Viedoklis
Jaunākie raksti
Vieni riski mazinās, citi var pieaugt
Šo var saukt par pārspīlētu baiļu gadu Latvijas un pasaules ekonomikā. Piemēram, marta sākumā neviens nevarēja iztēloties, ka pie tik ilgstošas Hormuza šauruma slēgšanas vidējā naftas cena šogad būs tik zema, kā to veido jau notikušais apvienojumā ar tuvākās nākotnes cenu līkni, ko zīmē tirgus darījumi. Ģeopolitika kā risku faktors turpina atkāpties. To apstiprina rūpniecības nozares aptaujas, kuru jaunākie, jūnija dati rāda zemāko nenoteiktības līmeni gada laikā. Protams, protams, viss kas jau vēl var notikt.
MI ienāk organizācijās “no apakšas”
Dažiem mākslīgais intelekts (MI) šobrīd ir strauji augoša tendence, citiem modes lieta, bet vēl citiem ikdiena darba vidē. Mēs izmantojam MI rīkus, lai rakstītu e-pastus, apkopotu informāciju, tulkotu tekstus, analizētu datus un automatizētu rutīnas darbus. Pati par sevi šāda izmantošana nav problēma, tomēr bažas rada mūsu attieksme pret drošību: “Helmes Latvia” veiktais pētījums liecina, ka Latvijā 43 % darbinieku darbā izmanto pašu izvēlētus bezmaksas MI rīkus, savukārt uzņēmuma nodrošinātus maksas rīkus izmanto tikai 7 %.
- Viedoklis
- 06.07.2026.
Latviskā Latvijā - latvisku teātri!
Publiskajā telpā notiekošā «viļņošanās», kuras pamatā ir «Spēlmaņu nakts» žūrijas lēmums izslēgt no balvas nominantu saraksta Maskavu apmeklējušo režisoru Ādolfu Šapiro un viņa Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto izrādi «Dons Kihots», kā arī kultūras ministra Naura Puntuļa uzreiz pēc Līgo svētkiem izdotais rīkojums nelietot krievu valodu kultūras iestāžu publiskajā saziņā ar sabiedrību, ir apsveicams pavērsiens nevajadzīgi uzblīdušās krievu kultūrtelpas sašaurināšanā Latvijā.
- Viedoklis
- 03.07.2026.
Kāpēc algoritmi var kļūt par demokrātijas sabiedrotajiem
Mēs dzīvojam laikā, kad sabiedrības uzticēšanās vairs netiek dota avansā. Tā ir jānopelna. Ne ar skaļiem saukļiem, ne ar skaistām preses konferencēm, ne ar solījumiem “mēs visu kontrolējam”, bet ar pierādāmiem faktiem, atvērtiem datiem un iespēju ikvienam pašam pārliecināties, kas patiesībā notiek.
- Viedoklis
- 03.07.2026.
Vai MI laikmetā internets kļūs par miskasti vai vienkārši vienveidīgāks?
Kad profesionāla izskata saturs kļūst pieejams gandrīz visiem, uzņēmumiem vairs nepietiek tikai ar to, ka komunikācija izskatās pareizi.
- Viedoklis
- 02.07.2026.
Fiziskos atkritumus var pārstādāt, ko darīsim ar digitālajiem?
Digitālos atkritumus ikdienā neredzam, tomēr tas nenozīmē, ka to nav vai ka tiem nav negatīva ietekme uz vidi. Tieši pretēji - digitalizācija, mākslīgā intelekta (MI) attīstība, mākoņpakalpojumi un lietu internets nozīmē, ka ģenerējam aizvien vairāk datus, tostarp arī nevajadzīgus, kas kļūst par digitālajiem atkritumiem. Plaši izplatīta ir arī lieko, novecojušo vai mazvērtīgo datu uzkrāšana, kas rada būtisku papildu slogu energoapgādes sistēmām, t.sk. palielinot elektroenerģijas patēriņu kopumā un novirzot atjaunojamās enerģijas resursus datu uzglabāšanai. Žurnāls “Journal of Business Strategy” norāda, ka aptuveni 55% datu, ko uzglabā organizācijas, ir digitālie atkritumi.
Izmaiņas Būvniecības likumā nedarbosies, ja būvvaldēm nebūs kapacitātes
Jūnijā pieņemtas izmaiņas Būvniecības likumā, kas nosaka – no 1. augusta lielus būvniecības projektus varēs virzīt pa posmiem: būvdarbus konkrētā projekta daļā drīkstēs sākt pēc tās apstiprināšanas būvvaldē, kurai lēmums būs jāpieņem 10 darba dienu laikā. Šāds instruments var saīsināt ceļu līdz būvlaukumam, īpaši pamatu, nulles cikla vai inženiertīklu darbos, tomēr galvenais jautājums paliek izpildē. Ja būvvaldēm nebūs pietiekamas kapacitātes, skaidras aizvietošanas kārtības un vienotas lēmumu prakses, jaunie termiņa noteikumi nesamazinās birokrātiju un nesniegs investoriem vajadzīgo paredzamību, bet projektu virzība arī pēc likuma grozījumiem būs atkarīga no vecā darba ritma.
Ar 35,20 eiro skolēnam pietiek pusotrai grāmatai
Valsts finansējums mācību līdzekļiem šogad ir 35,20 eiro vienam bērnam. Viena mācību grāmata maksā aptuveni 20 - 25 eiro, tāpēc ar gada finansējumu pietiek pusotrai grāmatai, lai gan skolēnam gadā ir 12 - 16 mācību priekšmeti. Daļā no tiem vajadzīgas arī darba burtnīcas, papildu uzdevumu materiāli vai praktiskie līdzekļi, piemēram, matemātikā, valodās, dabaszinībās un fizikā. Skolas ikdienā šie skaitļi pārvēršas ļoti konkrētā izvēlē: ko iegādāties vispirms un ko atlikt.
Uzņēmumu ilgtspēju nevar nodalīt no darbinieku ilgtspējas
Pēdējos gados daudz runājam par uzņēmumu ilgtspēju. Parasti ar to saprotam investīcijas tehnoloģijās, procesu efektivitātē vai biznesa attīstībā. Taču ilgtermiņā neviena stratēģija nedarbojas bez cilvēkiem, un jo sarežģītāka kļūst ekonomiskā vide, jo lielāku nozīmi iegūst jautājums par darbinieku finansiālo drošību un stabilitāti.
