Viedoklis
Jaunākie raksti
Kā politiskie satricinājumi sadārdzinās siltumu Rīgā
Pēdējo gadu notikumi starptautiskajā politikā un enerģētikā skaidri parāda – krīze šajā nozarē ne tikai nebeigsies līdz ar militāro konfliktu mazināšanos, bet, visticamāk, turpināsies vēl ilgstoši. Analizējot globālās tendences, kļūst redzams, ka energoresursu cenu svārstības, piegāžu nedrošība un ģeopolitiskie riski kļūst par jauno realitāti, nevis īslaicīgu izņēmumu. Tas nozīmē tikai vienu – siltumapgādes izmaksas iedzīvotājiem ilgtermiņā pieaugs. Īpaši satraucoša šī tendence ir Rīgas kontekstā. Šajā nedēļā arī ar savu revīziju nāca klajā Valsts kontrole, kura apstiprināja, ka problēmas Rīgas centralizētās siltumapgādes tirgū problēmas tik tiešām ir.
Kāpēc virsstundu piemaksas kavē Latvijas izaugsmi
Publiskajā telpā un Saeimā martā plaši tika apspriesti Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski mainīt virsstundu apmaksu. Kamēr arodbiedrības un darba devēju organizācijas lauž šķēpus, cīnoties katrs par savu taisnību, vietā ir jautājums – vai Latvija var atļauties tik dāsnas piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās?
- Viedoklis
- 23.04.2026.
Laikmetiem mijoties
- Viedoklis
- 23.04.2026.
Kling, klang, esam klāt
- Viedoklis
- 23.04.2026.
Valoda kā patvērums
- Viedoklis
- 23.04.2026.
Naftas šoks satricina tirgus, bet pensiju plāni notur kursu
2026. gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos sākās ar pārliecinošu optimismu – kā brauciens pa taisnu, labi pārskatāmu šoseju. Taču februāra beigās situācija strauji mainījās – ģeopolitiskie satricinājumi Tuvajos Austrumos pārvērta tirgus par slidenu un līkumainu ceļa posmu, kur investoriem nācās ātri pielāgoties jaunai realitātei un pārskatīt gaidas par inflāciju, procentu likmēm un izaugsmi.
Latvijas nodokļu sistēmas paradokss – konkurētspējīga uz papīra, bet ne realitātē
Latvijas nodokļu sistēma starptautiski izskatās kā veiksmes stāsts, bet realitātē aina ir krietni sarežģītāka, jo ar labu nodokļu rāmi vien nepietiek – ekonomisko izaugsmi nosaka ekonomikas struktūra, investīciju piesaiste un nodokļu sistēmas stabilitāte.
Kā risināt strīdus ar medijiem?
Strīdēties ar medijiem, portāliem, televīziju, radio var šķist bezjēdzīgi. Vai tad žurnālisti un redaktori ieklausīsies savas auditorijas paustajā kritikā vai bažās par pašu veidoto materiālu kvalitāti? Tikpat bezjēdzīgi varētu šķist strīdēties ar tiesnešiem, skursteņslauķiem, celtniekiem, arhitektiem, pārdevējiem, mediķiem – teju ar ikvienas profesijas pārstāvjiem par viņu darba lietderību, izvēlēm, profesionālajiem standartiem. Turklāt uz medijiem attiecas vārda un izteiksmes brīvības principi. Vai kritizēt un apšaubīt mediju nenozīmē vērsties pret šiem principiem un ierobežot preses brīvību?
