1 no 2 miljoniem

Jaunākie raksti

Valters paguvis iepazīt slimnīcu no dažādiem skatpunktiem. Tagad viņš ir medicīnas asistents hematoonkoloģijas nodaļā un ar savām mentorēm dakterēm Santu Kursīti un Lieni Smani darbojas pētniecībā. Viņiem rokās Valsts asinsdonoru centra kampaņas karogs.

Valters Dumpis no 14 gadu vecuma strādā Bērnu slimnīcā

Pirms ķeramies pie sarunas, lūdzu Valteru nodemonstrēt savu superspēju. «Se ujādārts unrēB ājaksinīlk setātisrevinu ācīnmils špok timsdaprteč udag amucev.» Viņš spēj uz sitiena atkārtot teikumu, sakot katru vārdu no otras puses. «Vārds parādās galvā, domās to dzirdu, sadalās no otras puses pa zilbēm, tad pa zilbēm sakārtoju burtus,» Valters paskaidro. 

Alise Zita Zeidaka
Dāvids Rezņiks-Martovs un Laura Auliciema uzsver, ka tas ir iespējams — vienlaikus nosodīt teroristisko grupējumu Hamās un iestāties par palestīniešu tiesībām. «Tas nav savstarpēji izslēdzoši,» saka Laura. «Mēs iestājamies par starptautisko tiesību ievērošanu visās pusēs.»
1 no 2 miljoniem

Dāvids un Laura, iniciatīvas Ebreji par mieru veidotāji

Klusēt par notiekošo Palestīnā vairs nav iespējams, saka Dāvids Rezņiks-Martovs (37) un Laura Auliciema (30), kas pārstāv jaunu paaudzi Latvijas ebreju vidē — sekulāru, politiski aktīvu un gatavu runāt par neērtām tēmām. «Manas ebreja identitātes neatņemama sastāvdaļa ir vēsture — holokausts. Bet ir dažādi veidi, kā ar šo paaudžu traumu dzīvot tālāk,» uzskata Dāvids. Viņš strādā par psihoterapeitu Londonā, taču bieži viesojas Latvijā, jo te ir viņa ģimene un draugi. Laura ir jaunatnes kultūras darbiniece. Abi uzauguši Latvijā.Satiekamies kopi

Luīze Lote Āboltiņa
Pašdarinātos uzvalkus un cepures jau vairāk nekā gadu Alisters nēsā katru dienu — skolā, tiekoties ar draugiem vai dodoties izbraucienā ar velosipēdu.
1 no 2 miljoniem

Alisters Bernāts, mūsdienu Puaro

Rakstnieces Agatas Kristi radītais beļģu izmeklētājs Erkils Puaro ar savu eleganci, šarmu un aso prātu aizrauj daudzus — arī 17 gadus veco Alisteru Bernātu. «Man patīk detektīvi, bet vienmēr īpašu uzmanību esmu pievērsis tieši Erkila Puaro apģērbam — skaistajiem, glaunajiem un šķietami ērtajiem uzvalkiem. Vienā brīdī sāku domāt — kāpēc gan ko tādu mēs nenēsājam arī mūsdienās?» saka Alisters.Jaunietim

Evelīna Stiene, speciāli Ir

Gunārs Jēkabsons, galda tenisa čempions

Gunārs joprojām ir sporta skolotājs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. «Rudenī būs jau 58 gadi, kopš strādāju. Man šķiet, ka es varētu būt vecākais sporta skolotājs Latvijā». Foto – Ģirts Gertsons

Erna un Eižens Tišheizeri, šovasar nosvinējuši kāzu 71. gadadienu

Eižens un Erna Tišheizeri pirmoreiz varēja iepazīties 1948. gada Dziesmusvētkos, kad abi dziedāja vienā korī — apvienotajā meiteņu un zēnu ģimnāzistu kolektīvā. Bet viņiem satikties izdevās tikai pēc četriem gadiem darbā.

Ēriks Kristapsons, bišu spa namiņa īpašnieks

Ēriks ar sievu Ilutu un ģimenes četrkājaino draugu Enisu — 1,5 gadus vecu labradoru meiteni.

Sofija Jansone, atzinība filozofijas olimpiādē

Starptautiskās filozofijas olimpiādes atzinības ieguvēja Sofija Jansone jau bērnībā zināja sava vārda nozīmi (‘gudrība’ — no grieķu val.). «Tas manī ir iesakņojies — nedomāju, ka man piemīt viedums, bet uz to tiecos un piedomāju, kā godam nest savu vārdu.»
Jūnija sākumā Latvijā tika atrasts ārkārtējs retums — balta vārna. Albīni izšķiļas tikai aptuveni vienā no simt tūkstošiem gadījumu. Tādu sastapt ir liels notikums. Rūpes uzņēmās veterinārārsta Uģa Skangala ģimene — viņš pats, sieva Ilze un abu trīs bērni Eduards, Elza un Ādams.
1 no 2 miljoniem

Uģis Skangals, baltās vārnas aprūpētājs

Balto brīnumu uz veterināro klīniku Liepājā atnesusi kāda kundze, kura to pamanījusi Grīzupes ielā zem automašīnas. «Putns ir gana liels, lai vecāki to izmestu no ligzdas, bet nepietiekami izaudzis, lai varētu lidot un sevi aizsargāt,» paskaidro veterinārārsts. Brīdis starp putnu bērna un pusaudža vecumu esot visbīstamākais, jo viņus apdraud kaķi, suņi, mašīnas… Kundze pamanījusi, ka ap vārnu jau spieto vietējie suņi un kaķi. Klīnikā vārnu uzņēma Uģa kolēģe, veterinārārste Eiženija Roze, taču brīnumputnu nāca skatīties arī pārējie. «Nespēju noticēt!» iesaucas Uģis. Tas esot katra ārsta, ornitologa un dzīvniekmīļa sapnis. «Pagājušajā rudenī Kanādā bija redzēts balts alnis. Albīnisms ir ārkārtīgi reta parādība.» Tiesa, pirms kāda laika albīna vārna esot redzēta Kolkas tuvumā, un zināms, ka viena dzīvo Tallinas zoodārzā.Pēc īsas apspriedes tika nolemts, ka putnam vislabāk

Agnese Meiere
Kolekcionējot maratonus, jāatrisina dažādi izaicinājumi. Reiz Samanta skrējusi vairākus maratonus Āzijā. Pieveikusi distanci karstajās Maldīvās un atklājusi, ka kļūdījusies plānošanā un nākamajā dienā jau jāskrien ziemā — Vendrā Igaunijā. Arī tur Samanta paguva nokļūt. Atēlā: Hošiminā Vjetmanā 2023. gadā.
1 no 2 miljoniem

Samanta Petakova, 300 maratonu finišētāja

Dažiem tas var šķist nenopietni, bet visus, kuriem tuvojas 30 gadu slieksnis, varu nomierināt — nav šaubu, ka dzīve var pilnvērtīgi sākties arī pēc 30 gadu vecuma. Samanta Petakova (39) tam ir labs apliecinājums. «Ieliku breketes, nokārtoju autovadītāja apliecību un noskrēju 300 maratonus,» viņa palepojas. Samanta ir vienīgā latviete, kura 42 km maratonu noskrējusi jau 300 reižu. Iepriekšējais rekords bija 273, un kopš 2009. gada tas vēl nebija pārspēts. Titula saņēmējs bija vēl viens maratonu kolekcionārs Gunārs Akerbergs. 274. finiša slieksni Samanta sasniedza pērn augustā, bet līdz šāgada aprīlim paspēja sakrāt jau 300 maratonus. Rekords ar rezervi.Samantai skri

Beāte Zonnenberga-Zamberga
Klāvs Ozols (pirmais no kreisās) un Pēteris Bērziņš 38 dienās pa Latvijas upēm veica vairāk nekā 800 kilometrus garu ceļu, šķērsojot visu valsti — no Zilupes līdz Bernātiem.
1 no 2 miljoniem

Klāvs Ozols un Pēteris Bērziņš, Latvijas pārlaivotāji

Latvijā netrūkst cilvēku, kuri brīvās dienas labprāt pavada, dodoties pārgājienos gar Baltijas jūras krastu, — daži pat mērojuši visus 497 kilometrus no vienas robežas līnijas līdz otrai. Arī aktīvās atpūtas entuziasti Klāvs Ozols (30) un Pēteris Bērziņš (27) šogad vēlējās šķērsot Latviju, taču doma par iešanu gar jūras krastu nešķita pārāk oriģināla. «Gribējām izdarīt ko tādu, ko līdz šim neviens vēl nebija darījis, tāpēc iedomājāmies izpētīt, vai iespējams tikt no Zilupes Latgalē līdz pat Bernātu ragam Kurzemē pa upes ceļiem,» stāsta Pēteris. Lai piepildītu sapni kļūt par pirmajiem, kas izlaivo cauri visai Latvijai, sagatavošanās darbos un fiziskajos treniņos pagāja gandrīz gads.Vispirms bija jāizveido upju karte. Latv

Evelīna Stiene, speciāli Ir