Viedoklis
Jaunākie raksti
Naftas šoks satricina tirgus, bet pensiju plāni notur kursu
2026. gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos sākās ar pārliecinošu optimismu – kā brauciens pa taisnu, labi pārskatāmu šoseju. Taču februāra beigās situācija strauji mainījās – ģeopolitiskie satricinājumi Tuvajos Austrumos pārvērta tirgus par slidenu un līkumainu ceļa posmu, kur investoriem nācās ātri pielāgoties jaunai realitātei un pārskatīt gaidas par inflāciju, procentu likmēm un izaugsmi.
- Viedoklis
- 23.04.2026.
Kling, klang, esam klāt
- Viedoklis
- 23.04.2026.
Valoda kā patvērums
- Viedoklis
- 23.04.2026.
Postliteratūras garlaicīgais feiss
- Viedoklis
- 22.04.2026.
Latvijas nodokļu sistēmas paradokss – konkurētspējīga uz papīra, bet ne realitātē
- Viedoklis
- 22.04.2026.
Latvijas nodokļu sistēmas paradokss – konkurētspējīga uz papīra, bet ne realitātē
Latvijas nodokļu sistēma starptautiski izskatās kā veiksmes stāsts, bet realitātē aina ir krietni sarežģītāka, jo ar labu nodokļu rāmi vien nepietiek – ekonomisko izaugsmi nosaka ekonomikas struktūra, investīciju piesaiste un nodokļu sistēmas stabilitāte.
Kā risināt strīdus ar medijiem?
Strīdēties ar medijiem, portāliem, televīziju, radio var šķist bezjēdzīgi. Vai tad žurnālisti un redaktori ieklausīsies savas auditorijas paustajā kritikā vai bažās par pašu veidoto materiālu kvalitāti? Tikpat bezjēdzīgi varētu šķist strīdēties ar tiesnešiem, skursteņslauķiem, celtniekiem, arhitektiem, pārdevējiem, mediķiem – teju ar ikvienas profesijas pārstāvjiem par viņu darba lietderību, izvēlēm, profesionālajiem standartiem. Turklāt uz medijiem attiecas vārda un izteiksmes brīvības principi. Vai kritizēt un apšaubīt mediju nenozīmē vērsties pret šiem principiem un ierobežot preses brīvību?
Zināšanu tirgus: kā izglītības eksports pārkārto globālo ekonomiku
Pasaules augstākās izglītības karte mainās ātrāk, nekā daudzi to spēj ieraudzīt. Kamēr daudzas valstis cīnās ar demogrāfisko kritumu un pieaugošu spiedienu uz budžetu, citas prasmīgi izmanto globālo pieprasījumu pēc kvalitatīvas izglītības, lai piesaistītu talantus un investīcijas. Šobrīd pasaulē darbojas aptuveni 50 000 augstskolu. Tās ir kā smadzeņu centri, kas rada, uzkrāj un izplata zināšanas, taču vēl pirms gadsimta šie centri bija stingri piesaistīti savas valsts teritorijai, kur studenti nāca kā uz zināšanu avotu.
Vadītāja loma MI laikmetā - starp ažiotāžu un cilvēcību
Domājot par mākslīgā intelekta (MI) ietekmi darba tirgū, bieži diskutējam par to, kā tas ietekmēs darbiniekus, vai un kuras profesijas tiks aizstātas, taču vienlīdz svarīgi ir analizēt arī MI ietekmi uz vadītāju lomu, iespējām un izaicinājumiem. Lai gan MI neaizstās vadītājus, tas būtiski maina un nākotnē vēl vairāk mainīs veidu, kā vadīt organizācijas un komandas. Vadītājiem ir jāidentificē lietas, ko algoritmi nevar nodrošināt, un jāmeklē veidi, kā stiprināt šos aspektus savā ikdienā, piemēram, kritisko domāšanu, spēju mazināt bažas un sniegt cilvēcisku atbalstu. Mūsdienās vadītājam jākļūst par tiltu starp cilvēkiem un MI.