Viedoklis

Jaunākie raksti

Georgs Rubenis
Dace Reihmane. Publicitātes foto.

Jauno sportistu veselība kā sporta politikas prioritāte

Mainoties laikam, jaunatnes sportistu fiziskās un mentālās veselības jautājumi Latvijā un citviet pasaulē kļūst arvien aktuālāki. No vienas puses, mēs vēlamies redzēt veselus, aktīvus jauniešus, no otras puses – augstus sasniegumus sportā. Diemžēl, ne vienmēr abas šīs vēlmes iet roku rokā, tāpēc īpašu uzmanību jāpievērš tam, kā pasargāt bērnus un jauniešus no pārslodzes riskiem un nodrošināt savlaicīgu veselības problēmu pamanīšanu.

Dace Reihmane
Inga Gulbe. Publicitātes foto.

Bērna drošība sākas ar vienu cilvēku

“Parunā ar mani, saprot mani, uzklausa mani”, “man nav vairs tik daudz bailes”, “tagad man ir cilvēks, kuram es varu uzticēties” – tie ir tikai daži bērnu izteikumi*, raksturojot savu sadarbību ar bērna atbalsta speciālistiem. Bērnu aizsardzības centra ikdienas darbā saskaramies ar dažādām problēmsituācijām, kurās nonākuši bērni, taču, domājot par to risināšanu un priekšlaicīgu novēršanu, izkristalizējas kopīga iezīme: pietiek ar vienu pieaugušo – vienu puzles gabaliņu –, kurš pamana, sadzird un nepaliek vienaldzīgs.

Inga Gulbe
Artūrs Švarcbahs. Publicitātes foto.

Kad cilvēki vienkārši vēlas dziedāt

Dzīve ir negaidītu pavērsienu pilna un dažkārt notiek lietas, kas nav rādījušās pat sapņos. Tieši tāda man šķiet iniciatīvas "Dziedam kopā" atsaucība. Pusotra mēneša laikā tai pieteicās 2500 dziedātāju no visas Latvijas – skaits, kas koru mērogā ir līdzvērtīgs vairāk nekā 80 kolektīviem. Tas ir viens no lielākajiem individuāli pieteikto dziedātāju kopkoriem, kāds Latvijā jebkad izveidojies.

Artūrs Švarcbahs
Ilustratīvs attēls. Pexels

Kliedējot mītus: cik liels ir vidējais pensiju 2. līmeņa uzkrājums?

Šis gads Latvijā iezīmējies ar plašām diskusijām, vai un kā rīkoties ar iedzīvotāju uzkrājumiem valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī. Šo jautājumu nozīme mērāma miljardos eiro – 2026. gada maijā kopējais uzkrājumu apjoms 2. līmenī pārsniedza 10.4 miljardus eiro.

Kārlis Vilerts, Markuss Berģītis
Inga Šīna. Publicitātes foto.

Nevis slinkums, bet izvēļu pārbagātība: kāpēc jauniešiem ir grūti izlemt, ko studēt?

Pavisam drīz Latvijas augstskolās un universitātēs sāksies jauno studentu uzņemšana un jau šobrīd daudzi pēta studiju iespējas, lai izvēlētos sev piemērotāko. Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra dati liecina, ka šobrīd Latvijā pieejamas vairāk nekā 3 000 dažādas studiju programmas, tostarp, gandrīz 1 000 bakalaura programmas un vairāk nekā 600 maģistra programmas. Papildus tam jāņem vērā arī ārvalstu studiju iespējas – aizvien vairāk augstskolu piedāvā iespēju studēt attālināti, daudzas ES valstis piedāvā arī bezmaksas augstāko izglītību.

Inga Šīna