Pašvaldības tērē miljonus ārpus konkursiem, deputātu radi gūst peļņu

Piektā daļa no visiem publiskajiem iepirkumiem jeb 1,67 miljardi eiro. Tik lielu summu pagājušajā gadā pašvaldības, to iestādes un kapitālsabiedrības ir tērējušas dažādos iepirkumos. Tomēr publiski neredzamas ir summas, ko pašvaldības ik gadu tērē lētākiem pirkumiem, kuriem nav obligāti jāsludina iepirkums. Proti, ja prece vai pakalpojums maksā zem 10 tūkstošiem eiro, bet būvdarbi — zem 20 tūkstošiem. Šo tēriņu summa nav zināma ne Iepirkumu uzraudzības birojam, ne Finanšu ministrijai.

To neizdevās noskaidrot pat tad, kad Ir uzrakstīja informācijas pieprasījumu katrai Latvijas pašvaldībai. Lūdzām apkopot datus par pērn šādi pirktām precēm vai pakalpojumiem, to cenu, piegādātāju un veidu, kā tas izraudzīts. Atsitāmies kā pret sienu. Lielākā daļa pašvaldību nevarēja sniegt atbildes, jo šādā veidā informāciju neapkopo. Tikai dažas pašvaldības sniedza informāciju, kas palīdzēja kā caur atslēgas caurumu ieskatīties šajā necaurspīdīgajā sistēmā.

Tad izvēlējāmies citu ceļu, lai noskaidrotu, kā pašvaldības tērē naudu ārpus atklātiem konkursiem. Izpētījām sarunu procedūras, par kurām informācija pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā. Sarunu procedūra nozīmē, ka pasūtītājs iepriekš nepublicē paziņojumu par iepirkumu un apspriežas tikai ar paša izraudzītiem piegādātājiem. Šie dati atklāja interesantu ainu, kurā pie līgumiem tiek pašvaldību deputātu radinieki un personas ar politiskām saitēm.

Viss ir kārtībā?

«Man pamest deputāta amatu vai tēvam slēgt uzņēmumu — kas tautsaimniecībai būtu labāk?» — tā telefona klausulē atbild Ogres novada pašvaldības deputāts Raivis Ūzuls. Viņu saērcinājis mans jautājums, vai nesaskata interešu konfliktu situācijā, kad viņa tēva firma bez atklāta konkursa ar pašvaldību slēdz līgumus par ielu un stāvlaukumu uzturēšanu, kamēr viņš pats domē vada tieši par šo jomu atbildīgo Ielu, ceļu un transporta komiteju. Deputāta tēvam Edvīnam Ūzulam piederošais uzņēmums VIA Mežs pērn ar pašvaldību sarunu procedūrā slēdzis četrus šādus līgumus 873 tūkstošu eiro kopsummā.

Foto no politiskās kampaņas materiāliem

Raivis Ūzuls ir ar pamatīgu politisko pieredzi. Karjeru sāka 2009. gadā kā Ķeguma novada pašvaldības vadītāja vietnieks, 2018. gadā kļuva par pašvaldības vadītāju. Pēc novadu reformas turpināja darbu apvienotajā Ogres novada pašvaldībā. Pērn jūnijā ievēlēts no Vidzemes partijas saraksta un balsoja par Egilu Helmani (NA) mēra amatā. Savukārt deputāta tēvs ir atbalstījis Ūzula partiju ar ziedojumiem, 2021. un 2025. gadā kopumā 5000 eiro.

Ogres novada un VIA Mežs sadarbība ir jau sena. Iepirkumu uzraudzības biroja dati glabā informāciju par iepirkumiem jau kopš 2010. gada, sākotnēji tie bijuši salīdzinoši nelieli. Taču no 2021. gada VIA Mežs uzvaras pašvaldības iepirkumos sākušas birt cita pēc citas — slēgti 17 līgumi par kopējo summu gandrīz četru miljonu vērtībā. No tiem astoņi līgumi par kopumā 1,6 miljoniem eiro slēgti sarunu procedūrā, tātad bez atklāta konkursa. 

Visapjomīgākie sarunu procedūrā slēgtie līgumi ir par Ogres pilsētas ielu un stāvlaukumu uzturēšanas darbiem pērn un šogad — katrs par 565 tūkstošiem eiro, redzams elektronisko iepirkumu sistēmā.

Pašvaldības to pamato ar Publisko iepirkumu likuma pantu, kas atļauj trīs gadus pagarināt līgumu sarunu procedūrā, ja iepriekš tas noslēgts publiskā iepirkumā un šāda iespēja bijusi norādīta iepirkuma procedūrā. Šajā gadījumā Ogres pašvaldība pagarina 2024. gadā slēgtu līgumu ar VIA Mežs par ielu un stāvlaukumu uzturēšanu. Toreiz konkursā bija trīs pretendenti, bet VIA Mežs uzvarēja ar lētāko piedāvājumu.

Raivis Ūzuls Ir noliedz, ka būtu palīdzējis tēva firmai tikt pie šiem līgumiem. Viņš norāda, ka nedarbojas iepirkumu komisijā un nepiedalās tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar viņa tēva firmu. Ūzuls stāsta, ka pašvaldībā strādā jau sen un nevarot neko padarīt, ka radiniekam ir uzņēmums. 

«Tur viss ir kārtībā. Raivis dara savu darbu, un uzņēmums dara savu,» par šo situāciju saka arī Ogres novada pašvaldības vadītājs Andris Krauja (NA). Par ietekmēšanu nevarot būt ne runas, likums ļauj šādi rīkoties, un pašvaldība esot apmierināta ar uzņēmēju paveikto. «Es neredzu iemeslu, kāpēc mēģināt riskēt un noslēgt līgumu ar citu darbu veicēju,» saka Krauja. 

Arī uzņēmējs Ūzuls noliedz, ka dēla amats ietekmējis līgumu slēgšanu: «Es nezinu, kur [kādās komisijās] viņš ir. Es neatbildu par dēlu, viņš ir pieaudzis cilvēks.»

«Latvijā ir salīdzinoši mazs tirgus,» par radu būšanu Ogres iepirkumos, saka Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš. Līdzīgi jautājumi risināti arī citās pašvaldībās. Ja vien nav iespējams pierādīt, ka notikusi interešu pārstāvēšana, «klasiskā gadījumā mēs nevaram konstatēt pārkāpumu», atzīst Lapiņš.

Formāli nekas nav pārkāpts, piekrīt arī sabiedrības par atklātību Delna direktores vietniece Agnija Birule. Taču «šis gadījums mums sarunu procedūrai liks pievērsties mazliet vairāk — apskatīsim, kā tās tiek piemērotas arī citos novados». 

Viņa sola izpētīt, vai pašvaldībās nav sākusies prakse sarunu procedūras izmantot gadījumos, kad tas nav īsti pamatoti. Viņasprāt, no labas pārvaldības viedokļa nevajadzētu būt tā, ka viens radinieks strādā pašvaldībā, bet otrs tai sniedz pakalpojumu. Katrā ziņā radinieka uzņēmumu nevajadzētu izvēlēties sarunu procedūrā, kas tomēr ir subjektīva.

Sarunas

Likums tiešām ļauj vairākos gadījumos atklāta konkursa vietā iepirkumos izmantot sarunu procedūras. Piemēram, ja nav saņemti piemēroti piedāvājumi atklātā konkursā, tehnisku vai ekskluzīvu tiesību dēļ ir tikai viens piegādātājs vai pastāv ārkārtas steidzamība. Lai izpētītu, kā pašvaldības šo iespēju izmanto, analizējām visu pašvaldību centrālo administrāciju veiktās sarunu procedūras 2025. gadā, par kurām ir informācija elektronisko iepirkumu sistēmā. Tikai dažas šādu iespēju nav izmantojušas.

Mārupes novads izmantojis sarunu procedūru, lai slēgtu 19 miljonus eiro vērtus līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novada teritorijā. Pirms tam atklātā konkursā divi pretendenti — Clean R un Eco Baltia vide — finanšu piedāvājumus iesnieguši neatbilstoši nolikumam, tāpēc iepirkuma procedūra pārtraukta. Abus piedāvājumus turpināja skatīt sarunu procedūrā, kurā izvēlēts izdevīgākais piedāvājums.

Augšdaugavas novadā sarunu procedūra pērnvasar izmantota, lai nolīgtu firmas, kas novērstu lietavu radītos postījumus pašvaldības ceļiem. Ārkārtas situācijas dēļ pašvaldība netērēja laiku konkursa rīkošanai. Dalībai sarunās uzaicināja trīs uzņēmumus un pasūtāmos darbus sadalīja pa pagastu grupām. Divus līgumus 282 tūkstošu eiro vērtībā noslēdza ar firmu BauForm, vienu 49,5 tūkstošu vērtībā ar firmu Meliors krauja un vēl divus līgumus ar Daugavpils Specializēto autotransporta uzņēmumu par 205 tūkstošiem eiro. Pēdējā uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir Jānis Aizbalts, Augšdaugavas pašvaldības vadītāja Vitālija Aizbalta dēls. Sazvanītais pašvaldības vadītājs uzsver, ka tolaik dēls ar Daugavpils Specializētā autotransporta uzņēmumu neesot bijis saistīts — tikai pērn šo uzņēmumu pārņēmusi Eco Baltia vide, kuras valdi vada Jānis Aizbalts. Tomēr tā īsti nav — Ir pārliecinājās, ka jau sarunu procedūras laikā Eco Baltia vide kontrolēja 40% akciju šajā Daugavpils uzņēmumā un pērn novembrī savu ietekmi tikai vēl vairāk palielināja.

Uzmanību piesaista arī Jelgavas novadā 2022. gadā slēgta sarunu procedūra, kurā uz pieciem gadiem uzņēmuma Rubīnss rokās nodoti ēdināšanas pakalpojumi Aizupes, Līvbērzes un Šķibes pamatskolu audzēkņiem. To pamanīju tāpēc, ka pērn koriģētas ēdināšanas cenas — prognozējamā līguma summa pēc grozījumiem ir 1,56 miljoni eiro. Pašvaldība Ir skaidro, ka līgums noslēgts pēc tam, kad 2022. gadā bez rezultāta noslēdzās atklātais konkurss. Piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents, bet piedāvājums nav atbildis nolikumam. Elektronisko iepirkumu sistēmā redzams, ka šis vienīgais pretendents bija tas pats Rubīnss. Uzaicinājumu piedalīties sarunu procedūrā pašvaldība nosūtījusi trim uzņēmumiem, bet pārējie nav iesnieguši atbilstošus piedāvājumus. Jauns līgums visās trīs skolās tikšot slēgts tikai 2027. gadā. Bet Rubīnss tagad mainījis nosaukumu uz Mileto un uzkrājis 13 tūkstošus eiro lielu nodokļu parādu. 

Firmas īpašniece Ramona Gozena 2021. gadā tika ievēlēta partijas Saskaņa Ozolnieku novada nodaļas valdē, bet viņas dēls Leo Gozens pērn startēja Jelgavas novada pašvaldības vēlēšanās no saraksta Latvija pirmajā vietā, bet netika ievēlēts. 

Jūrmalas pašvaldībā sarunu procedūrā slēgti apjomīgi līgumi par iedzīvotāja kartes sistēmas uzturēšanu. Tā ir personalizēta viedkarte, kas ļauj izmantot pašvaldības sniegtos atvieglojumus. Bez atklāta konkursa 956 tūkstošus eiro vērtais līgums parakstīts ar firmu Transporta telemātikas sistēmas. Likums ļauj to darīt, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, jo Jūrmalas iedzīvotāju kartes sistēmas autortiesības pieder šim uzņēmumam.

Uzņēmuma īpašnieks kopš 2021. gada decembra ir Igors Freimanis, bet iepriekš tas pilnībā piederēja uzņēmumam BMS Tehnoloģija, kas bija Jūrmalas kartes sistēmas ieviesējs 2016. gadā. Ar Jūrmalas pašvaldību BMS Tehnoloģija slēdzis daudzus līgumus, kas saistīti ar transportlīdzekļu iebraukšanas nodevas iekasēšanas ierīcēm un jūrmalnieku kartēm. Kopš 2022. gada šos darbus no BMS tehnoloģija pārņēma Transporta telemātikas sistēma. 

Tas sakrīt ar laiku, kad BMS Tehnoloģija tika ierauts skandālā Rīgas pašvaldībā. 2021. gadā VID uzrēķināja 13,8 miljonu eiro sodu pašvaldības uzņēmumam Rīgas Satiksme par fiktīviem darījumiem ar Rīgas Karti un uzskatīja, ka nodokļu shēmās piedalījies arī BMS Tehnoloģija. Vēlāk Rīgas Satiksme šajā lietā pieteica zaudējuma kompensāciju 31 miljona eiro apmērā. Kā nesen vēstīja Ir, šī lieta atrodas Eiropas Prokuratūras lietvedībā un vēl nav nodota tiesai.

«Tīras metodes» nav

Iepērkot preces un pakalpojumus, kas lētāki par 10 tūkstošiem eiro, iepirkumu neregulē Publisko iepirkumu likums, un datus par to neglabā Iepirkumu uzraudzības birojs. Tādējādi uz jautājumu, cik daudz naudas šādiem pirkumiem 2025. gadā tērējušas Latvijas pašvaldības, nevar atbildēt ne birojs, ne Finanšu ministrija. Dažādos veidos mēģināts modelēt šo situāciju, bet «tīras metodes, kā līdz precīziem skaitļiem nonākt, šobrīd faktiski nav», saka Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš. Zināmā mērā to risināšot publisko iepirkumu reforma.

Lai padarītu iepirkumus ātrākus un mazāk birokrātiskus, reforma paredz būtiski augstākus iepirkuma sliekšņus, bet vienlaikus plānots ieviest izdevumu caurspīdību no pirmā eiro. Tas, ka pēc reformas tēriņi būs publiski redzami jau no pirmā eiro, likšot katram pasūtītājam divreiz padomāt, vai to vispār vajag un vai tas tiks nopirkts efektīvi, uzskata Lapiņš. Viņš pieļauj — tas, ka sabiedrība līdz šim šos tēriņus nav redzējusi, varbūt arī ir ļāvis pasūtītājiem «salīdzinoši brīvi rīkoties šajā segmentā».

Kā organizēt šādus pirkumus zem 10 tūkstošiem eiro, pašvaldības lemj pašas, un to neregulē vienoti noteikumi. Šādus iepirkumus dēvē par cenu aptaujām. 2023. gadā Delna mēģināja izpētīt, kā pašvaldības tās rīko. Saprotams, ka pašvaldības cenšas taupīt administratīvos resursus, lai iepirktu, piemēram, mūzikas instrumentus vai soliņus māju pagalmiem, tomēr gada laikā šādi mazāki pirkumi var veidot pat vairākus miljonus eiro, tādēļ nepieciešams nodrošināt informāciju sabiedrībai, toreiz norādīja Delna.

Delna atklāja, ka cenu aptauju regulējums katrā pašvaldībā atšķiras. Ir pašvaldības, kuru noteikumi paredz, ka cenu aptauja veicama jau no pirmā eiro, piemēram, Cēsu, Saulkrastu un Jelgavas novadā. Un ir tādas, kas to piemērošanu nosaka tikai no 5000 eiro, piemēram, Rīga, Ventspils un Jēkabpils novads.

Ir vēlējās noskaidrot, cik lielas summas pašvaldības tērē šiem vismazāk caurspīdīgajiem pirkumiem, tāpēc visām Latvijas pašvaldībām izsūtījām lūgumu apkopot datus par pērn iegādātām precēm un pakalpojumiem, kuru vērtība ir zem 10 tūkstošiem eiro, kā arī būvdarbiem zem 20 tūkstošiem. Lūdzām norādīt iepirktās preces nosaukumu, cenu, piegādātāju, pirkuma datumu un veidu, kā piegādātājs izraudzīts.

Taču šāds pieprasījums izrādījās pārāk sarežģīts pašvaldībām un nekādu skaidrību neviesa. «Mums nav tādu resursu, lai kādam uzdotu šo visu apkopot, jau tāpat brīvprātīgi strādājam pa naktīm un vakaros, lai visu pagūtu izdarīt,» skaidroja Inga Priede no Talsu novada pašvaldības. 

«Prasītā informācija netiek apkopota,» norādīja Elgars Stupāns no Preiļu novada. 

«Šādas detalizētas informācijas sagatavošana un atšifrēšana prasa nesamērīgi lielu administratīvo resursu ieguldījumu,» teica Anda Bīriņa no Salaspils novada.

Atteikumus saņēmām no lielākās daļas pašvaldību. Jelgavas novads, piemēram, norādīja, ka pašvaldībā gada laikā tiek veiktas aptuveni 600 tirgus izpētes, taču sarēķināt, cik liela  summa tajās iztērēta, neesot iespējams ierobežoto resursu un darba optimizācijas dēļ. 

Ventspils bija vienīgā pašvaldība, kas norādīja, cik daudz pērn tērēts visu pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību veiktajās 232 cenu aptaujās — 3,92 miljoni eiro bez PVN, taču iegādāto preču sarakstu nesniedza.

Daudzas pašvaldības mājaslapās sākušas publicēt cenu aptaujas sludinājumus, bet ne to rezultātus, tāpēc nepalīdzēja arī šīs informācijas izpēte.

Pašvaldību centrālās administrācijas cenu aptauju rezultātus pēc Ir lūguma atsūtīja trīs pašvaldības — Jūrmala, kā arī Mārupes un Valkas novads. 

Jūrmala norādīja, ka pirkumiem līdz 2999 eiro katra struktūrvienība veic tirgus izpēti, izvēloties piedāvājumu, kas vislabāk atbilst prasībām, bet sākot no 3000 eiro sliekšņa sagatavojot iepirkumiem līdzvērtīgu dokumentāciju. To nosūta vairākiem pretendentiem, «par kuru spējām izpildīt līgumu pasūtītājam nav šaubu». Izņēmuma gadījumā varot uzrunāt arī tikai vienu pretendentu, bet tad tas jāpamato. Pašvaldības atsūtītajā cenu aptauju sarakstā ir 75 ieraksti ar kopējo summu 616 tūkstoši eiro. Gandrīz trešā daļa jeb 23 pirkumi veikti par summu 9999 eiro. Tātad tikai viens eiro vai daži centi to šķir no robežas, kad būtu jāsludina zemsliekšņa iepirkums. Līdz 42 tūkstošiem eiro precēm un pakalpojumiem un 170 tūkstošiem būvdarbiem likums ļauj rīkot šādas zemsliekšņa iepirkuma procedūras, kas ir nedaudz vienkāršotākas nekā lielie iepirkumi. Būtiskākā atšķirība — tos nevar efektīvi apstrīdēt IUB. Ja šķiet, ka nav ievērots likums, vienīgā iespēja ir vērsties tiesā.

Maksimālo atļauto cenu aptaujas summu Jūrmalas pašvaldība tērējusi, piemēram, lai iepirktu automašīnu tehnisko apkopi un remontu, koku un krūmu savākšanu un publicitātes nodrošināšanu izdevniecības Žurnāls Santa medijos.

Mārupes novads apkopojis datus par cenu aptaujām, jau sākot no 50 eiro. Atšifrēti 145 pirkumi 900 tūkstošu eiro vērtībā. 29 pirkumi bijuši par summu 9999 eiro, piemēram, par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un uzturēšanu, žalūziju piegādi un apstādījumu kopšanu. Savukārt Valkas novadā veiktas 20 cenu aptaujas par kopējo summu 71,5 tūkstoši.

Reforma

«Ar reformu iepirkumu sistēma kļuvusi caurspīdīgāka, konkurence būs atklātāka, uzņēmumiem būs vieglāk piedalīties iepirkumos, vienlaikus iepirkumu veicējiem būs vieglāk tos veikt,» pagājušajā nedēļā pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā komentēja Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV). 

Izmaiņas ir būtiskas. Stingri reglamentēta iepirkuma procedūra turpmāk būs jāpiemēro precēm un pakalpojumiem, sākot no 140 tūkstošiem eiro, sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem no 750 tūkstošiem, bet būvdarbiem — no viena miljona. Lētākiem iepirkumiem būs vienkāršotas prasības, tiks atceltas līdzšinējās formālās procedūras, un obligāts būs tikai atklātības princips. Precēm un pakalpojumiem virs 20 tūkstošiem eiro vismaz piecas dienas pirms iepirkuma būs jāpublicē pamatinformācija Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā. Iepirkumos turpmāk pasūtītāji varēs izvēlēties piegādātāju arī ārpus sākotnēji iesniegtajiem piedāvājumiem, piemēram, veicot pirkumu mazumtirdzniecības veikalā, lai nodrošinātu ekonomiski izdevīgāko rezultātu. Pasūtītāji būs tiesīgi no iepirkuma procesa automātiski neizslēgt kandidātu, kam konstatēts nodokļu parāds, bet gan dot iespēju parādu samaksāt un turpināt dalību. Paredzēts, ka grozījumi likumā stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2028. gada 1. janvārim.

Potenciālais ietaupījums no reformas varētu būt 2—4% no iepirkumu summas, rēķina Iveta Zaķe no Finanšu ministrijas. Ietaupījumu radītu procesu atvieglojums un elastība. Lielākais reformas ieguvums būs ātrums, norāda arī Lapiņš no IUB. 70—80% iepirkumu tagad varēšot notikt bez likuma uzliktiem ierobežojumiem. Tā būšot gan pasūtītāju iespēja, gan atbildība nesalikt «kādas jaunas, nesaprotamas prasības».

Sākotnēji Finanšu ministrija piedāvāja vēl daudz augstākus iepirkumu sliekšņus. Pret to skaļi iebilda vairākas organizācijas, arī Delna. Turklāt valstij nebija datu par to, cik lielas summas cirkulē cenu aptaujās un kas par šo naudu tiek pirkts. «Tāpēc mēs iestājāmies pret to reformu, jo griesti tika celti sistēmā, kura nav sakārtota, ļaujot tai aiziet galīgākajā pašplūsmā,» skaidro Birule. Darba grupā izdevies nonākt pie kompromisa. Kā pozitīvu ieguvumu šai reformai Birule sauc to, ka visiem pasūtītāju rēķiniem, līgumiem un čekiem nu būs jābūt publiski pieejamiem.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem