Inga Šīna. Publicitātes foto.
Pavisam drīz Latvijas augstskolās un universitātēs sāksies jauno studentu uzņemšana un jau šobrīd daudzi pēta studiju iespējas, lai izvēlētos sev piemērotāko. Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra dati liecina, ka šobrīd Latvijā pieejamas vairāk nekā 3 000 dažādas studiju programmas, tostarp, gandrīz 1 000 bakalaura programmas un vairāk nekā 600 maģistra programmas. Papildus tam jāņem vērā arī ārvalstu studiju iespējas – aizvien vairāk augstskolu piedāvā iespēju studēt attālināti, daudzas ES valstis piedāvā arī bezmaksas augstāko izglītību.
Kā šajā plašajā piedāvājumā neapjukt un izvēlēties sev piemērotāko? Topošie studenti aizvien vairāk saskaras ar t.s. izvēles paradoksu, kad pārmērīga izvēle rada stresu un neapmierinātību.
Ir normāli mainīt izvēlēto studiju jomu
Pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem studiju izvēle bija ļoti vienkārša – visu galvenokārt noteica sekmes skolā. Jauniešu izvēli būtiski noteica arī vecāku vai citu ģimenes locekļu izvēlētā profesija, jo nereti trūka iespēju ielūkoties citu profesiju aizkulisēs. Šobrīd ir ne tikai daudz un dažādu studiju programmu, bet arī studiju formu – pilna vai nepilna laika studijas, tālmācība, iespēja mācīties ārvalstu augstskolās, nebraucot prom no Latvijas, vai iespēja ērti savienot studijas Latvijā un darbu. Savulaik arī nebija pieņemts mainīt izvēlēto studiju virzienu – kas bija iesākts, to arī centās pabeigt, tāpēc rezultātā daudzi absolventi nemaz nestrādāja izvēlētajās profesijās. Šobrīd – mainīt izvēlēto studiju jomu – ir pavisam normāli. Arī viena profesija visai dzīvei vairāk nav izplatīta tendence.
Sava sapņa meklēšana nav vienkārša
Izvēlēto programmu studenti vērtē ne tikai pēc satura, svarīgi ir tas, vai un kā studijas pielāgojas dzīves ritmam, kādi ir pasniedzēji, kādas ārpusstudiju iespējas piedāvā augstskola un kāda ir studiju vide. Šobrīd liela nozīme ir uz studentu orientētai un individuālai pieejai un ir pilnīgi normāli dažas reizes mainīt izvēlēto studiju programmu. Īpaši, ja studijas tiek sāktas uzreiz pēc vidusskolas. Izvēles pārbagātība ietekmē arī to, ka aizvien vairāk jauniešu nezina, ko izvēlēties. Sava sapņa meklēšana nav vienkārša, īpaši mūsdienās, kad dzīvojam informācijas pārbagātības laikmetā. Arī Latvijā aizvien vairāk jauniešu pēc vidusskolas izvēlas paņemt brīvu gadu, lai saprastu, ko vēlas studēt un darīt nākotnē. Šādā gadījumā tomēr ieteiktu patiešām izmantot šo gadu lietderīgi un pamēģināt pastrādāt izvēlētajā profesijā, kaut vai praksē bez atlīdzības, lai iepazītu nozari un spētu pieņemt pārdomātu lēmumu.
Vide personīgajai un profesionālajai izaugsmei
Ja ir grūti izdarīt izvēli, var lieti noderēt studiju programmas, kas apvieno vairākas jomas, piemēram, biznesa vadību. Ekonomikas un kultūras augstskolā studiju programmas tiek veidotas, apvienojot radošumu, analītisko domāšanu un citas caurviju prasmes, ko augstu vērtē darba devēji. Mūsdienu darba tirgū daudz būtiskāk ir tas, vai jaunietis studiju laikā ir ieguvis pārliecību par savām spējām, iemācījies sadarboties ar citiem, risināt problēmas un pieņemt lēmumus situācijās, kur nav vienas pareizās atbildes. Tieši tāpēc augstākā izglītība mūsdienās ir vide personīgajai un profesionālajai izaugsmei, ne tikai zināšanu nodošana.
Iedrošināt studentus eksperimentēt
Arī mūsdienu studenti vēlas redzēt, kā teorija darbojas praksē, sadarboties ar uzņēmumiem, piedalīties reālos projektos, attīstīt savas prezentēšanas un komunikācijas prasmes, veidot pirmos profesionālos kontaktus jau studiju laikā. Tas palīdz ne tikai veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, bet arī rada lielāku drošības sajūtu par savu nākotni. Vienlaikus arvien vairāk jauniešu izvēlas studiju programmas, kas sniedz plašākas iespējas un ļauj attīstīt dažādas prasmes vienlaikus. Pasaule kļūst starpdisciplināra – uzņēmumiem nepieciešami cilvēki, kuri spēj apvienot analītisko domāšanu ar radošumu, tehnoloģiju izpratni ar komunikācijas prasmēm un profesionālās zināšanas ar emocionālo inteliģenci. Tāpēc arī studiju videi jāspēj iedrošināt studentus eksperimentēt, meklēt savu virzienu un attīstīt pārliecību par saviem spēkiem.
Svarīgi atcerēties, ka studiju izvēle nav neatgriezenisks lēmums uz visu dzīvi. Daudz būtiskāk par “perfektās programmas” atrašanu ir spēja sākt, mācīties, augt un ar laiku labāk saprast sevi. Nereti tieši studiju process palīdz atklāt jaunus talantus, intereses un karjeras iespējas, par kurām iepriekš pat nebija domāts. Tāpēc svarīgākais ir izvēlēties vidi, kurā jaunietis jūtas motivēts attīstīties, uzdot jautājumus un veidot savu nākotni ar pārliecību.
Autore ir Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, ekonomikas doktore.
