Viedoklis
Jaunākie raksti
Pacienta tiesības izvēlēties zāles nedrīkst upurēt lētākās cenas sacensībai
Tuvredzīga veselības politika, kas balstīta tikai uz īstermiņa cenrāžu kritērijiem, ilgtermiņā izmaksā dārgi – gan cilvēciski, gan ekonomiski. Slimi, nedroši un vīlušies pacienti nav sabiedrības resurss. Viņi ir signāls, ka sistēma nestrādā un ka zaudētājos ir arī ekonomika, kas uztur valsti.
Mākslīgā intelekta laikmetā sieviešu līdzdalība ir svarīgāka nekā jebkad
Statistika liecina, ka sieviešu īpatsvars IT nozarē ir būtiski uzlabojies, no aptuveni 20% 2015. gadā līdz aptuveni 25% līdz 30% pērn, taču vienlaikus iesaistes veicināšana šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Ir nepieciešams sekmēt sieviešu īpatsvaru jaunuzņēmumu vidē un tehnoloģiju uzņēmumu vadībā. Tieši mākslīgā intelekta attīstība ģeometriskā progresijā pastiprina nepieciešamību pēc iekļaujošas vides. Mākslīgā intelekta organizāciju valdēs ir tikai 15% sieviešu, taču šie uzņēmumi ietekmē politiskos procesus visā pasaulē.
- Viedoklis
- 18.03.2026.
Kāpēc sievietēm joprojām jāizvēlas starp “labas mātes” un “efektīvas līderes” lomu?
- Viedoklis
- 19.03.2026.
Eiropas un finanšu ietvars kardiovaskulārai veselībai
Eiropas Savienības veselības politika pēdējos gados ir piedzīvojusi pārmaiņas. Tas, kas iepriekš tika uzskatīts par nacionālu atbildību, arvien biežāk kļūst par kopēju Eiropas politiku ar skaidri definētiem mērķiem, instrumentiem un termiņiem. Decembrī Eiropas Komisija prezentēja pirmo ES Kardiovaskulārās veselības plānu (Safe Hearts Plan), iezīmējot jaunu posmu Eiropas veselības politikā. Plāns uzsver, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Eiropā, kā arī nosprauž konkrētus mērķus, kā piemēram, priekšlaicīgas mirstības samazināšanu par 25% līdz 2035.gadam un vienota ES veselības pārbaužu protokola ieviešanu jau no 2026. gada.
- Viedoklis
- 18.03.2026.
No iezvanpieejas interneta līdz MI: 35 tehnoloģiju attīstības gadi Latvijā
Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā. Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.
- Viedoklis
- 18.03.2026.
Kāpēc sievietēm joprojām jāizvēlas starp “labas mātes” un “efektīvas līderes” lomu?
Martā, atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu, publiskajā telpā daudz runājam par sieviešu sasniegumiem, iedvesmojošiem līderības stāstiem un vienlīdzīgām iespējām. Latvija starptautiskajos rādītājos bieži izskatās labi, jo sievietēm ir augsts izglītības līmenis un līdzdalība darba tirgū, kā arī formāli vienlīdzīgas tiesības. Taču vienlaikus sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas augstākajā vadībā un rodas paradokss, kāpēc valstī ar augstiem līdztiesības rādītājiem sievietes tik reti nonāk augstākajos amatos? Atbilde nav meklējama sieviešu kompetencē vai ambīciju trūkumā. Pētījumi liecina, ka šķēršļi veidojas vairākos līmeņos - sabiedrībā, organizācijās un individuālajā pieredzē, un tie savstarpēji pastiprina viens otru.
- Viedoklis
- 17.03.2026.
Valsts noraksta 31 gadu no diabēta pacientu dzīves
Latvijas 1.tipa diabēta pacientiem nav pieejamas divas ļoti nozīmīgas ārstēšanas tehnoloģijas - glikozes sensori un insulīna sūkņi, kas tiek apmaksātas no valsts budžeta visās citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā - Lietuvā un Igaunijā. Starptautiska pētījuma dati liecina, ka Latvijas 1.tipa cukura diabēta pacienti zaudē 31 bez invalidizējošām komplikācijām nodzīvotu dzīves gadu, kad pacients varētu sniegt aktīvu pienesumu Latvijas sabiedrībai. 1.tipa diabēta pacientu skaits, kuri pašlaik nesaņem valsts apmaksātas tehnoloģijas ir 5878 cilvēki, no tiem 3089 cilvēki ir darbpējas vecumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc 19.martā plkst.8.30 pie Saeimas notiks pikets par glikozes sensoru un insulīna sūkņu kompensēšanu no valsts budžeta. Mērķis ir dot iespēju diabēta pacientiem dzīvot un strādāt ilgāk.
Mākoņpakalpojumu nākotne – reālajā patēriņā balstītas cenas
Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu. Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.
Pašvaldību uzņēmumu kotēšana biržā – neizmantotās iespējas
Pašvaldību uzņēmumi sniedz pakalpojumus, kuriem nepieciešamas milzīgas investīcijas — ūdensapgāde, enerģētika, transports, namu pārvaldīšana. ES fondu ēra nav mūžīga, un aizvien stingrākas ilgtspējas prasības padara infrastruktūras uzturēšanu dārgāku. Tieši tāpēc pašvaldībām jādomā plašāk par finansēšanas ekosistēmu: banku kredīti un ES fondi ir svarīgi, bet kapitāla tirgi var nodrošināt ilgtermiņa investīcijas bez tieša spiediena uz pašvaldības budžetu vai nepieciešamības sniegt papildu galvojumus.
Jēgpilna bērnu un jauniešu līdzdalība: Rīga un MC-YOU Minecraft projekts
Noteikti kādreiz esat bijuši liecinieki procesam vai projektam, kur tiek iesaistīti bērni un jaunieši. Un noteikti esat atskārtuši, ka šī iesaiste visbiežāk ir tikai dekoratīva vai pat manipulatīva – kāds kaut ko jauku sazīmē, jaunieši komentē procesus, kuros tiem nav ne mazāko izredžu ko izmainīt, vai līdzdalība tiek sajaukta ar izklaidi. Rezultātā reāla ietekme mākslas darbā, pilsētvidē vai saturā nav nekāda.
