Viedoklis

Jaunākie raksti

Aija Brikše
Juris Alberts Ulmanis. Publicitātes foto

Latvieši, nāciet mājās!

Šogad ir Lidijas Doroņinas-Lasmanes gads. Daudz piedzīvojušās pretošanās kustības dalībnieces mūžs iesoļojis otrajā gadu simtā, kas ir patiesi apbrīnojami, ņemot vērā ieslodzījumā aiz Urāliem skarbos apstākļos pavadītos gadus. Lidija ir mana varone un iedvesmotāja. Esmu sekojis viņas gaitām un pārdzīvojis par padomju varas netaisnīgajiem spriedumiem. Kā Amerikas latvieti mani savulaik ļoti «aizķēra» viņas teiktais, ka latviešiem ir jāatgriežas mājās. Mēs esam maza tauta un katram latvietim ir liela nozīme, lai saglabātu mūsu Latviju. Vienīgo vietu pasaulē, kur varam brīvi runāt latviešu valodā.

Juris Alberts Ulmanis
Ligita Dzalbe–Masuleviča. Publicitātes foto.

Vispirms prototips, tikai tad kods: pieeja, kas ļauj ietaupīt nodokļu maksātāju naudu

Kas notiek, ja valsts vispirms uzbūvē pilnu mobilo lietotni un tikai tad pajautā iedzīvotājiem, vai to ir ērti lietot? Parasti atbilde ir dārga. Un bieži – politiski neērta.

Ligita Dzalbe-Masuleviča
Žurnālists Juris Kaža. Foto - Edijs Pālens, LETA

No Rīgas līdz Dvīņu pilsētām: Vienas sievietes dzīve uz barikādēm

Stāsts par sievieti, kura bijusi uz barikādēm divu dažādu pasaules malu politiskajos karstajos punktos ar vairāku desmitgažu starpību, pats par sevi būtu aizraujošs pētījums. Taču Sjūzena Larsone — ilggadēja ASV Armijas izglītības speciāliste un ziemeļvalstu valodu pētniece ar doktora grādu no Bērklija Universitātes — ir patiesi unikāla personība. 1991. gadā viņa fiziski palīdzēja celt barikādes Rīgā tajās vēsturiskajās janvāra dienās. Janvārī viņa piedzīvoja konfrontācijas starp maskētiem ASV federāliem “likumsargiem” un iedzīvotājiem savās mājās — "Dvīņu pilsētās" Mineapolisā un Sentpolā, Minesotas štatā — par kurām ziņas ir aplidojušas pasauli tāpat kā tas notika pirms daudziem gadiem par barikādēm Rīgā.

Juris Kaža
Madara Auzenbaha. Publicitātes foto.

Latvijā ir par maz pacientu organizāciju

Pacientam un viņa ģimenei nevajadzētu būt izolētiem viņu grūtībās, tāpēc līdzeklis ir pacientu organizācijas, kādām aicinu pacientus pievienoties. Ja jūsu diagnozei tādas nav, tad kopā ar līdzgaitniekiem paši dibiniet savu pacientu biedrību, kādu Latvijā ir par maz.

Madara Auzenbaha
Adrians van den Hovens. Publicitātes attēls.

Medikamentu piegādes Eiropā kļūst nestabilākas. Latvija nevar atļauties klusēt

Eiropas veselības aprūpes sistēmas saskaras ar nepatīkamu patiesību – mūsu spēja nodrošināt svarīgākos pirmās nepieciešamas medikamentus ir krietni nestabilāka nekā vairums cilvēku to apjauš. Patentbrīvie jeb ģenēriskie medikamenti, kas ir mūsdienu veselības aprūpes stūrakmens, veido lielāko daļu ārstēšanas līdzekļu, ko pacienti saņem katru dienu. Tās stabilizē hronisku pacientu veselības stāvokli, nodrošina slimnīcu darbību un sniedz pieejamu ārstēšanu, uz ko valdības paļaujas, veidojot veselības aprūpes budžetu. Un tomēr aizvien pieaug šo zāļu deficīta risks.

Adrians van den Hovens