Vēsture

Jaunākie raksti

Pirmais oficiālais Rīgas Radiofona orķestra sastāvs: kreisajā pusē stāv diriģents Arvīds Pārups un komponists, orķestra harmonija mūziķis Ādolfs Ābele. No kreisās sēž Arvīds Norītis (vijole), Aleksandrs Arnītis (vijole), Ēvalds Berzinskis (čells), Alfrēds Ozoliņš (čells), pie klavierēm Lilija Kalniņa-Ozoliņa. Otrajā rindā no kreisās Eduards Vīnerts (vijole), Jānis Peders (trompete), Pēteris Ievenieks (trombons), Bernhards Treijs (klarnete), Jānis Zaļums (sitaminstrumenti), Arvīds Reinvalds (flauta), Georgs Varneke (oboja), Vilhelms Kumbergs (kontrabass)

No viena mikrofona līdz Eiropai. LNSO 100 gadu stāsts

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris svin 100. jubileju. Tā aizmetnis — Rīgas Radiofona orķestris — nepilnu 20 gadu laikā izauga par vērienīgu un starptautiski pamanītu kolektīvu

Gunda Miķelsone, speciāli Ir
441. attēls. Dzīvžogu prospekts hercoga dārzā. Korvinus (Corvinus) gravīra
Vēsture

Dārzkopības teorija un prakse

Marija Luīze Gotheina, Domuzīme
Vasiļs Stuss pēc pirmā aresta 1972. gadā. Foto no Ukrainas PSR VDK krimināllietas materiāliem, kas pieejami Ukrainas atbrīvošanas kustības elektroniskajā arhīvā https://avr.org.ua/
Vēsture

Varoņi piedzimst uz varoņu kapiem

Māra Poļakova, Domuzīme
  • Vēsture
  • 27.08.2026.

Ceļojuma iespaidi Baltijas valstīs

Kadriorgas pilī Tallinā Šveices vēstnieku Jeni K. A. Štēhelinu (vidū) uzņēma Igaunijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Arnolds Rītels (pirmais no kreisās). Pirmais no labās — Andreass Baums, otrais — Valters Tērnhers. 1991. gada 4. septembris. Igaunijas Nacionālā arhīva krājums

Pavērsiena punktu atceroties

Šveices vēstnieks Jene K. A. Štēhelins vizītē Latvijā uzturējās 1991. gada 4.—5. septembrī un tikās ar amatpersonām gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, gan Augstākajā Padomē. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

Rozenbahu monopols

Skats uz Rozenbaha peldētavu 20. gadsimta sākuma Rīgā
  • Vēsture
  • 09.07.2026.

Hipiji padomju Latvijā – kā aiz dzelzs priekškara uzplauka Rietumu kultūra?

No 1978. gada līdz pat 90. gadu sākumam hipiji ik vasaru pulcējās nometnē pie Gaujas un Lilastes.
Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
Vēsture

Atgriezties mājās

Kristiāna Beļska, Domuzīme
Lāslo Almāši (no kreisās). Foto – Wikimedia
Vēsture

Nezināmā Sahāra

Zarzura. 1932—1933

Lāslo Almāši, Domuzīme
Brīvprātīgie avīzes Laiks sadales istabā. Viņu vidū arī izdevēja Helmara Rudzīša tēvs Mārcis (otrais no kreisās), bet viņam blakus Biruta Skulte (komponista Bruno Skultes sieva). Foto no Laika arhīva
Vēsture

Amerikas latviešu avīze «Laiks» noslēdz 77 gadu stāstu

Kā attīstījās un kā noslēdzās Amerikas latviešu avīzes Laiks veiksmes stāsts

Ieva Puķe