Vēsture

Jaunākie raksti

Divas vietējās sievietes atbraukušas pēc ķieģeļiem Omskas apgabala Borisovas sovhozā 1954. gadā. Ceturtā no kreisās Margarita Rone, kas bija deportēta no Ēdoles pagasta
Birgera Nērmana 75 gadu jubilejā baltiešu trimdas organizācijas Stokholmā sarīkoja viņam īpašu godināšanu. 1963. gads. Zviedrijas Nacionālā arhīva krājums

Baltiju aizmirst nedrīkst

Zviedrijas valdība jau 1940. gada vasarā atzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju Padomju Savienībā. 1946. gadā sekoja baltiešu leģionāru izdošana PSRS. Daudzi zviedri uzskatīja, ka šāda politika ir amorāla un nepareiza, viņu simpātijas bija baltiešu pusē. Viens no tiem bija Birgers Nērmans

Argita Daudze, Domuzīme
Latviešu leģiona 15. divīzijas 34. kājnieku pulka virsnieku grupa Bardovo apkārtnē Krievijā 1944. gada aprīlī

Ko var atrast Kara muzeja jaunajā datubāzē?

Ko var atrast Latvijas Kara muzeja izveidotajā datubāzē par karavīriem divos pasaules karos

J. A. Kukura rakstāmlietu veikals 20. gadsimta 20. gadu beigās

«Kukura stūra» piedāvājums

Kad par digitalizāciju neviens vēl nenojauta, katram uzņēmumam bija nepieciešamas kantora grāmatas, lērums dažādu veidlapu un kvīšu. Pagājušā gadsimta sākuma Latvijā liela daļa šīs produkcijas nāca no akciju sabiedrības J. A. Kukurs

Ingus Bērzons
Aizputes Novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga (no kreisās), pētnieks Andris Vasiļevskis un krājumu glabātāja Iveta Zomberga rāda pērn atgūto mamuta kaulu.

Mamutu laiki Aizputē. Vai tolaik te bija arī cilvēki?

Viļņas laboratorijā izdevies datēt Aizputē uzietu matainā mamuta kaula fragmentu. Tā īpašnieks dzīvojis pirms apmēram 43 tūkstošiem gadu. Vai tolaik te bija arī cilvēki?

Brīvības tēls tika kalts zviedru tēlnieka Ragnara Mīrsmēdena darbnīcā Stokholmā. Foto — Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīvs

Kā savulaik tapa Brīvības piemineklis?

Kā pirms 90 gadiem atklātais Brīvības piemineklis cauri laikiem atkal un atkal saliedējis Latvijas sabiedrību