Viedoklis
Jaunākie raksti
Inovācija nesākas ar līdzfinansējuma grantu izsludināšanu: kā sagatavoties laikus
Latvijas uzņēmējiem arvien biežāk pieejamas valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas inovāciju projektu attīstībai. Tostarp mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādei, uzņēmumu digitalizācijai vai nozares pētījumu izstrādei. Taču praksē nereti novērojams, ka uzņēmēji sāk domāt par inovāciju projektu brīdī, kad izsludināts jauns līdzfinansējuma grants.
Loģistikas pārmaiņas pārveido būvniecības nozari Latvijā
Pēdējos gados loģistikas sektors piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un tas arvien vairāk atspoguļojas arī būvniecības nozarē Latvijā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka pieaug pieprasījums pēc rūpniecības un noliktavu objektiem, kas liecina par strukturālām izmaiņām uzņēmumu piegādes ķēžu un loģistikas plānošanā.
- Viedoklis
- 15.04.2026.
Latvijas veselības aprūpes plaisa: slēptās izmaksas, reālās sekas un praktiski risinājumi
- Viedoklis
- 15.04.2026.
Latvijas veselības aprūpes plaisa: slēptās izmaksas, reālās sekas un praktiski risinājumi
Latvijas veselības aprūpes sistēma pašlaik atrodas krustcelēs. Dati skaidri parāda, ka tā ne tikai atpaliek no turīgākajām Eiropas valstīm, bet arī riskē šo plaisu vēl vairāk palielināt, ja netiks pieņemti stratēģiski un drosmīgi lēmumi.
- Viedoklis
- 14.04.2026.
Kā nopelnīt ar nekustamo īpašumu, pat ja nepieder neviens kvadrātmetrs
Nekustamā īpašuma tirgus jau ilgstoši tiek uzskatīts par vienu no uzticamākajiem ieguldījumu virzieniem. Vienlaikus Latvijā mājokļu cenas turpina pieaugt – lai gan lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kāpums saglabājas stabils, un šogad cenas varētu augt 5–10 % robežās. Lai arī Rīgā tās joprojām ir zemākās Baltijas galvaspilsētu vidū, cenu pieaugums mudina investorus izvērtēt arī alternatīvus ieguldījumu veidus. Mūsdienu finanšu tirgū iespējams investēt nekustamajā īpašumā arī netieši – nekļūstot par dzīvokļa, zemes vai mājas tiešo īpašnieku.
- Viedoklis
- 14.04.2026.
Digitālā suverenitāte nav izolācija – tā ir iespēja izvēlēties
Pēdējos gados “digitālā suverenitāte” ir kļuvusi par vienu no visbiežāk lietotajiem un vienlaikus visvairāk pārprastajiem jēdzieniem Eiropas tehnoloģiju debatēs. To bieži pasniedz kā izvēli starp globālajām un vietējām tehnoloģijām, starp inovācijām un regulējumu, starp atvērtību un drošību. Taču šāds skatījums ir maldinošs. Digitāli attīstītai sabiedrībai suverenitāte nekad nav bijusi saistīta ar izolāciju, tā vienmēr ir nozīmējusi spēju saglabāt tiesības lemt pašiem. Mazajām valstīm šī atšķirība ir vēl būtiskāka.
- Viedoklis
- 13.04.2026.
Digitalizācija ir stratēģija, nevis projekts
Digitālā transformācija uzņēmējdarbībā ir viena no jomām, kur pieprasījums ir ļoti augsts un brīžiem pārsniedz pieejamo atbalsta budžetu. Pērn Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ziņoja, ka pieteikumu apjoms uz grantiem jaunu digitālu risinājumu iegādei un digitālā brieduma novērtēšanai, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai sasniedzis kopējo summu gandrīz 37 miljonu eiro apmērā.
Kāpēc mākslīgais intelekts Latvijā jāattīsta pašiem?
Mākslīgais intelekts pēdējos gados no tehnoloģiju eksperimenta ir kļuvis par būtisku ekonomikas attīstības virzītāju. Tas kļūst par infrastruktūru – līdzīgu elektrībai, sakariem vai internetam. Organizācijas, kas spēj MI integrēt savos procesos, iegūst būtisku konkurences priekšrocību: dati sāk strādāt uzņēmuma labā, palīdzot pieņemt lēmumus, optimizēt procesus un radīt jaunus pakalpojumus.
Šis ir īstais brīdis Latvijai beidzot veidot savas digitālās valsts kodolu
Vēlēšanu sistēmu krīze var kļūt par pagrieziena punktu, ja Latvija beidzot izvēlēsies veidot ne tikai sistēmas, bet arī savu digitālo spēju.
Publisko iepirkumu reformā nepieciešami papildu risku mazināšanas mehānismi
Valsts mērķis ir panākt, lai katrs budžeta eiro tiktu izmantots ar maksimālu atdevi, vienlaikus samazinot birokrātiju, stiprinot konkurenci un padarot publisko iepirkumu procesus caurspīdīgākus un efektīvākus. Taču, paaugstinot Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto līgumcenu robežvērtību precēm un pakalpojumiem no 10 tūkstošiem līdz 143 tūkstošiem eiro, pastāv drauds, ka līdz pat 90 % iepirkumu nonāks tā sauktajā “aklajā zonā”.
