Viedoklis

Jaunākie raksti

Olga Dzene. Publicitātes foto.
Aleksejs Švedovs. Publicitātes foto.

Pirmais Cīņas kluba noteikums…

Kā zināms, pirmais Cīņas kluba noteikums ir – nerunāt par Cīņas klubu. Šis princips attiecas gan uz karu Tuvajos Austrumos, gan uz tirdzniecību, kas balstās uz šo karu. Iet bojā cilvēki, tiek sagrautas ēkas un cilvēku likteņi. It kā taču notiek karš? Taču publiski tiek runāts vien par "darījumu", kas tiek īstenots "pašaizsardzības" ietvaros "speciālās operācijas" laikā.

Aleksejs Švedovs
Uģis Balmaks. Publicitātes foto.

Konkurētspēja darba tirgū: kāpēc ar pieredzi vien vairs nepietiek?

Arvien biežāk dzirdam stāstus par cilvēkiem, kuri nosūta desmitiem darba pieteikumu, taču uzaicinājumu uz darba interviju tā arī nesaņem. Tajā pašā laikā darba devēji atzīst, ka atrast patiešām piemērotus darbiniekus kļūst arvien sarežģītāk. Šķietami paradoksāla situācija - kandidātu netrūkst, tomēr atrast īsto cilvēku ir grūtāk nekā jebkad agrāk. Kas mūsdienās patiesībā nosaka cilvēka konkurētspēju darba tirgū?

Uģis Balmaks
Arnolds Antanavičs. Publicitātes foto.

Vai Latvija atrodas jauna izaugsmes cikla sākumā: par ko liecina ekonomikas dati un tendences nekustamo īpašumu sektorā?

Runājot par Baltijas valstu ekonomikām, jau ilgstoši ir ierasts uz Latviju raudzīties kā pastarīti, kas attīstības ziņā atpaliek no abām savām kaimiņvalstīm.

Arnolds Antanavičs
Silvija Titova-Meija

Skolām vajadzīgs vienots mācību līdzekļu minimums

2026. gadā mācību līdzekļiem no valsts budžeta paredzēti 9 129 452 eiro jeb 35,20 eiro vienam bērnam. Šim finansējumam vajadzīgs skaidrs rezultāts klasē: bērnam katrā vecumposmā jāsaņem saprotams mācību līdzekļu pamats, taču pašlaik Latvijā šāda minimuma nav, to norādījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Sākumskolā šim minimumam jāiekļauj drukāti mācību līdzekļi, jo bērns šajā vecumā vēl apgūst rakstīšanu, darba secību un prasmi pašam sekot līdzi paveiktajam.

Silvija Titova-Meija
Dace Šķēle. Publicitātes foto.

Kāpēc alus darīšana vairs nav tikai “vīriešu pasaule”?

Alus nozare joprojām daudziem asociējas ar fiziski smagu un vīrišķīgu darbu. Šim priekšstatam ir vēsturisks pamats - agrāk alus kvalitāte lielā mērā bija atkarīga no spējas vadīt raudzēšanu ar ierobežotām kontroles iespējām, kā arī meistara spēka un izturības. Mūsdienās ikdienas darbu arvien vairāk nosaka laboratorijas pārbaudes, automatizētas iekārtas, kvalitātes kontrole un dažādu speciālistu sadarbība, tāpēc mainās arī prasmes, kas vajadzīgas darbam nozarē.

Dace Šķēle