Viedoklis
Jaunākie raksti
Apdrošināšanas pratība ietekmē Latvijas sabiedrības finansiālo stabilitāti
Arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta finanšu pratības veicināšanai Latvijas sabiedrībā, un mūsdienās tā nav tikai prasme pārvaldīt ikdienas budžetu un disciplinēti veidot uzkrājumus. Tā ir arī dziļa izpratne par riskiem, spēja novērtēt to ietekmi un pieņemt pamatotus lēmumus, lai aizsargātos pret neparedzamiem notikumiem, kas var izraisīt nopietnu finansiālu krīzi – kā privātpersonai un ģimenei, tā biznesam. Rietumeiropā apdrošināšanas pratība jau gadiem ir būtiska daļa no valsts un tautas labklājības pamata, kur izpratne par risku pārvaldību tiek pārmantota un praktiski izmantota paaudžu paaudzēs. Šajā virzienā daudz aktīvāk jādodas arī mums.
Vēja spēks Latvijas nākotnei
Atjaunīgā enerģija – īpaši vēja enerģija – kļuvusi par vienu no “karstākajiem” tematiem Latvijas attīstības plānos, un pamatoti. Enerģētiskā neatkarība. Ekonomiskā izaugsme. Klimatneitralitāte. Tie nav tikai skaļi saukļi – tie ir priekšnoteikumi Latvijas konkurētspējai nākotnē. Mēs strīdamies par turbīnām, bet vai redzam iespēju? Vai mēs dzirdam to sabiedrības daļu, kas ir pretējā vai vismaz neitrālā nometnē? Gada nogalē veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka iedzīvotāji šo jautājumu uztver nopietni, lai gan attieksmes ir dažādas un nereti – pretrunīgas.
- Viedoklis
- 26.03.2026.
Pārdomas par vēja parkiem
- Viedoklis
- 25.03.2026.
Kā nekļūt par finanšu krāpnieku upuri
- Viedoklis
- 27.03.2026.
Latvijas drošība - stipra valsts, droša robeža un skaidrs atbalsts Ukrainai
Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.
- Viedoklis
- 26.03.2026.
Pārdomas par vēja parkiem
Arvien biežāk masu mēdiji informē par vēja parkiem (VES) . Tiek apgalvots, ka tikai VES nodrošinās Latvijā energoneatkarību, pašpietiekamību, drošību un elektroenerģija kļūs daudz lētāka. Tas savukārt piesaistīs investīcijas, sāks būvēt dažādas rūpnīcas, pamatā, cita veida enerģijas ražošanai un datu centrus, kas nepieciešami mākslīgā intelekta attīstībai un tiem būs vajadzīgas lielas elektroenerģijas ražošanas jaudas. Izklausās, kā tagad mēdz teikt, pirms šķietami, labi un cerīgi.
- Viedoklis
- 26.03.2026.
Civilās aizsardzības spēju stiprināšana prasa centralizētu nodrošinājumu
Jaunajā gadā turpinām sadzīvot ar globālo politisko nenoteiktību un pieaugošiem hibrīddraudiem valsts drošībai, kamēr Ukraina ir iegājusi piektajā pilna mēroga kara gadā. Valsts līmenī tiek aktīvi strādāts pie valsts aizsardzības un krīžu pārvaldības stiprināšanas, tostarp stiprinot NBS spējas un pilnveidojot pārvaldības modeļus krīzes situācijām, taču kritisko dienestu nodrošinājums ar atbilstošu ekipējumu joprojām lielā mērā paliek ārpus šīs centralizētās pieejas, kamēr pašvaldības un atsevišķi dienesti katra savā veidā cenšas rast risinājumus.
- Viedoklis
- 25.03.2026.
Kā nekļūt par finanšu krāpnieku upuri
Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.
Bonusi aug, iesaiste ne: kāpēc nauda vairs nestrādā kā motivācija
Baltijas darba tirgus šobrīd atrodas interesantā pretrunā – uzņēmumi runā par talantu trūkumu, bet darbinieki par jēgas un iedvesmas trūkumu. Algas pieaug, bonusi kļūst dāsnāki, biroji kļūst modernāki. Taču iesaistes līmenis daudzviet nemainās. Tas nozīmē tikai vienu – motivāciju nevar nopirkt. To var apzināti veidot. Starptautiskie pētījumi to skaidri apstiprina. Gallup dati rāda, ka Eiropā tikai aptuveni piektā daļa darbinieku jūtas patiesi iesaistīti savā darbā. Tajā pašā laikā uzņēmumi ar augstu iesaistes līmeni uzrāda būtiski labākus finanšu rezultātus, zemāku darbinieku mainību un augstāku produktivitāti. Motivācija nav mīksts faktors, tas ir konkurētspējas jautājums. Labā ziņa ir tā, ka iesaisti var radīt. Baltijā jau ir uzņēmumi, kas to veiksmīgi dara.
Straumēšanas nomads: kāpēc pakalpojumu izvēlē arvien svarīgāka kļūst brīvība
Pēdējos gados pasaulē arvien skaidrāk iezīmējas jauna tendence digitālo pakalpojumu patēriņā – lietotāji vēlas lielāku elastību un iespēju pašiem kontrolēt savus abonementus. Tas veido jaunu klienta profilu – tā saukto “streaming hopper” jeb straumēšanas nomadu. Šis satura lietotājs brīvi pārvietojas starp dažādām straumēšanas platformām, izvēloties tās atbilstoši aktuālajam saturam un savām interesēm.
Foreles sapinušās birokrātijas tīklos
Stāsts par “aizmirstu” plānojumu, paviršiem konkursiem un dārgu IVN, kas apstiprinās to, kas jau zināms. Stāsts par procesu birokratizēšanu, lai izvairītos no atbildības.
