RAW īpašnieks un vadītājs Reinis Purvēns: «Viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā nozarē ir atrast pilotus. Šī nav tipiska biroja vide, te vajadzīgs gan fizisks, gan mentāls briedums.» Foto — Ieva Salmane
Tehnoloģijas un produktus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai, nereti var veiksmīgi izmantot arī ikdienā. Un otrādi. Tas paver vairāk iespēju uzņēmējiem
Karš jau piekto gadu caurvij mūsu visu dzīvi, Eiropas pieaugošās investīcijas aizsardzībā būtiski palielinājušas arī uzņēmēju interesi par šo jomu. Aizsardzības ministrijas pavasarī apkopotā informācija vēsta, ka Latvijā ir vismaz 240 uzņēmumu, kas ražo vai nu militārus, vai divējāda lietojuma jeb gan civiliem, gan militāriem mērķiem izmantojamus produktus.
Vēsturiski aizsardzības un civilā joma arvien bijušas cieši saistītas. Internets, reaktīvie dzinēji un pat konservu kārbas ir tikai dažas no tehnoloģijām, kas sākotnēji radītas armijas vajadzībām, bet vēlāk radikāli izmainījušas ekonomiku. Tā pašlaik Latvijā ir nosprausts mērķis būt par dronu lielvalsti.
Taču Latvijas Eksportētāju asociācijas Red Jackets valdes priekšsēdētāja Līva Stūrmane norāda, ka, runājot par divējāda lietojuma nozari, nepietiks ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem vien. Armijai vajag ne tikai ieročus, dronus un sakaru sistēmas, bet arī paletes, iepakojumus un munīcijas kastes, un tas paver iespējas aizsardzības nozarē ienākt ļoti dažādiem uzņēmējiem.
«Sākt darbību militārajā jomā nav vienas dienas process vai viens valdes lēmums, ka mēs tagad būsim divējāda pielietojuma,» viņa saka. «Aizsardzības industrija ir konservatīva, tā balstās paredzamībā un uzticībā. Ir jāspēj izpildīt drošības, sertifikācijas, datu aizsardzības un izsekojamības prasības, kā arī nodrošināt sava produkta apkopi un uzturēšanu vēl piektajā un desmitajā darbības gadā.»
Vienlaikus aizsardzības industrija mainās, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem un tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību. Tradicionālie tās spēlētāji nereti vairs nespēj nosegt visu vajadzību spektru, kāds ir mūsdienu izaicinājumu pilnajā pasaulē. Nereti attīstības tempam netiek līdzi arī valsts iepirkumu un plānošanas sistēma. Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būtu jābūt starp pirmajiem klientiem arī tāpēc, kā tā uzņēmums iegūst uzticamības zīmi, uzskata Stūrmane, tomēr izaugsmi nevar balstīt tikai vietējā pieprasījumā. Jādomā arī par eksportu.
«Manuprāt, Latvijas priekšrocība ir mūsu ātrums, jauda, elastība un spēja pielāgoties. Mēs nevarēsim paši uzbūvēt pilnīgi visas lielās aizsardzības sistēmas, bet varam ļoti efektīvi sadarboties un piedāvāt kompleksus risinājumus,» saka Stūrmane. «Latviešiem vēsturiski un mentāli patīk būt viensētniekiem, patīk sev uzsist uz pleca, kad esam kaut ko izdarījuši paši. Bet ārvalstu investors neskatās izolēti uz vienu uzņēmumu. Viņš skatās uz kopējo ekosistēmu, piegādes ķēdēm un to, ko jūs spējat piedāvāt kopā.»
Dronu inspekcijas Eiropā
Uzņēmums RAW savu darbību sāka 2018. gadā, nodrošinot kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzību pret bezpilota lidaparātu draudiem. Pēdējo pāris gadu laikā RAW piedzīvojis ļoti strauju izaugsmi. 2025. gadā tā apgrozījums vairāk nekā trīskāršojies, sasniedzot piecus miljonus eiro. Tas noticis, ļoti veiksmīgi apgūstot nišu — uzņēmums nodarbojas ar vēja parku, elektrolīniju, kuģu, dažādu tvertņu un citu objektu industriālu inspekciju, sūtot savas dronu pilotu komandas strādāt visā Eiropā. Jau tuvākajā laikā plānots atvērt pirmos birojus ārpus Latvijas, stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Reinis Purvēns.
RAW ir arī Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra, kas nodrošina dronu pilotu mācīšanu un izsniedz licences. To darot, uzņēmums koncentrējas uz ļoti specializētu izglītošanu. Piemēram, ja uz mācībām atnācis cilvēks no mežsaimniecības vai kuģubūves nozares, viņš apgūst tikai profesionāli nepieciešamās zināšanas.
«Viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā nozarē ir atrast pilotus. Šī nav tipiska biroja vide, te vajadzīgs gan fizisks, gan mentāls briedums. Ir daudz jāceļo, vēlas un neregulāras darba stundas. Mums ir ļoti labi mācīti piloti, kas katru dienu lido sešas vai astoņas stundas,» Reinis stāsta. «Pirms cilvēks vispār aiziet strādāt laukā, viņš apgūst virkni iemaņu. Ja viņš apseko vēja turbīnas lāpstiņu, viņš jau zina, vai attēlā redzama tikai ēna vai bojājums. Viņam ir jābūt tehniķim, nevis vienkārši cilvēkam, kas fotografē.»
Lai nodrošinātu pakalpojumus, RAW bezpilota platformas un dronus arvien vairāk izgatavo paši. Vienkāršākā versijā tas nozīmē paņemt jau gatavu kāda ražotāja dronu un aprīkot to ar papildu elementiem, speciālām kamerām, sensoriem, programmatūru. «Taču pēdējā laikā redzam, ka ar gataviem produktiem ir arvien grūtāk strādāt, jo katrs tomēr specializējas savā nišā, tāpēc tagad esam paši sākuši ražot savas platformas no A līdz Z,» stāsta Reinis.
«Protams, neražojam visus komponentus. Motors var būt no viena ražotāja, dators no otra, kamera, riteņi, propelleri, katrs var būt no cita. Bet mēs to visu saliekam kopā, panākam, lai tas savstarpēji komunicē un dara to, ko mums vajag. Daudzas mazās detaļas, arī korpusus, ražojam paši. Mums tam ir savi 3D printeri. Bet platformu rāmjus izgriežam no karbona plāksnēm.»
RAW priekšrocība, viņaprāt, ir ciešā saikne starp cilvēkiem, kuri tehniku projektē, un tiem, kas ar to ikdienā strādā. Ja pilots komandējumā pamana, ka platformai vajadzētu, piemēram, garākas nosēšanās kājas, informācija uzreiz nonāk pie inženieriem Rīgā, un divu dienu laikā pilotam kaut kur Eiropā šī detaļa jau var būt rokās. Ja kaut ko tādu prasītu lielam ražotājam, tas varētu aizņemt pusgadu. Pašlaik uzņēmumā radīti vairāki desmiti dažādiem mērķiem paredzētu platformu. Šeit radītos dronus pārdot citiem Reinis gan negrasās, jo uzskata, ka intelektuālo īpašumu svarīgi paturēt uzņēmumā.
RAW savu darbību koncentrē galvenokārt trīs nozarēs. Viena no tām ir jau minētā vēja turbīnu torņu un lāpstiņu inspekcija, turklāt robotizētās platformas tagad tiek izmantotas ne tikai ārpusē, bet arī lāpstiņu iekšienē, kur platformas ir braucošas, nevis lidojošas. Otra ir dažādu slēgtu telpu, piemēram, kuģu tilpņu vai industriālu tvertņu inspekcija. Tajās nav GPS signāla, tāpēc dronam, ielidojot tilpnē, jāspēj pašam izveidot telpas karti un orientēties tajā. Trešā ir elektrolīniju inspekcija. Latvijā viens no uzņēmuma klientiem ir Sadales tīkls, kuram RAW veic gan līniju apsekošanu, gan lāzerskenēšanu.
Ļoti nozīmīga ir uzņēmuma spēja ātri reaģēt. «Piemēram, vētras laikā mēs bijām vieni no retajiem, kas varēja uzreiz izbraukt un sākt apsekot elektrolīnijas. Šādiem mērķiem mums ir izveidota infrastruktūra, un, pat ja mobilais tīkls nestrādā, mēs tāpat esam funkcionāli,» Reinis stāsta. «Kamēr pilots vēl ir notikuma vietā, mēs jau reāllaikā sūtām informāciju uz biroju un tālāk nākamajai brigādei, kas brauc defektu novērst. Mēs varam būt notikuma vietā nākamajā dienā praktiski jebkur Eiropā. To esam atstrādājuši.»
Šogad uzņēmums pats radījis savu programmatūru, ar kuru ikdienā koordinē pilotus. Tur cilvēki atzīmējas, pārbauda tehniku, tiek uzkrāta informācija par tās nolietojumu, kā arī apkopota virkne citu datu, kas ļauj labāk organizēt un pārraudzīt ikdienas darbu.
Uzņēmuma smadzeņu centrs, kurā notiek gan dronu izstrāde, gan pilotu koordinēšana, ir Latvijā, taču Reinis plāno jau tuvākajā laikā atvērt birojus Portugālē un Lielbritānijā. Portugālē tāpēc, ka darbs ir lielā mērā sezonāls. Eiropas ziemeļos var strādāt galvenokārt vasarās. Ziemas mēnešos jāstrādā dienvidos, tāpēc tur pastāvīga klātbūtne būtu ļoti ērta un noderīga. Savukārt Lielbritānijā, kopš tā vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, būs juridiski daudz vieglāk strādāt, ja uzņēmums būs reģistrēts tur.
«Ar savām spējām esam pārliecinājuši arī lielākus ASV uzņēmumus, kuri šobrīd apsver iespēju mūs iegādāties vai vismaz palielināt savu klātbūtni te,» Reinis saka. «Es gan šobrīd nedomāju par uzņēmuma pārdošanu, bet drīzāk par stratēģiskas investīcijas piesaisti, kas mums ļautu tikt pie jauniem un lielākiem tirgiem Amerikā. Šobrīd tas jau sāk izskatīties ļoti reāli. Šomēnes (septembrī — red.) mēs lidojam uz Ameriku strādāt vienā projektā, nākamajā mēnesī jau paredzēts lidot divreiz. Šī kompānija mums palīdz arī ar tehniku — iedod jaunas dronu sistēmas, ar kurām mēs varam labāk paveikt konkrētos darbus. Oficiālas vienošanās gan vēl nav.»
RAW
Apgrozījums // Peļņa
- 2023 // 1 009 026 // 56 604
- 2024 // 1 592 326 // 73 457
- 2025 // 5 117 335 // 729 821
Avots: Lursoft
No apdrukas līdz militāriem izgudrojumiem
Industriālā marķējuma ražotājs Silmor ir ģimenes uzņēmums, ko 1995. gadā dibināja uzņēmējs Jānis Siliņš. Viņš bija paviesojies ASV un atveda no turienes jaunu tehnoloģiju — metālfoto, kas ļauj veidot ļoti noturīgu un ilgmūžīgu alumīnija apdruku.
Sācies ar nelielu darbnīcu mājas bēniņos, uzņēmums 30 gadu laikā izaudzis par apjomīgu ražotni, kas izpletusies pa trīs stāviem kādreizējās rūpnīcas Alfa teritorijā un piedāvā arī virkni citu marķējuma risinājumu. Nu jau vairākus gadus to vada Siliņa meita Liene Gaspažiņa. Turklāt tieši pēdējos divus gadus uzņēmums sevi arvien noteiktāk piesaka aizsardzības industrijā. Tas ļāvis Silmor pārvarēt krīzi, kas uzņēmumu piemeklēja 2024. gadā, un atgriezties pie izaugsmes.
Uzņēmumā Liene strādā jau vairāk nekā 20 gadu, sākusi, palīdzot tēvam kā sekretāre, vēlāk izaugot līdz vadītājai un līdzīpašniecei. Paralēli savulaik izveidojusi arī grafiskā dizaina studiju, nodarbojusies ar reklāmas materiālu ražošanu, izmantojot Silmor iekārtas, ar kurām varēja drukāt plakātus, banerus un citus materiālus. Kādu laiku uzņēmums paralēli darbojies abos virzienos — industriālajā ražošanā un reklāmas biznesā. «Vienā brīdī sapratu, ka reklāmas bizness nav īsti mans. Tas ir ļoti emocionāls — vienam klientam kaut kas patīk, citam nepatīk. Industriālajā ražošanā viss ir daudz konkrētāk. Ir rasējums, izmērs un tehniskās prasības. Vai nu tu esi izgatavojis pareizi, vai neesi,» viņa stāsta.
2018. gadā Liene dizaina studiju pārdeva un pilnībā pievērsās Silmor. Tas kļuva par jaunu pagrieziena punktu uzņēmumam, viņi ļoti apzināti nolēma iet prom no reklāmas produktu ražošanas un fokusēties uz industriālajiem klientiem un eksportu, piedāvāto tehnoloģiju klāstu papildinot ar uzlīmju, paneļu, tastatūru, blīvējumu un dažādu citu klientu iekārtām nepieciešamu komponentu izgatavošanu. Silmor specializācija ir apdrukāt materiālus, ar kuriem parastas tipogrāfijas bieži vien nestrādā, — dažādas plastmasas, metālus un citus specifiskus materiālus.
Pat visvienkāršākā uzlīme var būt tehniski diezgan sarežģīts produkts, Liene skaidro. Jāzina, uz kādas virsmas tā tiks līmēta, jo no tā atkarīgs, kāda līme nepieciešama. Jāzina, vai objekts atradīsies telpās vai ārā, vai nepieciešama laminēšana, cik ilgi tam jāiztur. Bet, lai saražotu vienu priekšpaneli, reizēm jāizmanto līdz pat piecām dažādām iekārtām un vairāku cilvēku darbs. Kaut arī produkts var maksāt tikai dažus eiro, tā izgatavošanā vajadzīgs gana daudz specifisku zināšanu.
2024. gadā Silmor piedzīvoja krīzi. «Tas mums bija ļoti smags gads. Uzņēmumā notika lielas pārmaiņas, mans tēvs pavisam aizgāja no biznesa, finanšu rezultāti nebija labi, un mums bija jādomā, ko darīt tālāk. Tas mūs piespieda daudz aktīvāk meklēt jaunus produktus un tirgus,» stāsta Liene. «Militārajā industrijā metālfoto tehnoloģija tiek izmantota jau sen, ražojot karavīru žetonus, identifikācijas plāksnes, pat ieroču marķējumam. Jaunums, ko apguvām, bija putu iepakojuma ražošana droniem. Šo virzienu gada laikā esam ļoti attīstījuši.»
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai strādātu ar peļņu nozarē, kurā Silmor tradicionāli darbojies, ir nodrošināt pasūtījumus. Uzņēmumam šobrīd ir ap 500 aktīvu klientu, taču pasūtījumu apjoms ir ļoti dažāds. Tas var svārstīties no desmit līdz desmitiem tūkstošu paneļu. Pie idejas par putu iepakojuma ražošanu Liene nonākusi, domājot par to, kā šo biznesa puzli padarīt vienkāršāku un atrast produktu ar lielāku pievienoto vērtību.
Militārajā nozarē tas ir tehniski sarežģītāk nekā vienkārši izgriezt putās taisnstūri. Materiāliem ir dažādi blīvumi un īpašības, tiem var būt specifiskas prasības pret mitrumu, triecieniem un citiem apstākļiem. Vajadzīga arī inženiertehniska izpratne par to, kā pareizi uzprojektēt iepakojumu. Sākumā ļoti daudz darīts ar rokām. Taču gada laikā nopirktas trīs specializētas iekārtas un liela daļa procesa automatizēta.
«Tirāžu, ko agrāk ražojām nedēļu, tagad varam uztaisīt dienas laikā,» saka uzņēmēja. «Tāpēc apgrozījums šobrīd aug daudz straujāk nekā darbinieku skaits. Mēs investējam tehnoloģijās un ražošanas efektivitātē. Tur, kur agrāk vajadzēja trīs cilvēkus, tagad pietiek ar vienu, bet pārējie divi var darīt kaut ko citu. Klienti šiem risinājumiem mums ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā.»
2026. gada pirmajos astoņos mēnešos apgrozījums jau pārsniedzis visa pagājušā gada kopējo apgrozījumu, stāsta uzņēmēja un prognozē, ka gadu pabeigs ar aptuveni 35% apgrozījuma pieaugumu. Uzņēmums spēris arī daudz ambiciozāku soli aizsardzības nozarē. Tas sācis izstrādāt jaunu vizuālās un termālās kamuflāžas materiālu. Ideja to darīt Lienei radusies pēc kādas militārās industrijas izstādes apmeklējuma, kur viņa ievērojusi kamuflāžas rakstos nokrāsotu bruņutehniku un aizdomājusies par to, vai krāsas vietā nevarētu izmantot plēvi.
«Atbraucu mājās un vienam bruņumašīnu ražotājam saku: mēs jums varam uzdrukāt jebkuru kamuflāžas rakstu un aplīmēt visu mašīnu. Bet viņš man jautā — vai tas būs tikai vizuāli, vai arī paslēps mūsu bruņumašīnas termālo parakstu?» viņa stāsta. «Tobrīd pat īsti nezināju, kas ir termālais paraksts, taču aizgāju pie saviem inženieriem un prasīju, ko mēs varētu darīt ar materiālu, lai tas palīdzētu samazināt tehnikas pamanāmību termālajā kamerā.»
Drīz sapratuši, ka saviem spēkiem galā netiks, un pieaicinājuši zinātniekus no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta. Šim projektam ir piešķirts Eiropas Savienības finansējums un tagad jau izveidots prototips. Ideja ir radīt līmplēvei līdzīgu ruļļu materiālu, ko var apdrukāt ar jebkuru kamuflāžas rakstu — ziemai, mežam, tuksnesim. Tas vēl nav gatavs produkts, līdz ražošanas sākšanai vēl tāls ceļš ejams, taču Liene cer uz tā lielo potenciālu.
«Es vēl nezinu, kā Silmor izskatīsies pēc pieciem gadiem. Domāju, ka tradicionālo industriālās marķēšanas produktu īpatsvars ar laiku kļūs mazāks un jaunajiem produktiem būs arvien lielāka nozīme,» viņa saka.
Silmor
Apgrozījums // Peļņa
- 2023 // 1 658 355 // 91 471
- 2024 // 1 364 215 // –114 929
- 2025 // 1 536 046 // 39 627
Avots: Lursoft
Baterijas ar smadzenēm
Jaunuzņēmums Perkons Energy ražo bateriju pakas galvenokārt bezpilota ierīcēm — lidojošiem, braucošiem un peldošiem droniem. Ideja ražot baterijas dzimusi 2024. gadā, uzņēmums ir pavisam jauns, taču izaudzis ārkārtīgi strauji. Pašlaik tajā strādā ap 70 cilvēku, dienā tiek saražoti aptuveni trīs tūkstoši bateriju paku, un gandrīz visu savu produkciju uzņēmums eksportē, stāsta Perkons Energy pārdošanas vadītājs Artūrs Vītiņš.
«Ideja ražot bateriju pakas bija atbilde uz ļoti konkrētu problēmu,» saka Artūrs. «Tobrīd Latvijā sāka attīstīties dronu ražošana, taču baterijas tiem pārsvarā nāca no Āzijas. Tur tās ir lētākas, tomēr kvalitāte un piegādes ne vienmēr ir prognozējamas. Tās iegādāties ir nedaudz laimes spēle. Vienreiz dabū labu produktu, taču citreiz tas kavējas vai atnāk ne tāds.»
Uzņēmumam ir pieci līdzīpašnieki — Mārtiņš Pastars, Pauls Ragainis, Ivans Luca, Vladimirs Rusanovs un Alberts Spila.
Pirmie astoņi deviņi Perkons Energy darbības mēneši pagājuši, veicot izpēti — kādas šūnas un citus materiālus izmantot, kādas iekārtas iegādāties, kā veidot savienojumus un organizēt ražošanu. Artūrs komandai pievienojās 2024. gada novembrī kā pirmais pārdevējs, kad tehniskā puse jau bija pietiekami sakārtota, lai sāktu aktīvi meklēt klientus.
Bateriju šūnas, kas ir pirkstiņu baterijas, Perkons Energy neražo, bet iepērk no lielajiem ražotājiem, piemēram, Samsung. Tā kā klienti pārstāv aizsardzības nozari, jāievēro, lai komponenti nenāktu no Ķīnas. Tālāk uzņēmums tās savā ražotnē savieno, veidojot klientam nepieciešamās bateriju pakas. Tāds pats princips tiek izmantots visdažādāko veidu akumulatoros, tajā skaitā darba instrumentiem, skrejriteņiem un citām ierīcēm nepieciešamajos.
«Mēs sametinām, teiksim, 12 šūnas, pieliekam vadus, visu izolējam — un tā jau ir bateriju paka, ko klients var likt savā ierīcē,» skaidro Artūrs. «Taču tas, protams, ir ļoti vienkāršots procesa apraksts. Lai arī no malas tas var izskatīties tikai kā vairākas kopā saliktas cilindriskas šūnas, iekšā viss ir diezgan sarežģīti, svarīga ir gan pareiza konfigurācija, gan savienojumu materiāli, gan metināšanas precizitāte, gan elektronika, kas kontrolē baterijas darbību. Tur ir diezgan daudz nianšu. Ja kaut ko ne tā saliec, tad nestrādās, kā nākas.»
Lai nodrošinātu kvalitāti un novērstu cilvēciskās kļūdas, uzņēmums cenšas pēc iespējas automatizēt procesus, piemēram, metināšanu, savienojot šūnas. Spēja ātri saražot salīdzinoši lielus daudzumus, pēc Vītiņa domām, ir viena no uzņēmuma priekšrocībām. Pasūtot produkciju no Āzijas, piegāde vien var prasīt vairākas nedēļas, savukārt Perkons Energy pasūtījumu var izpildīt dažu dienu laikā. Turklāt pašreizējos ražošanas apjomus būtu iespējams vēl kāpināt arī bez investīcijām iekārtu jaudās, ražotnei sākot strādāt vairākās maiņās. Peļņu uzņēmums pašlaik galvenokārt reinvestē, lai nodrošinātu attīstību.
Perkons Energy eksportē ap 95% no savas produkcijas. Nozīmīgākie tirgi ir Vācija, Polija un Nīderlande, bet ir klienti arī ASV, Kanādā un pat Jaunzēlandē. Taču sākumā līdz klientiem bija jātiek, atzīst Artūrs, kurš pirmo gadu uzņēmumā pavadījis, rakstot e-pastus, uzrunājot potenciālus partnerus Linked-In, braucot uz izstādēm.
«Tas nav kā pārdot grāmatu vai matraci. Produkts ir diezgan specifisks. Militārajā sfērā ražotāji ir piesardzīgi, jo tu taču neņemsi kritiski svarīgu produktu no jebkura, kas piedāvā. Viņi pasūta desmit baterijas, tad iedod tās saviem inženieriem, lai attaisa vaļā, paskatās, kā sametinātas un kas izmantots, notestē savā ierīcē,» Artūrs stāsta. «Ja viņš redz, ka ar mūsu bateriju drons lido ilgāk vai tiek tālāk, tad pasūta jau 50, un, ja redz, ka viss kārtībā, pamazām rodas uzticība. Tādā veidā no pirmā kontakta līdz lielam pasūtījumam var paiet mēneši. Taču ap pagājušā gada septembri, oktobri mēs visbeidzot piedzīvojām lielu izrāvienu pārdošanā. Būtiska ir bijusi arī mūsu attieksme. Mēs cenšamies, ja ir steidzama situācija, sajozt jostas un saražot vajadzīgo produktu ļoti ātri.»
Lai arī pašlaik liela daļa Perkons Energy klientu pārstāv tieši aizsardzības industriju, tādas pašas bateriju pakas izmantojamas arī civilos dronos. Piemēram, viņiem ir klients, kas dronus izmanto lauksaimniecībā. Perkons Energy bateriju pakas lieto arī novērošanas sistēmās, ko robežsardze uzstāda nomaļās vietās. Cits uzņēmuma projekts ir pārnēsājama enerģijas stacija — būtībā liels akumulatoru bloks ar 230 voltu kontaktligzdu, pie kura iespējams pieslēgt sadzīves elektroierīces.
«Šādas stacijas svarīga sastāvdaļa ir «baterijas smadzenes» — vadības sistēma, kas kontrolē šūnas, neļauj tām pārlādēties vai pārāk dziļi izlādēties, un parāda, cik enerģijas vēl atlicis,» stāsta Artūrs. «Atkarībā no tā, kam baterija paredzēta, tiek izvēlētas atšķirīgas šūnas. Vienā gadījumā vajadzīga pēc iespējas lielāka kapacitāte, citā — spēja ļoti ātri atdot lielu jaudu. Piemēram, šādai enerģijas stacijai varam izvēlēties šūnas ar salīdzinoši mazu izlādes strāvu, bet lielu kapacitāti.»
Uzņēmumam ir skaidras ambīcijas — tuvāko piecu gadu laikā kļūt par vienu no vadošajiem bateriju paku ražotājiem Eiropā. Pārdošanas vadītājs pieļauj iespēju, ka nākotnē varētu mēģināt paplašināt piedāvājumu, piemēram, ar skrejriteņos izmantojamām bateriju pakām.
Patlaban visa enerģija tiek ieguldīta, turpinot attīstīt dronu segmentu, jo tajā pieprasījums ir vislielākais. Taču, ja tirgus mainīsies, uzņēmums salīdzinoši ātri var pielāgot ražošanu citiem produktiem.
Perkons Energy
Apgrozījums // Peļņa
- 2023 // 0 // –186
- 2024 // 179 508 // 90 074
- 2025 // 2 173 728 // 675 756
Avots: Lursoft
Sarunas ar Ir Nauda rakstu varoņiem par personīgajām finansēm un investīcijām klausies arī Sestdienas rīta kafijas podkāstā ar Valteru Vestmani
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
