1 no 2 miljoniem
Jaunākie raksti
Uģis Skangals, baltās vārnas aprūpētājs
Balto brīnumu uz veterināro klīniku Liepājā atnesusi kāda kundze, kura to pamanījusi Grīzupes ielā zem automašīnas. «Putns ir gana liels, lai vecāki to izmestu no ligzdas, bet nepietiekami izaudzis, lai varētu lidot un sevi aizsargāt,» paskaidro veterinārārsts. Brīdis starp putnu bērna un pusaudža vecumu esot visbīstamākais, jo viņus apdraud kaķi, suņi, mašīnas… Kundze pamanījusi, ka ap vārnu jau spieto vietējie suņi un kaķi. Klīnikā vārnu uzņēma Uģa kolēģe, veterinārārste Eiženija Roze, taču brīnumputnu nāca skatīties arī pārējie. «Nespēju noticēt!» iesaucas Uģis. Tas esot katra ārsta, ornitologa un dzīvniekmīļa sapnis. «Pagājušajā rudenī Kanādā bija redzēts balts alnis. Albīnisms ir ārkārtīgi reta parādība.» Tiesa, pirms kāda laika albīna vārna esot redzēta Kolkas tuvumā, un zināms, ka viena dzīvo Tallinas zoodārzā.Pēc īsas apspriedes tika nolemts, ka putnam vislabāk
Samanta Petakova, 300 maratonu finišētāja
Dažiem tas var šķist nenopietni, bet visus, kuriem tuvojas 30 gadu slieksnis, varu nomierināt — nav šaubu, ka dzīve var pilnvērtīgi sākties arī pēc 30 gadu vecuma. Samanta Petakova (39) tam ir labs apliecinājums. «Ieliku breketes, nokārtoju autovadītāja apliecību un noskrēju 300 maratonus,» viņa palepojas. Samanta ir vienīgā latviete, kura 42 km maratonu noskrējusi jau 300 reižu. Iepriekšējais rekords bija 273, un kopš 2009. gada tas vēl nebija pārspēts. Titula saņēmējs bija vēl viens maratonu kolekcionārs Gunārs Akerbergs. 274. finiša slieksni Samanta sasniedza pērn augustā, bet līdz šāgada aprīlim paspēja sakrāt jau 300 maratonus. Rekords ar rezervi.Samantai skri
- 1 no 2 miljoniem
- 29.05.2025.
Klāvs Ozols un Pēteris Bērziņš, Latvijas pārlaivotāji
Latvijā netrūkst cilvēku, kuri brīvās dienas labprāt pavada, dodoties pārgājienos gar Baltijas jūras krastu, — daži pat mērojuši visus 497 kilometrus no vienas robežas līnijas līdz otrai. Arī aktīvās atpūtas entuziasti Klāvs Ozols (30) un Pēteris Bērziņš (27) šogad vēlējās šķērsot Latviju, taču doma par iešanu gar jūras krastu nešķita pārāk oriģināla. «Gribējām izdarīt ko tādu, ko līdz šim neviens vēl nebija darījis, tāpēc iedomājāmies izpētīt, vai iespējams tikt no Zilupes Latgalē līdz pat Bernātu ragam Kurzemē pa upes ceļiem,» stāsta Pēteris. Lai piepildītu sapni kļūt par pirmajiem, kas izlaivo cauri visai Latvijai, sagatavošanās darbos un fiziskajos treniņos pagāja gandrīz gads.Vispirms bija jāizveido upju karte. Latv
- 1 no 2 miljoniem
- 22.05.2025.
- Alise Zita Zeidaka
Rasa un Bruno Banderi, festivāla Taka dalībnieki
Folklora nav tikai vecas dziesmas, saka Rasa Bandere. «Tās var pārveidot modernās aranžijās un ritmos. Un, dejojot dančus, visiem ir jautri. Tas ir labs fitness.» Viņas brālis Bruno piebilst: «Kā grupa Dagamba klasisko mūziku pārtaisa par mūsdienu roku, tā mēs senas melodijas pārveidojam mūsdienīgā stilā.»
- 1 no 2 miljoniem
- 15.05.2025.
- Baiba Litvina
Māris Mitrevics, Žuļiku muzeja izveidotājs
Gaujas krastā Siguldā, līdzās brīvdabas ekspozīcijai par plostniekiem, nesen atklāts maluzvejniecības apkarošanai veltītais Žuļiku muzejs.
- 1 no 2 miljoniem
- 08.05.2025.
Līga Ābrama, brošu kolekcionāre
Ienākot Līgas Ābramas pagalmā, skatam paveras viena par otru greznākas dzintara, krāsainu stikliņu un dažādu veidu akmens brošas, kas uz sarkaniem samta spilventiņiem izliktas izrādīšanai uz galda, krēsliem un zālienā. «Nesen pārskaitīju — ir gandrīz četri tūkstoši!» viņa saka. Iespaidīgā kolekcija tapusi nepilnu astoņu gadu laikā — to pavisam nejauši aizsākušas divas vecmāmiņas dāvinātās dzintara brošas. Tolaik Līga bija aizrāvusies ar orhideju kolekcionēšanu, bet neesot līdz galam paticis, ka tās zied tikai dažus mēnešus gadā. «Tad es iedomājos — brošas arī ir skaistas kā puķes, bet tās atšķirībā no orhidejām nekad nenozied,» saka Līga.Laikā, kad dzima doma par brošu kol
Katrīna Krūze, pasaules lielāko viļņu sērfotāja
Katrīna piedāvā sarunāties četros no rīta pēc vietējā laika — patlaban viņa mitinās Ekvadorā. «Cenšos visu pie datora izdarīt starp trijiem un sešiem no rīta, lai pēc tam varētu sērfot.» Lai kur Katrīna atrastos, agri rīti ir laiks, kad viņa attālināti strādā, lai pēc tam būtu iespēja darīt to, kas patīk, — ne tikai sērfot, bet nodarboties arī ar citiem sporta veidiem. Tieši
Oksana Radionova, lauvu un tīģeru pavairotāja
Zvēri un Rīgas Zooloģiskā dārza personāls pūlējušies divus gadus. Un kad tīģeru pārim Augustam un Taigai pērn 16. decembrī beidzot nāca pasaulē divas meitiņas, tas bijis tik emocionāls brīdis, ka Oksanai aiz prieka birušas asaras, viņa atzīstas. Darbs sācies, tiklīdz saņemta atļauja to darīt. Pasaulē zooloģiskajos dārzos ir apmēram 1000 Amūras tīģeru, un speciālisti rūpīgi uzmana to vairošanu, lai populācija būtu veselīga un lai pēc piedzimšanas viņiem varētu atrast piemērotas mājas.Taču ar to vi
Natālija Neiburga, Ir lasītāja Austrālijā
Vistālāk žurnāls Ir ceļo uz Austrāliju. «Pirms pandēmijas žurnāls pienāca nedēļas vai desmit dienu laikā pēc iznākšanas, bet tagad nāk neregulāri — ar trīs nedēļu nokavēšanos. Bieži sanāk tā, ka ilgāku laiku nav, bet tad atnāk divi numuri,» stāsta Natālija Neiburga no Melburnas. «Katru dienu gaidu, bet tagad pasts ir ārkārtīgi lēns.»Natāli