Viedoklis
Jaunākie raksti
Rīdziniek, saki, ko darīt ar Saku?
Pirms pavisam neilga laika RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts rīkoja hakatonu studentiem “Saki, ko darīt ar Saku?”. Lai arī par hakatonu nebija informēta ne vietējā kopiena, ne Dienvidkurzemes novada pašvaldība, devos to apmeklēt un klātienē saprast, kā tiek veidots šis stāsts par Sakas pagasta nākotni. Tikai pašā hakatonā ārā izlīda āža kāja - šo pasākumu, visdrīzāk, sponsorēja iedzīvotāju noraidītā nesamērīgi lielā vēja parka autors K2 Ventum. Man šis hakatons šķita ļoti labs piemērs tam, ka sabiedrības un pašvaldības neiesaistīšana var radīt pretēju efektu – nevis mazināt pretestību, bet palielināt neuzticēšanos procesam.
CSDD kiberuzbrukums var būt tikai sākums – nozagtie dati var tikt izmantoti jauniem uzbrukumiem
Nule kā piedzīvotais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir vēl viens nopietns signāls, ka Latvijas uzņēmumi un valsts iestādes atrodas pastāvīgā kibernoziedznieku redzeslokā. Šoreiz incidents ir īpaši būtisks, jo uzbrucējiem, iespējams, izdevies piekļūt vēsturisko maksājumu kvīšu datiem, tostarp klientu personas datiem. CSDD norāda, ka potenciāli skarto datu vidū ir cilvēku vārdi, uzvārdi, personas kodi, adreses, transportlīdzekļu numuri, maksājumu summas un datumi.
- Viedoklis
- 25.08.2026.
Vētra beigusies. Bet vai mēs būsim gatavi nākamajai?
Aizvadītās nedēļas nogales vētra Latvijā bija vairāk nekā tikai nepatīkami vai ekstrēmi laikapstākļi. Plaši elektroapgādes pārrāvumi, mobilo sakaru traucējumi, problēmas degvielas uzpildes stacijās, slimnīcās un veikalos, traucēta transporta kustība - dažu stundu laikā kļuva ļoti redzams, cik cieši mūsu ikdiena un ekonomika ir saistīta ar sistēmām, kuru darbību ikdienā uztveram kā pašsaprotamu.
- Viedoklis
- 24.08.2026.
Par to ir jārunā skaļāk
Valsts Prezidents pamatoti aicina skaļāk runāt par PSRS laikā politiski represēto cilvēku piedzīvotām ciešanām. Tas ir nepieciešams solis mūsu valsts drošībai. Mūsdienu jauniešiem, kas nav pieredzējuši totalitārā komunistu režīma pastrādātās šausmas, nav motivācijas, tās ciešanas nezinot, nostāties pret mūsu brīvības apdraudējumu.
- Viedoklis
- 24.08.2026.
VAM sniedz zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas ikvienam cilvēkam
No šī gada 1. septembra Valsts aizsardzības mācība (VAM) būs jāapgūst arī skolēniem, kuri mācās nepilna laika klātienes un tālmācības izglītības programmās. Pirmajā brīdī tas var šķist sarežģīti, kā attālināti iespējams apgūt priekšmetu, kas daudziem joprojām asociējas galvenokārt ar fiziskām aktivitātēm, ierindas mācību un militārām prasmēm? Taču realitātē uz VAM saturu un mūsdienīgu tālmācību jāraugās daudz plašāk.
- Viedoklis
- 21.08.2026.
Latvijas neatkarības pilnīga atjaunošana: personīga refleksija 35 gadus vēlāk
1991. gada 19. augustā no rīta pamodos diezgan pavēlu ap deviņiem – pusdesmitiem – baudīju atvaļinājuma mieru. Tēvs labrīt vietā man tūlīt teica: “Maskavā ir noticis “veco komunistu” pučs, un Mihails Gorbačovs ir “kritis”. Vecāki bija pamatīgi uztraukušies. Viņi agri no rīta bija nekavējoties pārtraukuši braucienu uz dārzu Olainē, jo uz ceļa bija redzējuši bruņutransportierus un armijas kravas mašīnas ar karavīriem. Tēvs bija domājis, ka krievi bloķēs tiltus pāri Daugavai un vairs nevarēs tikt atpakaļ mājās.
Galvenais, lai citiem maksā mazāk? Kā darbinieki vērtē taisnīgu atalgojumu
Eiropas Savienības Darba samaksas pārredzamības direktīvas pārņemšanas termiņš beidzās šā gada 7. jūnijā, taču Latvijā tās prasību ieviešanai nepieciešamais regulējums vēl top. Tas sniegs darbiniekiem plašāku piekļuvi informācijai par algas noteikšanas principiem un vidējo darba samaksu salīdzināmās darbinieku kategorijās. Vidējās darba samaksas dati būs pieejami sadalījumā pēc dzimuma, bet katra kolēģa individuālā alga netiks publiskota.
NVO zem lupas – vai redzam tālāk par konta izrakstu?
Pēdējo nedēļu notikumi padarījuši NVO teju par lamuvārdu. Esot nevalstiskajā un sociālās jomas sektorā vairāk nekā 30 gadus, nākas jautāt pašiem sev – vai pietiekami stāstīts, skaidrots un strādāts ne tikai pie sociālo pakalpojumu attīstīšanas, bet arī NVO caurspīdīguma un reputācijas kopumā. Lai cik aktīva būtu sociālās jomas komunikācija, kamēr cilvēks nesastopas ar aprūpes vai citiem izaicinājumiem, viņš šo informāciju palaiž garām kā neaktuālu. Tāpēc pozitīvais moments no šī “publiskā sprādziena” ir diskusiju vilnis visos iespējamajos līmeņos – sākot no Ministru kabineta un beidzot ar Facebook komentāru sadaļām.
Visi imigranti nav vienādi. Vai Latvija palaiž garām investorus?
Ceturtdien, 20. augustā, Saeima ārkārtas sēdē otro reizi balsos par jauno Imigrācijas likumu. Jūnijā pieņemto likumu Valsts prezidents neizsludināja un nodeva otrreizējai caurlūkošanai, aicinot Saeimu vēlreiz izvērtēt un apsvērt likumā tomēr saglabāt stingri regulētu iespēju NATO, OECD un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja iegādāts nekustamais īpašums vai veiktas investīcijas. Atbildīgā komisija 12. augustā šo priekšlikumu noraidīja. 20. augustā likums, visticamāk, tiks pieņemts, neņemot vērā prezidenta ieteikumu. Pēc tam prezidents šo likumu atkārtotai caurlūkošanai atgriezt vairs nevarēs. Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai?
