Viedoklis
Jaunākie raksti
Pensija nav finišs. Kāpēc pensiju 2. līmenī nepieciešamas korekcijas?
Sasniedzot pensionēšanās vecumu, cilvēkam nevajadzētu būt spiestam pieņemt vienu tūlītēju un neatgriezenisku lēmumu par visu savas darba dzīves laikā uzkrāto pensijas 2. līmeņa kapitālu. Tāpēc Labklājības ministrijas iecere paplašināt šā uzkrājuma izmantošanas iespējas ir solis pareizajā virzienā – tā dotu cilvēkiem vairāk laika pārdomāta lēmuma pieņemšanai, lielāku elastību un iespēju izvēlēties risinājumu, kas patiesi atbilst viņu dzīves situācijai.
Kur ņemsim trūkstošos digitālos talantus?
Nesen norisinājās Eiropas Digitālo talantu dienas, pievēršoties tādiem jautājumiem, kā attīstīt, piesaistīt un noturēt digitālos talantus. Mākslīgais intelekts un citas digitālās tehnoloģijas strauji maina darba tirgu, savukārt kvalificētu speciālistu trūkums ierobežo uzņēmumu attīstības un inovāciju iespējas.
- Viedoklis
- 16.11.2026.
Kā (ne)sarežģīt dzīvi jaunajām ģimenēm?
- Viedoklis
- 13.11.2026.
Zvērests kā valsts sākums
- Viedoklis
- 16.11.2026.
Kā (ne)sarežģīt dzīvi jaunajām ģimenēm?
Latvijā arvien samazinās dzimstība - pērn piedzima par 7,4 % mazāk bērnu nekā gadu iepriekš, un, kamēr valstiskā līmenī tiek meklēti risinājumi jauno ģimeņu atbalstam, vairākās pašvaldībās vērojama gluži pretēja tendence – tiek apsvērti jauni ierobežojumi pirmsskolas izglītības pieejamībai un vecāku izvēles iespējām. No vienas puses mēs runājam par atbalstu jaunajām ģimenēm un birokrātijas mazināšanu, bet no otras puses veidojam ierobežojumus, kas neizbēgami rada papildu administratīvo slogu gan ģimenēm, gan pašvaldībām, gan pašām pirmsskolām.
- Viedoklis
- 13.11.2026.
Zvērests kā valsts sākums
Jaunās Saeimas pirmās sēdes iesākumā izskanēja priekšlikums deputātiem svinīgo solījumu nolasīt kopīgi, lai ietaupītu laiku un ātrāk ķertos pie darba. Pasaulē, kurā ātrumu bieži pielīdzinām efektivitātei, šāda doma var šķist praktiska. Tomēr solījuma došana Latvijas tautas priekšā jau ir deputāta darba sākums. Arī tam atvēlētais laiks pasaka kaut ko būtisku par mūsu attieksmi pret valsti un atbildību, kuru uzņemamies.
- Viedoklis
- 13.11.2026.
Ar algu vien vairs nepietiek: kā mainījušās darbinieku gaidas?
Ir jautājumi, kurus darba intervijā sagaidi gandrīz vienmēr. Par algu, darba laiku, pienākumiem. Taču pēdējos gados sarunas ar kandidātiem ir kļuvušas arvien garākas. Cilvēki vēlas saprast daudz vairāk par to, kas viņus sagaida pēc darba līguma parakstīšanas. Kādas būs apmācības? Vai būs iespēja augt? Kā izskatīsies mana ikdiena? Vai būs bonusi? Un kāda būs mana komanda?
- Viedoklis
- 12.11.2026.
Nauda ir, bet jāprot to piesaistīt: ko Latvija var mācīties no Lietuvas?
Latvijā bieži runājam par finansējuma trūkumu un banku piesardzību kreditēšanā. Taču vai problēma vienmēr ir naudas nepieejamība? Iespējams, tikpat būtisks jautājums ir tas, cik plaši uzņēmēji izvērtē dažādas kapitāla piesaistes iespējas. Kamēr Latvijā bankas kredīts joprojām bieži tiek uztverts kā galvenais finansēšanas risinājums, Lietuvā nekustamo īpašumu attīstītāji arvien aktīvāk izmanto arī kolektīvās finansēšanas platformas. Turklāt tās vairs nav tikai rezerves variants gadījumiem, kad banka atsaka kredītu, bet gan daļa no uzņēmumu ilgtermiņa finansēšanas stratēģijas.
Vai uzņēmumu aizsardzība spēj turēt līdzi MI attīstībai?
Pēdējo mēnešu kiberuzbrukumi liek jautāt: vai uzņēmumi kļūst neaizsargātāki? Ne vienmēr – bieži mainījies pretinieka darba temps. Mākslīgais intelekts (MI) un automatizācija ļauj paveikt vairāk, ātrāk un ar mazākiem resursiem. Tas, kas agrāk prasīja vairāku speciālistu darbu, tagad vismaz daļēji var notikt nepārtraukti – arī naktī un brīvdienās.
Pieci uzdevumi nākamajam izglītības ministram
Neatkarīgi no tā, kurš uzņemsies atbildību par izglītības nozari un ieņems izglītības un zinātnes ministra amatu, Latvijas izglītības sistēmas būtiskākās problēmas paliks tās pašas: skolotāju noslodze, finansējuma sadale, administratīvais slogs, nepietiekams atbalsts skolēniem un jautājumi par izglītības kvalitāti. Šie izaicinājumi nav atrisināmi viena politiskā cikla laikā, tāpēc no nākamā ministra liela daļa nozares gaida nevis kārtējās reformas, bet konsekventu darbu pie jau identificētajām problēmām. Ir vismaz pieci jautājumi, kuriem nākamajos gados jābūt izglītības politikas prioritāšu augšgalā.