Vēsture

Jaunākie raksti

Jūlija Celmiņa pagājušā gadsimta 40.—50. gados rakstītās dienasgrāmatas lappuses
1919. gada 8. jūlijs. Pulcēšanās Daugavmalā pie Rīgas pils, lai sagaidītu Latvijas Pagaidu valdību atgriežamies no Liepājas. Foto — Vilis Rīdzenieks. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums

Latvija ienāk pilī

1922. gadā Rīgas pilī pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, un tā paša gada nogalē pils kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci, kādēļ arī mūsdienās to uztveram kā vienu no Latvijas valstiskuma simboliem. Tomēr stāsts par pils latviskošanu, tālejošām iecerēm un plāniem, ēkā iemitinot jaundibinātās Latvijas Republikas svarīgākās institūcijas un amatpersonas, sākās agrāk. Pirmie soļi šajā virzienā tika sperti jau 1917.—1920. gadā

Laura Kļaviņa, Domuzīme
Atklātnīte ar skatu uz abām siltumnīcām no dienvidu puses ap 1920. gadu

Ceriņi ziemas vidū – Smiltenē atjaunos vecās muižas siltumnīcas

Sakopjot Smiltenes viduslaiku pilsdrupas, restauratori pievērsa vērību pamestajām vēsturiskajām muižas siltumnīcām to pakājē. Tagad tās atjaunos. Turklāt šādas senās siltumnīcas kopija tapšot arī Turaidā!

Ieva Puķe
Jānis Misiņš (vidū) ar audžumeitu Hermīni un bibliofilu Fišeru savā mājas bibliotēkā Rīgā. 20. gadsimta 20. gadi. Fotogrāfs nezināms. LU bibliotēkas Misiņa bibliotēkas krājums

Misiņš un viņa grāmatu pulki

Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 4

Gunta Jaunmuktāne, Domuzīme
Anna Jurkāne pie Spīdolas skulptūras.

Latvieša pils – Turaidas Dainu kalnam 40

Turaidas Dainu kalnam šovasar aprit 40 gadu. Tā idejas autore un izveidotāja Anna Jurkāne uzskata, ka kalna tapšana bija daļa no Atmodas sākuma

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Provizors un viņa «sirdslieta»

Ja Latvijas farmācijas industriju tagad uzskatām par nozīmīgu spēlētāju, tad vēsturiski par to var pateikties uzņēmējam Zigmundam Fronckevičam

Ingus Bērzons