1 no 2 miljoniem

Jaunākie raksti

Gunārs joprojām ir sporta skolotājs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. «Rudenī būs jau 58 gadi, kopš strādāju. Man šķiet, ka es varētu būt vecākais sporta skolotājs Latvijā». Foto – Ģirts Gertsons
Eižens un Erna Tišheizeri pirmoreiz varēja iepazīties 1948. gada Dziesmusvētkos, kad abi dziedāja vienā korī — apvienotajā meiteņu un zēnu ģimnāzistu kolektīvā. Bet viņiem satikties izdevās tikai pēc četriem gadiem darbā.

Erna un Eižens Tišheizeri, šovasar nosvinējuši kāzu 71. gadadienu

Katru vakaru pirms gulētiešanas viņš palīdz viņai ieriktēties segās. Reizēm pa vidam sanāk arī paķīvēties. Tomēr beigās vienmēr bučiņa. Tad viņš lēnu garu dodas uz savu istabu taisīties gulēt.

Ēriks ar sievu Ilutu un ģimenes četrkājaino draugu Enisu — 1,5 gadus vecu labradoru meiteni.

Ēriks Kristapsons, bišu spa namiņa īpašnieks

Pirms 10 gadiem inženieris Ēriks Kristapsons ar sievu Ilutu nopirka lauku mājas Bārbeles pusē. Īpašums Iecavas upes krastā, Bārbeles dziednieciskā sēravota tuvumā un meža ielokā bijusi īstā vieta, kur Ēriks sapratis — varēs ne tikai atpūsties no Rīgas burzmas, bet arī turēt bites. Tās Ērikam bijušas mīļas jau kopš bērnības. Pats viņš sevi sauc par mācītu biškopi amatieri, jo savulaik ieguvis biškopja izglītību un gadu praktizējies Dānijā. Ideja par

Folklorā visi jaunieši ir forši, saka Bruno un Rasa Banderi (pirmajā rindā otrais un trešā no labās) no ģimeņu folkloras studijas Garataka jauniešu kapelas. Viņi iesaka 24. maijā Jaunajā Teikā rīkotajā folkfestivālā Taka pašiem pārliecināties, cik daudzpusīga un aizraujoša ir folklora.

Rasa un Bruno Banderi, festivāla Taka dalībnieki

Folklora nav tikai vecas dziesmas, saka Rasa Bandere. «Tās var pārveidot modernās aranžijās un ritmos. Un, dejojot dančus, visiem ir jautri. Tas ir labs fitness.» Viņas brālis Bruno piebilst: «Kā grupa Dagamba klasisko mūziku pārtaisa par mūsdienu roku, tā mēs senas melodijas pārveidojam mūsdienīgā stilā.» 

Māris Mitrevics 35 gadus nostrādājis par Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektoru.

Māris Mitrevics, Žuļiku muzeja izveidotājs

Gaujas krastā Siguldā, līdzās brīvdabas ekspozīcijai par plostniekiem, nesen atklāts maluzvejniecības apkarošanai veltītais Žuļiku muzejs.

Lielākoties viņas kolekcijā redzamas Latvijā pirktas brošas. «Man šķiet interesanti, ka mēs varam domāt par mūsu vēsturi caur brošām, ko nēsājušas Latvijas sievietes.»

Līga Ābrama, brošu kolekcionāre

Ienākot Līgas Ābramas pagalmā, skatam paveras viena par otru greznākas dzintara, krāsainu stikliņu un dažādu veidu akmens brošas, kas uz sarkaniem samta spilventiņiem izliktas izrādīšanai uz galda, krēsliem un zālienā. «Nesen pārskaitīju — ir gandrīz četri tūkstoši!» viņa saka. Iespaidīgā kolekcija tapusi nepilnu astoņu gadu laikā — to pavisam nejauši aizsākušas divas vecmāmiņas dāvinātās dzintara brošas. Tolaik Līga bija aizrāvusies ar orhideju kolekcionēšanu, bet neesot līdz galam paticis, ka tās zied tikai dažus mēnešus gadā. «Tad es iedomājos — brošas arī ir skaistas kā puķes, bet tās atšķirībā no orhidejām nekad nenozied,» saka Līga.Laikā, kad dzima doma par brošu kol