1 no 2 miljoniem

Jaunākie raksti

«Pēc lauvēnu piedzimšanas mani pēc kādas intervijas presē nodēvēja par lauvu un tīģeru mammu. Tagad, kad zoodārzā piedzimuši arī tīģerēni, tā beidzot ir taisnība,» smejas Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza zooloģe Oksana Radionova.
Vispirms Natālija Neiburga no Melburnas izlasa komentārus un tad — rakstu pēc raksta. Pēc tam pie žurnāla tiek viņas bērni un mazbērni, bet beigu beigās tas dodas pie senioriem, kas apmetušies Latviešu ciemā. Sarunas ekrānuzņēmums

Natālija Neiburga, Ir lasītāja Austrālijā

Vistālāk žurnāls Ir ceļo uz Austrāliju. «Pirms pandēmijas žurnāls pienāca nedēļas vai desmit dienu laikā pēc iznākšanas, bet tagad nāk neregulāri — ar trīs nedēļu nokavēšanos. Bieži sanāk tā, ka ilgāku laiku nav, bet tad atnāk divi numuri,» stāsta Natālija Neiburga no Melburnas. «Katru dienu gaidu, bet tagad pasts ir ārkārtīgi lēns.»Natāli

Lasītprasme ir kā muskulis, kas jāuztrenē, saka Kristīne Austere. Viņa radījusi lelli Valodiņu un spēles, lai palīdzētu bērniem apgūt lasīšanas pamatus. «Lasīšana nav tikai grāmata, bet dzīve,» viņa ir pārliecināta. Foto — Agnese Ruperte

Kristīne Austere, lelles Valodiņas radītāja

Pērn februārī liepājniecei Kristīnei Austerei bija jādodas uz kādu Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi parunāt par valodu. Tēma viņai ir tuva, jo Kristīne raksta dzeju un darbojas ar bērniem un jauniešiem, ir ieguvusi pedagoģijas maģistra kvalifikāciju darbam ar sākumskolēniem. «Domāju — dzejniece pie sešgadniekiem? Izklausās sausi. Ko ar viņiem darīšu?» Kristīnei radās ideja par lelli Valodiņu, ar kuru kopā bērni varētu spēlēt lasīšanas spēles.«Mana mei

Folkloras kopas Putni vadītāja Ilze Kļaviņa (vidū) radījusi šķībdziedāšanas vakarus, kas paredzēti visiem — arī tiem, kuri vēlas dziedāt, bet uzskata, ka to neprot.
Foto — Edgars Semanis

Ilze Kļaviņa, šķībdziedāšanas vakaru rīkotāja

Dziedāšana ir Ilzes Kļaviņas neatņemama dzīves daļa jau kopš bērnības, kad kopā ar ģimeni viņa bieži sēdās ap lielo saimes galdu, lai ļautos melodiskai vakarēšanai. Mūzika Ilzei sekojusi arī vēlāk dzīvē — tradicionālās kultūras lokā viņa pazīstama kā Putnu māte, jo jau vairākus gadus vada folkloras kopu Putni.

Evelīna Stiene, speciāli Ir
«Vēl vasarā pirms muzeja atvēršanas publikai pēc stiprām lietavām bunkurs sāka applūst. Pēc trīs gadu darba gandrīz nolaidās rokas. Taču šo problēmu atrisinājām ar īpašu izolāciju, un pagaidām esmu ļoti priecīgs,» saka muzeja Sakaru bunkurs vadītājs Vladislavs Senkans.
Foto — Mārtiņš Galenieks

Vladislavs Senkans, bunkura atjaunotājs

Vladislavs ir civilās aizsardzības vēstures entuziasts un biedrības Sakaru bunkurs vadītājs. Kopā ar domubiedriem viņš Vecmīlgrāvī, Dombrovska ielā 2, pašu spēkiem atjaunojuši bumbu patvertni, kas padomju laikā kalpoja kā civilās aizsardzības komandpunkts un bija paredzēta Ziemeļu rajona pārvaldīšanai ārkārtas situācijās, arī atomkara gadījumā. Pērn, pēc trīs gadu darba, entuziasti tur iekārtojuši arī plašai publikai pieejamu muzeju.

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Hokeju Linards sāka spēlēt Ogrē, Vidze­mes ledushallē. Trenējas no piecu gadu vecuma. Publicitātes foto

Linards Feldbergs, Latvijas U-20 hokeja izlases vārtsargs

Veiklo vārtsargu, kas decembra beigās Latvijai sagādāja elpu aizraujošus mirkļus, pasaules U-20 hokeja čempionāta spēlēs tverot pat šķietami netveramas ripas, pašu notvert nav viegli. Pēc turnīra Linards Feldbergs (19) atgriezās savās pašreizējās mājās Kanādas pilsētā Šerbrūkā. Septiņu stundu laika atšķirības un saspringtā režīma dēļ vienīgais iespējamais intervijas formāts izrādās sarakste. Tā izvēršas pāris nedēļu garumā, Linards atbild, kolīdz viņam rodas iespēja tam veltīt laiku.