Viedoklis
Jaunākie raksti
Publisko iepirkumu reformā nepieciešami papildu risku mazināšanas mehānismi
Valsts mērķis ir panākt, lai katrs budžeta eiro tiktu izmantots ar maksimālu atdevi, vienlaikus samazinot birokrātiju, stiprinot konkurenci un padarot publisko iepirkumu procesus caurspīdīgākus un efektīvākus. Taču, paaugstinot Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto līgumcenu robežvērtību precēm un pakalpojumiem no 10 tūkstošiem līdz 143 tūkstošiem eiro, pastāv drauds, ka līdz pat 90 % iepirkumu nonāks tā sauktajā “aklajā zonā”.
Influenceri kā mediji? Jautājums vairs nav “vai”, bet “kad”!
Pēdējos mēnešos, piedaloties Eiropas Influenceru marketinga asociācijas (EIMA) sanāksmēs, bieži pie sevis pasmaidu un nekautrējoties to arī saku saviem Eiropas kolēģiem, ka esmu kā sūklis šai telpā. Sēžu, klausos, uzsūcu informāciju par regulējumiem, likumiem, ierobežojumiem, prasībām, kas citur jau darbojas, bet līdztekus ir samērā attāli no Latvijas dienaskārtības. Loģiski – lieli tirgi, milzīga auditorija, citi mērogi. Bet tad padomāju vēlreiz un atskārstu – Eiropā nekas nav lokāls!
- Viedoklis
- 09.04.2026.
Meta pakalpojumu politika
- Viedoklis
- 08.04.2026.
1000 eiro eksperiments – kuras investīcijas pēdējos deviņos gados izrādījās ienesīgākās?
- Viedoklis
- 08.04.2026.
Kāpēc Latvijas jaunuzņēmumi iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem?
- Viedoklis
- 09.04.2026.
Meta pakalpojumu politika
Esmu aktīva FB autore ar 25000 sekotājiem un 5. milj. skatījumu skaitu (tā bija līdz februārim), kura uztur kopienu sievietēm un senioriem un publicē aforismus, dzīves atziņas, prātulas u.t.t. Februāra sākumā manā FB profilā parādījās Meta brīdinājums - “par bērnu seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības propogandu pieejamība jūsu profilam tiek samazināta.”
- Viedoklis
- 08.04.2026.
1000 eiro eksperiments – kuras investīcijas pēdējos deviņos gados izrādījās ienesīgākās?
Jautājums par to, kur ieguldīt naudu, lai nopelnītu visvairāk, ir aktuāls vienmēr. Taču realitātē vienas pareizās atbildes nav. Katrs ieguldījumu veids sev līdzi nes atšķirīgu riska, ienesīguma un svārstību kombināciju. Tieši tāpēc vēsturisko datu analīze ir viens no noderīgākajiem rīkiem investoriem. Tā nepasaka priekšā nākotni, bet palīdz saprast, kā dažādi aktīvi uzvedas dažādos ekonomiskajos apstākļos.
- Viedoklis
- 08.04.2026.
Kāpēc Latvijas jaunuzņēmumi iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem?
Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā. Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.
- Viedoklis
- 07.04.2026.
Ieguldījumi profilaksē optimizē dārgas ārstēšanas izmaksas un mediķu noslodzi
Profilakse valstij izmaksātu mazāk nekā smagu slimību ārstēšana, turklāt veselāka sabiedrība ir arī ekonomiski aktīvāka, tāpēc ir nekavējoties nepieciešama valsts nodrošināta vakcinācija pret pneimokoku infekciju ne tikai mazuļiem, bet arī pieaugušo riska grupām un senioriem.
Trīs faktori, ko ņemt vērā pirms IPO
Arvien biežāk publiski tiek apspriests uzņēmumu IPO process – gan veiksmes stāsti, gan nebeidzamu likstu apvīti valsts uzņēmumu mēģinājumi piedāvāt uzņēmumu akcijas publiskai iegādei biržā. IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums uzņēmumiem ļauj piesaistīt kapitālu izaugsmei, bet vienlaikus nozīmē arī būtiski augstāku caurspīdīguma un atbildības līmeni.
Neveselīgie Latvijas paradumi: mēnešiem gaidīt, dārgi ārstēt
Latvijā šobrīd vērojama izteikta veselības aprūpes pakalpojumu centralizācija: primārā veselības aprūpe bieži vien ir vienīgais valsts apmaksātais pakalpojums lauku reģionos, pēc visa pārējā jābrauc uz Rīgu un citām lielajām pilsētām. Nav teikts, ka pacients tiks pie tā, kas viņam vajadzīgs. Pat ja cilvēks ir gatavs pārvarēt vairāk nekā 100 kilometru turp un atpakaļ, atraujot ceļa izdevumus no bieži vien niecīgā ģimenes budžeta, viņu sagaida garas rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Gan valsts kompensētu dzīvību glābjošu medikamentu, gan pamata izmeklējumu pieejamību varētu būtiski uzlabot, sniedzot plašākas pilnvaras ģimenes ārstiem, taču vienlaikus jāmeklē finansējums, lai varētu kompensēt vairāk un ātrāk – vismaz pacientiem, kuriem tā ir vienīgā cerība.
Digitāla transformācija autoskolās: kā tehnoloģijas maina autovadītāju apmācību
Autovadītāju apmācības nozare Latvijā ilgstoši ir bijusi salīdzinoši konservatīva. Tās pamatprincipi un darba pieejas daudzviet nav būtiski mainījušies vairākas desmitgades - mācību process joprojām lielā mērā balstās lekcijās klasēs, fragmentētā informācijas apritē un manuālos procesos. Rezultātā studentiem nereti trūkst skaidras pārskatāmības par savu mācību progresu, bet nozarei kopumā – vienota kvalitātes standarta.