lai ieguvēji būtu visi – valsts pārvalde, uzņēmēji un sabiedrība kopumā?
Mākslīgā intelekta laikmetā Latvijai jāveicina sieviešu līdzdalība STEM jomās
Mākslīgā intelekta straujā ienākšana dažādās nozarēs būtiski palielina pieprasījumu pēc speciālistiem, kuri spēj analizēt datus, izstrādāt digitālus produktus, stiprināt kiberdrošību, ieviest finanšu tehnoloģiju risinājumus un automatizēt uzņēmumu procesus. Šīs prasmes visbiežāk saistītas ar STEM jomām - zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku. Saskaņā ar Eurostat 2025. gada datiem sievietes Latvijā veido 25,9 % no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistiem, kas ir par 6,4 procentpunktiem vairāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Tomēr aptuveni trīs ceturtdaļas IKT speciālistu Latvijā joprojām ir vīrieši. Nelielā darba tirgū šī disproporcija tieši ietekmē valsts spēju attīstīt tehnoloģiju uzņēmumus, piesaistīt investīcijas un saglabāt konkurētspēju.
Būvniecībā šobrīd ir kompromisu laiks
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās paredz, ka nozarē saglabājas minimālā mēnešalga 1050 eiro apmērā un minimālā stundas likme 6,29 eiro apmērā. Šāda atlīdzība būs jāmaksā visiem būvniecībā nodarbinātajiem. Tas ir nozīmīgs signāls gan darbiniekiem, gan uzņēmējiem, gan pasūtītājiem par to, ka nozare turpina virzīties uz caurspīdīgāku, sociāli atbildīgāku un godīgāku uzņēmējdarbības vidi. Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka 1050 eiro būvniecībā nav alga, par kuru iespējams ilgtermiņā piesaistīt pieredzējušus speciālistus. Patiesībā tas ir atalgojuma līmenis, kas vairāk atbilst būvnieka palīgam vai darbiniekam bez iepriekšējas pieredzes.
