1 no 2 miljoniem

Jaunākie raksti

Dace Zaļkalne un viņas vīrs Andris no policista Vladimira Rudzīša rokām saņēma pašvaldības pateicību — lietussargu. Foto — Ģirts Gertsons
Ja paklājiņu pirtī izmanto bieži, tas kalpos aptuveni 6—7 mēnešus. «Bet, ja liek pie sienas, pat divus trīs gadus,» saka Katrīna Ribakova.

Kā top zāļu paklājiņi, kas ceļo uz Kanādu un Japānu

Mūsu noaustais stiepjas jau visā Ventas rumbas platumā — tā vēsta Katrīnas mājaslapa. Patiesais garums gan ir daudz lielāks, jo līdz šim uzskaitīti tikai salīdzinoši nesen izveidotā internetveikala pasūtījumi. Katrīnas paklājiņu stāsts sākās nejauši pirms 12 gadiem.

Evelīna Paula Vāvere
Aéro.

Aéro, Liepājas namu apgleznotājs

Liepājas 400 gadu jubileja šogad tiek plaši atzīmēta — svētkus svin gan liepājnieki, gan pilsētas viesi. Pavisam nesen Liepājā viesojās franču ielu mākslinieks Aéro (īstajā vārdā Matjē Krojals), kurš ar sienas gleznojumu Sirmgalvis un jūra sveica pilsētu tās jubilejā. Mākslinieks Liepājā strādāja pēc uzņēmēju Albertu ģimenes uzaicinājuma. Darba kopējais platums ir 200 kvadrātmetru, un tiek uzskatīts, ka tas ir līdz šim lielākais sienas gleznojums Liepājā.Aéro Liepāj

Eižens un Erna Tišheizeri pirmoreiz varēja iepazīties 1948. gada Dziesmusvētkos, kad abi dziedāja vienā korī — apvienotajā meiteņu un zēnu ģimnāzistu kolektīvā. Bet viņiem satikties izdevās tikai pēc četriem gadiem darbā.

Erna un Eižens Tišheizeri, šovasar nosvinējuši kāzu 71. gadadienu

Katru vakaru pirms gulētiešanas viņš palīdz viņai ieriktēties segās. Reizēm pa vidam sanāk arī paķīvēties. Tomēr beigās vienmēr bučiņa. Tad viņš lēnu garu dodas uz savu istabu taisīties gulēt.

Ēriks ar sievu Ilutu un ģimenes četrkājaino draugu Enisu — 1,5 gadus vecu labradoru meiteni.

Ēriks Kristapsons, bišu spa namiņa īpašnieks

Pirms 10 gadiem inženieris Ēriks Kristapsons ar sievu Ilutu nopirka lauku mājas Bārbeles pusē. Īpašums Iecavas upes krastā, Bārbeles dziednieciskā sēravota tuvumā un meža ielokā bijusi īstā vieta, kur Ēriks sapratis — varēs ne tikai atpūsties no Rīgas burzmas, bet arī turēt bites. Tās Ērikam bijušas mīļas jau kopš bērnības. Pats viņš sevi sauc par mācītu biškopi amatieri, jo savulaik ieguvis biškopja izglītību un gadu praktizējies Dānijā. Ideja par

Starptautiskās filozofijas olimpiādes atzinības ieguvēja Sofija Jansone jau bērnībā zināja sava vārda nozīmi (‘gudrība’ — no grieķu val.). «Tas manī ir iesakņojies — nedomāju, ka man piemīt viedums, bet uz to tiecos un piedomāju, kā godam nest savu vārdu.»

Sofija Jansone, atzinība filozofijas olimpiādē

Sajūta, kad priekšā ir balta lapa un ir nepieciešams laiks, lai prāta zobratiņi iegrieztos un rastos pavediens tekstam, Sofijai Jansonei patīk. Maija vidū viņa to piedzīvoja Bari Itālijā, kur notika Starptautiskā filozofijas olimpiāde. Tajā startēja skolēni no 54 valstīm, un starp vairāk nekā 100 dalībniekiem Latviju pārstāvēja ne tikai Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klases skolniece Sofija, bet arī Elza Šlosberga no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas. Sofijas eseja novērtēta ar atzinību.N