1 no 2 miljoniem

Jaunākie raksti

«Pēc lauvēnu piedzimšanas mani pēc kādas intervijas presē nodēvēja par lauvu un tīģeru mammu. Tagad, kad zoodārzā piedzimuši arī tīģerēni, tā beidzot ir taisnība,» smejas Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza zooloģe Oksana Radionova.

Oksana Radionova, lauvu un tīģeru pavairotāja

Zvēri un Rīgas Zooloģiskā dārza personāls pūlējušies divus gadus. Un kad tīģeru pārim Augustam un Taigai pērn 16. decembrī beidzot nāca pasaulē divas meitiņas, tas bijis tik emocionāls brīdis, ka Oksanai aiz prieka birušas asaras, viņa atzīstas. Darbs sācies, tiklīdz saņemta atļauja to darīt. Pasaulē zooloģiskajos dārzos ir apmēram 1000 Amūras tīģeru, un speciālisti rūpīgi uzmana to vairošanu, lai populācija būtu veselīga un lai pēc piedzimšanas viņiem varētu atrast piemērotas mājas.Taču ar to vi

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Vispirms Natālija Neiburga no Melburnas izlasa komentārus un tad — rakstu pēc raksta. Pēc tam pie žurnāla tiek viņas bērni un mazbērni, bet beigu beigās tas dodas pie senioriem, kas apmetušies Latviešu ciemā. Sarunas ekrānuzņēmums

Natālija Neiburga, Ir lasītāja Austrālijā

Vistālāk žurnāls Ir ceļo uz Austrāliju. «Pirms pandēmijas žurnāls pienāca nedēļas vai desmit dienu laikā pēc iznākšanas, bet tagad nāk neregulāri — ar trīs nedēļu nokavēšanos. Bieži sanāk tā, ka ilgāku laiku nav, bet tad atnāk divi numuri,» stāsta Natālija Neiburga no Melburnas. «Katru dienu gaidu, bet tagad pasts ir ārkārtīgi lēns.»Natāli

«Māksla ir valoda, kurā var runāt par jebko — var izpausties par jebkuru tēmu, var pat savas sajūtas uzzīmēt,» saka 11 gadus vecā māksliniece Frīda Krastiņa, kura vairāk nekā 8500 darbu konkurencē triumfējusi starptautiskā bērnu zīmējumu konkursā.
Foto no personīgā arhīva

Frīda Krastiņa, starptautiska zīmējumu konkursa uzvarētāja

Kad pērn aprīlī tapa smalki izstrādāta okeāna dzelmes ainava ar košām zivtelēm, Frīdai pašas veikums īsti negāja pie sirds. Pārāk krāsains un nesaprotams. «Jau gribēju sākt ko citu, bet beigās nodomāju — jāpabeidz,» saka Frīda. Oktobrī viņa uzzināja, ka zīmējums ieguvis 1. vietu 24. Starptautiskajā bērnu vides zīmējumu konkursā, ko rīko Japānas Kvalitātes nodrošināšanas organizācija sadarbībā ar UNESCO biroju Tokijā. Par labākā titulu sacentās vairāk nekā 8500 darbu no 68 valstīm. «Galvenais ir nepadoties,» secina jaunā māksliniece.

Folkloras kopas Putni vadītāja Ilze Kļaviņa (vidū) radījusi šķībdziedāšanas vakarus, kas paredzēti visiem — arī tiem, kuri vēlas dziedāt, bet uzskata, ka to neprot.
Foto — Edgars Semanis

Ilze Kļaviņa, šķībdziedāšanas vakaru rīkotāja

Dziedāšana ir Ilzes Kļaviņas neatņemama dzīves daļa jau kopš bērnības, kad kopā ar ģimeni viņa bieži sēdās ap lielo saimes galdu, lai ļautos melodiskai vakarēšanai. Mūzika Ilzei sekojusi arī vēlāk dzīvē — tradicionālās kultūras lokā viņa pazīstama kā Putnu māte, jo jau vairākus gadus vada folkloras kopu Putni.

Evelīna Stiene, speciāli Ir
«Vēl vasarā pirms muzeja atvēršanas publikai pēc stiprām lietavām bunkurs sāka applūst. Pēc trīs gadu darba gandrīz nolaidās rokas. Taču šo problēmu atrisinājām ar īpašu izolāciju, un pagaidām esmu ļoti priecīgs,» saka muzeja Sakaru bunkurs vadītājs Vladislavs Senkans.
Foto — Mārtiņš Galenieks

Vladislavs Senkans, bunkura atjaunotājs

Vladislavs ir civilās aizsardzības vēstures entuziasts un biedrības Sakaru bunkurs vadītājs. Kopā ar domubiedriem viņš Vecmīlgrāvī, Dombrovska ielā 2, pašu spēkiem atjaunojuši bumbu patvertni, kas padomju laikā kalpoja kā civilās aizsardzības komandpunkts un bija paredzēta Ziemeļu rajona pārvaldīšanai ārkārtas situācijās, arī atomkara gadījumā. Pērn, pēc trīs gadu darba, entuziasti tur iekārtojuši arī plašai publikai pieejamu muzeju.

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir