Viedoklis

Latvijas skolās digitālie mācību līdzekļi jau ir kļuvuši par ikdienu, un mācību saturs arvien biežāk ir pieejams digitālā formātā. Skolās tiek izmantotas dažādas platformas un tehnoloģijas, savukārt valsts un pašvaldības turpina ieguldīt digitālās infrastruktūras attīstībā. Tas ir būtisks solis uz priekšu, tomēr digitalizācija pati par sevi vēl negarantē labāku mācību procesu.

Mūsdienu biznesa vidē ikgadēja plānošana un budžeta apstiprināšana, balstoties uz optimistiskām prognozēm un garām prezentācijām, arvien mazāk atbilst realitātei. Tirgus mainās daudz ātrāk, nekā uzņēmumi spēj pielāgot savus stratēģiskos plānus.  Rezultātā daudzas stratēģiski nozīmīgas iniciatīvas turpina saņemt finansējumu tikai tāpēc, ka tas tām jau ir piešķirts – pat tad, ja pirmie rezultāti liecina, ka iecerētais nedarbojas un ieguldījums nenes gaidīto vērtību. Šādā situācijā lielākā kļūda nav neveiksmīgs projekts, bet gan nevēlēšanās to laikus apturēt.

Ja Latvijas valsts iestādes un pašvaldības sekmīgi gan izraksta, gan saņem e-rēķinus, tad tikai daļa uzņēmumu šodien ir iesaistīti e-rēķinu apritē. Jāatgādina, ka 2028. gada 1. janvārī e-rēķinu izrakstīšana un saņemšana Latvijā kļūs obligāta visiem uzņēmumiem – ne tikai tiem, kas sadarbojas ar publisko pārvaldi.