1 no 2 miljoniem

Jaunākie raksti

«Pirmo reizi trasē visi ir nobijušies. No zilumiem arī neviens nav aizbēdzis. Man galvenais bija iemācīt bērniem iemīlēt šo sporta veidu. Tas panākams caur spēlēm, caur draudzību,» saka pedagoģe un bijusī kamaniņu trenere Arnita Ancēna.
«Salikām spilvenus un iesmējām — varētu te ierīkot Airbnb,» saka Linda Egle-Šrenka, kura kopā ar vīru Andi un bērniem Paulīni, Šarloti un Hugo savā pagalmā radījusi krāsainu iglu. Interesenti var doties ciemos to aplūkot Muižas ielā 8 Saulkrastos. Foto — Maija Druva

Šrenku ģimene, krāsaina iglu būvētāji

Kamēr vīrs Andis strādāja uz kuģa jūrā, Linda Egle-Šrenka ģimenes mājās Saulkrastos radīja ledus ķieģeļu «cepli». Sociālajā medijā Instagram bija redzējusi piemērus, kuros cilvēki savām rokām uzbūvē iglu. «Mīnusi bija, neviens nesolīja, ka tie noturēsies tik ilgi. Likās, ka jāķeras klāt, kamēr var,» viņa janvāra sākumā nodomāja. Lindas dienas paiet ar datiem, skaitļiem un statistiku. Viņa vada uzņēmumu Gemius, taču allaž atrod veidu, kā ārpus darba izpausties radoši.Vispirms bija jās

«Pat ja varam palīdzēt tikai dažiem cilvēkiem, ieguldītais darbs ir tā vērts,» uzskata vidusskolnieks Kristofers Kleinšmits.

Kristofers Kleinšmits, donoru dienas rīkotājs

Šonedēļ pie Rīgas 34. vidusskolas durvīm piestāja Valsts asinsdonoru centra specializētais autobuss. Šo akciju iniciējis Kristofers, 12. klases skolnieks, kurš, neraugoties uz personīgiem veselības izaicinājumiem, atradis veidu, kā palīdzēt citiem. «Katru dienu sociālajos tīklos iespējams sekot līdzi asinsdonoru centra datiem. Gandrīz visu laiku trūkst, tāpēc biju nolēmis — tiklīdz kļūšu 18 gadus vecs, ziedošu asinis,» stāsta Kristofers. Diemžēl šai iecerei treknu svītru pārvilka slimība. «Aizpagājušajā vasarā man pēkšņi sāka sāpēt papēži,» stāsta jaunietis. Vēlāk arī locītavas. Pēc ilgiem izmeklējumiem beidzot izdevās noteikt diagnozi — juvenilais artrīts un sakroileīts jeb locītavu pietūkums. Izrādījās, slimības dēļ viņš nedrīkst ziedot asinis. «Bet citi taču drīkst!» puisis iesaucas. Kad skolā zinātniski pētnieciskajā darbā bija jāraksta projekts, Kristofers izlēma — organizēs donoru dienu! Liekot lietā savas brīvprātīgā darba prasmes un enerģiju, izstrādāja skolas projektu, uzrunāja VADC komandu, piesaistīja vietējos uzņēmējus kā sponsorus un sāka motivācijas kampaņu, lai iedrošinātu tos, kuri ikdienā ir pasīvi vai baidās spert pirmo soli donoru kustībā. Uzrunāja skolēnus, kam jau ir 18 gadu, vecākus un skolotājus. Taču atklājusies vēl viena problēma — asinis gribējuši ziedot daudzi, bet daudz mazāk bijis to, kas drīkst. «Izrādās, daudziem cilvēkiem veselības dēļ asins ziedošana liegta.» Tāpēc jaunieši piesaistīja arī citas skolas, organizācijas un biedrības. Jaunietis ir pārliecināts — nav jēgas dzīvot parastu dzīvi, viņam gribas pasauli padarīt labāku, bet paša dzīvi i

Edgars Maļcevs, tiesājot Latvijas futbola Virslīgas spēli pagājušā gada pavasarī. Foto — futbola klubs Riga FC

Edgars Maļcevs, ķirurgs un UEFA 1. kategorijas futbola tiesnesis

Būtu grūti atrast divas citas profesijas, kurās emocionālajai noturībai, spējai koncentrēties un ātri pieņemt lēmumus būtu tik izšķirīga loma kā ķirurga un augstākā līmeņa sporta tiesneša darbā. Lai gan nelietpratējam varētu šķist, ka tiesneša lēmumiem nav tik izšķirīga nozīme kā ārsta, arī sports cilvēkiem var nozīmēt ārkārtīgi daudz, saka Edgars Maļcevs (33). «Cilvēkam, kurš ir uz operāciju galda, dzīvība un dzīves kvalitāte ir pati svarīgākā, un tieši tāpat ir komandai, kura cīnās, piemēram, par iekļūšanu augstākajā līgā. Viņiem tas ir sezonas, varbūt pat mūža mērķis,» saka ārsts un tiesnesis. Tomēr prāta stāvoklis uz laukuma un operāciju zālē atšķiras gan, viņš ar smaidu atzīst.Maļcevs ir tikai otrais futbola tiesnesis no Latvi

Pirmās palīdzības sniegšanu, tajā skaitā sirds masāžu, Emīls apguva autovadītāju kursos.

Kā students Emīls izglāba kolēģa dzīvību?

Emīls (24) kopā ar citiem studiju biedriem tikko bija noskatījies jauno vokālistu koncertu un, sēžot dīvānos starp Mūzikas akadēmijas otro un trešo stāvu, apsprieda redzēto. Pēkšņi sadzirdēja un tad ieraudzīja uz kāpnēm gulošo Renātu.

Ienākot policijā, Mārtiņu pārsteidza sirsnība un tas, ka kapelāns šeit patiešām bija gaidīts. Šis amats Valsts policijā ir jauns.

No skeletonista par mācītāju. Valsts policijas virskapelāns Mārtiņš Muižnieks

Viņš katru dienu sāk ar lūgšanu klusumā, nevis ar starta signālu vai trases tiesneša svilpi. Pirms dažiem gadiem Mārtiņš Muižnieks (26) stūma skeletonu Siguldas trasē un traucās lejup ar ātrumu, kas prasa ne mirkli nešaubīties par sevi. Tagad viņš dodas uz Valsts policiju — nevis medaļu dēļ, bet lai satiktu tos, kuri ikdienā redz vardarbību, nāvi un bezspēcību. Viņš ir pirmais Valsts policijas kapelāns.