Viedoklis

Vai personisko drošību var uzlikt par pienākumu? Drošību var veicināt, regulēt un noteikt kā obligātu prasību konkrētās situācijās, taču cilvēku nevar padarīt atbildīgu tikai tāpēc, ka pienākums ierakstīts likumā. Noteikumi var mainīt rīcību, bet tie paši par sevi vēl neveido izpratni, attieksmi un paradumus.

Uzņēmumi rūpīgi vērtē, ko maksās kļūdains lēmums, bet daudz retāk – ko maksās vilcināšanās. Kamēr vadītājs gaida vēl vienu saskaņojumu vai pilnīgu pārliecību, neefektīvs process turpinās un uzņēmums maksā par zaudēto laiku. Labs vadītājs prot atšķirt lēmumus, kuriem vajadzīga padziļināta analīze, no tiem, kurus var pieņemt ar jau pieejamo informāciju un vajadzības gadījumā koriģēt. Operatīvos jautājumos kavēšanās var izmaksāt vairāk nekā kļūda, savukārt lēmumi ar būtiskām un grūti novēršamām sekām jāizvērtē rūpīgāk. Izšķirošais jautājums ir, vai papildu analīze vēl var mainīt izvēli; ja nevar, turpmākai gaidīšanai vajadzīgs tikpat skaidrs pamatojums kā rīcībai.

Šī gada eksāmenu rezultāti liecina, ka situācija kopumā nav dramatiski pasliktinājusies, tomēr vairākās jomās progress ir minimāls. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas publicēto informāciju pamatizglītībā latviešu valodas centralizētā eksāmena vidējais rezultāts ir 56,2% (2025. gadā – 58,5%), savukārt matemātikā tas ir nedaudz uzlabojies, sasniedzot 54,8% (2025. gadā – 53,8%). Vidējās izglītības optimālā līmeņa centralizētajos eksāmenos uzlabojies latviešu valodas vidējais rezultāts – 58,9% (2025. gadā – 55,9%), kā arī angļu valodas vidējais rezultāts – 67,3% (2025. gadā – 60,7%). Matemātikas optimālā līmeņa centralizētā eksāmena vidējais rezultāts saglabājies līdzīgā līmenī – 42,4% (2025. gadā – 43,7%). Domājot par šiem rezultātiem, svarīgi atcerēties, ka skolēnu iespējas tiem sagatavoties bijušas ļoti atšķirīgas, jo skolās un pašvaldībās aizvien atšķiras gan mācību līdzekļu nodrošinājums, gan pedagogu pieejamība.