Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunākie raksti

Vija Celmiņa.

Pasaulē ir pārāk daudz mākslinieku. Saruna ar Viju Celmiņu

Slavenā gleznotāja Vija Celmiņa stāsta, kāpēc dibina stipendiju Latvijas māksliniekiem un kā vērtē mūsdienu mākslu

Ukrainis Serhijs Šakuns soctīklos publicējis foto ar viesošanos Ogres domē 25. augustā. Tieši šajā dienā Egils Helmanis izņēma slimības lapu

Kad slimības lapa kļūst par vairogu. Egils Helmanis un pielaide valsts noslēpumam

Ogres mērs Egils Helmanis slimības laikā tiekas ar Šleseru un Hermani, bet ar pieteikšanos valsts noslēpuma pielaidei nesteidzas

Tramps un Putins netiksies

Ukraina aicina Latviju nedenonsēt konvenciju

piešķir valsts līdzfinansējumu Rail Baltica

Lasīt vairāk →

Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Marinas Ivanovas gadījums rāda, cik šī shēma ir psiholoģiski labi izstrādāta. Cilvēku izolē un prasa darboties slepenībā, nekonsultējoties ar tuviniekiem. Tiklīdz parādās šaubas, zvana kāda «autoritāte». Neliek mierā ne mirkli. Foto — Inese Braže, Re:Baltica

Kā krāpnieki iedzina parādos jaunu daugavpilieti?

Jauna sieviete, kuras alga bija 890 eiro, pāris dienās aizņēmās aptuveni 44 tūkstošus un pārskaitīja telefonkrāpniekiem. Kā tas notika, un kāpēc valstī ieviestā kredītrisku sistēma viņu nepasargāja?

Inese Braže, Re:Baltica
Pauls Raudseps

Iemīlējies Tramps

Pēc Kremļa saimnieka glaimiem Donalds gandrīz pārsprāga no prieka

Sigita Geida. Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Leptospirozes uzliesmojums atklāj dziļākas problēmas

Bīstamās leptospirozes uzliesmojumu Latvijā epidemioloģe Sigita Geida skaidro ar šogad netipiski mitro laiku un sistemātiskas deratizācijas trūkumu. Un arī pacienti simptomus notur par gripu, tāpēc palīdzību saņem novēloti

Raidieraksti

Personības

Čempionāta finālā Roberts izvēlējās fragmentu no Ilzes Skrastiņas grāmatas Kā iet? Normāli! un izteiksmīgi mainīja intonācijas, lai piešķirtu katram tēlam savu balsi. Foto — Kristians Luhaers

Roberts Gāže, skaļās lasīšanas čempions

Kad Roberts pats vēl lasīt neprata, kā jau vairumam bērnu, arī viņam vecāki pirms gulētiešanas skaļi lasīja priekšā dažādas grāmatas. «Tas kļuva par rituālu — viņš katru vakaru gaidīja kādu stāstu,» atceras Roberta mamma Laura. Kad zēns paaugās un iemācījās lasīt pats, vēlme dzirdēt jaunus stāstus nerimās — viņš lasīja grāmatas citu pēc citas. «Ģimenē lasa visi, bet tik daudz kā Roberts — neviens!» saka Laura. 12 gadu vecumā zēns ir izlasījis jau vairāk nekā 200 grāmatu. Bibliotekāres sen vairs neprasot uzrādīt lasītāja karti, jo Roberts uz bibliotēku nāk vismaz reizi nedēļā, katru reizi nododot jau izlasītu grāmatu un vietā paņemot ko jaunu. «Visvairāk man patīk detektīvi, bet lasu arī citas grāmatas. Arī no opja grāmatu plaukta, kur nav tik daudz ilustrāciju. Pēdējā, ko lasīju, bija par kādu ģimeni, kas izsūtīta uz Sibīriju,» viņš atklāj. Par lasīto ģimene nereti arī sarunājas. «Mēs runājam gan par pašām grāmatām, gan par tēmām, kas tajās aprakstītas,» saka Roberta mamma. «Tā var daudz iemācīties!» piebalso zēns.Kaut arī interese Robertam veidojusies dabiski, lasīt viņu un skolasbiedrus ar da

Raitis Stūrmanis.

Vienīgais no 7 tūkstošiem. Tumšzilā evaņģēlija aktieris Raitis Stūrmanis

Raitis Stūrmanis (31) ir pašmāju jaunākā grāvēja Tumšzilais evaņģēlijs galvenais varonis, naivais ideālists, kriminālizmeklētājs Romāns Skulte

Bez satiksmes drošības un sporta dejām Karolīnai ir vēl virkne interešu — viņa iet mūzikas un mākslas skolā, kur apgūst klavierspēli, keramiku, kā arī dažādu lietu un ēdiena gatavošanas noslēpumus. 
«Visu var paspēt, ja cenšas!»

Vicečempione — 11 gadus vecā Karolīna

Karolīna labākā! Karolīna labākā! Ar šādu saukli Grobiņas vidusskolas 6. klases skolnieci pēc jauno satiksmes dalībnieku Eiropas finālsacensībām pie skolas sagaidīja klasesbiedri un pedagogi. Karolīna ir viena no četriem bērniem, kas veidoja Latvijas izlasi un septembra beigās Serbijā izcīnīja sudraba godalgu. Vēl komandā bija Anete Pumpure no Gulbenes novada, Marks Gojs no Rīgas 25. vidusskolas un Toms Žuravļovs no Priekuļu pamatskolas.

Gustavs Kehris.

Prom, lai atgrieztos. Jaunais daļiņu fiziķis Gustavs Kehris

Jaunais daļiņu fiziķis Gustavs Kehris stāsta par savām gaitām ārzemēs, zinātnes nozīmi un domām par atgriešanos Latvijā

Brāļi Raitis (priekšplānā) un Lauris Ābeles.

Kinorežisori brāļi Ābeles un Dieva suns

Rīgas Starptautisko kino festivālu šonedēļ atklāj brāļu Raita un Laura Ābeļu jaunākā filma Dieva suns. Provokatīva animācija par ķecerīgiem svētuļiem

Dace Leimane, SIA Tru:de īpašniece.

Lai elpo manus putekļus! Tru:de biznesa veiksme

Latvijā ražoti pieaugušo apģērbi un aksesuāri ar raksturu — tā uzņēmēja Dace Leimane iepazīstina ar pašas radītā zīmola Tru:de tērpiem

Sanda Rapa.

«Par maz pētām, cienām un uzmanām savu valodu»

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore, filoloģijas zinātņu doktore Sanda Rapa brīdina — par maz pētām, cienām un uzmanām savu valodu

Līva Jaunozola.

Bizness kā rotaļa – Andelei Mandelei jau 16 gadi

Uzņēmējas Līvas Jaunozolas radītā platforma Andele Mandele, kuru ik mēnesi apmeklē apmēram miljons cilvēku, svin divas ievērojamas jubilejas — 16 gadus kopš pirmās andeles un 10 gadus kopš virtuālās platformas izveides

Bizness un ekonomika

Sanita un Raivis Reinbergi, SIA Puķu lauki saimnieki.

Kā Reinbergu ģimene izaudzēja savu sapņu biznesu

Reinbergu ģimene Talsu pievārtē audzē ziemcietes — augus, ko stāda zaļajā sezonā, bet ziemā tie guļ. «Visi uz mums skatījās kā uz dīvainiem, jo mums nebija pat traktora. Tikai četras rokas un nenormālā vēlme» — tā pirms 20 gadiem sākās viņu dārzniecība

Ieva Puķe
Pauls Dikmanis, SIA Rankas Rori īpašnieks.

Tā veidojas betons!

Vidzemes uzņēmuma Rankas Rori tirgus ir lokāls, nedaudz iesniedzas arī Igaunijā. Tā saimnieks uz biznesa mērķiem apņēmīgi gājis jau no augstskolas sola

Ieva Puķe
Viens no uzņēmuma dibinātājiem Jānis Stirna. Foto no uzņēmuma arhīva

Maksāsim ar rokas pavicināšanu?

Nākamvasar jaunuzņēmums Handwave veikalos testēs jaunu maksājumu sistēmu. Ja tā nostrādās, pircējs varēs noskenēt preces pašapkalpošanās kasē, pamāt ar roku speciālai ierīcei un doties prom

Anda Asere, Labs of Latvia, speciāli Ir Nauda

Ilgtspēja vai drošība - tas nav jāizvēlas. Ilgtspēja ir Latvijas drošība

Diskusijas par llgtspējas informācijas atklāšanas likumu, Ekonomikas ilgtspējas likumu un Piesārņojuma likumu aizvadītajās nedēļās raisīja plašas diskusijas Saeimā, medijos un līdz ar to arī sabiedrībā. Opozīcija nebeidza uzsvērt, ka nākamā gada budžeta sastādīšanā ir jāfokusējas uz Latvijas drošības stiprināšanu, nostādot to pret ilgtspējas attīstības mērķiem. Līdz ar to finansēt valsts apņemšanos izpildīt ilgtspējas prasības - tā tiek uzskatīta par lieku greznību. Diemžēl, tikai neliela daļa sabiedrības un arī politiķu patiesi saprot ilgtspējas nozīmi. Tā nav izvēle. Ilgtspēja ir Latvijas drošība.

Arturs Evarts

Kāpēc birokrātijas mazināšanai vajadzīga sistēma, nevis vēl viena darba grupa

Mēs gadiem runājam par birokrātijas mazināšanu, bet reti kurš spēj pateikt, kā izskatās valsts bez tās. Politiķi sola samazināt ministriju skaitu, ierēdņus un izmaksas, taču reti kurš spēj atbildēt, kā šī “mazākā birokrātija” darbosies un ko cilvēki no tā iegūs. Katru reizi solām samazināt, nevis pārveidot, un tāpēc reforma vienmēr apstājas pusceļā.

Zigurds Līkums

Interesi par STEM jomu jāveicina jau bērnībā

Lai sekmētu interesi par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), par to jāsāk domāt bērnībā. Ja skolēni jau no mazotnes tiek iedrošināti pētīt, uzdot jautājumus un izmēģināt idejas praksē, vēlāk viņi daudz biežāk izvēlas studijas un karjeru šajās nozarēs. Īpaši svarīgi tas ir meitenēm, kurām bieži nepieciešams papildus iedrošinājums. Tādu domāšanas un mācīšanās kultūru veicina IB jeb International Baccalaureate programma, kas Latvijā kļūst arvien populārāka.

Beta Frauzīni

Lētā darbaspēka laiks Baltijas ekonomikā ir beidzies

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Rauls Eametss

Vai likumdevējs spēj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības un individuālajām interesēm?

Oktobrī vairākas lietas, kas attiecas uz dalīto īpašumu, tiks skatītas atklātā sēdē Satversmes tiesā. Tiesa uzsvērusi, ka šīs lietas ir cieši saistītas un attiecas uz vienu un to pašu pamatjautājumu - kā tiek noteikta atlīdzība zemes īpašniekiem, ja viņu īpašums tiek izmantots citu personu mājokļu vajadzībām. Pastāv cerība, ka apvienošana palīdzēs nodrošināt vispusīgu un ātrāku iztiesāšanu, taču tā arī izgaismo to, cik sarežģīta un ilgstoša šī problēma ir kļuvusi valstiskā līmenī.

Gundars Ūdris

Direktoriem vajadzīgs atbalsts tāpat kā skolēniem un skolotājiem

Nesen medijos tika publicēts raksts par Latvijas Universitātes pētījumu, kurā secināts, ka skolas direktors lielā mērā ietekmē skolēnu sasniegumus. Vienlaikus pētījumā runāts arī par to, ka mainās direktora loma – no autoritatīva uz atbalstošu vadītāju. Skolas direktora loma mūsdienās patiešām ir mainījusies, jo skolēni, vecāki un pedagogi no direktora sagaida ne tikai profesionālu un strukturētu skolas vadīšanu, bet arī vizionēšanu un virzīšanos uz jauniem mērķiem. Tieši tāpēc jānodrošina atbalsta iespējas arī pašiem direktoriem, lai viņi var mācīties, augt un veiksmīgi pildīt lomu, kas no viņiem tiek sagaidīta.

Zane Ozola

Vadīt pārmaiņas veselības aprūpē: vai nesasniedzams izaicinājums?

Eiropas Sociālā harta, kurai pievienojusies arī Latvija, paredz ikvienam cilvēkam tiesības uz veselības aizsardzību. Tā nav tikai skaista deklarācija – tā ir apņemšanās samazināt slimību cēloņus un veidot sistēmu, kas palīdz cilvēkiem dzīvot kvalitatīvāk un arī ilgāk. Tomēr jāvaicā: vai Latvijā šī apņemšanās patiešām tiek īstenota?

Rinalds Muciņš

Klients – uzņēmuma izaugsmes virzītājspēks

Mūsdienu mainīgajā pasaulē panākumu atslēga vairs nav tehnoloģiju ātrums vai projektu efektivitāte – tā ir spēja patiesi ieklausīties savos klientos. Ne tikai dzirdēt viņu atsauksmes vai sūdzības, bet izprast, kādas ir viņu vajadzības, motivācija, kā arī problēmas, ko viņi paši vēl nespēj pilnvērtīgi noformulēt. Tikai tad uzņēmums var radīt produktus, kas sniedz reālu vērtību, un tikai tā iespējama ilgtspējīga izaugsme, norāda Zigmārs Rozentāls, Emergn produktu vadības konsultants, biznesa inovāciju un produktu attīstības eksperts un treneris.

Zigmārs Rozentāls

Mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savas digitālās prasmes vērtē kā labas - kā nozares uzņēmumi var uzlabot situāciju?

Mūsdienās digitālās kompetences ir nepieciešamas ne tikai IT speciālistiem, bet ikvienam, kurš vēlas būt konkurētspējīgs darba tirgū. 2023. gada dati liecina par to, ka tikai 45,34% Latvijas iedzīvotāju vērtē savas digitālās prasmes kā labas vai vidēji labas. Lai veicinātu digitālo prasmju attīstību, nepieciešams nojaukt barjeras un maldīgos priekšstatus par IT jomu, piemēram, ka bez inženierzinātņu vai citas tehniskas izglītības šī nozare nav pieejama vai, ka tā ir pārāk sarežģīta. Šos stereotipus var mazināt tieši IT nozares uzņēmumi, aktīvi, komunicējot par dažādām karjeras iespējām, piedāvājot mācību iespējas un daloties ar iedvesmojošiem piemēriem.

Valērija Vārna

Vai spēsim līdzsvarot digitālos un tradicionālos mācīšanās veidus?

Somiju bieži vien uzlūkojam kā labās prakses piemēru izglītībā, cenšoties kopēt un Latvijā ieviest dažādus Somijā izmantotus risinājumus.

Vita Mārtiņsone

Pētījumi

Ilustrācija — Image Creator

Kas pelna uz rīdzinieku siltuma rēķina?

Rīgas centrālapkure silda uzņēmēju makus — privāto katlumāju biznesā pelnījuši Māra Martinsona bērni un firma, kuras vadība strādājusi ar Putina oligarhiem Rotenbergiem

Traģēdijas vieta Rēzeknē 2023. gada 17. novembrī. Ekrānuzņēmums no aculiecinieka video

Liktenīgās sekundes. Kāpēc nogalināja uzņēmēju Andri Ļubku?

Pirms diviem gadiem Rēzeknē lielveikala stāvlaukumā gaišā dienas laikā nošāva Latgalē pazīstamo uzņēmēju Andri Ļubku. Apsūdzētā aizstāvji tiesā cenšas pierādīt, ka traģēdija notika neuzmanības dēļ

Premjerministre Evika Siliņa un ZZS līderis, zemkopības ministrs Armands Krauze. Ilustrācijai izmantots LETA foto

Izvilkt līdz budžetam. Cik stipra ir valdība?

Apņemšanās pieņemt jauno «aizsardzības budžetu» pagaidām tur kopā koalīciju, taču savstarpējie pārmetumi izskan arvien mērķtiecīgāk — kā tīši spērieni pa partneru vājajām vietām

Ilustrācija — Shutterstock

Kāpēc valstij jāmaksā miljoni ABLV bankai?

Valsts zaudējusi strīdā ar likvidējamo ABLV un spiesta atlīdzināt bankai 4,2 miljonus par arestētās mantas glabāšanu. Kāpēc ministrijas jau gadiem nespēj vienoties par risinājumu?

Rīgas Namu vizualizācija par tirgus attīstību

Kā atdzims Rīgas Centrāltirgus?

Līdz Centrāltirgus simtgadei atlikuši pieci gadi. Vai līdz tam pilsēta paspēs to sapucēt?

Šī Luīzes fotogrāfija mammai ir pati mīļākā.

Nāves loterija. Kuldīgā mirušās jaunietes mamma brīdina par narkotiku postu

Kuldīgā pēc narkotiku lietošanas mirušās Luīzes Bergmanes (21) mamma Līga izstāsta, kas viņai zināms par notikušo. Māte vēlas brīdināt par vielu bīstamību un mudināt vecākus pievērst uzmanību kompānijām, kurās bērni pavada laiku

«Maksas pacients ir labākais pacients!»

Pieaugot pieprasījumam pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, pacienti bieži nevar izstāvēt garās rindas uz valsts apmaksātām ārstu konsultācijām un operācijām, tāpēc izvēlas privātā sektora piedāvāto ārstēšanu

Foto — Bigstock

Veikali atsakās, bet ražotāji kavējas – sprostos dēto olu kaujas

Retā vienprātībā koalīcijas un opozīcijas deputāti ierosinājuši atteikties no vistu turēšanas sprostos. Taču uzņēmēji brīdina — pieaugs lēto olu imports!

Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Kāpēc Eiropas mājokļu krīze visvairāk skar jauniešus?

Inflācija, mājokļu trūkums un īstermiņa īres pieaugums ir novedis Eiropu dziļā mājokļu krīzē.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Mākslīgais intelekts skolās – mācību līdzeklis vai krāpšanās rīks?

Krāpšanās vai gudrības iegūšana — mākslīgo intelektu var izmantot dažādos veidos gan eksāmenos, gan mācīšanā.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Kāpēc Eiropa saņem arvien mazāk Nobela prēmiju?

Tuvojoties Nobela prēmiju pasniegšanai, rodas jautājums — kāpēc Eiropai ir tik maz laureātu?

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Austrija aizliedz viedtālruņu lietošanu skolās

Kopš 1. maija visā valstī skolēniem, kas jaunāki par 14 gadiem, skolā nav atļauts lietot mobilos tālruņus.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Vai Eiropā vajag nodokli superbagātajiem?

Eiropas superbagātie kļūst astronomiski bagāti, bet pārējiem tiek prasīts savilkt jostas.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Vai Polijā būs stingrāki noteikumi Ukrainas bēgļiem?

Varšavā tiek apspriesti stingrāki nosacījumi sociālās palīdzības saņemšanai Ukrainas bēgļiem.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Kā Eiropa aizsargā savu kultūras mantojumu?

Kas ir uzskatāms par kultūras mantojumu, un kā ES to sargā?

ARTE
Ekrānuzņēmums no ARTE video.

VIDEO: Vai Krievijas hibrīdkarš ieiet jaunā fāzē?

Droni Polijas gaisa telpā ir jaunākais notikums garajā sarakstā ar Krievijas destruktīvajām darbībām Eiropā.

ARTE

Recenzijas

Maģija, žurnālistika un vientulība

12 stāsti, kas apliecina Markesa talantu un interešu loku

Vilis Kasims, rakstnieks un tulkotājs
Publicitātes foto

Nešķīstie baltieši

Jaunā latviešu animācijas filma Dieva suns — pārspīlējumi un provokācijas

Kristīne Simsone
Bandas vadoņa Aleksandra Volkeviča lomā Mārcis Maņjakovs.

Dzīves tīklos

Nacionālā teātra izrāde Ko var cilvēks — daudznozīmīgs krimiķis

Specsāls, kulgals, zīdvests

Grāmata Traļmeistars ir stāsts par zvejnieku dzīvi piecdesmitajos

Anda Buševica, Latvijas Sabiedriskā medija žurnāliste

Populārākie raksti