1 no 2 miljoniem
Jaunākie raksti
Policists, kurš izglāba rudo runci no «jūras skolas»
Ziņa, ka 14. septembrī kāds policijas darbinieks izglābis rudu runci, kurš bija akmeņiem piebāztā sporta somā iemests Daugavā noslīkšanai, pāršalca visus Latvijas medijus. Pašlaik dzīvnieks atveseļojas, jau adoptēts, un jaunā saimniece viņam devusi vārdu Lakijs (tulkojumā no angļu valodas — Veiksminieks). Mincim tiešām neticami laimējās.
Iveta Linde, pērles darinātāja Murano muzejam
Māksliniece Iveta Linde ir viena no 20 stikla māksliniekiem pasaulē, kuru darinātās stikla pērles līdz 6. janvārim apskatāmas izstādē Murano stikla muzejā. Pēc izstādes beigām Ivetas pērle paliks pastāvīgajā ekspozīcijā. «Pagājušajā ziemā internetā pamanīju, ka stikla māksliniekiem, kas iedvesmojušies no Venēcijas stikla pērļu izgatavošanas tehnikas un tradīcijām, izsludināts konkurss,» stāsta Iveta. «Iedvesmojos no Murano salas, kurai raksturīgas krāsainas mājiņas.» Vienā pērles pusē redzamas mājiņas, bet otrā — buru laiva. Liels bija Ivetas prieks, kad pavasarī saņēma ziņu, ka viņa ir viena no uzvarētājām.
- 1 no 2 miljoniem
- 28.08.2025.
- Ilze Šķietniece
Pāvilostā pensionāre mežā atrod apmaldījušos vācu meiteni
- 1 no 2 miljoniem
- 11.09.2025.
- Luīze Lote Āboltiņa
Latviešu ugunsdzēsēja pieredze misijā Portugālē
Šis gads Portugālē kļuvis par postošāko kopš 2017. gada — savvaļas ugunsgrēkos izdeguši simtiem tūkstošu hektāru, daudz cilvēku evakuēti. Situācija bija tik smaga, ka valstij palīdzēja arī starptautiskās vienības. «Mans kā misijas vadītāja galvenais uzdevums — lai visi sešpadsmit cilvēki, kas devās misijā, arī atgriežamies mājās,» uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes nodaļas priekšnieks Ingars Avens, kurš pirmās 16 augusta dienas vadīja Latvijas glābēju komandu Portugālē.Latvija jau trešo rei
- 1 no 2 miljoniem
- 04.09.2025.
Ieva Taranda – direktore, kurai skolēni sūta vēstules
Skolas Valentīndienas pastā Ieva Taranda bieži saņem kaudzīti ar vēstulēm. Starp tām reiz bijusi arī tāda, kurā audzēknis atzinies — viņas smukuma dēļ atmetis pīpēšanu skolas tualetē. «Jūs esat ļoti laba un jauka direktore, kura visiem patīk!» vēsta anonīmā zīmīte.
- 1 no 2 miljoniem
- 28.08.2025.
- Ilze Šķietniece
Pāvilostā pensionāre mežā atrod apmaldījušos vācu meiteni
Pagājusī nedēļa pāvilostniecei Dacei Zaļkalnei sākās satraucoši. Pirmdienas, 11. augusta, rītā viņa ar vīru devās sēņot uz Zaļkalna mežu. Abi ir pensionāri. Nosaukumam nav saistības ar ģimenes uzvārdu, bet ar tuvējo māju nosaukumu, Dace piebilst. Pēc neilgiem klejojumiem viņa uz takas pamanīja meiteni. Bērns izskatījās apjucis, kaut tur «nav nekādi mūžameži». No vienas puses mežu ieskauj pilsēta, no otras — jūra, no trešās — lielceļš.Latviešu valo
- 1 no 2 miljoniem
- 21.08.2025.
Kā top zāļu paklājiņi, kas ceļo uz Kanādu un Japānu
Mūsu noaustais stiepjas jau visā Ventas rumbas platumā — tā vēsta Katrīnas mājaslapa. Patiesais garums gan ir daudz lielāks, jo līdz šim uzskaitīti tikai salīdzinoši nesen izveidotā internetveikala pasūtījumi. Katrīnas paklājiņu stāsts sākās nejauši pirms 12 gadiem.
Aéro, Liepājas namu apgleznotājs
Liepājas 400 gadu jubileja šogad tiek plaši atzīmēta — svētkus svin gan liepājnieki, gan pilsētas viesi. Pavisam nesen Liepājā viesojās franču ielu mākslinieks Aéro (īstajā vārdā Matjē Krojals), kurš ar sienas gleznojumu Sirmgalvis un jūra sveica pilsētu tās jubilejā. Mākslinieks Liepājā strādāja pēc uzņēmēju Albertu ģimenes uzaicinājuma. Darba kopējais platums ir 200 kvadrātmetru, un tiek uzskatīts, ka tas ir līdz šim lielākais sienas gleznojums Liepājā.Aéro Liepāj
Valters Dumpis no 14 gadu vecuma strādā Bērnu slimnīcā
Pirms ķeramies pie sarunas, lūdzu Valteru nodemonstrēt savu superspēju. «Se ujādārts unrēB ājaksinīlk setātisrevinu ācīnmils špok timsdaprteč udag amucev.» Viņš spēj uz sitiena atkārtot teikumu, sakot katru vārdu no otras puses. «Vārds parādās galvā, domās to dzirdu, sadalās no otras puses pa zilbēm, tad pa zilbēm sakārtoju burtus,» Valters paskaidro.
Dāvids un Laura, iniciatīvas Ebreji par mieru veidotāji
Klusēt par notiekošo Palestīnā vairs nav iespējams, saka Dāvids Rezņiks-Martovs (37) un Laura Auliciema (30), kas pārstāv jaunu paaudzi Latvijas ebreju vidē — sekulāru, politiski aktīvu un gatavu runāt par neērtām tēmām. «Manas ebreja identitātes neatņemama sastāvdaļa ir vēsture — holokausts. Bet ir dažādi veidi, kā ar šo paaudžu traumu dzīvot tālāk,» uzskata Dāvids. Viņš strādā par psihoterapeitu Londonā, taču bieži viesojas Latvijā, jo te ir viņa ģimene un draugi. Laura ir jaunatnes kultūras darbiniece. Abi uzauguši Latvijā.Satiekamies kopi