Jekaterina Rodina. Publicitātes foto.
Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir virkne problēmu, ar kurām ikdienā saskaras pacienti dažādās diagnožu grupās. Runa nav tikai par manu jomu, iekaisīgajām zarnu slimībām, jo bieži vien sistēmiski izaicinājumi skar pieeju savlaicīgai diagnostikai, modernai ārstēšanai, speciālistu pieejamībai un kompensējamiem medikamentiem kopumā. Taču iekaisīgo zarnu slimību pacientu gadījumā šīs problēmas īpaši spilgti atklāj, cik nozīmīgs ir laiks, efektīvi lēmumi un individuāli pielāgota terapija.
Kā gastroenteroloģe un endoskopijas speciāliste ikdienā redzu pacientus ar Krona slimību, čūlaino kolītu un citām iekaisīgām zarnu slimībām. Tās ir hroniskas, smagas un dzīves kvalitāti būtiski ietekmējošas saslimšanas, kuru gadījumā savlaicīga ārstēšana bieži nosaka to, vai cilvēks spēs dzīvot pilnvērtīgi, strādāt un izvairīties no komplikācijām.
Pieaug IZS pacientu skaits un slimību smagums
Pēdējo gadu laikā iekaisīgo zarnu slimību (IZS) izplatība pasaulē pieaug, un to redzam arī Latvijā. Slimību attīstību saista ar dzīvesveida izmaiņām, urbanizāciju un industrializāciju. Diemžēl Latvijā joprojām nav vienota iekaisīgo zarnu slimību pacientu reģistra, tāpēc precīzi epidemioloģiskie dati nav pieejami. Taču, balstoties Eiropas statistikā, Latvijā potenciāli varētu būt vairāki tūkstoši pacientu ar šīm diagnozēm, un jaunu gadījumu skaits katru gadu turpina pieaugt.
Vienlaikus pieaug arī invaliditātes gadījumu un hospitalizāciju skaits. Tas ir nopietns signāls, ka pacienti ne vienmēr savlaicīgi nonāk līdz efektīvai ārstēšanai.
Eiropas un pasaules gastroenteroloģijas vadlīnijas skaidri nosaka, ka iekaisīgo zarnu slimību ārstēšanas mērķim jābūt ne tikai simptomu mazināšanai, bet ilgstošai remisijai. Ar to nepietiek, ka pacients subjektīvi jūtas labāk. Mums jāpanāk arī endoskopiska un transmurāla remisija – situācija, kad gļotāda ir sadzījusi, iekaisums vairs nav redzams instrumentālos izmeklējumos un arī biopsijas paraugos jeb gabaliņos no zarnu gļotādas un slimība tiek pilnvērtīgi kontrolēta.
Tas ir svarīgi, jo tikai šādi iespējams mazināt komplikāciju, operāciju, hospitalizāciju un invaliditātes risku. Tas nozīmē arī mazāku darba nespēju un labāku dzīves kvalitāti pacientam.
Efektīva terapija tiek uzsākta novēloti
Praksē Latvijā mēs bieži saskaramies ar situāciju, kad efektīva terapija pacientam tiek uzsākta pārāk vēlu. Viens no galvenajiem iemesliem ir sistēmiski ierobežojumi. Nacionālā veselības dienesta nosacījumi paredz, ka pirms bioloģiskās vai mazo molekulu terapijas uzsākšanas pacientam jāiziet vairāki iepriekšējie ārstēšanas posmi. Tas nozīmē, ka ārsts bieži vien ir spiests izmantot terapiju, par kuras ierobežoto efektivitāti konkrētajā situācijā jau sākotnēji ir skaidrs.
Īpaši tas attiecas uz smagākiem Krona slimības pacientiem. Eiropas vadlīnijas arvien biežāk rekomendē efektīvāko terapiju sākt pēc iespējas agrāk, nevis gaidīt, kamēr slimība progresē vai rodas komplikācijas. Latvijā šāda pieeja ikdienā iespējama ļoti ierobežoti. Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka savlaicīga efektīvākās terapijas uzsākšana būtiski uzlabo ārstēšanas rezultātus - pacientiem līdz pat par 64% biežāk izdodas sasniegt remisiju bez atkārtotiemsteroīdu kursiem, steroīdo medikamentu atkarības attīstības un ķirurģiskas iejaukšanās, salīdzinot ar tiem, kuri sākotnēji saņēmuši mazāk efektīvu terapiju.
Vēl viena problēma ir tā sauktā pirmās un otrās līnijas terapijas sistēma. Eiropas vadlīnijās uzsvars tiek likts uz individuāli piemērotāko ārstēšanu, ņemot vērā pacienta slimības gaitu, riskus un kopējo veselības stāvokli. Savukārt Latvijā terapijas izvēli bieži nosaka nevis medicīniskā nepieciešamība, bet administratīvi un finansiāli ierobežojumi.
Praksē tas nozīmē, ka ārsts var redzēt – pacientam piemērotāka un drošāka būtu cita terapija, taču to nav iespējams nozīmēt, kamēr nav “iziets” iepriekšējais terapijas posms. Rezultātā pacients turpina dzīvot ar slimības saasinājumiem, atkārtotiem steroīdu kursiem un pieaugošu komplikāciju risku.
Sarežģīts pacienta ceļš līdz inovatīvai ārstēšanai
Jārunā arī par pieeju inovatīvai terapijai kopumā. Latvijā bioloģisko terapiju un mazo molekulu preparātus iespējams nozīmēt tikai konsīlija kārtībā, un šie konsīliji pārsvarā ir piesaistīti universitāšu slimnīcām. Ambulatorajiem gastroenterologiem iespējas ir daudz ierobežotākas.
Tas rada situācijas, kad pacientam jāgaida papildu konsultācijas, jādodas uz citu ārstniecības iestādi un jāpavada ilgs laiks birokrātiskā procesā, lai vispār nonāktu līdz efektīvākai terapijai. Šis laiks pacientam bieži nozīmē turpmākus slimības saasinājumus un dzīves kvalitātes pasliktināšanos.
Salīdzinot Latviju ar kaimiņvalstīm, redzam, ka atpaliekam. Piemēram, Igaunijā gastroenterologiem ir lielākas iespējas savlaicīgi nozīmēt bioloģisko terapiju, un konsīliju sistēma ir elastīgāka. Tas ļauj pacientiem daudz ātrāk saņemt nepieciešamo ārstēšanu.
Arī medikamentu pieejamība Latvijā ir ierobežotāka nekā daudzviet Eiropā. Kamēr citās valstīs ārstiem ir plašākas iespējas izvēlēties konkrētam pacientam piemērotāko terapiju, Latvijā bieži jāizvēlas tas, kas konkrētajā brīdī ir pieejams kompensācijas sistēmā.
Diagnostikas pieejamības problēma
Papildu problēma ir diagnostikas pieejamība. Piemēram, fēču kalprotektīna tests ir vienkāršs un efektīvs izmeklējums iekaisuma aktivitātes noteikšanai, taču pieaugušajiem tas netiek kompensēts. Pacientiem par to jāmaksā no savas kabatas, un pēdējos gados šī izmeklējuma izmaksas būtiski pieaugušas.
Visas šīs problēmas kopā veido situāciju, kurā efektīva ārstēšana tiek uzsākta novēloti. Tas nozīmē ne tikai sliktāku dzīves kvalitāti pacientiem, bet arī lielākas izmaksas valstij – vairāk hospitalizāciju, vairāk komplikāciju, vairāk darba nespējas un biežākas ķirurģiskas iejaukšanās.
Tāpēc ir svarīgi pilnveidot sistēmu tā, lai pacienta ceļš līdz ārstēšanai kļūtu ātrāks, elastīgāks un balstīts medicīniskā nepieciešamībā, nevis birokrātiskos ierobežojumos. Pacientam ir jāsaņem piemērotākā terapija iespējami agrīni, jo iekaisīgo zarnu slimību gadījumā laikam ir izšķiroša nozīme.
Autore ir internās medicīnas speciāliste, gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste.
