Viedoklis

Jaunākie raksti

Uldis Vesers. Publicitātes foto.
Arturs Evarts. Publicitātes foto.

Demogrāfija ir vadāma. Vai mēs to protam izmantot?

Latvijā šobrīd top stratēģija “Latvija 2050”, kas noteiks valsts attīstību nākamajiem 25 gadiem. Viens no diviem galvenajiem izaicinājumiem tajā ir demogrāfija. Jautājums ir - kā Latvija plāno panākt demogrāfijas vadāmību šajā nākamajā stratēģiskajā ciklā? Padziļināti analizējot “Latvija 2030” metodoloģiju un tās īstenošanas loģiku, ar bažām raugos uz Latvijas spējām šo izaicinājumu vadīt.

Arturs Evarts
Ilustratīvs attēls. Pexels

Neredzi neko, nedzirdi neko, nesaki neko

Reti kurš viedierīču lietotājs nebūs sastapis trīs gudros pērtiķus – Mizaru, kas ar rokām aizsedzis acis, Kikazaru, kas ar rokām aizspiedis ausis, un Ivazaru, kas rokas pielicis priekšā mutei.

Roberts Kits, Ieva Birka
Ilustratīvs attēls.

Civilās aizsardzības spēju stiprināšana prasa centralizētu nodrošinājumu

Jaunajā gadā turpinām sadzīvot ar globālo politisko nenoteiktību un pieaugošiem hibrīddraudiem valsts drošībai, kamēr Ukraina ir iegājusi piektajā pilna mēroga kara gadā. Valsts līmenī tiek aktīvi strādāts pie valsts aizsardzības un krīžu pārvaldības stiprināšanas, tostarp stiprinot NBS spējas un pilnveidojot pārvaldības modeļus krīzes situācijām, taču kritisko dienestu nodrošinājums ar atbilstošu ekipējumu joprojām lielā mērā paliek ārpus šīs centralizētās pieejas, kamēr pašvaldības un atsevišķi dienesti katra savā veidā cenšas rast risinājumus.

Kristiāns Brēdermanis
Eleonora Bušmane-Zvaigzne. Publicitātes foto.

Kā nekļūt par finanšu krāpnieku upuri

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.

Eleonora Bušmane-Zvaigzne
Jeļena Volkova. Publicitātes foto.

Bonusi aug, iesaiste ne: kāpēc nauda vairs nestrādā kā motivācija

Baltijas darba tirgus šobrīd atrodas interesantā pretrunā – uzņēmumi runā par talantu trūkumu, bet darbinieki par jēgas un iedvesmas trūkumu. Algas pieaug, bonusi kļūst dāsnāki, biroji kļūst modernāki. Taču iesaistes līmenis daudzviet nemainās. Tas nozīmē tikai vienu – motivāciju nevar nopirkt. To var apzināti veidot. Starptautiskie pētījumi to skaidri apstiprina. Gallup dati rāda, ka Eiropā tikai aptuveni piektā daļa darbinieku jūtas patiesi iesaistīti savā darbā. Tajā pašā laikā uzņēmumi ar augstu iesaistes līmeni uzrāda būtiski labākus finanšu rezultātus, zemāku darbinieku mainību un augstāku produktivitāti. Motivācija nav mīksts faktors, tas ir konkurētspējas jautājums. Labā ziņa ir tā, ka iesaisti var radīt. Baltijā jau ir uzņēmumi, kas to veiksmīgi dara.

Jeļena Volkova