Viedoklis
Jaunākie raksti
Gudra portfeļa vadība MI laikmetā: kāpēc lēmumi "uz papīra" vairs nenes peļņu
Mūsdienu biznesa vidē ikgadēja plānošana un budžeta apstiprināšana, balstoties uz optimistiskām prognozēm un garām prezentācijām, arvien mazāk atbilst realitātei. Tirgus mainās daudz ātrāk, nekā uzņēmumi spēj pielāgot savus stratēģiskos plānus. Rezultātā daudzas stratēģiski nozīmīgas iniciatīvas turpina saņemt finansējumu tikai tāpēc, ka tas tām jau ir piešķirts – pat tad, ja pirmie rezultāti liecina, ka iecerētais nedarbojas un ieguldījums nenes gaidīto vērtību. Šādā situācijā lielākā kļūda nav neveiksmīgs projekts, bet gan nevēlēšanās to laikus apturēt.
E-rēķinu iecere un realitāte: kur slēpjas zemūdens akmeņi?
Ja Latvijas valsts iestādes un pašvaldības sekmīgi gan izraksta, gan saņem e-rēķinus, tad tikai daļa uzņēmumu šodien ir iesaistīti e-rēķinu apritē. Jāatgādina, ka 2028. gada 1. janvārī e-rēķinu izrakstīšana un saņemšana Latvijā kļūs obligāta visiem uzņēmumiem – ne tikai tiem, kas sadarbojas ar publisko pārvaldi.
- Viedoklis
- 17.08.2026.
Inovatīvi medikamenti – ieguldījums, kas Latvijai atmaksājas vairāk nekā desmitkārtīgi
- Viedoklis
- 14.08.2026.
No stereotipiem līdz dialogam – izglītojošas aktivitātes palīdz jauniešiem ieraudzīt atšķirīgo
- Viedoklis
- 17.08.2026.
Inovatīvi medikamenti – ieguldījums, kas Latvijai atmaksājas vairāk nekā desmitkārtīgi
Katrs eiro, ko Latvija iegulda inovatīvajos medikamentos, sabiedrībai rada vairāk nekā 10 eiro sociālekonomisko ieguvumu. Tomēr joprojām esam vienā no pēdējām vietām Eiropā jaunu medikamentu pieejamībā. Kaut arī veselības nozare pēdējos gados uz papīra ir bijusi prioritāte, priekšvēlēšanu posms ir laiks, kad no vārdiem beidzot pāriet uz darbim, lai kaut nedaudz tuvotos Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem veselības aprūpē.
- Viedoklis
- 14.08.2026.
Ar likumu hitu neradīsi – Latvijas mūzikai vajag stimulus, nevis kvotas
Kultūras ministrijas iecerētās radio kvotas tiek pasniegtas kā atbalsts Latvijas mūzikai. Es tam nepiekrītu. Ne tāpēc, ka radio nozare būtu pret Latvijas mūziku, bet tāpēc, ka šāds instruments 2026. gadā vienkārši vairs nedarbojas. Vēl vairāk – tas var kaitēt gan radio nozarei, gan pašiem Latvijas mūziķiem.
- Viedoklis
- 14.08.2026.
No stereotipiem līdz dialogam – izglītojošas aktivitātes palīdz jauniešiem ieraudzīt atšķirīgo
Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka vardarbība jauniešu vidū ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām. Visā pasaulē aptuveni 25% bērnu un pusaudžu saskaras ar mobingu, savukārt vardarbības sekas ietekmē ne tikai fizisko veselību, bet arī emocionālo labsajūtu, mācību sasniegumus un sociālo attīstību.
- Viedoklis
- 13.08.2026.
Septiņas profesijas, kas izturēs mākslīgā intelekta laikmetu
Darba tirgus šobrīd mainās straujāk, nekā universitātes spēj pielāgot studiju programmas. Vēl pirms diviem gadiem “prompt engineering” šķita šaura, entuziastiem paredzēta niša. Šodien mākslīgais intelekts jau raksta ievērojamu daļu programmkoda pasaules lielākajos tehnoloģiju uzņēmumos un pārveido profesijas, kas vēl nesen šķita nesatricināmas.
Kāpēc Igaunijas ministrijas uzticas datiem, bet mūsu vadītāji vienīgi klātbūtnei?
Šī gada augustā Ministru prezidents Andris Kulbergs paziņoja: "Kovida vairs nav, ir jāatgriežas un jāstrādā uz vietas," un uzdeva Finanšu ministrijai līdz 1. septembrim sagatavot priekšlikumus par klātienes darba paplašināšanu valsts pārvaldē. Manā pieredzē šāda pieeja ir pazīstama gan strādājot ar publisko sektoru konsultāciju uzņēmumos PricewaterhouseCoopers un L.E.K. Consulting, gan vēlāk, sarunājoties ar iestādēm DeskTime vārdā. Frāze “mums tā ir bijis vienmēr” bieži kļūst par argumentu esošās kārtības saglabāšanai, pat ja patiesībā jau sen būtu bijis vērts izskatīt, vai tā joprojām ir efektīvākā.
Vārdiem vairs neticu: mani trīs neērtie jautājumi deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām
Pēc diviem mēnešiem atkal dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu deputātus 15. Saeimā. Pirms tam būs jau ierastā izrāde ar vairāksolīšanu, citu partiju noniecināšanu, savas partijas biedru «spalvu spodrināšana» un apnicīgas reklāmas kampaņas uz katra stūra. To visu atjaunotās Latvijas trešdaļgadsimta mūžā esam redzējuši un ik reiz vērojam tikpat garlaikoti kā vecu, daudzkārt skatītu filmu.
Drošību nevar uzlikt par pienākumu. Taču bez pienākuma drošības nebūs
Vai personisko drošību var uzlikt par pienākumu? Drošību var veicināt, regulēt un noteikt kā obligātu prasību konkrētās situācijās, taču cilvēku nevar padarīt atbildīgu tikai tāpēc, ka pienākums ierakstīts likumā. Noteikumi var mainīt rīcību, bet tie paši par sevi vēl neveido izpratni, attieksmi un paradumus.
