Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

ūdensmalas premjerministrs

Māra Zālīte.

Valstiskuma balvas laureāte Māra Zālīte par īstajiem un viltotajiem jaunlatviešiem

Valstiskuma balvas laureāte dzejniece Māra Zālīte (74) atgādina par it kā vienkāršām, bet apdraudētām tautas īpašībām — godaprātu, laipnību un savas zemes mīlestību

Vitālijs (pirmais no kreisās) ar cīņubiedriem frontē. Foto tapšanas vieta un laiks nav zināmi.

Vilks – latvietis, kurš krita par Ukrainu

Harkivas apgabalā kritis Latvijas brīvprātīgais karavīrs Vitālijs Šampiņš ar segvārdu Vilks. Cilvēks, par kuru saka — viņš vienmēr bija ceļā

Būs jaunas sankcijas Krievijai

Igaunijā munīcijas iepirkumu skandāls

Saeima precizē interešu konfliktu


Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Grāmatu klubiņu regulāri apmeklē 10—15 jaunieši, katru reizi pievienojas arī jauni dalībnieki. Kopējā čatā ir vairāk nekā 30 cilvēku, kas grāmatu klubiņam ir daudz. Tam var pievienoties ikviens jaunietis vecumā no 13 līdz 30 gadiem.
Viena no Zvanītāju virtuves saimniecēm Gunta Kļava viesiem tūlīt galdā cels bimbaltīri. Tas ir ļoti sātīgs ēdiens, ko gatavo tikai vasarā.

Rucavas kulinārie dārgumi: Bimbaltīre un Eiropā aizsargātais baltais sviests

Rucavas tradīciju namā Zvanītāji var iepazīt Lejaskurzemes kulināro mantojumu, tajā skaitā Eiropā aizsargāto Rucavas balto sviestu. Saimnieces galdā ceļ gan pazīstamus, gan mūsdienās retāk gatavotus ēdienus

LŽA Izcilības balvas 2026 pasniegšanas ceremonijā.

Lepojamies! Ir kolēģi saņem Žurnālistu asociācijas Izcilības balvu

4.septembra vakarā mākslas centrā NOASS pasniegtas ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas 2026, godinot profesionāli augstvērtīgus, sabiedriski nozīmīgus un ietekmīgus žurnālistikas darbus un to autorus.

Ir redakcija

Raidieraksti

Personības

«Francijā šo izrādi ir redzējuši mani vecāki — cilvēki, kuri mani pieņēma ģimenē un uzaudzināja. Bet mani nepamet doma — ja nu Latvijā skatītāju rindās sēdēs kāds no manas bioloģiskās ģimenes?»

Lielais nezināmais

Latvijā dzimušais franču skatuves mākslinieks Dimitrijs Dorē starptautiskajā jaunā teātra festivālā Homo Novus atklās savu adopcijas stāstu

«Lielākā daļa manu klientu ir makšķernieki. Viņi grib iemācīties ķert zivis tā, kā to daru es,» saka Kaspars Holms.

Latvijas makšķerēšanas gidu pionieris Kaspars Holms

Medaļotais makšķernieks Kaspars Holms ir viens no pirmajiem Latvijā, kurš sāka piedāvāt spiningošanu gida pavadībā. Viņa laivā kāpj pieredzējuši copmaņi, kuri vēlas apgūt jaunus paņēmienus un iepazīt modernās tehnoloģijas

Aigars Stonis sava gājiena sākumā.

Ar kājām no Dunalkas līdz Vinnicai. Neapturamais Aigars Stonis

Aigars Stonis (61) šovasar kājām aizgāja līdz Vinnicai Ukrainā, vācot ziedojumus mobilajam zobārstniecības kabinetam karavīriem un vēlreiz atgādinot latviešiem, ka ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību. Gandrīz 1400 kilometru garais ceļš prasīja 52 dienas un nopietnu ceļgala traumu

Mehiss Pihla. Publicitātes foto

«Danske Bank» skandāls uz skatuves. Intervija ar igauņu dramaturgu Mehisu Pihlu

Dailes teātrī trīs vakarus izrāda igauņu dramaturga Mehisa Pihlas (37) lugu Tīrs bizness, kas paša mājās kļuvusi par lielu hitu, jo uzdod jautājumu — vai mazas valsts vienīgais spēks ir morāls pārākums?

Inga Spriņģe
«Visu laiku tiek prognozēts grāmatu gals. Arī latviešiem visu laiku tiek prognozēts gals. Manī nav nedz nolemtības apziņas, nedz misionāra optimisma vai pesimisma. Es dzīvoju savu laiku,» saka Andris Kalnozols.

Sekot redzēšanai

Ar Andri Kalnozolu sarunājas Ilze Jansone

Ilze Jansone, Domuzīme
Imants Zauls.

Leģendārais alpīnists Imants Zauls spītē gadiem un turpina kāpt!

Mūsdienās ekipējums ir labāks un alpīnisms ir drošāks, taču kalnos vienmēr jārēķinās, ka katra kļūda var būt liktenīga gan pašam, gan biedriem, saka leģendārais alpīnists Imants Zauls. Spītējot gadiem un kaitēm, viņš joprojām nebaidās kāpt kalnos un uz jumtiem

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir

Tālmācības finansēšana jāsāk ar skaidriem kvalitātes kritērijiem

Lai nodrošinātu valdības rīcības plāna izpildi un pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas precizē valsts finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēm. Tālmācības izglītības programmām precizēti izglītojamo skaita kritēriji, nosakot, ka klašu grupā jābūt vismaz 15 izglītojamajiem, kas kopumā vērtējams pozitīvi, jo īpaši pamatskolas posmā, kur skolēnu skaits atsevišķās klasēs var būt ļoti neliels.

Darja Voitjuka

Kāpēc bankas jautā?

Gandrīz katram ir bijusi tā reize. Gribi izņemt naudu vai veikt lielāku pārskaitījumu, un pēkšņi banka lūdz paskaidrot, no kurienes nauda nākusi, kam tā domāta un kāpēc tieši tagad. Pirmā doma parasti ir dusmīga: tā taču ir mana nauda, kāpēc man kādam jāatskaitās?

Krists Kariņš

Algu pieaugums ir lēns, toties noslēpumains

Par algu izmaiņām 2026. gada 2. ceturksnī

Pēteris Strautiņš

Saeimas deputātu zvērestā jāiekļauj atbildība un sankcijas

Pēc diviem mēnešiem, 3. novembrī, kas būs jaunā Saeimas sasaukuma pirmā darbadiena, pār simts tautas priekšstāvju lūpām atkal izskanēs neskaitāmas reizes dzirdētie, iedvesmojošie vārdi: «Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus».

Juris Alberts Ulmanis

Ko bizness var sagaidīt no 15. Saeimas?

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām palicis nedaudz vairāk par mēnesi. Augusta SKDS aptaujas pārrēķins mandātos rāda ļoti fragmentētu parlamentu: “Apvienotajam sarakstam” (AS) ap 29 vietām, “Suverēnajai varai” ap 21, “Progresīvajiem” (PRO) ap 18, “Latvijai pirmajā vietā” (LPV) ap 15, “Jaunajai vienotībai” (JV) ap deviņām un Nacionālajai apvienībai (NA) ap astoņām vietām. ZZS šādā scenārijā paliktu ārpus Saeimas. Tā ir projekcija, nevis prognoze, taču uzņēmējiem svarīgākais jautājums nav, kurš uzvarēs. Svarīgāk ir, vai ekonomikas izaugsme un konkurētspēja nākamajā četrgadē beidzot kļūs par principu, pēc kura tiek vērtēti politikas lēmumi, nevis tikai par nodaļu valdības deklarācijā.

Vladlens Kovaļevs

Draudu anatomija: Kā 800 tūkstošus pārvērst par 120 miljoniem

Ministru kabinets ir lēmis neakceptēt K2 Ventum vēja parka projektu, ļaujot tam attīstību turpināt ierastajā ceļā, caur pašvaldību. Gan valdības diskusijā, gan medijos plaši izskanējuši iespējamās tiesvedības riski. Tie balstīti uz K2 Ventum vēja parka attīstītāju vēstuli, kurā Latvijas valstij un ministriem personīgi draudēts ar dārgu tiesvedību. Ielūkojoties dziļāk, ir acīmredzams, ka šiem draudiem nav nopietna juridiska pamata, to vienīgais mērķis ir ietekmēt valdības rīcības brīvību.

Ivars Pommers

Nauda, puķu dobe un vēlēšanas

Ar vienu puķu dobi, kuras izmaksas izpildu dokumentācijā, kādā no Katastrofu pārvaldības centra realizētajiem objektiem, iespējams, uzrādītas EUR 3500 vērtībā, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava radījis neviltotu ažiotāžu ap minēto centru būvniecības norisi.

Jānis Uzulēns

Somijas skolu pieredze: nevis tehnoloģiju daudzums, bet spēja izvēlēties piemērotāko

Somijas skolas jau vairāk nekā desmit gadus plaši izmanto dažādus digitālos risinājumus un uzkrātā pieredze un pētījumi ļauj vērtēt, vai un ko no tā iegūst skolēni. Somijas Nacionālās izglītības aģentūras pētījumā “Digitalizācijas ietekme uz mācīšanos, prasmēm un labbūtību” secināts, ka digitālās tehnoloģijas pašas par sevi neuzlabo mācīšanos – izšķiroša nozīme ir tam, kā, kad un kādam mērķim tehnoloģijas tiek izmantotas. Arī Latvijā katram lielākam digitālam ieguldījumam jānosaka konkrēts mācību mērķis un veids, kā pēc ieviešanas pārbaudīs skolēnu rezultātu – mūsdienīgu skolu un mācību kvalitāti raksturo pamatota drukāto un digitālo līdzekļu izvēle, nevis ierīču skaits.

Anželika Krastiņa

Parole ir problēma

Paroles digitālajā pasaulē dzīvo jau vairāk nekā sešdesmit gadus. Šajā laikā tehnoloģijas ir attīstījušās neticamā ātrumā, ikdienā izmantojam biometriskos risinājumus, daudzfaktoru autentifikāciju un digitālās identitātes tehnoloģijas. Arī lietotāju paradumi un, jāatzīst, krāpnieku prasmes un stratēģijas ir attīstījušās tikpat ātri. Neskatoties uz šo progresu un iespējām, būtiska daļa pakalpojumu digitālā vidē joprojām balstās uz vienkāršu lietotājvārda un paroles kombināciju.

Ludmila Bērica

Nākotnes pensija – šodienas izvēļu rezultāts

Par pensiju mēs joprojām pārāk bieži domājam kā par kaut ko tādu, ko nākotnē mums maksās valsts. Taču Latvijas pensiju sistēma jau šobrīd darbojas citādi. Daļa no mūsu sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, un nākotnes pensiju veido ne tikai tas, cik esam iemaksājuši, bet arī tas, cik mūsu nauda ir nopelnījusi.

Evija Dundure

Satura mārketings

Bizness un ekonomika

Jānis Bernāns, SIA BCB-Eko īpašnieks.

No garāžas līdz bērnu mēbeļu impērijai — ZiPa

Bērnu mēbeļu zīmola ZiPa stāsts sākās aukstā garāžā un ar 89 eiro vērtu urbi. Tagad Jāņa Bernāna uzņēmums izgatavo veselas bērnistabas un vairākas tonnas smagas rotaļu konstrukcijas, bet viņa biznesa lielākais mērķis nav tikai peļņa — viņš grib radīt uzņēmumu, kurā nākotnē darbu varētu atrast arī viņa dēli

Edgars Pētersons, Ieva Zenne un Jānis Jurēvics, SIA WKND partneri.

WKND aģentūras īpašnieki par radošumu ikdienas rutīnā

Aģentūru WKND izveidoja vairāki ambiciozi un pieredzējuši reklāmas speciālisti, nolēmuši mainīt ne tikai savu karjeru, bet arī darba kultūru šajā industrijā

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Beatrise Zaķe un Laura Adamoviča, SIA LAIKA Casting.

No Rīgas līdz Holivudai! «LAIKA Casting» veiksmes stāsts

Uzņēmuma vadītāja Laura Adamoviča un aktieru atlases režisore Beatrise Zaķe stāsta, kā uzņēmums LAIKA Casting kļuvis par kinoindustrijas starptautisku spēlētāju

Gunita Nagle, speciāli Ir

Pētījumi

Augustā Krāslavas novadā robežsargi notvēra 28 personas, kuras bija nelikumīgi šķērsojušas robežu pa izraktu pazemes tuneli. Foto — Valsts robežsardze

Masu migrācija Latvijā — politiķu retorika pret faktiem

Nelegālais spiediens no Baltkrievijas puses un pārāk vājas prasības ārvalstu studentiem, kas mācību aizsegā ļauj ierasties ekonomiskajiem migrantiem — šīs ir galvenās problēmas ar trešo valstu pilsoņiem Latvijā. Bet kāds ir pamats politiķu trauksmei par migrantu masām?

Vētras postījumi Saulkrastos.

Ko iemācīja vētra?

Spēcīgākā vasaras vētra 60 gadu laikā bez elektrības atstāja trešdaļu mājsaimniecību, un tūkstošiem klientu bez strāvas bija jāiztiek pat vairākas dienas. Taču dienestiem ir risinājumi, kā no tik lieliem postījumiem nākotnē izvairīties

Agnese Meiere, Evelīna Paula Vāvere
Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Izglītības ministrija rosina atcelt pamatskolas eksāmenu slieksni – ko tas nozīmē?

Rosinājums jaunajā mācību gadā atcelt pamatskolas eksāmenu minimālo slieksni raisa asas diskusijas. Valdībā jautājumu varētu skatīt nākamnedēļ

Igaunijas miljonārs uzņēmējs Oļegs Osinovskis (no kreisās) un bijušais Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis 2017. gada septembrī, kad sākās lietas izskatīšana rajona tiesā Limbažos.

Magoņa un Osinovska prāva: kāpēc apgabaltiesa mainīja spriedumu?

Latvijas Dzelzceļa bijušā prezidenta Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska aizstāvji iesnieguši kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru abi atzīti par vainīgiem kukuļošanā. Kādas kļūdas apgabaltiesa saskatīja pirmās instances spriedumā, kas abus bija pilnībā attaisnojis?

Foto — FIBA

Zelta U–16 raksta Latvijas basketbola vēsturi

Latvijas U-16 vīriešu basketbola izlase triumfējusi Eiropas čempionātā, kļūstot par pirmo Latvijas jaunatnes izlasi, kas izcīnījusi šādu titulu

Evelīna Paula Vāvere
Produktivitātes rādītājus HansaMatrix Ventspils ražotnē uzlabo, izmantojot arī robotu roku darbu, rāda Edžus Siliņš (pa kreisi) un Dāvis Šnikvalds.

Latvijas ražošanas produktivitāte – kā panākt ES līmeni?

Ražošanas produktivitāte Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, atpaliekam arī no Lietuvas un Igaunijas. Ko darīt, lai celtu darba ražīgumu?

Ilustrācija — Magnific

Ekrāns kā narkotika – kāpēc nepieciešami stingrāki noteikumi?

Jau 10 ES dalībvalstis paziņojušas, ka plāno ieviest sociālo mediju lietošanas vecuma limitu. Ko darīs Latvija?

Pieci iepriekšējie Latvijas premjerministri. Valdis Dombrovskis (2009—2015). Laimdota Straujuma (2014—2016). Māris Kučinskis (2016-2019). Krišjānis Kariņš (2019—2023). Evika Siliņa (2023—2025)

Solīts makā nekrīt

Kādi būtiski politiķu solījumi atkārtojas valdības deklarācijās jau kopš 2009. gada

Inese Braže, Re:Baltica
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropai ir vajadzīga Turcija?

Neraugoties uz autoritārisma tendencēm, Turcija ir ES stratēģiskais partneris.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropai joprojām nepieciešami skaidras naudas norēķini?

Eiropa pēc gadiem ilgas virzības uz bezskaidras naudas norēķiniem sāk apzināties šīs pieejas riskus.

ARTE
Ilustrtatīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā risināt Eiropas nepilngadīgo noziedzības problēmu?

Pieaugot jauniešu noziedzībai, dažas ES valstis vēlas pazemināt kriminālatbildības vecumu.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropa spēj stāties pretī dronu apdraudējumam?

Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropā arvien biežāk ielido militārie droni, tāpēc ES plāno veidot pretdronu vairogu.

ARTE
Ilustratīvs attēls/ARTE

VIDEO: Vai futbols piedzīvo identitātes krīzi?

Aiz Pasaules kausa spožās fasādes slēpjas futbola pasaules tumšā puse

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Migrantu atgriešanas centri — risinājums vai pārspīlējums?

Lai paātrinātu izraidīšanu, ES plāno atļaut veidot migrantu atgriešanas centrus ārpus savām robežām.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā cīnīties ar viltus speciālistiem estētiskās medicīnas nozarē?

Nelegālas botoksa klīnikas un injekcijas bez speciālista uzraudzības apdraud cilvēku veselību.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Cik korumpēta ir Eiropa?

Spānijā un Francijā politiķi stājas tiesas priekšā saistībā ar kukuļošanas skandāliem.

ARTE

Recenzijas

Mēs esam pa vidu

Gata Līduma Mirušo kurzemnieku stāsti rosina domāt, vai no vecākiem pārmantojam arī atmiņas

Ko pasaka mums pasaka

Džambatistas Baziles Pentamerons atklāj pazīstamu pasaku pirmavotus un valodas bagātību

Osvalds Zebris, rakstnieks
Nils Treijs (sast. un koment.). Dravnieku māju stāsti. Druvienas Drulles, Debesnieki, Tocupi un Kučuri. Druviena: Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja struktūrvienība Druvienas vecā skola-muzejs, 2025.
Lāsma Olte. — jums gaisma netraucē? Neputns, 2026.

Uzdzēs gaismu

Ingmāra Balode, Domuzīme

Populārākie raksti