Viedoklis
Jaunākie raksti
Kāpēc bankas jautā?
Gandrīz katram ir bijusi tā reize. Gribi izņemt naudu vai veikt lielāku pārskaitījumu, un pēkšņi banka lūdz paskaidrot, no kurienes nauda nākusi, kam tā domāta un kāpēc tieši tagad. Pirmā doma parasti ir dusmīga: tā taču ir mana nauda, kāpēc man kādam jāatskaitās?
- Viedoklis
- 02.09.2026.
Ko bizness var sagaidīt no 15. Saeimas?
- Viedoklis
- 01.09.2026.
Nauda, puķu dobe un vēlēšanas
- Viedoklis
- 03.09.2026.
Saeimas deputātu zvērestā jāiekļauj atbildība un sankcijas
Pēc diviem mēnešiem, 3. novembrī, kas būs jaunā Saeimas sasaukuma pirmā darbadiena, pār simts tautas priekšstāvju lūpām atkal izskanēs neskaitāmas reizes dzirdētie, iedvesmojošie vārdi: «Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus».
- Viedoklis
- 02.09.2026.
Ko bizness var sagaidīt no 15. Saeimas?
Līdz 15. Saeimas vēlēšanām palicis nedaudz vairāk par mēnesi. Augusta SKDS aptaujas pārrēķins mandātos rāda ļoti fragmentētu parlamentu: “Apvienotajam sarakstam” (AS) ap 29 vietām, “Suverēnajai varai” ap 21, “Progresīvajiem” (PRO) ap 18, “Latvijai pirmajā vietā” (LPV) ap 15, “Jaunajai vienotībai” (JV) ap deviņām un Nacionālajai apvienībai (NA) ap astoņām vietām. ZZS šādā scenārijā paliktu ārpus Saeimas. Tā ir projekcija, nevis prognoze, taču uzņēmējiem svarīgākais jautājums nav, kurš uzvarēs. Svarīgāk ir, vai ekonomikas izaugsme un konkurētspēja nākamajā četrgadē beidzot kļūs par principu, pēc kura tiek vērtēti politikas lēmumi, nevis tikai par nodaļu valdības deklarācijā.
- Viedoklis
- 02.09.2026.
Draudu anatomija: Kā 800 tūkstošus pārvērst par 120 miljoniem
Ministru kabinets ir lēmis neakceptēt K2 Ventum vēja parka projektu, ļaujot tam attīstību turpināt ierastajā ceļā, caur pašvaldību. Gan valdības diskusijā, gan medijos plaši izskanējuši iespējamās tiesvedības riski. Tie balstīti uz K2 Ventum vēja parka attīstītāju vēstuli, kurā Latvijas valstij un ministriem personīgi draudēts ar dārgu tiesvedību. Ielūkojoties dziļāk, ir acīmredzams, ka šiem draudiem nav nopietna juridiska pamata, to vienīgais mērķis ir ietekmēt valdības rīcības brīvību.
- Viedoklis
- 01.09.2026.
Nauda, puķu dobe un vēlēšanas
Ar vienu puķu dobi, kuras izmaksas izpildu dokumentācijā, kādā no Katastrofu pārvaldības centra realizētajiem objektiem, iespējams, uzrādītas EUR 3500 vērtībā, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava radījis neviltotu ažiotāžu ap minēto centru būvniecības norisi.
Somijas skolu pieredze: nevis tehnoloģiju daudzums, bet spēja izvēlēties piemērotāko
Somijas skolas jau vairāk nekā desmit gadus plaši izmanto dažādus digitālos risinājumus un uzkrātā pieredze un pētījumi ļauj vērtēt, vai un ko no tā iegūst skolēni. Somijas Nacionālās izglītības aģentūras pētījumā “Digitalizācijas ietekme uz mācīšanos, prasmēm un labbūtību” secināts, ka digitālās tehnoloģijas pašas par sevi neuzlabo mācīšanos – izšķiroša nozīme ir tam, kā, kad un kādam mērķim tehnoloģijas tiek izmantotas. Arī Latvijā katram lielākam digitālam ieguldījumam jānosaka konkrēts mācību mērķis un veids, kā pēc ieviešanas pārbaudīs skolēnu rezultātu – mūsdienīgu skolu un mācību kvalitāti raksturo pamatota drukāto un digitālo līdzekļu izvēle, nevis ierīču skaits.
Parole ir problēma
Paroles digitālajā pasaulē dzīvo jau vairāk nekā sešdesmit gadus. Šajā laikā tehnoloģijas ir attīstījušās neticamā ātrumā, ikdienā izmantojam biometriskos risinājumus, daudzfaktoru autentifikāciju un digitālās identitātes tehnoloģijas. Arī lietotāju paradumi un, jāatzīst, krāpnieku prasmes un stratēģijas ir attīstījušās tikpat ātri. Neskatoties uz šo progresu un iespējām, būtiska daļa pakalpojumu digitālā vidē joprojām balstās uz vienkāršu lietotājvārda un paroles kombināciju.
Nākotnes pensija – šodienas izvēļu rezultāts
Par pensiju mēs joprojām pārāk bieži domājam kā par kaut ko tādu, ko nākotnē mums maksās valsts. Taču Latvijas pensiju sistēma jau šobrīd darbojas citādi. Daļa no mūsu sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, un nākotnes pensiju veido ne tikai tas, cik esam iemaksājuši, bet arī tas, cik mūsu nauda ir nopelnījusi.
