Viedoklis

Lai gan liela daļa no mums apzinās, ka dzīvnieki ir dzīvas būtnes, šobrīd Civillikums dzīvnieku traktē kā “lietu”, atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur jau vairāk nekā divas desmitgades dzīvnieki juridiski atzīti kā jūtīgas būtnes ar īpašu statusu. Dažādas dzīves situācijas un mūsdienu atziņas liecina, ka cilvēki pārskata savu attieksmi pret dzīvnieku kā pret vienkāršu lietu, pamanot ētisko un filozofisko aspektu, ko kādreiz tik ļoti neuzsvēra. Mūsdienās cilvēkiem tas ir svarīgi, tāpēc arī likumam ir jāiet laikam līdzi. Kā daudzi likumi, arī Civillikums nav ideāls, un tas nav arī “svētā govs”, ko nevarētu mainīt. Likumiem ir jākalpo cilvēkiem, nevis otrādi, tāpēc juristu uzdevums ir diskutēt par juridiskās infrastruktūras uzlabojumiem.

Valstī ik pa laikam tiek celta minimālā alga, un šādu lēmumu pieņem izpildvara – Ministru kabinets. No pirmā acu uzmetiena tā ir sociāli taisnīga un atbalstāma iniciatīva, kas paredzēta iedzīvotāju labklājības uzlabošanai. Tomēr aiz šī ekonomiskā instrumenta slēpjas arī būtiska juridiska dimensija, par kuru sabiedrība reti aizdomājas – minimālās algas celšana automātiski ietekmē vairākus krimināltiesību un administratīvās atbildības kritērijus.

Šobrīd Saeimas deputāti turpina skatīt Izglītības likuma grozījumus, kas attiecas uz tālmācību. Šonedēļ komisijas sēdē tika diskutēts arī par tālmācības definīciju. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka tālmācību nevar interpretēt kā pilnībā patstāvīgu izglītojamā mācīšanos, izslēdzot pedagoga līdzdalību mācību procesa īstenošanā un uzraudzībā.