Viedoklis

Jaunākie raksti

Inga Šīna. Publicitātes foto.
Daina Kājiņa. Publicitātes foto.

Kā (ne)sarežģīt dzīvi jaunajām ģimenēm?

Latvijā arvien samazinās dzimstība - pērn piedzima par 7,4 % mazāk bērnu nekā gadu iepriekš, un, kamēr valstiskā līmenī tiek meklēti risinājumi jauno ģimeņu atbalstam, vairākās pašvaldībās vērojama gluži pretēja tendence – tiek apsvērti jauni ierobežojumi pirmsskolas izglītības pieejamībai un vecāku izvēles iespējām. No vienas puses mēs runājam par atbalstu jaunajām ģimenēm un birokrātijas mazināšanu, bet no otras puses veidojam ierobežojumus, kas neizbēgami rada papildu administratīvo slogu gan ģimenēm, gan pašvaldībām, gan pašām pirmsskolām.

Daina Kājiņa
Lauma Paegļkalna. Publicitātes foto.

Zvērests kā valsts sākums

Jaunās Saeimas pirmās sēdes iesākumā izskanēja priekšlikums deputātiem svinīgo solījumu nolasīt kopīgi, lai ietaupītu laiku un ātrāk ķertos pie darba. Pasaulē, kurā ātrumu bieži pielīdzinām efektivitātei, šāda doma var šķist praktiska. Tomēr solījuma došana Latvijas tautas priekšā jau ir deputāta darba sākums. Arī tam atvēlētais laiks pasaka kaut ko būtisku par mūsu attieksmi pret valsti un atbildību, kuru uzņemamies.

Lauma Paegļkalna
Darja Voitjuka. Publicitātes foto

Pieci uzdevumi nākamajam izglītības ministram

Neatkarīgi no tā, kurš uzņemsies atbildību par izglītības nozari un ieņems izglītības un zinātnes ministra amatu, Latvijas izglītības sistēmas būtiskākās problēmas paliks tās pašas: skolotāju noslodze, finansējuma sadale, administratīvais slogs, nepietiekams atbalsts skolēniem un jautājumi par izglītības kvalitāti. Šie izaicinājumi nav atrisināmi viena politiskā cikla laikā, tāpēc no nākamā ministra liela daļa nozares gaida nevis kārtējās reformas, bet konsekventu darbu pie jau identificētajām problēmām. Ir vismaz pieci jautājumi, kuriem nākamajos gados jābūt izglītības politikas prioritāšu augšgalā.

Darja Voitjuka
Aija Bite-Ozere. Publicitātes foto

Uzņēmumi pērk MI rīkus, bet ar to nepietiek – izšķiroša ir darbinieku iesaiste

Šķiet, gandrīz katru dienu dažādos medijos lasām par to, kā mākslīgais intelekts (MI) mainīs mūsu ikdienu. Nereti šīm prognozēm pievienojas arī visai apokaliptiskas ainas – par profesijām, kas izzudīs, darbavietām, kuras pārņems tehnoloģijas, un pasauli, kurā cilvēka loma kļūs arvien mazāka.

Aija Bite-Ozere
Mārtiņš Vancāns.

Vai ziemā par elektrību maksāsim vairāk? Trīs faktori, kas var to mainīt

Tuvojoties ziemas sezonai, parasti aug ne tikai pieprasījums, bet arī elektrības biržas cenas. Dienas kļūst īsākas, atjaunīgās enerģijas ražošanu arvien vairāk ietekmē laikapstākļi. Ja vēl gāze kļūst dārgāka un rodas ierobežojumi lētas elektroenerģijas importam, biržā iespējamas pamatīgas cenu svārstības. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka maksāsim vairāk. Prognozējot elektrības cenas, jāņem vērā gan laikapstākļi, gan situācija globālajā enerģētikas tirgū un arī tas, kādu elektroenerģijas iegādes modeli katrs lietotājs ir izvēlējies un cik elastīgi spēj pielāgot savu patēriņu.

Mārtiņš Vancāns