Viedoklis
Jaunākie raksti
Latvijas ekonomika 2026. gadā: prognozes un izaicinājumi
Pēc ilgstoša stagnācijas perioda šogad Latvijas ekonomika uzrādīja izaugsmi. Neraugoties uz inflāciju, kas sasniedza 4 %, iedzīvotāju pirktspēja turpināja uzlaboties, radot patēriņu un pieaugumu mazumtirdzniecībā, kas veicināja ražošanu. Pozitīvas tendences vērojamas arī citās nozarēs. Vai Latvijas ekonomikai nākamajā gadā izdosies turpināt šogad uzsākto tempu un izaugsme turpināsies? Un, kādi riski to varētu apdraudēt?
Tuvāko piecu gadu laikā 39% prasmju būs novecojušas – kā veicināt nepārtrauktu izaugsmi?
Straujā digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība jau šobrīd būtiski maina darba tirgu, tajā nepieciešamās prasmes un kompetences. Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “The Future of Jobs Report 2025” paredz, ka līdz 2030. gadam digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība radīs aptuveni 170 miljonus jaunu darba vietu, kamēr 92 miljoni izzudīs, bet 39% no šobrīd nepieciešamajām prasmēm būs novecojušas.
- Viedoklis
- 25.11.2025.
Darba snieguma vērtēšana nav eksāmens
- Viedoklis
- 24.11.2025.
Zinātne nesākas laboratorijā, bet klasē
- Viedoklis
- 26.11.2025.
Bizness ārpus Rīgas – vajadzīgi darbinieki, dzīvokļi un pašvaldību interese
Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.
- Viedoklis
- 25.11.2025.
Darba snieguma vērtēšana nav eksāmens
Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs.
- Viedoklis
- 25.11.2025.
Kas notiek ar Latvijā radītajiem stikla atkritumiem
Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.
- Viedoklis
- 24.11.2025.
Zinātne nesākas laboratorijā, bet klasē
Par zinātni nereti domājam kā par kaut ko sarežģītu, attālinātu un ikdienā grūti pielietojamu. Daļa sabiedrības ir skeptiski, dzirdot, ka vienā vai otrā pētījumā ir investēti līdzekļi, apšaubot pētījuma nepieciešamību, reizēm pat neizprotot tā mērķus. Un tajā pašā laikā daļa sabiedrības notic šķietami zinātniskām organizācijām vai autoriem, kuri patiesībā ir ļoti tālu no zinātnes.
Mākslīgais intelekts – līdera sabiedrotais jeb kā tehnoloģijas palīdz kļūt cilvēcīgākiem
Mākslīgais intelekts maina to, kā mēs strādājam un vadām organizācijas. Tas ir praktisks rīks, kas palīdz izprast darba vidi un pieņemt labākus lēmumus cilvēku un komandu labā. Mākslīgais intelekts sniedz plašāku skatījumu un dziļāku izpratni, palīdzot vadītājiem pamanīt lietas, ko dati nespētu atklāt. Pārdomāti lietots mākslīgais intelekts palīdz padziļināt izpratni, ļaujot līderiem labāk orientēties darba vides dinamikā un veidot jēgpilnākas attiecības ar cilvēkiem.
Katrs pirkums ir balsojums – izvēlies Latviju uz sava šķīvja
Mājražošana ir ieguvums sabiedrībai kopumā – mājražotāji pārsvarā ir mazās lauku saimniecības, kas uztur savu ģimeni, sakopj savas lauku viensētas, rada sev darbavietas.
Atklātība kā pilsētas ikdiena
Šajā mēnesī Latvijā daudz runājam par valstiskumu, patriotismu un to, cik ļoti mums jānovērtē tas, ka dzīvojam demokrātiskā valstī. Tomēr politiķiem šīs vērtības ir jāizmanto ne tikai kā iedvesmas avots svētku apsveikumam. Viņiem ir pienākums tās ieviest savā darba ikdienā.