Kaspars Zvirgzdiņš. Publicitātes foto.
Publiskajā telpā izskanējiusi informācija, ka Rīgā plānots ierobežot līdzfinansējumu tām ģimenēm, kas izvēlas privātās pirmsskolas. Līdzīgas diskusijas uzvirmojušas arī citās pašvaldībās, kur minētas idejas par līdzfinansējuma samazināšanu vai pat atcelšanu.
Rīgas un dažu citu vietvaru publiskais vēstījums vecākiem kļūst arvien skaidrāks: ja tuvumā ir pašvaldības bērnudārzs, izvēlieties to, nevis privāto. Tas tiek pamatots ar atbildīgu resursu izmantošanu, taču šī loģika ir saprotama tikai no budžeta tabulas skatu punkta. Tiek aizmirsts, ka pirmsskolas izglītības sistēmai ir arī cits uzdevums – nodrošināt ģimenēm izvēles iespējas un pieejamu, kvalitatīvu un ikviena bērna vajadzībām piemērotu pakalpojumu.
Brīvas vietas nav vienīgais efektivitātes kritērijs
Nepilnu desmit gadu laikā Rīgas pašvaldības bērnudārzos bērnu skaits sarucis gandrīz par piekto daļu un tagad ir zem 20 000. Tas nozīmē, ka tīkla pārskatīšana ir vajadzīga un pašvaldība plāno atbrīvot desmit pirmsskolu ēkas. Tukšas vai nepietiekami piepildītas ēkas nozīmē izmaksas, personāla plānošanu un politiski sarežģītus lēmumus, taču privāto bērnudārzu līdzfinansējuma ierobežošana nav tas pats, kas pašvaldības tīkla efektivitātes uzlabošana. Ja pašvaldības iestādē ir brīva vieta, tas vēl nenozīmē, ka konkrētā vieta izmaksu ziņā ir racionālākais risinājums. Jāskatās vienas vietas faktiskās izmaksas, ēkas noslodze, uzturēšanas izdevumi un bērnu skaita izmaiņas konkrētajā iestādē.
Ģimeņu interese par privātajām pirmsskolām saglabājas vienmērīgi augsta
Privātajās pirmsskolās Rīgā joprojām ir teju 7000 bērnu, turklāt fakts, ka šis skaits saglabājas vienmērīgi augsts, neraugoties uz demogrāfijas izmaiņām, skaidri signalizē, ka tā nav nejauša izvēle. Ja privātās pirmsskolas būtu nepieciešamas tikai tāpēc, ka pašvaldību pirmsskolās ir rindas, pieprasījums kristos, tiklīdz pašvaldības dārziņos parādītos vairāk brīvu vietu, taču tā nenotiek. Privātās pirmsskolas pilda daudz plašāku funkciju nekā rindu kompensēšana – tās uztur konkurenci, paplašina piedāvājumu un liek visai sistēmai reaģēt uz ģimeņu pieprasījumu. Šajā pakalpojumā nozīme ir kvalitātei, darba organizācijai, pieejamībai, komunikācijai ar vecākiem un pedagoģiskajam profilam. Ja līdzfinansējums ir atkarīgs tikai no tā, vai pašvaldības bērnudārzā ir brīva vieta, par galveno kritēriju kļūst administratīva pieejamība, nevis pakalpojuma kvalitāte, bet tas nav pietiekams pamats bērna vajadzībām atbilstoša risinājuma izvērtēšanai.
Privātās pirmsskolas piedāvā Montessori, Valdorfa, Pikleres, Reggio Emilia, brīvdabas pedagoģijas un citas pieejas. Šāda daudzveidība nav luksusa elements, tā paplašina pirmsskolas izglītības piedāvājumu un rada veselīgu konkurenci. Tā liek pilnveidoties gan privātajiem, gan pašvaldības bērnudārziem. Ja vecāku izvēle tiek sašaurināta līdz pašvaldības brīvās vietas izmantošanai, šis kvalitātes spiediens kļūst vājāks. Ģimeņu ikdienu nosaka dzīvesvieta, darba ritms, pārvietošanās iespējas un bērnam vajadzīgais atbalsts, tāpēc vienveidīgs risinājums nav labs pārvaldības modelis.
Privātais sektors uzņemas risku
Privāto bērnudārzu līdzfinansēšanā darbojas princips “nauda seko bērnam” – pašvaldība maksā par bērnu, kurš izmanto pakalpojumu, nevis par ēku uzturēšanu neatkarīgi no piepildījuma. Ja bērnu skaits samazinās, pieprasījuma risku uzņemas privātais pakalpojuma sniedzējs. Šādā modelī pašvaldībai nav jāfinansē tukšas telpas un neizmantota kapacitāte. Salīdzinājumam jāmin, ka pašvaldības pirmsskolu tīklā izmaksas ir smagnējākas, proti, ēkas, apkure, uzturēšana, administrācija un personāls prasa finansējumu arī tad, ja grupas nav pilnas. Tāpēc privātais sektors jāvērtē nevis kā izdevumu pozīcija, bet kā elastīgs instruments laikā, kad demogrāfija un pieprasījums mainās ātrāk nekā ēku tīkls. Mums jāraugās ne tikai uz privātajiem izmaksāto līdzfinansējumu, bet jāsalīdzina arī izmaksas, kas rodas pašvaldības nepietiekami noslogotajās ēkās, un jāvērtē, cik pašvaldībai izmaksātu lielākas pakalpojuma daļas nodrošināšana savā tīklā. Tikai šāds salīdzinājums parāda, vai privātais līdzfinansējums ir slogs vai racionāls veids, kā nodrošināt daļu pirmsskolas pakalpojuma.
Straujas izmaiņas var vājināt pakalpojuma stabilitāti
Pašvaldības uzsver, ka bērni, kuri jau apmeklē privātos bērnudārzus, netiks pārcelti. Šāds solījums ir svarīgs, tomēr ar to nepietiek, jo privātās pirmsskolas nevar plānot darbu tikai pēc pašreizējā audzēkņu skaita. Tām vairākus gadus uz priekšu jāplāno grupu piepildījums, pedagogu noslodze, telpu izmantošana un izmaksas. Ja līdzfinansējums attieksies tikai uz bērniem, kuri privāto pirmsskolu jau apmeklē, bet turpmāk uzņemamajiem bērniem tas tiks ierobežots, iestādēm kļūs grūtāk plānot darbu ilgtermiņā. Mazāks bērnu skaits palielina izmaksas uz vienu vietu un var ietekmēt arī pakalpojumu, kas tiek nodrošināts pašreizējiem audzēkņiem. Pirmsskola nav administratīvi pārslēdzams režīms, tā ir sistēma ar cilvēkiem, telpām, līgumiem un ilgtermiņa saistībām.
Ir nepieciešams pārskatīt pirmsskolu finansēšanu, taču lēmumam jābalstās datos, nevis netiešā spiedienā uz vecākiem atteikties no privātā bērnudārza. Pašvaldībām jāvērtē vienas vietas faktiskās izmaksas savās iestādēs, brīvo vietu izvietojums, apkaimju pieprasījums un privātā sektora pienesums kopējai sistēmai. Privātie bērnudārzi nav pagaidu instruments, ko izmanto tikai rindu krīzē, tie nodrošina izvēli, konkurenci un elastību, kā arī palīdz pašvaldībām reaģēt uz demogrāfijas svārstībām bez jaunas, smagas infrastruktūras uzturēšanas. Gudri sakārtojot pirmsskolu sistēmu, ieguvēji būs gan pašvaldības (finansiālā un kvalitātes ziņā), gan ģimenes ar bērniem, un privātajiem bērnudārziem šajā sistēmā ir nozīmīga loma.
Autors ir pirmsskolas Kukaramba pārstāvis, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāvis.
