Viedoklis
Jaunākie raksti
Aizsardzības tehnoloģiju potenciāls sniedzas tālāk par militāro jomu. Vai spēsim to pilnībā izmantot?
Septembra sākumā Rēzeknē norisinājās viens no apjomīgākajiem militārās nozares forumiem Latvijā , kurā piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieku no 19 valstīm un ap 120 Latvijas uzņēmumu, kas piedāvā dronus, pretdronu detekciju, sakarus, sensorus un enerģijas risinājumus. Aizsardzības ministrija šim notikumam bija kā līdzorganizators, bet lielā daļa šo tehnoloģiju ir divējāda lietojuma preces, un to lietotājs miera laikā un krīzē nav tikai armija.
Politiķis-influenceris: kad kampaņas galvenais KPI ir mandāts uz četriem gadiem
Jau vairākas Saeimas un pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir parādījušas jaunu realitāti komunikācijā – politiķi arvien vairāk sāk atgādināt influencerus jeb digitālā satura autorus. Daļa no partijām pat atsakās no tradicionālajām reklāmām, visu savu saziņu ar vēlētājiem pārceļot uz sociālajiem tīkliem. Un, tuvojoties 3. oktobra Saeimas vēlēšanām, to var redzēt arvien vairāk.
- Viedoklis
- 25.09.2026.
Kā ātri iedragāt gudru un lojālu Latvijas jauniešu motivāciju būt uzticīgam mūsu valstij
- Viedoklis
- 28.09.2026.
Nevis meklēt vainīgo, bet novērst atkārtošanos
Septembra vidū visā pasaulē atzīmējām Pasaules pacientu drošības dienu, arī Bērnu slimnīcā organizējām vairākus izglītojošus seminārus. Bērnu slimnīcā pacientu drošība nav vienas dienas tēma vai atsevišķa iniciatīva. Tā ir ikdienas darba sastāvdaļa un vienlaikus prasība nemitīgi pārskatīt ierasto: vai mūsu procesi ir pietiekami droši, vai esam gatavi pamanīt riskus laikus un vai spējam par tiem atklāti runāt.
- Viedoklis
- 25.09.2026.
Kā ātri iedragāt gudru un lojālu Latvijas jauniešu motivāciju būt uzticīgam mūsu valstij
Katras attīstītas sabiedrības viena no lielākajām vērtībām ir tās cilvēki. Tieši izglītoti, veseli un lojāli cilvēki, īpaši jaunieši, lielā mērā veido un nosaka katras valsts, arī Latvijas, ekonomisko attīstību un ilgtspēju aizvien vairāk uz zināšanām balstītā globālā konkurencē. Tāpēc gudras sabiedrības iegulda savu cilvēku izglītībā un veselībā.
- Viedoklis
- 25.09.2026.
Valstij jāfinansē darba tirgū vajadzīgās prasmes, nevis budžeta vietas
Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājuma aktualizēts jautājums par stratēģiskā valsts pasūtījuma noteikšanu augstskolām, ciešāk sasaistot to ar tautsaimniecības vajadzībām. LTRK norāda, ka valsts finansēto studiju vietu sadale šobrīd nav pietiekami sasaistīta ar darba tirgus pieprasījumu. Tomēr diskusiju nevajadzētu reducēt tikai uz jautājumu, cik budžeta vietu piešķirt vienai vai otrai studiju programmai, daudz svarīgāk ir vienoties, kādas prasmes un kompetences Latvijai būs nepieciešamas nākotnē un kā ar publisko finansējumu veidot cilvēkkapitālu, kas spēj pielāgoties mainīgam darba tirgum.
- Viedoklis
- 24.09.2026.
Gribam darbiniekus birojā. Bet vai darba vide tam ir gatava?
Daudzās darbavietās sākas atgriešanās ierastajā darba ritmā. Šogad to pavada arī plašāka diskusija par to, kur mums būtu jāstrādā. Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski rosinājis pārskatīt attālinātā darba praksi valsts pārvaldē, norādot, ka netic attālinātā darba efektivitātei un ka tikai neliela daļa cilvēku spēj būt pietiekami pašdisciplinēti, strādājot no mājām.
Cik maksā izglītības minimums?
Septembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atbildot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai par mācību līdzekļu finansēšanu, atzina divas būtiskas lietas - ministrijai ir zināmas mācību grāmatu un darba burtnīcu tirgus cenas un aptuvenās izmaksas uz vienu skolēnu un ministrija pašlaik neplāno izstrādāt ne oficiālu mācību līdzekļu izmaksu grozu, ne daudzgadu finansēšanas modeli, ne atsevišķu monitoringa sistēmu. Šīs abas atziņas kopā rada ļoti vienkāršu jautājumu: ja valsts zina, cik izmaksā mācību līdzekļi, kas nepieciešami tās pašas noteiktā izglītības satura īstenošanai, kāpēc mēs joprojām nevaram skaidri pateikt, kādu daļu no šīs vajadzības valsts faktiski finansē?
Sods ir izciests. Vai sabiedrība ir kļuvusi drošāka?
Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta kampaņa “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu”, kas īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzfinansētā projektā “Atbalsts probācijas klientu resocializācijai”, aktualizē jautājumu par to, kas notiek pēc soda izciešanas un kas nepieciešams, lai cilvēks patiesi mainītu savu dzīvi. Arī šajā gadījumā ar soda izciešanu vien pārmaiņas nenotiek.
«airBaltic» izvēlas Chapter 11: ko tas nozīmē kreditoriem un pasažieriem?
Nacionālā lidsabiedrība Air Baltic Corporation AS (turpmāk – Air Baltic) ir nākusi klajā ar paziņojumu par parādu restrukturizācijas uzsākšanu ASV, kas tiek īstenota saistībā ar ASV spēkā esošo regulējumu Chapter 11. Pasažieri tiek mierināti ar apgalvojumu, ka lidojumi turpinās, biļetes tiek tirgotas un ikdienas dzīvē no tā nekas nemainīsies.