Viedoklis
Jaunākie raksti
Kāpēc Igaunijas ministrijas uzticas datiem, bet mūsu vadītāji vienīgi klātbūtnei?
Šī gada augustā Ministru prezidents Andris Kulbergs paziņoja: "Kovida vairs nav, ir jāatgriežas un jāstrādā uz vietas," un uzdeva Finanšu ministrijai līdz 1. septembrim sagatavot priekšlikumus par klātienes darba paplašināšanu valsts pārvaldē. Manā pieredzē šāda pieeja ir pazīstama gan strādājot ar publisko sektoru konsultāciju uzņēmumos PricewaterhouseCoopers un L.E.K. Consulting, gan vēlāk, sarunājoties ar iestādēm DeskTime vārdā. Frāze “mums tā ir bijis vienmēr” bieži kļūst par argumentu esošās kārtības saglabāšanai, pat ja patiesībā jau sen būtu bijis vērts izskatīt, vai tā joprojām ir efektīvākā.
Vārdiem vairs neticu: mani trīs neērtie jautājumi deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām
Pēc diviem mēnešiem atkal dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu deputātus 15. Saeimā. Pirms tam būs jau ierastā izrāde ar vairāksolīšanu, citu partiju noniecināšanu, savas partijas biedru «spalvu spodrināšana» un apnicīgas reklāmas kampaņas uz katra stūra. To visu atjaunotās Latvijas trešdaļgadsimta mūžā esam redzējuši un ik reiz vērojam tikpat garlaikoti kā vecu, daudzkārt skatītu filmu.
- Viedoklis
- 12.08.2026.
Drošību nevar uzlikt par pienākumu. Taču bez pienākuma drošības nebūs
Vai personisko drošību var uzlikt par pienākumu? Drošību var veicināt, regulēt un noteikt kā obligātu prasību konkrētās situācijās, taču cilvēku nevar padarīt atbildīgu tikai tāpēc, ka pienākums ierakstīts likumā. Noteikumi var mainīt rīcību, bet tie paši par sevi vēl neveido izpratni, attieksmi un paradumus.
- Viedoklis
- 11.08.2026.
Labs vadītājs nav tas, kurš pieņem ideālus lēmumus
Uzņēmumi rūpīgi vērtē, ko maksās kļūdains lēmums, bet daudz retāk – ko maksās vilcināšanās. Kamēr vadītājs gaida vēl vienu saskaņojumu vai pilnīgu pārliecību, neefektīvs process turpinās un uzņēmums maksā par zaudēto laiku. Labs vadītājs prot atšķirt lēmumus, kuriem vajadzīga padziļināta analīze, no tiem, kurus var pieņemt ar jau pieejamo informāciju un vajadzības gadījumā koriģēt. Operatīvos jautājumos kavēšanās var izmaksāt vairāk nekā kļūda, savukārt lēmumi ar būtiskām un grūti novēršamām sekām jāizvērtē rūpīgāk. Izšķirošais jautājums ir, vai papildu analīze vēl var mainīt izvēli; ja nevar, turpmākai gaidīšanai vajadzīgs tikpat skaidrs pamatojums kā rīcībai.
- Viedoklis
- 11.08.2026.
Eksāmeni vienādi, bet iespējas sagatavoties – atšķirīgas
Šī gada eksāmenu rezultāti liecina, ka situācija kopumā nav dramatiski pasliktinājusies, tomēr vairākās jomās progress ir minimāls. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas publicēto informāciju pamatizglītībā latviešu valodas centralizētā eksāmena vidējais rezultāts ir 56,2% (2025. gadā – 58,5%), savukārt matemātikā tas ir nedaudz uzlabojies, sasniedzot 54,8% (2025. gadā – 53,8%). Vidējās izglītības optimālā līmeņa centralizētajos eksāmenos uzlabojies latviešu valodas vidējais rezultāts – 58,9% (2025. gadā – 55,9%), kā arī angļu valodas vidējais rezultāts – 67,3% (2025. gadā – 60,7%). Matemātikas optimālā līmeņa centralizētā eksāmena vidējais rezultāts saglabājies līdzīgā līmenī – 42,4% (2025. gadā – 43,7%). Domājot par šiem rezultātiem, svarīgi atcerēties, ka skolēnu iespējas tiem sagatavoties bijušas ļoti atšķirīgas, jo skolās un pašvaldībās aizvien atšķiras gan mācību līdzekļu nodrošinājums, gan pedagogu pieejamība.
- Viedoklis
- 10.08.2026.
Ko patiesībā nozīmē zināt Latvijas vēsturi?
Izglītības un zinātnes ministre nesen paudusi, ka Latvijas skolās lielāka uzmanība būtu jāvelta Latvijas vēstures apguvei, jo jauniešu zināšanas šajā jomā ne vienmēr ir pietiekamas. Šis vērtējums mudina jautāt, vai skolēni patiešām zina pārāk maz vai tomēr problēma ir citur?
Latvijas konkurētspēja sākas dabaszinību klasē
Diskusijās par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasē izskan dažādi argumenti. Vieni bažījas par papildu slodzi skolēniem, citi uzdod jautājumu, vai vēl viens eksāmens patiešām uzlabos izglītības kvalitāti.
Pēc vēlēšanām mums būs jādzīvo kopā
Priekšvēlēšanu periods vienmēr ir laiks, kad politiskā konkurence kļūst asāka un publiskajā telpā pieaug emociju īpatsvars. Taču šajās vēlēšanās īpaši izteikta kļuvusi vēl kāda tendence - arvien biežāk politiskās diskusijas tiek veidotas, nevis strīdoties par idejām un risinājumiem, bet apšaubot cilvēku, organizāciju vai veselu sabiedrības grupu leģitimitāti.
Jaunās digitālās drošības prioritātes Eiropā un Latvijā
Eiropas Savienība nupat iepazīstinājusi mūs ar plašo dienaskārtību, kuru būs jāfinansē un jāievieš visās dalībvalstīs. Digitālā vide kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – šī pamatpatiesība iegūst jaunu tvērumu. Tā ir nozīmīgs bērnu labbūtības, patērētāju aizsardzības, valsts drošības un Eiropas stratēģiskās neatkarības jautājums.
