1 no 2 miljoniem
Jaunākie raksti


Natālija Neiburga, Ir lasītāja Austrālijā
Vistālāk žurnāls Ir ceļo uz Austrāliju. «Pirms pandēmijas žurnāls pienāca nedēļas vai desmit dienu laikā pēc iznākšanas, bet tagad nāk neregulāri — ar trīs nedēļu nokavēšanos. Bieži sanāk tā, ka ilgāku laiku nav, bet tad atnāk divi numuri,» stāsta Natālija Neiburga no Melburnas. «Katru dienu gaidu, bet tagad pasts ir ārkārtīgi lēns.»Natāli

Kristīne Austere, lelles Valodiņas radītāja
Pērn februārī liepājniecei Kristīnei Austerei bija jādodas uz kādu Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi parunāt par valodu. Tēma viņai ir tuva, jo Kristīne raksta dzeju un darbojas ar bērniem un jauniešiem, ir ieguvusi pedagoģijas maģistra kvalifikāciju darbam ar sākumskolēniem. «Domāju — dzejniece pie sešgadniekiem? Izklausās sausi. Ko ar viņiem darīšu?» Kristīnei radās ideja par lelli Valodiņu, ar kuru kopā bērni varētu spēlēt lasīšanas spēles.«Mana mei





Ilze Kļaviņa, šķībdziedāšanas vakaru rīkotāja
Dziedāšana ir Ilzes Kļaviņas neatņemama dzīves daļa jau kopš bērnības, kad kopā ar ģimeni viņa bieži sēdās ap lielo saimes galdu, lai ļautos melodiskai vakarēšanai. Mūzika Ilzei sekojusi arī vēlāk dzīvē — tradicionālās kultūras lokā viņa pazīstama kā Putnu māte, jo jau vairākus gadus vada folkloras kopu Putni.

Vladislavs Senkans, bunkura atjaunotājs
Vladislavs ir civilās aizsardzības vēstures entuziasts un biedrības Sakaru bunkurs vadītājs. Kopā ar domubiedriem viņš Vecmīlgrāvī, Dombrovska ielā 2, pašu spēkiem atjaunojuši bumbu patvertni, kas padomju laikā kalpoja kā civilās aizsardzības komandpunkts un bija paredzēta Ziemeļu rajona pārvaldīšanai ārkārtas situācijās, arī atomkara gadījumā. Pērn, pēc trīs gadu darba, entuziasti tur iekārtojuši arī plašai publikai pieejamu muzeju.

Linards Feldbergs, Latvijas U-20 hokeja izlases vārtsargs
Veiklo vārtsargu, kas decembra beigās Latvijai sagādāja elpu aizraujošus mirkļus, pasaules U-20 hokeja čempionāta spēlēs tverot pat šķietami netveramas ripas, pašu notvert nav viegli. Pēc turnīra Linards Feldbergs (19) atgriezās savās pašreizējās mājās Kanādas pilsētā Šerbrūkā. Septiņu stundu laika atšķirības un saspringtā režīma dēļ vienīgais iespējamais intervijas formāts izrādās sarakste. Tā izvēršas pāris nedēļu garumā, Linards atbild, kolīdz viņam rodas iespēja tam veltīt laiku.