Viedoklis

Jaunākie raksti

Anete Rulle. Publicitātes foto.
Katrīna Zariņa. Publicitātes foto

Latvija tuvākajos 15 gados zaudēs piekto daļu darbaspēka – kas cels produktivitātes rādītājus?

Domnīcas LaSER jaunākais demogrāfijas tendenču pētījums atklāj skarbu realitāti – Latvija tuvākajos 15 gados zaudēs piekto daļu darbaspēka. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāspēj augt ar mazāku cilvēku skaitu. Šādos apstākļos katra darbinieka zināšanas un prasmes kļūst nevis par priekšrocību, bet par izšķirošu konkurētspējas faktoru.

Katrīna Zariņa
Zane Ozola. Publicitātes foto

Kāpēc Latvijai nepieciešams jauns Izglītības likums?

Izglītības nozarē Latvijā šobrīd vienlaikus vērojama ļoti dažāda aina – tajā darbojas gan cilvēki, kuri cenšas ieviest un īstenot jaunas un mūsdienīgas mācību pieejas, gan tādi, kuri gaida atgriežamies “vecos laikus”. Lai gan Izglītības likums ļauj strādāt dažādi, kamēr vien tiek īstenots valsts izglītības standarts, tomēr vienlaikus normatīvais regulējums ir gana smagnējs un pilns ar detaļām, kuras ne vienmēr nepieciešams regulēt šādā līmenī. Elastīgs un mūsdienīgs Izglītības likums sekmētu arī iniciatīvas un jaunas mācību pieejas, kuras šobrīd, lielākoties, virza privātā iniciatīva.

Zane Ozola
Dace Zavadska

Latvijai beidzot jāpieņem lēmums par RSV profilaksi

Saistībā ar respiratori sincitiālo vīrusu jeb RSV katru sezonu Latvijā mēs redzam vienu un to pašu ainu – piepildītas slimnīcu nodaļas un zīdaiņus ar smagas norises infekciju. Tā nav negaidīta krīze, bet prognozējama situācija, kurai mūsdienās ir pieejams efektīvs profilakses risinājums.

Dace Zavadska
Arnis Vērzemnieks

Ministru ētikas kodekss: ne tikai par uzvedību, bet par godīgiem spēles noteikumiem

Ministru kabineta ētikas kodekss nav tikai dokuments par politiķu uzvedību. Tas noteiks arī to, cik caurskatāma, vienlīdzīga un prognozējama būs uzņēmumu, nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un citu interešu pārstāvju piekļuve valdības lēmumu pieņēmējiem. Citiem vārdiem, tas ir ne tikai politiskās ētikas, bet arī godīgu spēles noteikumu jautājums tiem, kuri likumīgā un atklātā veidā pārstāv intereses valsts pārvaldē.

Arnis Vērzemnieks
Jānis Timma. Publicitātes foto.

Kā politiskie satricinājumi sadārdzinās siltumu Rīgā

Pēdējo gadu notikumi starptautiskajā politikā un enerģētikā skaidri parāda – krīze šajā nozarē ne tikai nebeigsies līdz ar militāro konfliktu mazināšanos, bet, visticamāk, turpināsies vēl ilgstoši. Analizējot globālās tendences, kļūst redzams, ka energoresursu cenu svārstības, piegāžu nedrošība un ģeopolitiskie riski kļūst par jauno realitāti, nevis īslaicīgu izņēmumu. Tas nozīmē tikai vienu – siltumapgādes izmaksas iedzīvotājiem ilgtermiņā pieaugs. Īpaši satraucoša šī tendence ir Rīgas kontekstā. Šajā nedēļā arī ar savu revīziju nāca klajā Valsts kontrole, kura apstiprināja, ka problēmas Rīgas centralizētās siltumapgādes tirgū problēmas tik tiešām ir.

Jānis Timma