Viedoklis
Jaunākie raksti
Nozīmīgu pensiju sistēmas reformu steigā veikt nedrīkst
Pašlaik Latvijā notiek parakstu vākšana par likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Saistībā ar to publiskajā telpā bieži tiek piesaukta Lietuvas un Igaunijas pieredze. Lai gan Baltijas valstu pensiju 2. līmeņa sistēmām ir kopīgs mērķis, to uzbūve un finansēšanas principi būtiski atšķiras. Tieši šīs atšķirības arī nosaka to, ko naudas līdzekļu izņemšana faktiski nozīmē katrā no valstīm.
Pacienti finansē “airBaltic” – kā to izbeigt?
Katru gadu Latvijā dzirdam vienu un to pašu: veselības aprūpei atkal piešķirti rekordlieli līdzekļi. 2026. gadā veselības nozarei paredzēti apmēram 1,9 miljardi eiro jeb 10,6% no visiem valsts budžeta izdevumiem. No malas šķiet – tā ir milzīga summa. Taču realitātē rindas pie ārstiem nemazinās, pacienti turpina maksāt no savas kabatas, bet mediķi joprojām runā par hronisku nepietiekamu finansējumu.
- Viedoklis
- 22.05.2026.
No līdzdalības uz līdzatbildību - vai jaunieši Latvijā ir gatavi pieņemt lēmumus?
- Viedoklis
- 21.05.2026.
Viedie sensori biškopībā palīdz sekot stropa ekosistēmai un drošai pārziemošanai
- Viedoklis
- 21.05.2026.
Iepirkums, kurā bērns paliek otrajā plānā: kāpēc skolu ēdināšanas sistēmai vajadzīgs restarts
- Viedoklis
- 22.05.2026.
No līdzdalības uz līdzatbildību - vai jaunieši Latvijā ir gatavi pieņemt lēmumus?
Jauniešu līdzdalība ir temats, kas tiek apspriests arvien biežāk. Runājam par to, ka jauniešiem jāiesaistās, jāizsaka viedoklis, jābūt aktīviem. Bet vai ar šādu līdzdarbošanos ir gana? Līdzdalība iegūst īstu nozīmi tikai tad, kad tā pārtop ietekmē un atbildībā, piemēram, piedaloties vēlēšanās vai iesaistoties lēmumu pieņemšanā. Vai jaunieši Latvijā ir gatavi ne tikai piedalīties, bet arī uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem?
- Viedoklis
- 21.05.2026.
Viedie sensori biškopībā palīdz sekot stropa ekosistēmai un drošai pārziemošanai
Pēc ziemas miera pilsētā izvietotās bišu dravas ir vienas no pirmajām, kas atkal mostas. Šī ziema bija īpaši auksta, un biškopībā tieši šis periods vienmēr ir izšķirošs, kas parāda, cik spēcīga un dzīvotspējīga ir bišu saime, vai pieticis barības un cik labi tā spējusi pielāgoties mainīgajiem laikapstākļiem. Mūsdienās tehnoloģijas ļauj biškopjiem arī ziemas laikā sekot līdzi stropu stāvoklim, nepaļaujoties tikai uz pieredzi, intuīciju un novērojumiem dabā.
- Viedoklis
- 21.05.2026.
Iepirkums, kurā bērns paliek otrajā plānā: kāpēc skolu ēdināšanas sistēmai vajadzīgs restarts
Katru dienu tūkstošiem bērnu visā Latvijā sēžas pie skolas pusdienu galda. To, kas nonāk viņu šķīvjos, nosaka uztura normas, pavāru prasmes un izmantoto produktu kvalitāte. Taču izšķirošā ietekme ir iepirkumu sistēmai, kas šobrīd nedarbojas bērnu interesēs. Lai gan formāli iepirkumos ir iekļauti kvalitātes kritēriji, praksē tie bieži paliek tikai “uz papīra", jo sistēma joprojām ļauj uzvarēt piedāvājumam ar cenu, kas objektīvi neļauj nodrošināt kvalitatīvu ēdienu. Bez obligātas cenu "grīdas" cieš bērnu pusdienu kvalitāte.
- Viedoklis
- 20.05.2026.
“Haips” vai reāla vērtība – kā saprast, vai MI tiešām atmaksājas?
Vairāk nekā 35% Latvijas iedzīvotāju ikdienā aktīvi izmanto mākslīgo intelektu (MI), galvenokārt tas lietots privātām vajadzībām (28%), 16% izmantojuši MI darbam, bet 8% - izglītības procesā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par aizvadīto gadu. MI risinājumi aktīvi tiek ieviesti arī organizācijās gan privātajā, gan valsts sektorā – “Eurostat” dati liecina, ka šobrīd jau katrs piektais uzņēmums ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto MI.
Organizāciju līderiem jākļūst par viedokļu līderiem
Kāpēc pēdējā gada laikā manā sabiedrisko attiecību aģentūrā strauji pieaudzis pieprasījums pēc organizāciju vadītāju personīgā zīmola stratēģijām un mediju treniņiem? Tas ir saistīts ar ļoti zīmīgu tendenci.
Kāpēc daudzi biometāna projekti nomirst pusceļā?
Dabasgāzes cenas turpina pieaugt, un pašreizējā ģeopolitiskā situācija nevieš cerības, ka tuvākajā nākotnē tās varētu samazināties. Tas saasina jautājumus par Latvijas enerģētisko neatkarību, ilgtermiņa stabilitāti un drošību. Tieša atbilde globālajiem dabasgāzes tirgus izaicinājumiem ir videi draudzīgāka alternatīva – biogāzes stacijas.
“Skola ir darbiņš” — kāpēc šī frāze var nodarīt vairāk ļauna nekā laba?
Daudzās ģimenēs maijs ir laiks, kad straujiem soļiem tuvojas mācību gada noslēgums skolā, bet citās ģimenēs, kurās aug piecgadnieki un sešgadnieki, šis ir īstais laiks, lai pievērstu uzmanību tam, vai bērns ir gatavs skolai? Lai gan šķiet, ka vasaras noslēgums vēl ir tālu aiz kalniem, patiesībā šobrīd ir īstais brīdis sākt domāt un runāt par skolu, lai mācības būtu intereses objekts, nevis bieds. Lai rudenī mazais skolēns būtu gatavs mācīties, noteikti ieradumi jāsāk veidot jau tagad, turklāt, gatavošanās skolai ir process, kurā iesaistās visa ģimene, tāpēc ir svarīgi saprast, kā ikviens var palīdzēt topošajam skolēnam, un kādi aspekti liecina par gatavību sākt skolas gaitas? Palīdzot bērnam sagatavoties skolai, svarīgi nepārspīlēt, lai neradītu nepatiku vēl pirms mācību sākuma.
