Viedoklis
Jaunākie raksti
Ķerot maldugunis, kad priekšā vēl cīņa ar Lutausi un Velnu
Pagājušās nedēļas notikumi parādīja, cik ātri viena publiska ieraksta radīta diskusija var pāraugt daudz plašākā stāstā. No jautājuma par valsts finansējumu atsevišķām organizācijām dažu dienu laikā esam nonākuši līdz situācijai, kurā “NVO” sociālajos tīklos teju kļuvis par lamuvārdu. Un zem šiem trim burtiem tiek salikts ļoti daudz kas, radot ērtu mērķi, pret kuru novirzīt sabiedrības neapmierinātību un dusmas.
Piesātināts tirgus un dusmīgi konkurenti nav šķērslis eksporta ambīcijām
Būt vientuļam mazam spēlētājam globālās konkurences apstākļos nav sevišķi racionāli. Ne velti ārvalstu investori un uzņēmumi redz Baltiju drīzāk kā vienotu tirgu, kamēr mēs paši joprojām kautrīgi domājam: te – mēs, tur – lietuvieši un igauņi. Latvijas uzņēmējiem – gan valsts kapitālsabiedrībām, gan privātajam sektoram – vajadzētu audzēt ambīcijas un par savu darbību domāt plašāk – vismaz Baltijas mērogā.
- Viedoklis
- 23.07.2026.
Vai Latvija atrodas jauna izaugsmes cikla sākumā: par ko liecina ekonomikas dati un tendences nekustamo īpašumu sektorā?
- Viedoklis
- 23.07.2026.
Vai Latvija atrodas jauna izaugsmes cikla sākumā: par ko liecina ekonomikas dati un tendences nekustamo īpašumu sektorā?
Runājot par Baltijas valstu ekonomikām, jau ilgstoši ir ierasts uz Latviju raudzīties kā pastarīti, kas attīstības ziņā atpaliek no abām savām kaimiņvalstīm.
- Viedoklis
- 22.07.2026.
Skolām vajadzīgs vienots mācību līdzekļu minimums
2026. gadā mācību līdzekļiem no valsts budžeta paredzēti 9 129 452 eiro jeb 35,20 eiro vienam bērnam. Šim finansējumam vajadzīgs skaidrs rezultāts klasē: bērnam katrā vecumposmā jāsaņem saprotams mācību līdzekļu pamats, taču pašlaik Latvijā šāda minimuma nav, to norādījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Sākumskolā šim minimumam jāiekļauj drukāti mācību līdzekļi, jo bērns šajā vecumā vēl apgūst rakstīšanu, darba secību un prasmi pašam sekot līdzi paveiktajam.
- Viedoklis
- 22.07.2026.
Kāpēc alus darīšana vairs nav tikai “vīriešu pasaule”?
Alus nozare joprojām daudziem asociējas ar fiziski smagu un vīrišķīgu darbu. Šim priekšstatam ir vēsturisks pamats - agrāk alus kvalitāte lielā mērā bija atkarīga no spējas vadīt raudzēšanu ar ierobežotām kontroles iespējām, kā arī meistara spēka un izturības. Mūsdienās ikdienas darbu arvien vairāk nosaka laboratorijas pārbaudes, automatizētas iekārtas, kvalitātes kontrole un dažādu speciālistu sadarbība, tāpēc mainās arī prasmes, kas vajadzīgas darbam nozarē.
- Viedoklis
- 21.07.2026.
Enerģētiskā drošība nav joma, kurā Latvija šobrīd var atļauties eksperimentēt
Publiskajā telpā arvien biežāk izskan viedokļi par valsts pārvaldes efektivitāti un iespējamu ministriju reorganizāciju, tostarp Klimata un enerģētikas ministrijas funkciju nodošanu citām institūcijām. Diskutēt par valsts pārvaldes uzbūvi ir nepieciešams, taču rūpīgi jāizvērtē, vai enerģētika ir joma, kurā valsts šobrīd var atļauties samazināt savu institucionālo kapacitāti.
37 % pieaugušo Latvijā trūkst lasītprasmes: ko tas patiesībā nozīmē?
37 % pieaugušo Latvijā ir nepietiekama lasītprasme vai prasme rēķināt, kas ir vairāk nekā OECD vidējais rādītājs. Tāpat Latvijā noslēdzies Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 datu vākšanas posms, kurā izvērtētas vairāk nekā 4500 ceturto klašu skolēnu lasīšanas prasmes. Šie dati aktualizē jautājumu, kas skar ne tikai izglītības sistēmu, bet visu sabiedrību - kā attīstām prasmi lasīt?
Par Sporta fonda likumprojektu – nav laika gaidīt, jāgatavojas olimpiskajām spēlēm
Šobrīd politiķi un sporta nozares pārstāvji aktīvi diskutē par Latvijas Sporta fonda izveidi, kas mainīs līdzšinējo sporta finansēšanas modeli, vienlaikus atliekot tā izskatīšanu uz nenoteiktu laiku. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka Latvijas sportisti jau tagad gatavojas 2028. vasaras un 2030.gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Līdz ar to Latvijai Sporta fonds ir ļoti nepieciešams un tas ir nepieciešams tagad.
Vai atkārtots pirkums ir vērtīgāks par vienreizēju izvēli?
Latvijas alus tirgū 2025. gads skaidri parādīja, ka nozares attīstību vairs nevar balstīt uz lielāku patēriņu – patēriņam Latvijā nodoti 117,64 miljoni litru alus, par 6,2 % mazāk nekā 2024. gadā, un pēc īsa kāpuma apjoms atkal noslīdējis zem 2023. gada līmeņa. Vienlaikus alus pēc daudzuma joprojām ir lielākā alkoholisko dzērienu grupa, kas 2025. gadā veidoja 66 % no kopējā apjoma.
