Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunākie raksti

Ieva Putniņa.

Tikai uz mežu gribas! Vijas Celmiņas stipendijas saņēmēja Ieva Putniņa

Vijas Celmiņas stipendijas saņēmēja māksliniece Ieva Putniņa: šis konkurss man ļāva aizfantazēties līdz tam, ko es no sirds vēlētos darīt, ja man būtu tāda iespēja

Elīna Sproģe, neatkarīgā mākslas izstāžu kuratore, speciāli Ir
Krista Burāne.

Cīnītāja pret aklumu – režisore Krista Burāne

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā pirmizrādi piedzīvoja režisores Kristas Burānes (54) filma Visi putni skaisti dzied. Ne tikai filmā, bet arī citās mākslas formās Krista arvien skaļāk brīdina — vairs necīnāmies tikai par atsevišķu sugu, bet arī par cilvēku dzīvībām

NA un AS piekrīt atlikt denonsēšanu

ES kandidātvalstu līderes – Melnkalne un Albanija

PVD vērtēs nošauto suņu saimnieka atbildību

Lasīt vairāk →

Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Nolaupītās Mišelas lomā Emma Stouna. Publicitātes foto

Neprātam ir nopietna seja

Filma Bugonija — kur sastopas korporatīvie citplanētieši un sazvērnieki

Kristīne Simsone, Ir kinokritiķe
Kaspars Škerba, SIA Geynut īpašnieks (no kreisās), un Toms Pļevoks, uzņēmuma direktors.

Lūdzu netraucēt!

Uzņēmumā Greynut ražo ierīces, kas birojā brīdina apkārtējos — šis cilvēks šobrīd ir aizņemts. Pēc tām ir pieprasījums daudzos uzņēmumos, galvenokārt ārpus Latvijas

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Tās pašas dienas vakarā Atis devās uz Jūrmalciemu, kur pazīstami ornitologi nodarbojās ar putnu, tajā skaitā ausaino pūču, gredzenošanu.

Pirmais, kurš ieraudzīja Taigas čipsti – Atis Ļahs

Ata nofotografētā taigas čipste Foto — no personīgā arhīvaPietika ar piecām sekundēm, lai putnu vērotājs Atis Ļahs 17. oktobra rītā Liepājā pamanītu un nofotografētu taigas čipsti. Tas ir pirmais oficiālais šīs putnu sugas novērojums Latvijā. «Satriecoša sajūta! Milzīgs kaifs,» viņš raksturo emocijas. Par redzēto uzreiz ziņoja vietnē Dabasdati.lv. Tas bija mērķtiecīga darba rezultāts.Taigas čipstes ligzdo Āzijā, kā arī Krievijas Eiropas daļā, bet ziemu dodas pārlaist uz Indiju, Nepālu. Reizēm gan putniem «saplīst kompass», un dienvidu vietā

Personības

Bistro Smør šefpavārs Kaspars Barsukovs.

Atvērts pavasarī un jau Michelin apbalvots – bistro Smør

Skandināvu virtuves iedvesmotais bistro Smør tika atvērts tikai šopavasar un jau saņēmis prestižo Michelin Bib Gourmand apbalvojumu

Arnis un Valters Krauzes.

Divi Krauzes – kā radās Valtera un Arņa brāļu šovs

Arnis un Valters — pusbrāļi Krauzes, kas viens ar otru iepazinās, jau būdami TV zvaigznes, — ķērušies pie kopēja raidījuma veidošanas un radījuši arī šovu, ar kuru apbraukā lauku kultūras namus. Lēciens komēdijā ir liels izaicinājums, atzīst ziņu žurnālistikā pieredzējušais Arnis

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Čempionāta finālā Roberts izvēlējās fragmentu no Ilzes Skrastiņas grāmatas Kā iet? Normāli! un izteiksmīgi mainīja intonācijas, lai piešķirtu katram tēlam savu balsi. Foto — Kristians Luhaers

Roberts Gāže, skaļās lasīšanas čempions

Kad Roberts pats vēl lasīt neprata, kā jau vairumam bērnu, arī viņam vecāki pirms gulētiešanas skaļi lasīja priekšā dažādas grāmatas. «Tas kļuva par rituālu — viņš katru vakaru gaidīja kādu stāstu,» atceras Roberta mamma Laura. Kad zēns paaugās un iemācījās lasīt pats, vēlme dzirdēt jaunus stāstus nerimās — viņš lasīja grāmatas citu pēc citas. «Ģimenē lasa visi, bet tik daudz kā Roberts — neviens!» saka Laura. 12 gadu vecumā zēns ir izlasījis jau vairāk nekā 200 grāmatu. Bibliotekāres sen vairs neprasot uzrādīt lasītāja karti, jo Roberts uz bibliotēku nāk vismaz reizi nedēļā, katru reizi nododot jau izlasītu grāmatu un vietā paņemot ko jaunu. «Visvairāk man patīk detektīvi, bet lasu arī citas grāmatas. Arī no opja grāmatu plaukta, kur nav tik daudz ilustrāciju. Pēdējā, ko lasīju, bija par kādu ģimeni, kas izsūtīta uz Sibīriju,» viņš atklāj. Par lasīto ģimene nereti arī sarunājas. «Mēs runājam gan par pašām grāmatām, gan par tēmām, kas tajās aprakstītas,» saka Roberta mamma. «Tā var daudz iemācīties!» piebalso zēns.Kaut arī interese Robertam veidojusies dabiski, lasīt viņu un skolasbiedrus ar da

Raitis Stūrmanis.

Vienīgais no 7 tūkstošiem. Tumšzilā evaņģēlija aktieris Raitis Stūrmanis

Raitis Stūrmanis (31) ir pašmāju jaunākā grāvēja Tumšzilais evaņģēlijs galvenais varonis, naivais ideālists, kriminālizmeklētājs Romāns Skulte

Vija Celmiņa.

Pasaulē ir pārāk daudz mākslinieku. Saruna ar Viju Celmiņu

Slavenā gleznotāja Vija Celmiņa stāsta, kāpēc dibina stipendiju Latvijas māksliniekiem un kā vērtē mūsdienu mākslu

Bez satiksmes drošības un sporta dejām Karolīnai ir vēl virkne interešu — viņa iet mūzikas un mākslas skolā, kur apgūst klavierspēli, keramiku, kā arī dažādu lietu un ēdiena gatavošanas noslēpumus. 
«Visu var paspēt, ja cenšas!»

Vicečempione — 11 gadus vecā Karolīna

Karolīna labākā! Karolīna labākā! Ar šādu saukli Grobiņas vidusskolas 6. klases skolnieci pēc jauno satiksmes dalībnieku Eiropas finālsacensībām pie skolas sagaidīja klasesbiedri un pedagogi. Karolīna ir viena no četriem bērniem, kas veidoja Latvijas izlasi un septembra beigās Serbijā izcīnīja sudraba godalgu. Vēl komandā bija Anete Pumpure no Gulbenes novada, Marks Gojs no Rīgas 25. vidusskolas un Toms Žuravļovs no Priekuļu pamatskolas.

Gustavs Kehris.

Prom, lai atgrieztos. Jaunais daļiņu fiziķis Gustavs Kehris

Jaunais daļiņu fiziķis Gustavs Kehris stāsta par savām gaitām ārzemēs, zinātnes nozīmi un domām par atgriešanos Latvijā

Brāļi Raitis (priekšplānā) un Lauris Ābeles.

Kinorežisori brāļi Ābeles un Dieva suns

Rīgas Starptautisko kino festivālu šonedēļ atklāj brāļu Raita un Laura Ābeļu jaunākā filma Dieva suns. Provokatīva animācija par ķecerīgiem svētuļiem

Bizness un ekonomika

Sanita un Raivis Reinbergi, SIA Puķu lauki saimnieki.

Kā Reinbergu ģimene izaudzēja savu sapņu biznesu

Reinbergu ģimene Talsu pievārtē audzē ziemcietes — augus, ko stāda zaļajā sezonā, bet ziemā tie guļ. «Visi uz mums skatījās kā uz dīvainiem, jo mums nebija pat traktora. Tikai četras rokas un nenormālā vēlme» — tā pirms 20 gadiem sākās viņu dārzniecība

Ieva Puķe
Dace Leimane, SIA Tru:de īpašniece.

Lai elpo manus putekļus! Tru:de biznesa veiksme

Latvijā ražoti pieaugušo apģērbi un aksesuāri ar raksturu — tā uzņēmēja Dace Leimane iepazīstina ar pašas radītā zīmola Tru:de tērpiem

Pauls Dikmanis, SIA Rankas Rori īpašnieks.

Tā veidojas betons!

Vidzemes uzņēmuma Rankas Rori tirgus ir lokāls, nedaudz iesniedzas arī Igaunijā. Tā saimnieks uz biznesa mērķiem apņēmīgi gājis jau no augstskolas sola

Ieva Puķe

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Kristiāna Kalniņa

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Ināra Ziemele

De minimis – sprungulis māju renovācijas riteņos

Vai tas, ka lielas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā ir aptieka, vai kādā no dzīvokļiem strādā kurpnieks, vai kāda dzīvokļa īpašnieks ir izīrējis sev piederošu dzīvokli citā mājā, var kavēt mājas renovāciju? Gribētos teikt, ka nevar. Bet diemžēl var gan aizkavēt, gan apturēt pavisam. Šķērslis var būt jebkura viena dzīvokļa īpašnieka uzņēmējdarbība.

Mārtiņš Paurs

Fiscal policy lessons for Latvia from France. Yes, really!

Indeed – but not for positive reasons. Whereas there might be several reasons for admiring France, politics and economics are none of them.

Morten Hansen

Neizkrist no vilciena: mācīšanās kā Latvijas izaicinājums

Manā atmiņā ir iesēdusies tēze par to, kā iespējams palūkoties uz savu darbu un izaugsmi ilgtermiņā. Proti, aptuveni 60–70 % pienākumu jāsagādā gandarījums un patika, 20–30 % var būt tādi, kas prasa piepūli vai ir izaicinoši, taču rada vērtību nākotnē ar jaunu zināšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu. Un līdz 10 % var būt arī tādi, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām grupām, taču tie vienkārši ir jāizdara.

Lauris Mencis

Vai tehnoloģijas dod vai atņem drošību?

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Viesturs Bulāns

Pasākumu organizēšana un aprites ekonomika – kā apvienot šķietami nesavienojamo?

Lai gan pasākumu organizēšanas nozare kļūst aizvien ilgtspējīgāka, ekoloģiskais nospiedums aizvien ir ļoti liels. Arī aprites ekonomika Latvijā ir attīstības stadijā, tomēr tās principus iespējams integrēt ikvienā nozarē un organizācijā.

Lelde Vīnkalna

Kā mākslīgais intelekts ceļ uzņēmumu produktivitāti un kāpēc panākumu atslēga ir darbiniekos?

Darba vide piedzīvo zināšanu un prasmju transformāciju, ko veicina digitālo rīku uzplaukums un esošo darba prasmju novecošanās. Starptautiskie pētījumi rāda, ka darbinieku prasmes noveco straujāk nekā jebkad - aptuveni 39% šodien būtisko prasmju būs mainījušās jau līdz 2030. gadam (1).

Irēna Arbidāne

Kamēr politiķi vilcinās, kredītņēmēji pārmaksā

Saeimas gaiteņos jau gadu maldās Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kas paredzētu sakārtot patēriņa kredītu reklāmas jautājumu – aizlieguma vietā ieviešot regulētu reklāmu ar skaidriem noteikumiem. Taču, kamēr dokuments tiek vētīts, ar cerību, ka trešais lasījums varētu notikt, kredītņēmēji turpina zaudēt.

Edgars Surgofts

Atteikties no Stambulas konvencijas nozīmē noskatīties, kā nodeg māja ar visiem cilvēkiem!

Stambulas konvencija palīdz valstīm veidot sakārtotu, pārskatāmu un profesionālu sistēmu vardarbības novēršanai. Tā nav instruments, kas pats par sevi izbeidz vardarbību. Līdzīgi kā evakuācijas plāns pats par sevi neaptur ugunsgrēku, bet mēģina aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību.

Marts Eduards Ivaskis

Pētījumi

Aktīvisti plakātu darbnīcā pirms 29. oktobra protesta pret Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.

Kā var apturēt Stambulas konvencijas denonsēšanu?

Stambulas konvencijas denonsēšana ir nebijis precedents — Saeimas ideoloģiskais lēmums būs jāvērtē prezidentam un, iespējams, Satversmes tiesai

Ukrainis Serhijs Šakuns soctīklos publicējis foto ar viesošanos Ogres domē 25. augustā. Tieši šajā dienā Egils Helmanis izņēma slimības lapu

Kad slimības lapa kļūst par vairogu. Egils Helmanis un pielaide valsts noslēpumam

Ogres mērs Egils Helmanis slimības laikā tiekas ar Šleseru un Hermani, bet ar pieteikšanos valsts noslēpuma pielaidei nesteidzas

Marinas Ivanovas gadījums rāda, cik šī shēma ir psiholoģiski labi izstrādāta. Cilvēku izolē un prasa darboties slepenībā, nekonsultējoties ar tuviniekiem. Tiklīdz parādās šaubas, zvana kāda «autoritāte». Neliek mierā ne mirkli. Foto — Inese Braže, Re:Baltica

Kā krāpnieki iedzina parādos jaunu daugavpilieti?

Jauna sieviete, kuras alga bija 890 eiro, pāris dienās aizņēmās aptuveni 44 tūkstošus un pārskaitīja telefonkrāpniekiem. Kā tas notika, un kāpēc valstī ieviestā kredītrisku sistēma viņu nepasargāja?

Inese Braže, Re:Baltica
Ilustrācija — Krišs Salmanis

Dažādas пасаулес. Skola tikai latviski — uz papīra vai realitātē?

No septembra skolās mācībām jānotiek tikai latviešu valodā. Vai šī reforma noslēgusies uz papīra vai arī realitātē? Grūtības ir trešdaļai izglītības iestāžu, konstatējuši eksperti

Ilustrācija — Image Creator

Kas pelna uz rīdzinieku siltuma rēķina?

Rīgas centrālapkure silda uzņēmēju makus — privāto katlumāju biznesā pelnījuši Māra Martinsona bērni un firma, kuras vadība strādājusi ar Putina oligarhiem Rotenbergiem

Traģēdijas vieta Rēzeknē 2023. gada 17. novembrī. Ekrānuzņēmums no aculiecinieka video

Liktenīgās sekundes. Kāpēc nogalināja uzņēmēju Andri Ļubku?

Pirms diviem gadiem Rēzeknē lielveikala stāvlaukumā gaišā dienas laikā nošāva Latgalē pazīstamo uzņēmēju Andri Ļubku. Apsūdzētā aizstāvji tiesā cenšas pierādīt, ka traģēdija notika neuzmanības dēļ

Premjerministre Evika Siliņa un ZZS līderis, zemkopības ministrs Armands Krauze. Ilustrācijai izmantots LETA foto

Izvilkt līdz budžetam. Cik stipra ir valdība?

Apņemšanās pieņemt jauno «aizsardzības budžetu» pagaidām tur kopā koalīciju, taču savstarpējie pārmetumi izskan arvien mērķtiecīgāk — kā tīši spērieni pa partneru vājajām vietām

Ilustrācija — Shutterstock

Kāpēc valstij jāmaksā miljoni ABLV bankai?

Valsts zaudējusi strīdā ar likvidējamo ABLV un spiesta atlīdzināt bankai 4,2 miljonus par arestētās mantas glabāšanu. Kāpēc ministrijas jau gadiem nespēj vienoties par risinājumu?

Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Vai ES atteikusies no klimata mērķiem?

Tieši pirms Pasaules klimata konferences COP30 Brazīlijā ES dalībvalstis vēl strīdas par klimata mērķiem.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Kā ES cenšas risināt ārstu trūkuma problēmu?

Visā Eiropas Savienībā veselības aprūpes sistēmā trūkst aptuveni 1,2 miljoni ārstu, medmāsu un vecmāšu. Taču kādi pasākumi tiek veikti, lai mazinātu šo trūkumu?

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Kāpēc Eiropas mājokļu krīze visvairāk skar jauniešus?

Inflācija, mājokļu trūkums un īstermiņa īres pieaugums ir novedis Eiropu dziļā mājokļu krīzē.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Mākslīgais intelekts skolās – mācību līdzeklis vai krāpšanās rīks?

Krāpšanās vai gudrības iegūšana — mākslīgo intelektu var izmantot dažādos veidos gan eksāmenos, gan mācīšanā.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Kāpēc Eiropa saņem arvien mazāk Nobela prēmiju?

Tuvojoties Nobela prēmiju pasniegšanai, rodas jautājums — kāpēc Eiropai ir tik maz laureātu?

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Austrija aizliedz viedtālruņu lietošanu skolās

Kopš 1. maija visā valstī skolēniem, kas jaunāki par 14 gadiem, skolā nav atļauts lietot mobilos tālruņus.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Vai Eiropā vajag nodokli superbagātajiem?

Eiropas superbagātie kļūst astronomiski bagāti, bet pārējiem tiek prasīts savilkt jostas.

ARTE
Ekrānkopija no ARTE video.

VIDEO: Vai Polijā būs stingrāki noteikumi Ukrainas bēgļiem?

Varšavā tiek apspriesti stingrāki nosacījumi sociālās palīdzības saņemšanai Ukrainas bēgļiem.

ARTE

Recenzijas

Vilis Daudziņš (no kreisās) un Andris Keišs.

Priekškars neatveras

JRT izrāde Kritiens augšup ir šarmantu aktieru spēlēšanās

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Starpnieki un enkurnieki

Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 5

Pēteris Bankovskis, Domuzīme
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Pēdējais mohikānis

Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 5

Elvis Friks, Domuzīme
Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Nozīmīgs papildinājums

Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 5

Ginta Elksne, Domuzīme

Populārākie raksti