Vēsture

Jaunākie raksti

Latviešu leģiona 15. divīzijas 34. kājnieku pulka virsnieku grupa Bardovo apkārtnē Krievijā 1944. gada aprīlī
Nacionālā mākslas muzeja dekoratīvais ieejas cilnis vēl 
A. Folca darbnīcā 20. gadsimta sākumā. Foto no 20. gadsimta sākuma periodikas

Meistars, kurš padarīja Rīgu skaistu

«Ja Rīgu dēvē par skaistu pilsētu, tad tēlniekam Folcam pie tā bez šaubām ir lieli nopelni,» pirms 100 gadiem, izceļot vācu tēlnieka un uzņēmēja Augusta Folca devumu, atzina pirmskara Latvijas žurnāls Nedēļa. To pašu var apgalvot arī mūsdienās

Ingus Bērzons
Barikāžu ugunskuri pie Latvijas televīzijas ēkas Zaķusalā 1991. gada janvārī

Okupētais Preses nams – kā žurnālisti strādāja barikāžu laikā?

Pirms 35 gadiem janvāra barikāžu laiks sākās ar Preses nama okupāciju, ko paveica padomju specvienība. Kā strādāja mediji barikāžu laikā?

Brīvības tēls tika kalts zviedru tēlnieka Ragnara Mīrsmēdena darbnīcā Stokholmā. Foto — Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīvs

Kā savulaik tapa Brīvības piemineklis?

Kā pirms 90 gadiem atklātais Brīvības piemineklis cauri laikiem atkal un atkal saliedējis Latvijas sabiedrību

Jūlija Celmiņa pagājušā gadsimta 40.—50. gados rakstītās dienasgrāmatas lappuses

Zars vējā

Trimdinieka Jūlija Celmiņa dienasgrāmatu lappuses

Inguna Daukste-Silasproģe, Domuzīme
1919. gada 8. jūlijs. Pulcēšanās Daugavmalā pie Rīgas pils, lai sagaidītu Latvijas Pagaidu valdību atgriežamies no Liepājas. Foto — Vilis Rīdzenieks. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums

Latvija ienāk pilī

1922. gadā Rīgas pilī pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, un tā paša gada nogalē pils kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci, kādēļ arī mūsdienās to uztveram kā vienu no Latvijas valstiskuma simboliem. Tomēr stāsts par pils latviskošanu, tālejošām iecerēm un plāniem, ēkā iemitinot jaundibinātās Latvijas Republikas svarīgākās institūcijas un amatpersonas, sākās agrāk. Pirmie soļi šajā virzienā tika sperti jau 1917.—1920. gadā

Laura Kļaviņa, Domuzīme