Zīmējums — Ernests Klaviņš
Valdības partijas cer turpināt darbu četratā arī pēc vēlēšanām. Ja tomēr vairākums nesanāks, vairs nevarēs izvairīties no neērtā jautājuma — vai iekļaut valdībā Aināru Šleseru?
Pašreizējam četriniekam jāturpina — nedēļu pirms vēlēšanām pārliecināti saka ministrs Edgars Tavars no Apvienotā saraksta. Tieši šai listei ar «risinājumu Andri Kulbergu» priekšgalā jaunākie reitingi sola vislielāko vēlētāju atbalstu un izredzes vadīt nākamo koalīciju. Tomēr pārējo valdības partneru — Nacionālās apvienības, Jaunās Vienotības un ZZS — reitingi ir stipri knapāki, un tikai trijatā tie savāc tikpat lielu atbalstu kā AS. Turklāt divas pēdējās partijas svārstās ap 5% barjeru. Ja kāda no tām Saeimā neiekļūs, pašreizējai koalīcijai visdrīzāk nebūs vairākuma. Tad koalīcijā būs jāaicina kāds no opozīcijā esošajiem spēkiem, Progresīvie vai Latvija pirmajā vietā. Tāpēc šo vēlēšanu karstais jautājums ir — vai oligarhs Ainārs Šlesers var atgriezties valdībā pēc gandrīz 20 gadu pārtraukuma?
Nedrīkstam riskēt
Ja vēlēšanu rezultāti līdzināsies septembra beigās publicētajai SKDS aptaujai un Saeimā iekļūs septiņi saraksti, tad pašreizējai valdības koalīcijai ir izredzes turpināt darbu — vairākums Saeimā saglabātos, pat ja mandātu kopskaits saruktu. Tieši šādu iznākumu gaida Ir uzrunātie AS politiķi. «Mums ir liela cerība, ka vēlētāji dos pietiekami lielu mandātu, lai varētu turpināt darbu šādā koalīcijā,» saka tieslietu ministrs Edvards Smiltēns, saraksta līderis Vidzemē. «Esošajam četriniekam jāturpina,» piekrīt Edgars Tavars, Zemgales saraksta pirmais numurs. Latgales saraksta lokomotīve Juris Viļums ir vēl pragmatiskāks — galvenais ir pašreizējai koalīcijai savākt 51 balsi, pēc tam jau «ar vienu vai diviem Buroviem var pietikt», deputāts atsaucas uz šajā Saeimā jau piedzīvoto, kad valdību balstīja no frakcijām atšķēlušies deputāti. Tas gan nebūtu labākais scenārijs, viņš piebilst.
Bet kāda būs AS izvēle, ja vēlētāji pašreizējai koalīcijai tomēr nedos vismaz 51 mandātu darba turpināšanai? Visas pārējās partijas līdz šim skaidru sarkano līniju novilkušas pret Jūlijas Stepaņenko vadīto Suverēno varu / Apvienību Jaunlatvieši — ar to nav gatavs sadarboties neviens. Ir aptaujātie AS politiķi ir skeptiski arī par Šlesera partiju.
«Neuzskatām, ka mums būtu iespējama sadarbība ar LPV,» saka deputāte Aiva Vīksna, kas līdz ar Andri Kulbergu pārstāv uzņēmēju spārnu AS. Galvenais šķērslis esot Šlesera partijas konsekventie balsojumi Krievijas interesēs par mangāna rūdu, Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, par mācībām krievu valodā skolās. «Lai arī mēs šobrīd dalām lāci, kura vēl nav, jebkurā gadījumā mums AS ir vērtības, un, domāju, mēs tās nepārkāpsim,» saka Vīksna. Kā Saeimas Budžeta komisijas vadītāja viņa izceļ arī LPV neiespējamos solījumus vēlētājiem, kas prasītu milzīgus tēriņus no budžeta.
AS parēķinājuši, ka LPV solījumu kopējais apjoms ir 10 miljardi eiro, precizē Smiltēns. «Tā ir pilnīga utopija, totāli meli vēlētājiem.» Bet koalīcijas veidošana ar Šlesera partiju ir «risks valstij» un «ļoti neiespējami šobrīd», secina Smiltēns. «Mums jābūt pilnīgi drošiem, ka nākamajā valdībā, kur galvenie uzdevumi būs valsts drošība, stingra un arī taupīga budžeta politika, varēsim paļauties uz absolūti katra deputāta pilnīgu izpratni un atbalstu šādai politikai. Nedrīkstam riskēt, saistoties ar cilvēkiem, uz kuriem nevarēs paļauties — tik vienkārši,» pamato Smiltēns.
Kad pārjautāju, kāpēc par neiespējamo sadarbību ar Šleseru parasti izskan piebilde «šobrīd» un partija nesaka skaidru «nē», viņš atkal izvairās — cerot uz tik lielu vēlētāju atbalstu, lai partneru izvēlē nebūtu jāizdara «kompromisi ar nacionālo drošību un tajā skaitā arī atbildīgu finanšu politiku». Viņš atceras, kā pats pirms 20 gadiem studiju laikos iesaistījies politikā un piedalījies protestos pret oligarhu ietekmi — gan Lietussargu revolūcijā 2007. gadā, kad aizstāvēja KNAB neatkarību, gan vēlāk Oligarhu kapusvētkos 2011. gadā pēc Saeimas lieguma veikt kratīšanu Šlesera mājās.
«Protams,» par Šlesera partijas neiesaistīšanu koalīcijā tiešāks ir Tavars. Viņš pamato, ka AS elektorāta lielākajā daļā jau sen identificējuši «diezgan kategorisku nostāju» pret LPV. Turklāt Šlesera partijas pirmais numurs Latgalē, Rēzeknes mēra amatu jau divreiz zaudējušais Aleksandrs Bartaševičs un vēl vairāki cilvēki sarakstā «nav par Latviju», saka Tavars.
Arī Viļums ir pārliecināts, ka sadarbība ar LPV nav iespējama. «Kulbergs jau to ir teicis vairākas reizes, un arī es varu vēlreiz apliecināt, ka ar LPV, it sevišķi ar līderi Latgalē Bartaševiču es nekad nebūšu vienā koalīcijā,» saka deputāts. «Mēs ejam uz Rietumiem, viņš gatavs iet uz austrumiem,» viņš saka par Šlesera politisko kursu.
«Šobrīd» neredz sadarbību
Tikmēr Saeimas deputātam Augustam Brigmanim (ZZS) ir «pilnīgi skaidrs,» ka AS nav izslēdzis iespēju strādāt kopā ar LPV. «Nekad neesmu jutis, ka ar tik maigiem cimdiem opozīcija runā par premjera partiju,» viņš piesauc noskaņu Saeimas sēdē nedēļu pirms vēlēšanām. Brigmanis gan ir skeptisks par Šlesera izredzēm tikt valdībā. «Domāju, ka nebūs,» viņš secina, jo gan AS, gan NA vēlētājs par to «būs absolūti viennozīmīgi neapmierināts».
NA ir teorētisks trešais partneris, ar kuru varētu izveidot koalīciju ar Šleseru, jo gan Progresīvie, gan JV sadarbību ar LPV ir kategoriski izslēguši. NA politiķi ir izvairīgāki. Premjerministra amata kandidāte Ilze Indriksone intervijā Ir par sadarbību ar Šleseru stāsta, ka «mēs neesam izskatījuši šādu iespēju šobrīd» un «darām visu iespējamo, lai nebūtu tāda izvēle jāizdara». Arī pēc atkārtotiem vaicājumiem skaidru «nē» nepasaka — «šajā skaistumkonkursā, ko ir noorganizējuši Progresīvie un LPV, mēs nepiedalīsimies».
Arī citi NA pārstāvji ir izvairīgi. «Šobrīd uz šo jautājumu nevaru atbildēt,» striktu «nē» sadarbībai ar LPV vai Progresīvajiem nesaka Latgales saraksta pirmais numurs Edmunds Teirumnieks — negribot vilkt sarkanās līnijas, lai pēc vēlēšanām nav jāskaidrojas. NA atbalsta pašreizējās koalīcijas turpināšanu, un ne Saeimas frakcijā, ne valdē par citām iespējām neesot sīkāk diskutēts.
«Es personīgi neredzu sadarbību ar nevienu no šīm divām partijām,» par Progresīvajiem un LPV saka iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, NA saraksta līderis Vidzemē. «Protams, mēs paskatīsimies, kas būs noticis pēc vēlēšanām,» viņš papildina.
«Mūsuprāt, nevienai šai partijai nevajadzētu būt, bet pastāv varbūtība, ka kādu no tām nāksies iesaistīt,» atzīst deputāts Artūrs Butāns, Kurzemes saraksta līderis. Var nākties pieņemt nepopulāru lēmumu, lai NA nepaliktu opozīcijā un «neatdotu valsti prokremliskajām partijām, kas no reitinga viedokļa mums var būt neizdevīgi, bet, ja uz likmes ir valsts ģeopolitiskais kurss, tad mēs ar to noteikti neriskēsim», saka Butāns.
Ko par grūto izvēli domā Zemgales saraksta līderis, klimata ministrs Jānis Vitenbergs, Ir neizdevās uzzināt, jo viņš vairākas dienas neatsaucās uz intervijas lūgumu un beigās ar preses sekretāres starpniecību paziņoja tikai savu sapņu scenāriju — pašreizējās koalīcijas turpināšanu premjerministres Indriksones vadībā. Zemgales saraksta otrais numurs, deputāts Edvīns Šnore pragmatiski atzina, ka var nākties meklēt papildu partneri, ja pašreizējai koalīcijai pietrūks balsu. «Atkarībā no tā, kā viņas būtu gatavas atteikties no saviem prokrieviskajiem uzstādījumiem. Vai piekristu Progresīvie atteikties no krievu valodas atbalsta, piemēram. Ja piekristu, tad potenciāli varētu viņus izskatīt,» spriež Šnore. «Attiecīgi, ja Šlesers piekristu mazināt savu prokremlisko uzstādījumu, arī krievu valodu, atbalstu sadarbībai ar Krieviju. Ja to prokrievisko pozīciju ir gatavi atmest, lai pretendētu uz kādu ministru.»
Nekādas sarkanās līnijas ne pret Progresīvajiem, ne LPV nevelk ZZS. «Mēs zinām, kā ar viņiem tikt galā,» par Progresīvajiem saka ZZS premjerministra kandidāts Viktors Valainis. Bet par Šleseru saka — «jāredz situācija, mandātu skaits», un tas jebkurā gadījumā būšot nevis ZZS, bet gan ticamākā vēlēšanu uzvarētāja Kulberga lēmums.
«Šlesers nākamajā valdībā var nonākt tikai ar Kulberga svētību,» atkārto arī politikas veterāns Brigmanis — šādā scenārijā ZZS vērtēšot situāciju. «Tad mēs uzprasīsim [Kulbergam], kādi ir politiskie uzstādījumi, vēlmes par vienu vai otru jautājumu, kādi būs balsojumi, kas skar Latvijas drošību, attiecības ar Krieviju, par Ukrainu. Tur skaidrs, ka mūsu balsojumi ir viennozīmīgi ļoti bieži atšķirīgi no Šlesera partijas. Ja [Kulbergs] tādu soli grib spert, tad kādas problēmas viņš taisās risināt?» jautā Brigmanis.
Kāds būs Kulberga galavārds? Pāris nedēļas pirms vēlēšanām viņš intervijā Ir atkārto atslēgvārdu «šobrīd» un koalīciju ar LPV noraida: «Šobrīd neredzu iespēju sadarboties.» Neesot pārliecības par cilvēkiem Šlesera sarakstā un par mīlestību pret Krieviju. «Ar šādu sastāvu — nē.» «Koalīcija ar LPV nav mans ceļš,» Kulbergs saka vēlēšanu nedēļā.
Kāpēc balsot?
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga
Tiesības balsot aizklātās demokrātiskās vēlēšanās ir nozīmīga privilēģija, kas visur nav pieejama, un tajā pašā laikā tā ir dziļa atbildība. Neaizmirsīsim novērtēt suverēnas un brīvas valsts priekšrocības un izdevības, kas mums dotas!
LTF pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns
Demokrātisku vēlēšanu iespēju Latvijai neviens nav dāvinājis. Pēc pusgadsimta represijām, deportācijām, rusifikācijas tā izkarota Trešās atmodas manifestācijās un pirmajās puslīdz brīvajās Augstākās Padomes vēlēšanās ar nepārspēti augstu dalību. Tiem, kas grib dzīvot neatkarīgā un eiropeiskā valstī, brīvība, «nemainot noteikumus», jānosargā arī sestdien. Vispirms no Maskavas fašisma partijām un tām noderīgiem trampampiņiem. Bet ne tikai. Virs pilsoniskās sabiedrības kā Damokla zobens karājas Saeimas šleseriskā vairākuma lēmums par Stambulas konvencijas atcelšanu. Vai jaunais parlaments tomēr uzdrošināsies «iespļaut sejā» Latvijas starptautiskajām saistībām, tāpat kā ģimenes varmācībā cietušām sievietēm un bērniem? Balsodami par brīvību kā nākotni, uzticēdamies cits citam, varam noturēties pretim tiem, kas mūsu brīnišķīgo valsti mērķtiecīgi vai muļķības dēļ var nogremdēt merkantilisma, egoisma un populisma vētrā.
Mākslas zinātniece Māra Lāce
Svarīgi panākt, ka valsts lēmumos kultūra netiktu uztverta tikai kā izdevumu pozīcija, bet gan kā būtiska sabiedrības dzīves daļa — telpa, kurā saglabājam savu atmiņu, mācāmies domāt un spējam sarunāties. Parādīsim, ka Latvija nepastāv neatkarīgi no mums. Latviju veidojam mēs paši ar savām izvēlēm.
