Viedoklis
Jaunākie raksti
Mākslīgā intelekta rīku un citu tehnoloģiju lietošanu ietekmē mūsu personības iezīmes
Kad domājat par cilvēkiem, kuri izmēģina modernākās tehnoloģijas, iespējams, Jums prātā nāk jaunieši, kuri “stāv rindā” pēc jaunākā modeļa viedtālruņa un izmēģina visus tehnoloģiskos atklājumus. Pētījumi gan atklāj, ka šis priekšstats ir maldīgs. Tas, kādēļ daži cilvēki ar entuziasmu pieņem jaunas tehnoloģijas, bet citi - pretojas, ir skaidrojams ar mūsu psiholoģiju. Šajā rakstā caur Latvijas skolotāju pētījuma pieredzi tiek skaidroti mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju pieņemšanas vai nepieņemšanas aspekti.
Tehnoloģiju 5.0 laikmets bez dažādības vadības – neatrisināts risks
Vai mākslīgais intelekts aizstās tavu darbu? Šāds un līdzīgi jautājumi pēdējos gados tiek uzdoti arvien biežāk. Tomēr, strādājot ar organizācijām dažādības vadības jomā, arvien skaidrāk redzu – patiesais risks nav tehnoloģijas. Risks ir vadība, kas neapzinās cilvēku dažādības nozīmīgumu un nespēj ar to strādāt pārmaiņu apstākļos.
- Viedoklis
- 23.01.2026.
Vai vistu mēsli ir jaunais zelts?
- Viedoklis
- 22.01.2026.
Līdzsvars starp piesardzību un drosmi: kā Baltijas uzņēmēji kaļ attīstības plānus?
- Viedoklis
- 26.01.2026.
Turbulence nav tikai drauds – tā ir iespēja Latvijai pacelties augstāk
Karš, bailes, drošība, birokrātija, izaugsme – šie vārdi pēdējos gados arvien biežāk iezīmē mūsu ikdienas fonu. Tie rada iespaidu, ka pasaule atrodas nepārtrauktā turbulencē, kas šūpo – Latviju, Eiropu un visas pārējās valstis. Taču būtiski apzināties: mēs neesam tikai pasīvi pasažieri, kas var vienīgi reaģēt uz sekām. Mums ir iespēja būt pilotiem.
- Viedoklis
- 23.01.2026.
Kokrūpniecības nākotne sākas ar atklātību valsts mežos
Pirms dažiem gadiem itāļu ekonomists un politiķis, agrākais ECB prezidents, Mario Dragi savā ziņojumā secināja, ka Eiropas Savienība zaudē tempu salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu – īpaši inovāciju, produktivitātes un tehnoloģiju jomā, kas ietekmē ilgtermiņa izaugsmi un dzīves līmeni. Latvija, savukārt, zaudē produktivitātē un attīstībā saviem kaimiņiem, īpaši, Lietuvai. Dragi pievērsās visai Eiropas Savienībai, es šajā rakstā pievērsīšos Latvijai, un vēl šaurāk, kokrūpniecībai – nozarei, kuru pārzinu vislabāk. Stagnāciju šajā nozarē var sākt pārvarēt ar pāris pareiziem lēmumiem.
- Viedoklis
- 23.01.2026.
Vai vistu mēsli ir jaunais zelts?
Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.
- Viedoklis
- 22.01.2026.
Līdzsvars starp piesardzību un drosmi: kā Baltijas uzņēmēji kaļ attīstības plānus?
Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu. Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.
Viens par vecu, cits – par jaunu
Līdz ar piecu paaudžu līdzāspastāvēšanu un nerimstošo tehnoloģiju uzrāvienu darba tirgus piedzīvo izaicinošas pārmaiņas. Pieeja, kad vecums tiek saistīts ar profesionālām spējām vai nespēju, ir novecojusi. Apzinoties, ka paaudžu brīžiem atšķirīgie viedokļi un vērtības patiesībā ir spēcīgs resurss, ir iespējams veicināt organizācijas konkurētspēju un izaugsmi.
Kapitāla tirgus sākas galvās: kāpēc mums jāpārskata savi priekšstati
Valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšana biržā jau gadiem tiek minēta kā tik ļoti nepieciešams grūdiens Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Tas būtu solis ceļā uz noturīgāku ekonomiku – mazāk atkarīgu no banku finansējuma, atvērtāku sabiedrības līdzdalībai un ārvalstu investīcijām. Taču no koncepcijām un stratēģiskiem dokumentiem līdz reālai rīcībai tā arī netiekam. Diskusijas sākums par “Rīgas namu pārvaldnieka” iespējamu iešanu uz biržu liek uzdot jautājumu – vai mums pašiem vispirms nav nepieciešama neliela “revīzija” domāšanā: kā mēs par šo salīdzinoši jauno tēmu domājam, kā par to runājam un kādus rezultātus patiesībā ceram sasniegt.
Krīzēs maksājam visi: pirmās mācības no Bauskas ielas sprādziena
Dažādas krīzes un nelaimes gadījumi Latvijā, gribam to vai nē, notiek regulāri. Upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Taču katra šāda krīze sniedz dažādas mācības un liek uzdot vienu un to pašu jautājumu – vai paši esam izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu?
