Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunākie raksti

Inga Žolude.

Rakstniece Inga Žolude: Atklātībā ir liels spēks

Rakstniece Inga Žolude (41) jaunākajā grāmatā Tēvs atklāj ģimenes un valsts vēsturi vairākās paaudzēs — runā par traumām, kuru sekas jūtamas joprojām

Slepkavībā apsūdzētais Igors Haits tiesas sēdē.

«Dārgākais jau ir zaudēts» Ko paredz tiesas spriedums Ļubkas slepkavības lietā?

Latgales uzņēmēja Andra Ļubkas slepkavam Igoram Haitam pirmajā tiesu instancē piespriež 18 gadus cietumā

Lavrovs noraida miera plānu Ukrainā

Saeimas komisija noraida karteļu kriminalizēšanu

Sieviešu kamaniņu divniekam 4. vieta

Lasīt vairāk →

Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Aivars Ozoliņš

Ambivalentais zombijs

«Restartētam» Saskaņas centram īsti nebūtu vietas politiskajā ainavā

Jau 2023. gadā Save Ukraine atklāja pirmo moduļu māju ciematu, kur no Krievijas atgūtie bērni kopā ar ģimenēm var palikt, lai saņemtu rehabilitāciju

Ukraiņu cīņa par Krievijas nolaupīto bērnu atgūšanu

Kā ukraiņi cīnās par Krievijas nolaupīto bērnu atgūšanu

Anastasija Ringis, speciāli Ir
«Kad no tūbiņām lija trīs krāsas, tas man bija viens no mīļākajiem brīžiem ceremonijā. Tīrs, vienkāršs risinājums bez liekiem sarežģījumiem,» spriež Mārtiņš Eihe.

Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju vērtē latviešu režisori

Elmārs Seņkovs, Mārtiņš Eihe un Jānis Znotiņš pārspriež olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju

Raidieraksti

Personības

«Pat ja varam palīdzēt tikai dažiem cilvēkiem, ieguldītais darbs ir tā vērts,» uzskata vidusskolnieks Kristofers Kleinšmits.

Kristofers Kleinšmits, donoru dienas rīkotājs

Šonedēļ pie Rīgas 34. vidusskolas durvīm piestāja Valsts asinsdonoru centra specializētais autobuss. Šo akciju iniciējis Kristofers, 12. klases skolnieks, kurš, neraugoties uz personīgiem veselības izaicinājumiem, atradis veidu, kā palīdzēt citiem. «Katru dienu sociālajos tīklos iespējams sekot līdzi asinsdonoru centra datiem. Gandrīz visu laiku trūkst, tāpēc biju nolēmis — tiklīdz kļūšu 18 gadus vecs, ziedošu asinis,» stāsta Kristofers. Diemžēl šai iecerei treknu svītru pārvilka slimība. «Aizpagājušajā vasarā man pēkšņi sāka sāpēt papēži,» stāsta jaunietis. Vēlāk arī locītavas. Pēc ilgiem izmeklējumiem beidzot izdevās noteikt diagnozi — juvenilais artrīts un sakroileīts jeb locītavu pietūkums. Izrādījās, slimības dēļ viņš nedrīkst ziedot asinis. «Bet citi taču drīkst!» puisis iesaucas. Kad skolā zinātniski pētnieciskajā darbā bija jāraksta projekts, Kristofers izlēma — organizēs donoru dienu! Liekot lietā savas brīvprātīgā darba prasmes un enerģiju, izstrādāja skolas projektu, uzrunāja VADC komandu, piesaistīja vietējos uzņēmējus kā sponsorus un sāka motivācijas kampaņu, lai iedrošinātu tos, kuri ikdienā ir pasīvi vai baidās spert pirmo soli donoru kustībā. Uzrunāja skolēnus, kam jau ir 18 gadu, vecākus un skolotājus. Taču atklājusies vēl viena problēma — asinis gribējuši ziedot daudzi, bet daudz mazāk bijis to, kas drīkst. «Izrādās, daudziem cilvēkiem veselības dēļ asins ziedošana liegta.» Tāpēc jaunieši piesaistīja arī citas skolas, organizācijas un biedrības. Jaunietis ir pārliecināts — nav jēgas dzīvot parastu dzīvi, viņam gribas pasauli padarīt labāku, bet paša dzīvi i

Lauma Lancmane.

Lauma Lancmane un Rundāles pils mežģīnes

Rakstot grāmatu par Rundāles vēsturiskajām mežģīnēm, Lauma Lancmane atklājusi, ka viens no muzeja krājuma mežģīņu gabaliņiem ir tieši tāds kā slavenā Metropoles muzeja kolekcijā Ņujorkā. Imanta Lancmaņa māsa, ieradusies Rundālē pirms pusgadsimta, turpina strādāt pilij

Ieva Puķe
Atvara. Publicitātes foto

Nav neuzvaramu situāciju! Dziedātāja Atvara

Eirovīzijas dziesmu konkursa kvēlākie fani ārvalstīs par lielajai skatuvei vispiemērotāko dziesmu no Latvijas šogad uzskata Atvaras balādi Ēnā. Viņai gan šajā nedēļas nogalē vēl jāpārvar nacionālās atlases pusfināls

Alberts Šmits Somijas pilsētas Mikeli ledus hallē, tā ir viņa pašreizējā kluba Jukurit mājvieta.

Visu laiku jaunākais Latvijas izlases hokejists – Alberts Šmits

Alberts Šmits, kuram decembrī apritēja 18 gadu, nākamnedēļ izejot ledus arēnā, kļūs par visu laiku jaunāko Latvijas vīriešu hokeja izlases olimpieti. Sporta eksperti viņam prognozē spožu nākotni

Andris Pavlovs.

Latvieši iekaro štatus

Tehnikas nomas uzņēmums Storent iegādājiies biznesu Amerikā un veido lielāko partneru tīklu savā nozarē. Kā latviešu uzņēmumam izdevies ieiet pasaules vērienīgākajā tirgū, stāsta Storent līdzīpašnieks un vadītājs Andris Pavlovs

Osvalds Zebris
Jānis Eglītis.

Zirneklītis uz smilgas. Saruna ar kinooperatoru Jāni Eglīti

Viens no labākajiem mūsdienu latviešu kinooperatoriem Jānis Eglītis (58) pievērsies rakstniecībai, pagājušogad pārsteidzot ar īso stāstu krājumu Vēja dziesmas, kas pasauli un dzīvi tver caur īpaši jutīgu kameras aci

Gints Jegermanis.

«ASV, kuru pazinām, vairs neeksistē.» Intervija ar pieredzējušo diplomātu Gintu Jegermani

Pieredzējušais diplomāts Gints Jegermanis aicina politiķus veidot spēcīgas saites ar Eiropas partneriem, nevis turēties pie brūkošajām attiecībām ar ASV, kur Donalds Tramps atklāti vēršas pret demokrātiju

Vienas sapņu lomas Gustavam Melbārdim nav. «Mans lielākais mērķis ir karjeras laikā spēlēt pēc iespējas dažādākas lomas, izaicināt sevi un saglabāt zinātkāri. Tā ir skaistākā lieta šajā profesijā.» Attēlā: Dziedātāja lomā Belfāstas teātrī The Mac 2024. gadā iestudētajā izrādē Kaukāziešu krīta aplis. Foto — Stephen Glass

Gustavs Melbārdis, latviešu aktieris Londonas mūziklā

Ja kaut ko izvēlies un jūti, ka tas jādara, vienkārši nav citu variantu. Šim principam aktieris Gustavs Melbārdis (25) seko kopš skolas gadiem Rīgas Doma kora skolā. Pirmos trīs vidusskolas gadus mācījies džezu, pēdējā mācību gadā pārgāja uz mūziklu nodaļu. 

Bizness un ekonomika

Reinis (no kreisās) un Jānis Zilveri, ZS Pīlādži saimnieki.

Ābolu gūstītāji – Zilver veiksmes stāsts

Jānis Zilvers ar augļkopību Siguldas pusē sāka nodarboties jau pirms neatkarības, bet dēls Reinis, izstudējis filozofiju, atgriezās ģimenes saimniecībā, lai pievērstos eksotisku vīnu darīšanas mākslai. Biznesā jāsadarbojas ar konkurentiem, viņi apgalvo

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Ints Bērziņš, SIA Solavi īpašnieks.

Tehnoloģijas stāstu stāstīšanai

Uzņēmums Solavi nodarbojas ar mūsdienīgu audiovizuālu tehnoloģiju uzstādīšanu, producē ekspozīciju iekārtošanu muzejos un tagad radījis savu multimediju šovu Interlude

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Komanda: Agnese un Artūrs Jaunošāni ir Ajelix līdzīpašnieki un vienīgie darbinieki. Foto no uzņēmuma arhīva

Kā pieradināt Excel

Darbs ar nebeidzamām skaitļu tabulām rada galvassāpes? Ir risinājums — Latvijā radīta platforma, ko izmēģinājuši jau 300 000 lietotāju no visas pasaules

Efektīva palīdzība pusaudžiem ar atkarībām pagaidām ir ekskluzīvs pakalpojums tikai dažiem!

Man diezgan bieži nākas atbildēt uz mediju jautājumiem par pusaudžiem, kuri lieto psihoaktīvās vielas: cik daudzus bērnus ārstējam neatliekamā kārtā, kuras ir biežāk lietotās vielas, cik izplatīta ir šī problēma skolās... Taču būtiski ir divi citi jautājumi: kā pusaudžiem rodas atkarība no vielu lietošanas un kā mēs viņiem varam palīdzēt?

Karīna Beinerte

Naftas ēna pār cenu stabilitāti

Par patēriņa cenu izmaiņām 2026.gada janvārī.

Pēteris Strautiņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Edijs Āboliņš

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Liene Dreimane

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Agnese Arne-Štencele

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Edgars Surgofts

Kad dūre kļūst par argumentu: sieviešu līderība trauksmainā laikmetā

Mēs dzīvojam laikā, kad fizisks spēks atkal kļūst par argumentu. Kad sarežģīti jautājumi tiek vienkāršoti līdz spēka demonstrācijai, skaļiem saukļiem un “ātriem risinājumiem”. Tā dēvētais Trampa laikmets diemžēl nav tikai par vienu politiķi. Tas ir domāšanas veids, kurā dominē konfrontācija, klaja nevērība pret niansēm un spēks kā galvenais sarunas instruments.

Baiba Rubesa

Tehnoloģijas skolā kā iespēja, nevis slogs

Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir. Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

Pauls Siliņš

Aprites ekonomika Eiropā un Latvijā – iespēja, kas iestrēgusi pusceļā

Aprites ekonomika nav tikai vides jautājums – tā ir izaugsmes iespēja. Eiropas Savienībā šīs nozares jau šobrīd rada simtiem miljardu eiro un nodrošina miljoniem darbavietu ar būtisku izaugsmes potenciālu līdz 2030. gadam. Taču katrs resurss, kas izkrīt no aprites, nozīmē ne tikai piesārņojumu, bet arī tiešus ekonomiskus zaudējumus.

Guntars Levics

Jaunieviestais princips “parāds seko dzīvoklim” – bumba ar laika degli

No šī gada 1. janvāra piemērojams regulējums par pagājušā gada vidū pieņemtajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas, vienkāršiem vārdiem sakot, paredz principa “parāds seko dzīvoklim” ieviešanu dzīvē. Jāuzsver, ka sākotnējā iecere ir uzteicama, tomēr pieņemtajā versijā trūkst caurspīdīguma komponentes, un tas var radīt virkni problēmu, ar ko visdrīzāk jau tuvākajā laikā saskarsies tiesu sistēma un ne viens vien jauniegādāta dzīvokļa īpašnieks.

Ilga Gudrenika- Kreba

Pētījumi

Bioloģisko liellopu audzētāja Dace Meldere uzskata, ka spēles noteikumi nav godīgi, jo Mercosur valstu lauksaimniekiem ir zemākas prasības.

Ko nozīmē brīvā tirdzniecība ar Mercosur valstīm?

Vienošanās ar Mercosur valstīm parakstīta, bet brīvā tirdzniecība vēl nesāksies — dokumentus izvērtēs Eiropas Savienības Tiesa. Vai mums jātur īkšķi, lai to atceļ?

Egils Helmanis un Aleksandrs Bartaševičs. Foto no LETA arhīva

Bez mēriem Helmaņa un Bartašēviča. Kas tālāk?

Valsts drošības dienests atteicis Rēzeknes mēram Bartaševičam pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, bet Ogres mērs Helmanis veselības dēļ no amata atkāpies, pielaidei tā arī nepiesakoties

Džefrijs Epstīns. Ilustrācijai izmantoti Scanpix un Freepik foto

Epstīns un Rīgas «satriecošās meitenes»

Meitenes, paciņas un nauda uz Pļavniekiem. Ko par Rīgu var uzzināt Epstīna failos?

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns un augstākā NATO spēku komandiere Latvijā Jete Albinusa.

Kopā stipri! NBS komandiera Pudāna un NATO spēku komandieres Albinusas intervija

Kā politiskās sadursmes ietekmē NATO militāro vienotību un Latvijas spējas aizsargāties? Mēs stāvam stingri un esam gatavi sevi aizstāvēt, saka Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns un augstākā NATO spēku komandiere Latvijā Jete Albinusa

Nellija Ločmele, Aivars Ozoliņš

Kā sākt pelnīt internetā?

Preču un pakalpojumu pasūtīšana internetā lielai daļai iedzīvotāju kļuvusi par ikdienu. Robežas brūk, un eksporta tirgi ir vieglāk pieejami. Apķērīgi Latvijas uzņēmēji jau paspējuši iekarot Amerikas tirgu un sākuši apgrozīt miljonus

Rīgas panorāma. Foto - Edijs Pālens, LETA

Ko paredz Rīgas «normālais budžets» šogad?

Vairāk bērniem un satiksmes infrastruktūrai. Ko vēl paredz galvaspilsētas budžets 2026. gadam?

Pērn novembrī tika mācīti pirmie 23 Teen STAR instruktori, kuri gatavi mācīt jauniešiem par dzimumaudzināšanu. Foto — Ģimenes ekoloģijas institūts, Facebook

Vai Latvijā skolēniem vajag kristīgu dzimumaudzināšanu, kas kritizē «kontracepcijas propagandu»

Latvijas Universitātē ar Eiropas fondu finansējumu tapis pētījums par jauniešu tikumisku dzimumaudzināšanu. Tajā izcelta programma Teen STAR, kas sludina kritisku attieksmi pret «kontracepcijas un droša seksa propagandu». Novembrī tika mācīti pirmie instruktori, kas gatavi doties uz skolām, ja būs «akcepts no visām pusēm»

«Jā, esmu saņēmusi pabalstu,» pajumti zaudējusī Jūlija Kapustinska saka par visai mājsaimniecībai piešķirtajiem 1560 eiro no pašvaldības. «Bet kā ar šo nelielo summu dzīvot pēc tam, kad bojā gājusi visa mūsu iedzīve?»

Seši vienā istabā. Dzīve pēc sprādziena Bauskas ielā

Pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādzienā Bauskas ielā 15 jau mēnesi neziņā par savu nākotni ir desmitiem rīdzinieku ģimeņu. Šonedēļ gaidāms neatkarīga būvuzraudzības uzņēmuma atzinums, vai 74 dzīvokļu māju varēs atjaunot vai tā vairs nav glābjama

ARTE. Ilustratīvs attēls.

VIDEO: Jauni brīvās tirdzniecības nolīgumi – ES atbilde Trampa tarifu politikai

Donalda Trampa prezidentūras laikā Eiropas nozīmīgākais tirdzniecības partneris vairs nav uzticams sabiedrotais. Tāpēc ES cenšas veidot jaunas partnerības.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Ticības bums Rumānijas jauniešu vidū?

Postsociālistiskajā Rumānijā rumāņu pareizticīgā baznīca piedzīvoja nebijušu renesansi.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai ziemas sportam ir nākotne?

Klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē kalnu tūrismu visā Eiropā.

ARTE
Ekrānuzņēmums no ARTE video.

VIDEO: Grieķijā jāstrādā vairāk, lai nopelnītu mazāk

Grieķijas valdība plāno ieviest 13 stundu darba dienu. Darbinieki reaģē ar vispārēju streiku.

ARTE
Ekrānuzņēmums no ARTE video.

VIDEO: Vai Rumānija sāk rīkoties pret femicīdu?

Rumānijā likumdevēji izstrādā likumprojektu, ar kuru femicīds tiktu iekļauts Kriminālkodeksā.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE.

VIDEO: Īrija - iecienīts amerikāņu studentu galamērķis

Trampa ieviestie imigrācijas ierobežojumi veicina amerikāņu studentu pieplūdumu Īrijā.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Eiropā ierodas mazāk migrantu. Bet par kādu cenu?

Eiropa ir pārliecināta, ka beidzot kontrolē migrāciju, taču nevalstiskās organizācijas norāda, ka šie dati ataino tikai daļu no īstenības.

ARTE
Ilustratīvs attēls/ARTE

VIDEO: Polijas atmestie studiju sapņi

Vairums jauno poļu pēc vidusskolas sāk studijas. Daudzi izvēlas studiju virzienu, pirms tam pienācīgi neiepazīstoties ar studiju programmu.

ARTE

Satura mārketings

Carillon Aparthotel – jauns komforta un pilsētas ritma satikšanās punkts Vecrīgā

Vecrīgā durvis ir vērusi Carillon Aparthotel – jauna apartamentu viesnīca, kas piedāvā pārdomātu un ērtu uzturēšanos pašā Rīgas vēsturiskajā centrā. Tās atrašanās vieta netālu no Rīgas Doma baznīcas ļauj viesiem būt notikumu epicentrā, vienlaikus saglabājot mierīgu un privātu vidi, kur atpūsties pēc pilsētas iepazīšanas.Carillon Aparthotel piedāvā 6

Carillon Aparthotel
ABB elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā Jānis Senkāns

ABB eksperts: savlaicīga apkope ir kritiska, lai novērstu dārgas elektroiekārtu dīkstāves

Igaunijas Harju apriņķī izvietotais ABB elektromotoru un ģenerātoru servisa centrs ir lielākais Baltijā un viens no visaugstāk novērtētajiem apkopes pakalpojumu sniedzējiem Ziemeļeiropā. ABB elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā Jānis Senkāns skaidro, ar kādiem defektiem servisa speciālisti saskaras visbiežāk un kāpēc uzņēmumos ir svarīgi veikt savlaicīgu tehnikas apkopi. 

ABB
Attēlā (no kreisās): Māris Gaugers, Ansis Valdovskis, Toms Lācis, Rolands Levics, Matīss Zemītis

Tālie braucieni ar elektroauto - pieredzējušu lietotāju atziņas

Laikā, kad uz ceļiem aizvien vairāk parādās elektroauto, uzlādes infrastruktūra kļūst aizvien plašāka un pieejamāka, tālāki ceļojumi ar elektroauto vairs nav nekāda eksotika. Tādēļ Elektrum Enerģijas centrā notika diskusija “Vai elektroauto ir gatavi tālākiem braucieniem”.

Elektrum

Recenzijas

Dzīve kanibāla valstī

Skarbi dokumentāli vēstījumi par Albāniju komunistu tirānijas laikā

Dons Kihots (Kaspars Znotiņš) un Sančo Pansa (Gundars Āboliņš),

Varoņa atgriešanās

Režisora Ādolfa Šapiro veiktais Servantesa romāna Dons Kihots iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī ir kaut kas vairāk par izrādi

Galvenā varoņa Frenka lomā Arturs Krūzkops (priekšplānā).

Remdenas nomoda stundas

Dailes teātra izrāde Sapņu novele — par kāda vīrieša nakts piedzīvojumiem

Nācijas eposs

Romāns Mīlamā ir rakstnieces Ingas Ābeles līdz šim grandiozākais veikums

Populārākie raksti