Viedoklis
Jaunākie raksti
Misija izpildīta. Patriots klusē
Kultūras sākotnējā definīcija ir elementāra un apzīmē pavisam konkrētu darbu cilvēka eksistences uzturēšanai: lauka apsaimniekošanu. Kopš 18. gadsimta kultūras jēdziens ir piedzīvojis plašu sazarošanos, līdz kļuvis grūti pārredzams. Kultūra tostarp ir arī politisks instruments mūsdienās, zaudējot savu sākotnējo dabu un nevainību līdz pat absurdajai situācijai, kad tā tiek likta lietā kā ierocis. Katrā gadījumā kultūras, tai skaitā mākslas, dziļākā nozīme tālu pārsniedz tā saukto radošo industriju ekonomisko pienesumu valsts kasēm vai arī virspusējo politiski stratēģisko funkciju demonstrēt piederību noteiktai nācijai.
Populisms pirms vēlēšanām: sabiedrības dažādie “mēs” un “viņi”
Tuvojoties vēlēšanām, aizvien biežāk dzirdam politiķus runājam sabiedrības vārdā, vienlaikus solot atjaunot taisnīgumu, kritizējot varas neizdarību un atsvešinātību no sabiedrības. Gan publiskajā, gan akadēmiskajā telpā, šādu pretnostatīšanu starp tautu un eliti, skaidro jēdziens populisms. Publiskajā atelpā arvien biežāk sastopamies ar šo ideju, tomēr tai bieži tiek pievienotas pretrunīgas un neprecīzas nozīmes. Tādējādi populisms var kļūt par politisku instrumentu.
- Viedoklis
- 02.10.2026.
Latvija var kļūt par Eiropas būvniecības un infrastruktūras telpisko datu tehnoloģiju centru
- Viedoklis
- 01.10.2026.
Mosties, celies, balso!
- Viedoklis
- 02.10.2026.
Latvija var kļūt par Eiropas būvniecības un infrastruktūras telpisko datu tehnoloģiju centru
Saskaņā ar kādu nozares speciālistu prognozi, globālais būvniecības dronu tirgus apjoms līdz 2034.gadam var sasniegt 20,4 miljardus ASV dolāru, vidēji pieaugot par 14,2% gadā. Drone-as-a-Service Eiropas segmentā būvniecība 2024.gadā veidoja aptuveni 31% tirgus. Droni un lāzerskenēšana būvniecībā vairs nav eksperiments, šobrīd tā ir strauji augoša industrija. Tomēr līdz ar datu apjoma pieaugumu aizvien izteiktāka kļūst cita problēma: dati joprojām ir fragmentēti, grūti izmantojami un vāji savstarpēji saistīti.
- Viedoklis
- 02.10.2026.
Jauniešiem politika interesē, bet vēlēt aiziet tikai retais
Jau rīt, 3. oktobrī, Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Tiesības balsot tajās pirmo reizi būs arī daudziem jauniešiem, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka tieši jaunieši velēšanās piedalās visretāk. Lai gan Centrālajai vēlēšanu komisijai nav precīzu datu par jauniešu aktivitāti iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, pētījumi un pašvaldību vēlēšanu dati liecina, ka cilvēki līdz 30 gadu vecumam balso ievērojami retāk nekā vecākās paaudzes.
- Viedoklis
- 01.10.2026.
Apmaldīties trīs burtos jeb ko darīt ar Sabiedrības integrācijas fondu
Priekšvēlēšanu laiks reti ir piemērotākais brīdis niansētām un uz izpratni vērstām sarunām. Sarežģītas lietas tajā kļūst vienkāršākas, gari skaidrojumi zaudē īsiem saukļiem, bet dažkārt pietiek ar trīs burtu kombināciju, lai sabiedrībā saceltu diezgan ievērojamu viļņošanos.
No TikTok līdz vēlēšanu urnai: kā jauniešiem izdarīt savu izvēli
Jau šonedēļ notiks 15. Saeimas vēlēšanas, un daudziem jauniešiem šī būs pirmā iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Taču tiesības balsot vēl nenozīmē, ka jaunieši tās izmantos – tieši jaunāko vēlētāju iesaiste vēlēšanās ilgstoši bijusi zemāka nekā vecākajās sabiedrības grupās. Tāpēc pirms vēlēšanām īpaši aktuāls kļūst jautājums – kas jauniešus pamudina doties uz vēlēšanu iecirkni un kas, gluži pretēji, liek palikt mājās? Tikpat svarīgi ir arī tas, lai jaunieši izdarītu pārdomātu izvēli – spētu atšķirt priekšvēlēšanu solījumus no līdzšinējiem darbiem, izvērtēt sociālajos medijos redzēto un neļaut savu lēmumu noteikt tikai vienam spilgtam video vai apkārtējo viedoklim.
Ziloņa kājas Latvijas politikā
Šoruden man bieži jautāts – kur esmu pazudusi? Kur palikusi Valsts līderu programma? Kāpēc klusums priekšvēlēšanu laikā?
