Viedoklis

Braucot gar Polijas laukiem, viena no lietām, ko var pamanīt, ir ievērojami mazāks nezāļu daudzums tajos. Šķietami vienkāršākais skaidrojums būtu poļu prasme, taču patiesais iemesls slēpjas citur – augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijā. Eiropas Savienībā šie noteikumi nav vienoti, un Polijas lauksaimniekam pieejams plašāks darbīgo vielu klāsts nekā mums, kas nebūt nav mazsvarīga detaļa, jo tieši reģistrēto vielu daudzveidība nosaka, cik ilgi lauks paliek tīrs un cik ātri var izveidoties rezistentas nezāles. Šī atšķirība Latvijai maksā vairāk, nekā sākotnēji šķiet.

Mēs Latvijā par OCTA runājam kā par laikapstākļiem – gandrīz vienmēr par dārgu un gandrīz vienmēr neatbilstoši gaidām. Bet reti kurš uzdod sev neērto jautājumu, vai mēs paši darām visu, lai tā būtu lētāka?

Vēl pirms dažiem gadiem diskusijas par dronu radītajiem apdraudējumiem šķita attālas un vairāk saistījās ar karadarbību citviet pasaulē, taču pēdējo mēnešu notikumi Latvijā apliecina, ka bezpilota lidaparātu ielidojumi Rēzeknē, Krāslavā, Ludzā un kopumā valsts teritorijā vairs nav hipotētisks scenārijs. Tie ir signāls, ka līdztekus energoefektivitātei, ilgtspējai un funkcionalitātei infrastruktūras projektēšanā jādomā arī par noturību pret apdraudējumiem. Skaidrs, ka šādi riski var kļūt par būtisku problēmu Latvijas ikdienas procesos, tomēr rodas sekojošs jautājums, vai infrastruktūra, kas tiek projektēta šodien, spēs nodrošināt nepārtrauktu darbību arī krīzes situācijās.