Viedoklis
Jaunākie raksti
Mazāk naudas mācību grāmatām nozīmē mazāk iespēju mūsu bērniem
2027. gada budžeta plāns liecina, ka valsts finansējumu mācību līdzekļiem tiks samazināts no pašreizējiem 35,20 līdz 21,80 eiro uz skolēnu, tas nozīmē, ka kopējais finansējums saruktu līdz 5,68 miljoniem eiro jeb gandrīz par 38 %. Skolēniem, skolotājiem un vecākiem mācību līdzekļu jautājums man nav tikai skaitļi valsts budžeta tabulā, tāpēc ir grūti saprast, kā situācijā, kad naudas mācību līdzekļiem jau šobrīd nepietiek, varam runāt par tās samazināšanu vēl vairāk.
No Rīgas pret reģioniem uz Rīgu ar reģioniem
Rīga ir vienīgā Latvijas pilsēta, kas spēj konkurēt starptautiski. To skaidri iezīmē salīdzinājums ar citu Eiropas valstu pilsētām. Piemēram, Polijai, kas arvien biežāk tiek minēta kā labais ekonomiskās izaugsmes piemērs Eiropā, ir vairāki ekonomiskie dzinēji. Tajā ir desmit pilsētas, kuru metropolēs dzīvo vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku, kas nenoliedzami ir Polijas ekonomiskie dzinēji. Piecas no tām pēc iedzīvotāju skaita ir lielākas par Rīgu.
- Viedoklis
- 26.10.2026.
Bez kapitālā remonta iekšlietu sistēmā Latvija riskē zaudēt savus uzņēmējus un investīcijas
- Viedoklis
- 23.10.2026.
Labumi zem palielināmā stikla: kāpēc darba devējiem nāksies atskaitīties par katru darbinieku priekšrocību?
- Viedoklis
- 23.10.2026.
Kāpēc Latvijā par iespēju izvairīties no ķīmijterapijas joprojām jāmaksā pašām pacientēm?
- Viedoklis
- 26.10.2026.
Bez kapitālā remonta iekšlietu sistēmā Latvija riskē zaudēt savus uzņēmējus un investīcijas
Par iekšlietu resora kapitālā remonta nepieciešamību, valsts ekonomisko drošību un cenu, ko Latvija maksā par nekompetenci un vienaldzību.
- Viedoklis
- 23.10.2026.
Labumi zem palielināmā stikla: kāpēc darba devējiem nāksies atskaitīties par katru darbinieku priekšrocību?
ES Darba samaksas pārredzamības direktīva (2023/970) turpmāk liek darba devējiem salīdzināt darbinieku atalgojumu, ņemot vērā ne tikai pamatalgu. Aprēķinā jāiekļauj viss kopējais labumu grozs: prēmijas, piemaksas, dienesta automašīna, kompensācijas, brīvdienas, dalība sporta pasākumos, ēdināšana, brilles un citi labumi. Latvija nacionālais likums vēl tiek izstrādāts, taču pirmie ziņojumi atbilstoši direktīvai ir jāapkopo, balstoties uz 2026.gada datiem. Kas darba devējiem ir jāņem vērā?
- Viedoklis
- 23.10.2026.
Kāpēc Latvijā par iespēju izvairīties no ķīmijterapijas joprojām jāmaksā pašām pacientēm?
Pirms divdesmit gadiem krūts vēža ārstēšanā galvenais princips bija vienkāršs - ārstēt intensīvāk, lai nepalaistu garām iespēju uzveikt slimību. Ja ārstam radās šaubas, drošākā izvēle bija ķīmijterapija. Tā bija medicīnas realitāte laikā, kad ārstēšanas lēmumi galvenokārt balstījās uz audzēja izmēru, limfmezglu iesaisti, pacientes vecumu un citiem klīniskiem rādītājiem.
- Viedoklis
- 22.10.2026.
Automatizācija neatrisina kvalificētu darbinieku trūkumu
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta darbaspēka piesaiste un noturēšana kļūst par vienu no lielākajiem izaicinājumiem.
Cik maksā ierēdņu iztēles pieņēmumi?
Virsraksts ir retorisks, taču izriet no lēmumu tapšanas praktiskās realitātes. Veselības aprūpes jomā ierēdņi mums stāsta, ka pacientam nedrīkst ļaut izvēlēties dārgākas zāles, pat ja viņš pats ir gatavs segt cenu starpību.
Vai Latgales sirds pelnījusi piedienīgu tērpu?
Rēzekne ir viena no divām politiskajām anomālijām Latvijā, kas publiskajā telpā apzināti godina agresorvalsts Krievijas Federācijas galvaspilsētu Maskavu ar ielas vārdu. Tas ir rupji. Tas ir bezgaumīgi. Tas ir nekrietni. Tas ir bezkaunīgi. Es uzskatu, ka tas piesmej latgaliešu pilsētu un ka 2026. gadā šāds vārds ielai ir kā īpaši vulgārs apģērbs, kura esības mērķis ir atsegt un uzbudināt viszemiskākos politiskos rudimentāros instinktus.
Latvijas ekonomikas problēma nav kapitāla trūkums, tā ir neizlēmība
Drošība, noturība un ekonomikas izaugsme ir cieši saistītas. Taču laikā, kad Eiropa strauji palielina ieguldījumus aizsardzībā, svarīgākais jautājums nav, kur atrast naudu. Svarīgākais jautājums ir, vai spējam pieņemt lēmumus, kas šo naudu pārvērš izaugsmē.
