Viedoklis

Rīgā ir sākusies ilgi gaidīta un faktiski neizbēgama sociālo pakalpojumu sistēmas reforma. Sociālā joma galvaspilsētā daudzus gadus darbojās pēc sen izveidotiem principiem — struktūra bija sarežģīta, birokrātija apgrūtinoša, darbinieki pārslogoti, bet klienti nereti nonāca rindās, kas neatbilda mūsdienu pakalpojumu standartam. Tāpēc šodien, kad Rīgas Sociālais dienests uzsāk modernizāciju un restrukturizāciju, tas nav tikai administratīvs solis — tā ir sistēmas dzīvotspējas prasība.

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.