Vīriešu veselība kā nacionālās drošības prioritāte

Latvija atrodas demogrāfiskas un ekonomiskas izšķiršanās priekšā. Statistikas dati ir skarbi – vīriešu vidējais mūža ilgums un veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, Centrālās statistikas pārvaldes dati 2026.gada sākumā liecina, ka virs 65 gadu vecuma sieviešu īpatsvars Latvijā sāk dominēt. Vecuma grupā virs 70 gadiem sieviešu ir pat divas reizes vairāk nekā vīriešu, jo Latvijā vīriešu vidējais mūža ilgums ir ievērojami īsāks nekā sievietēm. Situācijā, kad katrs darbspējīgs vīrietis ir ļoti svarīgs valsts aizsardzībai un tautsaimniecībai, mēs nevaram atļauties zaudēt savus pilsoņus novēršamas mirstības dēļ. Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir biežākais vīriešu ļaundabīgais audzējs Latvijā, un mirstība no tā joprojām ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Ir pienācis laiks pārstāt skatīties uz onkoloģiju kā uz “tēriņu pozīciju” un sākt to vērtēt kā augstas atdeves investīciju nacionālajā drošībā un ilgtspējā.

Priekšdziedzera vēža skrīninga nozīme un Latvijas līderība

Priekšdziedzera jeb prostatas vēža skrīnings (agrīna diagnostika) ir ļoti svarīgs, jo tas ļauj slimību diagnosticēt stadijā, kad vīrietim nav nekādu simptomu un kad audzējs ir pilnībā izārstējams vai kontrolējams. Bez agrīnas diagnostikas mēs atgrieztos laikmetā, kad pacienti pie ārsta nonāk tikai ar neatgriezeniskām metastāzēm. Runājot par savlaicīgu atklāšanu, Latvija ir izdarījusi to, ko daudzas citas Eiropas valstis vēl tikai plāno. 

Mēs esam sasnieguši vērā ņemamus panākumus – saskaņā ar SPKC un Nacionālā veselības dienesta datiem, vīriešu atsaucība priekšdziedzera vēža skrīningam Latvijā ir sasniegusi 53%. Šis rādītājs ir viens no augstākajiem ES, apsteidzot citu onkoloģisko skrīningu rezultātus valstī. Šis sasniegums ir apliecinājums Latvijas līderībai – pretstatā daudzām Eiropas valstīm, kurās valsts apmaksāts un organizēts skrīnings šādā līmenī vēl nemaz neeksistē. Latvija ar šo pieeju izceļas uz Eiropas kartes, pierādot, ka mēs spējam būt priekšā pat turīgākām kaimiņvalstīm, ja vien ir skaidra vīzija.

Diagnostikas izcilība bez efektīvas terapijas seguma ir ekonomiska kļūda

Mūsu panākumi diagnostikā nozīmē, ka valsts ir investējusi mehānismā, kas sekmīgi identificē pacientus. Tomēr šeit parādās sistēmas loģikas trūkums – diagnostika bez tai sekojoša, adekvāta finansējuma terapijai ir ekonomiski nepamatota. 

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tas uzliek pienākumu nodrošināt, ka mūsu vīriešiem ir pieejama tāda pati jaunākā un labākā terapija kā citās Eiropas valstīs. Ja valsts nosaka skrīningu, tai ir automātiski jāparedz finansējums ārstēšanai katram diagnosticētajam gadījumam. Finansēšanas modelim ir jābūt dinamiskam – budžetam ir jāseko reālajam pacientu skaitam, nevis jāpaļaujas uz statiskiem, vēsturiski noteiktiem limitiem, kas neatbilst mūsdienu medicīnas realitātei.

Inovācijas pilnvērtīgai vīrieša dzīvei

Medicīnas zinātne ir radījusi mums jaunās paaudzes zāles, piemēram, androgēnu receptoru inhibitorus – medikamentus, kas fundamentāli maina priekšdziedzera jeb prostatas vēža attīstības un ārstēšanas paradigmu un gaitu. Šī terapija nav tikai par dzīvības vilcināšanu, tā ir par dzīves kvalitātes saglabāšanu. Pateicoties šīm zālēm, vīrieši paliek sociāli aktīvi, ekonomiski produktīvi un spējīgi pildīt savas funkcijas sabiedrībā un ģimenē. 

Šobrīd priekšdziedzera vēža ārstēšanā veidojas būtisks finansējuma deficīts – aptuveni 6 miljoni eiro. Pašreizējie finanšu limiti neatbilst reālajam pacientu skaitam, kuriem šī terapija ir nepieciešama. Zinātne attīstās strauji – pasaulē ir pieejami jauni, efektīvi medikamenti, taču Latvijā tie parādās ievērojami vēlāk vai nav pieejami, jo valsts kompensācijas sistēma nespēj sekot līdzi atklājumiem. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā esam līderi diagnostikā, bet atpaliekam ārstēšanā. Mums ir neatlaidīgi jāseko jaunākajiem zinātnes atklājumiem un tie nekavējoties jāievieš dzīvē, nevis jānogaida gadiem, kamēr pacienti zaudē cīņu ar slimību. Ja mēs nenodrošinām šo finansējumu, mēs apzināti pieļaujam darbspējīgu vīriešu pāragru mirstību, kas ilgtermiņā valsts budžetam izmaksā krietni dārgāk nekā savlaicīga ārstēšana.

Pēdējās desmitgadēs esam pieraduši pie mūžīgā attaisnojuma – medicīnai valsts budžetā naudas nepietiek, un gadiem prasītie 5–6% no IKP veselības aprūpei vienmēr šķituši kā nesasniedzama utopija. Taču realitāte izrādījās cita, jo parādoties reālam ģeopolitiskajam apdraudējumam, finansējums aizsardzībai gandrīz 5% no IKP tika atrasts ļoti īsā laika periodā. Tas skaidri pierāda – nauda sistēmā ir, jautājums ir tikai par politisko gribu to ieraudzīt un novirzīt cilvēkiem. Jā, valsts robežas ir jāsargā, taču mums ir jāatceras elementāra patiesība - valsts nav tikai teritorija kartē, valsts pirmkārt ir tās cilvēki. Bez veselas un dzīvotspējīgas sabiedrības neviena robeža nebūs droša. Robežu militarizācija ir loģiska reakcija uz ārējiem draudiem, taču tai jāiet roku rokā ar iekšējās drošības pamatu – sabiedrības veselību. Valstij ir jāsargā savas robežas, bet tai ir jāspēj nosargāt arī tie, kuri aiz šīm robežām dzīvo.

Investīciju loģika pret izdevumu domāšanu

Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē veselības aprūpei novirzīt 6% no IKP, kamēr Latvijas budžets gadiem ilgi svārstās ap 4%. Šī starpība nav tikai skaitļi – tā ir neārstētu pacientu un zaudētu dzīvību summa. 

Mums ir jāmaina valsts bilances loģika. Onkoloģijas pacients, kurš saņem modernu terapiju, turpina maksāt nodokļus un uzturēt ģimeni. Viņš nav izmaksu pozīcija, viņš ir aktīvs ekonomikas dalībnieks. Turpretim neārstēts pacients rada milzīgus zaudējumus caur invaliditātes pabalstiem, zaudētu IKP un sociālo slogu. Investīcija terapijā ir viens no aktuāliem iespējamiem risinājumiem kā racionāls ceļš uz valsts ilgtspēju.

Konstruktīvie soļi

Ierobežota budžeta apstākļos mēs bieži saskaramies ar neiespējamu izvēli – prioritizēt jaunos pacientus vai uzturēt terapiju esošajiem? Tas ir ētiski nepieņemams jautājums. Risinājums nav pacientu šķirošana, bet gan matemātiskas plānošanas kļūdas labošana. 

Mani priekšlikumi valsts budžeta prioritātēm:

• Ieviest mehānismu, kurā medikamentu kompensācijas apjoms automātiski pieaug proporcionāli diagnosticēto pacientu skaitam pēc skrīninga.
• Atzīt vīriešu onkoloģiju par stratēģisku valsts prioritāti, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un mirstības rādītājus.
• Nodrošināt Latvijas vīriešiem pieejamību jaunākajai un labākajai Eiropas līmeņa terapijai, sekojot jaunākajiem atklājumiem un tos operatīvi ieviešot dzīvē.
• Vienkāršot kompensācijas mehānismus, lai inovatīvie medikamenti sasniegtu pacientu brīdī, kad tie ir visefektīvākie, nevis tad, kad slimība jau ir ielaista.
• Ieviest Dānijas pieredzē balstītu principu “nauda seko pacientam” onkoloģijā - ja valsts slimnīca nespēj nodrošināt nepieciešamo izmeklējumu vai ārstēšanu nepieciešamajā laika logā-trūkst resursu (atbilstoši “vēža pacienta ceļam”), ļaut valsts iestādei nosūtīt pacientu par valsts līdzekļiem uz privāto sektoru, tā mazinot gaidīšanas rindas un paaugstinot sistēmas produktivitāti , saglabājot valsts pārraudzību pār pakalpojumu sniedzēju sadarbību, ārstēšanas kvalitāti, “gaidīšanas rindu” un rezultātiem. Tas izslēgtu ačgārni izprastu konkurences jēdzienu un radītu pacientiem drošibas sajūtu , ka visi kopā rūpējas par pacienta interesēm būt veselam labākajā iespējamā veidā.

 

Finansējuma trūkums priekšdziedzera jeb prostatas vēža ārstēšanai nav tikai veselības nozares problēma – tas ir politiskās gribas un stratēģiskās plānošanas jautājums. Mums ir izcila diagnostika un modernas zāles. Atliek tikai viens solis – politisks lēmums investēt savos vīriešos, lai Latvija nebūtu valsts ar augstāko mirstību, bet gan valsts ar gudrāko un ilgtspējīgāko veselības politiku visā Eiropas Savienībā.

Autors ir RSU profesors, RAKUS Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs.