Viedoklis
Jaunākie raksti
Cik maksā ierēdņu iztēles pieņēmumi?
Virsraksts ir retorisks, taču izriet no lēmumu tapšanas praktiskās realitātes. Veselības aprūpes jomā ierēdņi mums stāsta, ka pacientam nedrīkst ļaut izvēlēties dārgākas zāles, pat ja viņš pats ir gatavs segt cenu starpību.
Vai Latgales sirds pelnījusi piedienīgu tērpu?
Rēzekne ir viena no divām politiskajām anomālijām Latvijā, kas publiskajā telpā apzināti godina agresorvalsts Krievijas Federācijas galvaspilsētu Maskavu ar ielas vārdu. Tas ir rupji. Tas ir bezgaumīgi. Tas ir nekrietni. Tas ir bezkaunīgi. Es uzskatu, ka tas piesmej latgaliešu pilsētu un ka 2026. gadā šāds vārds ielai ir kā īpaši vulgārs apģērbs, kura esības mērķis ir atsegt un uzbudināt viszemiskākos politiskos rudimentāros instinktus.
- Viedoklis
- 20.10.2026.
Divas ministrijas, pacients pa vidu
- Viedoklis
- 19.10.2026.
Pieejams mājoklis ir ekonomikas attīstības priekšnoteikums - un Latvija beidzot sāk to tā uztvert
- Viedoklis
- 21.10.2026.
Latvijas ekonomikas problēma nav kapitāla trūkums, tā ir neizlēmība
Drošība, noturība un ekonomikas izaugsme ir cieši saistītas. Taču laikā, kad Eiropa strauji palielina ieguldījumus aizsardzībā, svarīgākais jautājums nav, kur atrast naudu. Svarīgākais jautājums ir, vai spējam pieņemt lēmumus, kas šo naudu pārvērš izaugsmē.
- Viedoklis
- 20.10.2026.
Vēja enerģijas attīstība nedrīkst notikt uz dabas rēķina
Vēja enerģijas attīstība nedrīkst notikt uz dabas aizsardzības rēķina. Dabas aizsardzības pārvaldes prasību ignorēšana, kā rezultātā ziņots par Liepājas vēja parkā bojāgājušiem sikspārņiem, turklāt aizsargājamu sugu pārstāvjiem, ir nepieņemama. Vēja enerģijas asociācija (VEA) stingri nosoda šādu rīcību. Atbildīga saimniekošana nozīmē ne tikai elektroenerģijas ražošanu, bet arī pienākumu novērst kaitējumu dabai un ievērot uzraugošo institūciju lēmumus.
- Viedoklis
- 20.10.2026.
Divas ministrijas, pacients pa vidu
Cilvēks pēc insulta dodas mājās no slimnīcas. Akūtā ārstēšana ir noslēgusies, bet priekšā vēl ir medikamentu lietošana, pārbaudes un rehabilitācija. Varbūt viņš dzīvo viens. Varbūt ģimene ir gatava palīdzēt, taču nezina, ar ko sākt. Izrakstā norādījumi ir, bet vai pacients saprot, kas viņam jādara rīt? Vai vajadzīgā palīdzība būs pieejama?
- Viedoklis
- 19.10.2026.
Pieejams mājoklis ir ekonomikas attīstības priekšnoteikums - un Latvija beidzot sāk to tā uztvert
Latvijā šobrīd praktiskās īstenošanas posmā ieiet līdz šim nebijuša mēroga pieejamu cenu īres mājokļu programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”. Programmas pirmajā lotē līdz 2030. gadam paredzēts uzbūvēt 1290 jaunus, energoefektīvus īres dzīvokļus sešās pašvaldībās - Rīgā, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs, Gulbenē un Daugavpilī. Tie paredzēti valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem un viņu ģimenēm. Taču neparasts ir ne tikai projekta mērogs. Pirmo reizi Latvijā mājokļu būvniecības programma tiek īstenota publiskās un privātās partnerības jeb PPP formā.
No dokumentiem līdz mācību laukam: kā stiprināt Latvijas aizsardzību?
Latvijas noturības un aizsardzības spējas stiprināšana ir kolektīva valsts un privātā sektora atbildība. Ar lēmumiem Saeimas un ministriju gaiteņos nebūs pietiekami, jo Latvijas gatavība krīzēm jāstiprina valsts un pašvaldību ciešā sadarbībā ar militārās un divējāda lietojuma nozares uzņēmumiem, plānojot un reālos apstākļos testējot situācijas un tehnoloģijas, kuras būs jāspēj pārliecinoši pielietot krīzes brīdī.
Kā Latvijai uzvarēt dronu medībās
Noklīduši droni Baltijas gaisa telpā un citviet Eiropā ir nopietns trauksmes signāls drošībai. Tā ir jauna realitāte, ar kuru vairs nedrīkstam nerēķināties. Fokusam no dronu spēju analīzes būtu mērķtiecīgāk jāmainās uz efektīvas gaisa telpas aizsardzību. Latvijai jāstiprina nacionālās aizsardzības spējas un, izmantojot esošās priekšrocības, jāiegulda pretdronu sistēmu attīstībā, kas kalpos kā spēcīgs impulss valsts ekonomikas un militārās industrijas attīstībai.
Administratīvais slogs skolu direktoriem kļūst aizvien lielāks
Darba sludinājumu platformās šobrīd ir teju 30 izglītības iestāžu, lielākoties skolu, direktoru vakances. Lai gan situācija salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad vasarā bija pat 50 direktoru vakances, ir uzlabojusies, daudzviet Latvijā šis jautājums aizvien ir aktuāls.
