1 no 2 miljoniem
Jaunākie raksti
Līga Ābrama, brošu kolekcionāre
Ienākot Līgas Ābramas pagalmā, skatam paveras viena par otru greznākas dzintara, krāsainu stikliņu un dažādu veidu akmens brošas, kas uz sarkaniem samta spilventiņiem izliktas izrādīšanai uz galda, krēsliem un zālienā. «Nesen pārskaitīju — ir gandrīz četri tūkstoši!» viņa saka. Iespaidīgā kolekcija tapusi nepilnu astoņu gadu laikā — to pavisam nejauši aizsākušas divas vecmāmiņas dāvinātās dzintara brošas. Tolaik Līga bija aizrāvusies ar orhideju kolekcionēšanu, bet neesot līdz galam paticis, ka tās zied tikai dažus mēnešus gadā. «Tad es iedomājos — brošas arī ir skaistas kā puķes, bet tās atšķirībā no orhidejām nekad nenozied,» saka Līga.Laikā, kad dzima doma par brošu kol
Katrīna Krūze, pasaules lielāko viļņu sērfotāja
Katrīna piedāvā sarunāties četros no rīta pēc vietējā laika — patlaban viņa mitinās Ekvadorā. «Cenšos visu pie datora izdarīt starp trijiem un sešiem no rīta, lai pēc tam varētu sērfot.» Lai kur Katrīna atrastos, agri rīti ir laiks, kad viņa attālināti strādā, lai pēc tam būtu iespēja darīt to, kas patīk, — ne tikai sērfot, bet nodarboties arī ar citiem sporta veidiem. Tieši
- 1 no 2 miljoniem
- 17.04.2025.
Oksana Radionova, lauvu un tīģeru pavairotāja
Zvēri un Rīgas Zooloģiskā dārza personāls pūlējušies divus gadus. Un kad tīģeru pārim Augustam un Taigai pērn 16. decembrī beidzot nāca pasaulē divas meitiņas, tas bijis tik emocionāls brīdis, ka Oksanai aiz prieka birušas asaras, viņa atzīstas. Darbs sācies, tiklīdz saņemta atļauja to darīt. Pasaulē zooloģiskajos dārzos ir apmēram 1000 Amūras tīģeru, un speciālisti rūpīgi uzmana to vairošanu, lai populācija būtu veselīga un lai pēc piedzimšanas viņiem varētu atrast piemērotas mājas.Taču ar to vi
- 1 no 2 miljoniem
- 10.04.2025.
- Alise Zita Zeidaka
Natālija Neiburga, Ir lasītāja Austrālijā
Vistālāk žurnāls Ir ceļo uz Austrāliju. «Pirms pandēmijas žurnāls pienāca nedēļas vai desmit dienu laikā pēc iznākšanas, bet tagad nāk neregulāri — ar trīs nedēļu nokavēšanos. Bieži sanāk tā, ka ilgāku laiku nav, bet tad atnāk divi numuri,» stāsta Natālija Neiburga no Melburnas. «Katru dienu gaidu, bet tagad pasts ir ārkārtīgi lēns.»Natāli
- 1 no 2 miljoniem
- 03.04.2025.
- Alise Zita Zeidaka
Kristīne Austere, lelles Valodiņas radītāja
Pērn februārī liepājniecei Kristīnei Austerei bija jādodas uz kādu Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi parunāt par valodu. Tēma viņai ir tuva, jo Kristīne raksta dzeju un darbojas ar bērniem un jauniešiem, ir ieguvusi pedagoģijas maģistra kvalifikāciju darbam ar sākumskolēniem. «Domāju — dzejniece pie sešgadniekiem? Izklausās sausi. Ko ar viņiem darīšu?» Kristīnei radās ideja par lelli Valodiņu, ar kuru kopā bērni varētu spēlēt lasīšanas spēles.«Mana mei
- 1 no 2 miljoniem
- 27.03.2025.
Līva Kaprāle, akmens laikmeta tekstila pētniece
Līva ir tekstilmāksliniece, kas aizraujas ar eksperimentālo arheoloģiju un pēta sava aroda pirmsākumus akmens laikmetā, aizvēsturē, no kuras līdz mūsdienām saglabājies ārkārtīgi maz liecību. Aprīlī nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošanas pasākumā Satiec savu meistaru! Lucavsalā viņa vadīs meistardarbnīcu Neolīta pinumu meistarklase, izmantojot dažādas augu šķiedras.
Džošua Pērkinss, britu komiķis Latvijā
Džošua Pērkinss (30) ir Rīgā dzīvojošs britu komiķis, kurš piedalās arī komēdiju šovā Latvijas grābeklis un ir vienīgais dalībnieks, kurš uzstājas angļu valodā. Jokojot viņš visbiežāk runā par savu ārzemnieka pieredzi Latvijā un mūsu kultūras īpatnībām, kas viņu izbrīna. Šie joki patīk gan latviešiem, gan šeit dzīvojošajiem ārzemniekiem. Noder arī Igaunijā un Lietuvā, kurp viņš mēdz doties viesizrādēs. Latvijā Džošua nokļuvis pirms trīsarpus gadiem nejaušības pēc. Pandēmijas laikā meklēja angļu valodas skolotāja darbu, citur robežas bijušas slēgtas, bet šeit pavērusies iespēja atbraukt.
Dzintars Krūmiņš, Ginta Zilbaloža skolotājs
Nākamajā dienā pēc Straumes panākumiem Oskaru pasniegšanas ceremonijā sociālos tīklus aplidoja intervija ar Ginta Zilbaloža skolotāju, Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas pasniedzēju Dzintaru Krūmiņu, kurš caur prieka asarām teica: «Es tūlīt atkal apraudāšos... Tā skolotājam ir lielākā laime — redzēt, ka tavs skolnieks dabū Oskaru!» Kad Straumes komandu sveicām pie Brīvības pieminekļa, Dzintars vairs neraudāja un sacīja stipru runu, kurā pateicās arī Latvijas sabiedrībai, jo nodokļu maksātāju nauda ir tā, kas ļauj pastāvēt valsts subsidētām mākslas un mūzikas skolām — mūsu talantu un ģēniju kalvēm.
Frīda Krastiņa, starptautiska zīmējumu konkursa uzvarētāja
Kad pērn aprīlī tapa smalki izstrādāta okeāna dzelmes ainava ar košām zivtelēm, Frīdai pašas veikums īsti negāja pie sirds. Pārāk krāsains un nesaprotams. «Jau gribēju sākt ko citu, bet beigās nodomāju — jāpabeidz,» saka Frīda. Oktobrī viņa uzzināja, ka zīmējums ieguvis 1. vietu 24. Starptautiskajā bērnu vides zīmējumu konkursā, ko rīko Japānas Kvalitātes nodrošināšanas organizācija sadarbībā ar UNESCO biroju Tokijā. Par labākā titulu sacentās vairāk nekā 8500 darbu no 68 valstīm. «Galvenais ir nepadoties,» secina jaunā māksliniece.