Viedoklis

Jaunākie raksti

Viktorija Ķēniņa. Publicitātes foto.
Olga Kazaka. Publicitātes foto.

Kad desmit vadītāji sāk rakstīt kā viens cilvēks

Pat nezinu, kurā brīdī mēs sākām tik viegli atteikties no savu domu, pieredzes un unikalitātes vērtības, MI piedāvātos formulējumus gandrīz automātiski pieņemot par zelta standartu!

Olga Kazaka
Darja Voitjuka. Publicitātes foto

Tālmācības finansēšana jāsāk ar skaidriem kvalitātes kritērijiem

Lai nodrošinātu valdības rīcības plāna izpildi un pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas precizē valsts finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēm. Tālmācības izglītības programmām precizēti izglītojamo skaita kritēriji, nosakot, ka klašu grupā jābūt vismaz 15 izglītojamajiem, kas kopumā vērtējams pozitīvi, jo īpaši pamatskolas posmā, kur skolēnu skaits atsevišķās klasēs var būt ļoti neliels.

Darja Voitjuka
Ivars Pommers. Publicitātes attēls.

Draudu anatomija: Kā 800 tūkstošus pārvērst par 120 miljoniem

Ministru kabinets ir lēmis neakceptēt K2 Ventum vēja parka projektu, ļaujot tam attīstību turpināt ierastajā ceļā, caur pašvaldību. Gan valdības diskusijā, gan medijos plaši izskanējuši iespējamās tiesvedības riski. Tie balstīti uz K2 Ventum vēja parka attīstītāju vēstuli, kurā Latvijas valstij un ministriem personīgi draudēts ar dārgu tiesvedību. Ielūkojoties dziļāk, ir acīmredzams, ka šiem draudiem nav nopietna juridiska pamata, to vienīgais mērķis ir ietekmēt valdības rīcības brīvību.

Ivars Pommers
Jānis Uzulēns

Nauda, puķu dobe un vēlēšanas

Ar vienu puķu dobi, kuras izmaksas izpildu dokumentācijā, kādā no Katastrofu pārvaldības centra realizētajiem objektiem, iespējams, uzrādītas EUR 3500 vērtībā, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava radījis neviltotu ažiotāžu ap minēto centru būvniecības norisi.

Jānis Uzulēns
Anželika Krastiņa

Somijas skolu pieredze: nevis tehnoloģiju daudzums, bet spēja izvēlēties piemērotāko

Somijas skolas jau vairāk nekā desmit gadus plaši izmanto dažādus digitālos risinājumus un uzkrātā pieredze un pētījumi ļauj vērtēt, vai un ko no tā iegūst skolēni. Somijas Nacionālās izglītības aģentūras pētījumā “Digitalizācijas ietekme uz mācīšanos, prasmēm un labbūtību” secināts, ka digitālās tehnoloģijas pašas par sevi neuzlabo mācīšanos – izšķiroša nozīme ir tam, kā, kad un kādam mērķim tehnoloģijas tiek izmantotas. Arī Latvijā katram lielākam digitālam ieguldījumam jānosaka konkrēts mācību mērķis un veids, kā pēc ieviešanas pārbaudīs skolēnu rezultātu – mūsdienīgu skolu un mācību kvalitāti raksturo pamatota drukāto un digitālo līdzekļu izvēle, nevis ierīču skaits.

Anželika Krastiņa