Premjerministra kandidātu intervijas. Šuvajevs: būs tikai divi koalīcijas varianti

Partija Progresīvie šajā Saeimā ieguva 10 vietas, taču Andris Šuvajevs lēš, ka nākamajā tai vajadzēs vismaz 15, lai Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība nevarētu izveidot valdību ar Aināra Šlesera partiju Latvija pirmajā vietā. Viņaprāt, sarunas par šādu valdību notiek, un tās tapšanu varētu vēlēties arī Kremļa oligarhi Avens un Mazepins. 

Intervija notika 4. septembrī Ir redakcijā.

Pēc nonākšanas opozīcijā vairs neesat populārākā «valstiskā izvēle», un reitingu priekšgalā pārliecinoši izvirzījusies premjerministra Kulberga partija. Varbūt tomēr bija vērts saglabāt Siliņas valdību?

Kad maijā notika valdības krišana, Progresīvie noteikti nedomāja par to, kāds mums būs reitings. Uzskatu, ka Progresīvie ir rīkojušies pareizi, reaģējot uz situāciju, kurā Jaunā Vienotība politizēja drošības incidentu [ar dronu nokrišanu] un izturējās bezatbildīgi pret sabiedrību un valsti. 

Saprotamu iemeslu dēļ AS ir saņēmis ārkārtīgi lielu uzticību no sabiedrības, taču pagaidām nav pilnvērtīgi izmantojis to, lai pieņemtu kritiski nepieciešamus lēmumus. Bet tas jau ir uz viņu politiskās sirdsapziņas.

Esat teicis, ka valdība faktiski krita jau pērn septembrī, kad ZZS kopā ar LPV sāka virzīt Stambulas konvencijas denonsēšanu. Taču nākamajā valdībā nav nevis ZZS, bet gan Progresīvo. Ko tad ieguvāt no valdības krišanas?

Es šeit nedomāju kategorijās — ko ieguvām, ko zaudējām. Skaidrs, ka Progresīvie, neesot valdībā, zaudē iespēju tiešā veidā ietekmēt politisko dienaskārtību un pieņemt lēmumus. Tas, ko mēs saglabājām, ir politiskā stāja un skaidri principi. Tas ir ilgtermiņā svarīgākais ieguvums. Mēs saglabājām savu politisko stāju.

«Briškena stabs» Daugavā un nepabeigtā Rail Baltica stacija atgādina arī par jūsu divu satiksmes ministru neizdarīto. Bet Sprūdam izdevās samazināt Progresīvo popularitāti ar tēla spodrināšanai parasti izdevīgo Aizsardzības ministrijas vadīšanu. Vai svarīgs valdības mainīšanas iemesls nebija arī Progresīvo ministru nepārliecinošais sniegums?

Nepiekrītu vērtējumam par nepārliecinošu sniegumu. Varu novērtēt opozīcijas partiju spēju izveidot priekšstatu, ka Daugavas balsts ir Progresīvo atbildība, bet manā ieskatā tā nav.

Tauta tā uzskata.

Tauta tā uzskata, ar to jārēķinās. Bet lēmumus par šo Daugavas balstu jau sāka pieņemt 2019. gadā. Ja skatos uz RB, tad Progresīvie ir tie, kuri nevis sadārdzināja šo projektu, bet gan sāka beidzot samazināt izmaksas. Mēs par tām skaidri komunicējām sabiedrībai un politiski par to samaksājām.

Attiecībā uz aizsardzības ministru — beidzot tika ielikti pamati pretdronu aizsardzības sistēmām, tajā skaitā arī nodrošinot kopējo uzticamību aizsardzības sektoram. Ja paskatāmies uz ziņām par miljonu iepirkumiem Igaunijā, nekas tamlīdzīgs Andra Sprūda laikā nav noticis.

Diezin vai tas ir sasniegums, ka mums 70 miljoni nav avansā aizskaitīti kādiem blēžiem.

Pats par sevi saprotams tas arī nav, ņemot vērā skandālus pirms tam. Aizsardzības sektorā bija milzīgs finansējuma pieaugums, un korupcijas riski šādos gadījumos ir augsti. Sprūds strādāja tā, lai finansējums un uzticamība neciestu.

Nesen kādā intervijā uzsvērāt, ka partijai paliek trīs sākotnējie pīlāri — sociālais taisnīgums, klimata politika un cilvēktiesības. Vai pēc vēlēšanām pretendēsiet, piemēram, uz Labklājības, Klimata vai Ekonomikas ministriju, kuras pieklātos gribēt sociāldemokrātiem, vai prasīsiet atkal Aizsardzības ministriju Sprūdam?

Progresīvie ir gatavi uzņemties atbildību par jebkuru ministriju no esošajām četrpadsmit. Par konkrētiem politiķiem lemsim tikai pēc vēlēšanām. Noteikti skatīsimies arī uz vēlēšanu rezultātiem individuāliem politiķiem.

Programmā solāt samazināt nodokļus mazajām un vidējām algām, palielināt pensijas un pabalstus ģimenēm un citus labumus. Taču neko nesakāt par budžeta deficītu un valsts parādu. Kur Latvija ņemtu naudu, lai samaksātu par Progresīvo solīto?

Šī ir programma četriem gadiem. Attiecībā uz budžeta deficītu un parādu ir skaidri Māstrihtas kritēriji, kas jāievēro. Un, kad ir runa par to, kā palielināt ieņēmumus, Progresīvie šim jautājumam pieies vismaz divos līmeņos. 

Viens ir visas izšķērdības. Un te nav tālu jāmeklē — 50 miljonu kokrūpnieku afēra ir labs piemērs. Rūpīgs darbs ar šāda veida izdevumu uzraudzīšanu noteikti var sekmēt valsts ieņēmumu pieaugumu. 

Otrkārt, valstij beidzot jāsāk domāt arī kā investoram. Valsts jau šobrīd privātajam sektoram sniedz diezgan nozīmīgu atbalstu. Vairāki simti miljonu iet dažādos grantos, aizdevumos. Vai tas iet tajās nozarēs, kas ir visspējīgākās, par to man pārliecības nav.

Jūsu vēlēšanu programmā nav pieminēts Rail Baltica. Kas ar to būtu jādara, ja pabeigt projektu līdz 2030. gadam nav reāli?

Pirmais lēmums — jāvienojas par summu, kas projektam iet no nacionālā budžeta, jo tas uzreiz iedod skaidru pamatu plānot finanses ilgtermiņā. Jo galvenais izaicinājums ir salikt kopā finansiālo paku no daudziem dažādiem fondiem. 

Lēmums numur divi jau ir sākts gan Briškena, gan Švinkas laikā — dažādo būvniecības posmu prioritizācija. Šie lēmumi ir nepieciešami, bet līdz 2030. gadam, protams, viss dzelzceļš netiks uzbūvēts.

Bet arī tik dārgu — par desmit miljardiem — noteikti nevarēs.

Noteikti nav iespējams būvēt par 10 miljardiem. Šobrīd tādas naudas Latvijai nav. Bet, tiklīdz būtu lēmums par nacionālā budžeta pozīciju, tas spēcinātu mūsu lomu Eiropas līmeņa sarunās par finansējumu.

Vēlēšanu programmā nav pieminēta arī airBaltic. Vai jūs atbalstītu nacionālās lidsabiedrības glābšanu, kas prasītu papildu ieguldījumus no valsts?

Īsā atbilde — jā. Bet skaidrs, ka cenai ir limiti. Uzskatām, ka airBaltic ir viens no tiem uzņēmumiem, kas veido Latvijas ekonomikas kodolu. Tāpēc noteikti strādāsim, lai uzņēmumu saglabātu.

Bet jāatbild, ko tas nozīmē praktiski. Tas ir jautājums, vai airBaltic bāze ir Rīgā. Lai iedzīvotāji var pietiekami regulāri aizlidot uz Berlīni, Parīzi, Romu, Londonu. Nedrīkstam nonākt situācijā, kurā valsts turpina uzņēmuma attīstību, bet lidojumi iedzīvotājiem kļūst mazāk pieejami. Tas ir reāls risks. 

Redzam valdības pieeju, kā sāk šķīdināt īpašuma struktūru. 

Līdz šim valsts vienmēr, vismaz Progresīvie vienmēr ir runājuši par to, ka valstij jāsaglabā 25% + 1 mazākuma akcionāra statuss. Tagad ir ziņas par piesaistīto finansējumu, un tur ir ārkārtīgi daudz jautājumu. Es gribētu, lai valdība sniedz ļoti skaidru vēstījumu, ka mērķis ir ne tikai glābt airBaltic, bet lai izpildās arī šie nosacījumi.

Esat teicis, ka pēc vēlēšanām būs tikai divi koalīcijas varianti — vai nu ar LPV, vai ar Progresīvajiem. Jau pavasarī kongresā paziņojāt, ka neveidosiet valdību ar prokremliskajiem Stepaņenko un Šleseru. Vai cerat būt valdībā, kad AS un NA izvairās pateikt «nē» sadarbībai ar Šleseru? Kā pārliecināsiet partnerus izvēlēties jūs?

Ar savu mandātu skaitu. Tā ir realitāte. Esmu diezgan pārliecināts, ka AS, Šlesers un NA ir runājuši par koalīcijas izveidošanu. Un, ja vēlēšanu rezultāti ļaus, viņi to arī darīs. Reāli vienīgais veids, kā Progresīvie to var novērst, ir ar labu rezultātu vēlēšanās, kas tīri no matemātiskā viedokļa nozīmētu, ka bez Progresīvajiem koalīciju izveidot ir ārkārtīgi sarežģīti.

Uz cik mandātiem cerat?

Uzskatu, ka jāpanāk vismaz 15 mandāti. Redzam, cik labi reitingi ir AS, viņiem būs ārkārtīgi liela vara noteikt vēlamo partneri. Un tas nozīmē, ka Progresīvo mandātu skaits būs galvenais instruments, ar kuru varam novērst potenciālo Šlesera nonākšanu valdībā.

Vai tātad, ja jums nebūs vismaz 15 mandātu, Šlesers būs valdībā?

Ļoti iespējams. Daudz kas, protams, atkarīgs arī no vēlēšanu uzvarētāju spējas izveidot jauno valdību. Tas nav nekas viegls. Viens no iemesliem, kāpēc maijā izdevās izveidot jaunu valdību tik ātri, bija Valsts prezidenta loma. Bet šajā reizē tā būs mazāka. Būs jauns salikums, likumsakarīgi, ka potenciālajai valdībai tiek dots laiks, lai izveidotu pamatstruktūru, kas strādās visus nākamos gadus.

Kā rīkosieties, ja NA atkal novilks sarkano līniju, kā tas notika maijā, uz ko jūs tolaik atbildējāt, ka paliksiet opozīcijā un gatavosieties uzvarai vēlēšanās?

Ja NA novilks šādu līniju — zīmīgi, ka viņi to izvēlas novilkt pret Progresīvajiem, nevis pret Šleseru —, tad faktiski viss būs atkarīgs no potenciālā vēlēšanu uzvarētāja, visticamāk, AS un Andra Kulberga, jo viņam jau šādi ultimāti nav jāņem vērā. To norādījām arī maijā. 

Ja NA nevēlas strādāt vienā valdībā ar Progresīvajiem un ir gatava šādā veidā paralizēt valsts politisko darbību, tad tā būs izvēle, par ko viņiem būs jāatbild.

Vai jums arī izskatās, ka Kulbergs rūpējas par Šlesera un Šķēles interesēm, piemēram, par «zelta vīzām» un Riga Waterfront projektu, ko taisās īstenot par Kadirova un Lukašenko drauga Alabbara sarūpētu naudu?

Jā. Mēs diezgan daudz dzirdējām valdības veidošanas brīdī, ka pie varas nākšot uzņēmējs, kurš zinot, kā nopelnīt. Ir pagājušas aptuveni 100 dienas Kulberga valdībai, un vienīgā iniciatīva, kā valstij nopelnīt, ir «zelta vīzu» tirgošana. Tas lieliski parāda valdības reālās politekonomiskās prioritātes.

Es saredzu ļoti ciešu saikni starp Riga Waterfront un «zelta vīzām». Tiklīdz visi tie luksusa dzīvokļi būs sabūvēti, tos būs daudz vieglāk pārdot, ja šie turīgie šeihi vai kas viņi būs, varēs iegādāties arī iespēju uzturēties Latvijā un ES. Domāju, tā ir daļa no šī biznesa plāna, un Kulberga, Šlesera un līdz ar to arī Šķēles intereses ir ļoti cieši savijušās kopā šajā stāstā.

Kāda būs Progresīvo attieksme pret šo projektu?

Latvijā investīcijas ir nepieciešamas, par to nav šaubu. Tomēr politiķiem ir jāskatās, kāda veida projektos tās tiek ieguldītas. Es nevaru ieraudzīt praktiski nevienu sabiedrisko ieguvumu no šāda veida investīcijām, kas tiek veidotas uz Šlesera un Šķēles zemes. Naudas izcelsmes riski, korupcijas riski — tur ir pilns komplekts. Tāpēc ir negaidīti un arī žēl, ka premjerministrs ir savā ziņā iedevis svētību šim projektam.

Jūsuprāt, vai Putina oligarhi Dmitrijs Mazepins un Pjotrs Avens, kuriem ir intereses Latvijā, mēģinās ietekmēt vēlēšanas un valdības veidošanu?

Protams, es dzirdu par to, ka Avens noteikti nav apstājies mēģinājumā atrast dzirdīgas ausis esošajā valdībā, arī ārpus tās — viņš noteikti cer uz nākamo valdību.

Vai viņš varētu arī palīdzēt to izveidot?

Jā, viņš pat varētu. Man nav šaubu, ka AS, Šlesers un NA plāno veidot valdību, un tas var pavērt durvis šāda veida oligarhiem piekļūt tuvāk politiskajai varai un sākt ietekmēt arī Latvijas nostāju dažādos sankciju jautājumos. 

Viens ir jautājums par Stambulas konvenciju, kas būs simboliski spēcīgais. Bet tad būs pavisam praktiski saimnieciski jautājumi, kas saistīti gan ar sankcijām, gan ar tādiem Waterfront investīciju projektiem, un mēs droši vien pat nevaram nojaust, kas tik vēl ne. Bet tieši tādi, esmu pārliecināts, ir atsevišķu personāžu plāni, un viņi pie tā aktīvi strādās.

Ko var likt pretī?

Progresīvajiem ir jāliek pretī pārliecinošs piedāvājums. Tas ir mūsu mājasdarbs — spēt pārliecināt, ka mums ir ļoti skaidra vīzija par to, kas Latvijai nepieciešams. Protams, es varu iet detaļās, bet pamatvērtību līmenī — gan par eiropeisku, demokrātisku domāšanu, gan attiecībā uz ekonomikas attīstību, pēc kādiem principiem tai jānotiek, gan attiecībā uz dzīves dārdzības jautājumiem. Ja mēs to izdarām, tad esam izdarījuši maksimālo, ko varam. 

Skaidrs, ka nevar būt tā, ka viss ir atkarīgs tikai no Progresīvajiem, tad tas neizdosies. Tur jābūt daudz lielākai politiski nepolitiskai koalīcijai, kas iestājas pret šāda veida virzienu. Bet riski ir noteikti ārkārtīgi lieli.

Esat teicis, ka Progresīvajiem bija mērķis veidot politiku, kas ietu pāri etniskajiem konfliktiem, taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā visu mainījis. Kas un kā mainījās Progresīvo attiecībās ar šiem potenciālajiem atbalstītājiem?

Progresīvos joprojām atbalsta nozīmīga daļa krievvalodīgu jauniešu. Viņi ir dzimuši neatkarīgā Latvijā, domā eiropeiski, vēlas redzēt Latviju ES un atbalsta Stambulas konvenciju, kopumā ir liberāli domājoši. Jā, un viņi ģimenē runā krievu valodā. Un Progresīvie vienmēr ir centušies pārstāvēt arī šo sabiedrības daļu, jo redzam nozīmīgu risku tajā, ka šī nemitīgā saspēle starp NA un Stabilitātei! vai Suverēno varu un pirms tam Saskaņas centru sabiedrību polarizē, neved uz konstruktīviem risinājumiem un atsvešina nozīmīgu sabiedrības daļu.

Rodas jautājums — vai lielais atbalsts Stepaņenko un Šleseram parāda, ka Progresīvajiem nesokas ar šo vēlētāju piesaistīšanu vai ka eiropeisko krievu ir visai maz, salīdzinot ar prokremliskajiem?

Iespējams, abi. Noteikti neesam spējuši pienācīgi izdarīt savu darbu attiecībā uz šo eiropeiski domājošo krievvalodīgo atbalsta mobilizēšanu. 

Savukārt NA rīcība ir spējusi mobilizēt Stepaņenko un Šlesera atbalstītājus. Un noteikti nevaru noliegt, ka Latvijā ir krievvalodīgie, kas skatās uz austrumiem kā sev tuvākām politiskajām mājām.

Vai aizsardzībai jāatvēl 5% no IKP visā 15. Saeimas pilnvaru laikā?

Jā, un, iespējams, pat vairāk. Šis ir svarīgi vairāku iemeslu dēļ. Viens ir mūsu pašu aizsardzības spēju stiprināšana, bet otrs ir politisks vēstījums sabiedrotajiem. Latvijai un citām Baltijas valstīm kopā ar Poliju ir jārāda piemērs. Tas mudina arī citas valstis investēt.

Vai Stambulas konvencijai ir jāpaliek spēkā?

Progresīvie uzskata, ka jāpaliek spēkā. Mēs to vienmēr esam redzējuši ne tikai kā jautājumu par konvenciju, kas pati par sevi ir ļoti svarīga, bet jautājums ir plašāks — kāds ir Latvijas politiskais novietojums? Esmu pārliecināts, ka daudzi iedzīvotāji tieši šādā veidā arī uzlūko Stambulas konvenciju — kā lēmumu par to, vai Latvija kopumā pieder pie tās vērtību telpas, kas iestājas par demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, vai sāks slīdēt virzienā, kur norma ir autoritārisms, uzbrukumi pilsoniskai sabiedrībai un medijiem.

Man nav šaubu — ja būs iespēja izveidot koalīciju, kam pietiks balsu, lai denonsētu konvenciju, viņi to darīs. Tieši, lai demonstrētu, ka tagad pie varas ir citi.

Vai Valsts prezidentam Rinkēvičam jāturpina darbs otrajā pilnvaru termiņā?

Tiklīdz es uzzināšu, vai Edgars Rinkēvičs plāno kandidēt uz prezidenta amatu, tā varēšu atbildēt.

Bet vai jūs atbalstītu viņu, ja viņš plānotu kandidēt?

Kopumā Rinkēviču vērtēju kā prezidentu, kurš ir labi pildījis savus pienākumus. Viņš ir viens no retajiem politiķiem, ja pat ne vienīgais, kam ir augsts uzticamības reitings, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Ja viņš izteiks gatavību kandidēt atkal, tajā brīdī varēšu atbildēt. Jo tajā brīdī Progresīvie arī lems par to. Tagad tās būtu personiskas pārdomas, bet nedomāju, ka tik svarīgā jautājumā man būtu tiesības tās izteikt šobrīd.

Vai Latvijai būtu jāveicina kāda veida imigrācija?

Pats svarīgākais ir valsts līmenī noteikt, vai ir nozares, kurās vēlamies piesaistīt darbiniekus no trešajām valstīm. Valstij šāds lēmums ir obligāti jāpieņem, jo tas ļaus argumentēt, kāda veida migrāciju darbinieku, studentu ziņā mēs nevēlamies. Kamēr tam ir normāli profesionāli kritēriji apakšā, nevis rasisms, kā bieži vien ir NA gadījumā, tas būs politiskais saprāts, kas jāīsteno migrācijas politikā. 

Esošā koalīcija ir absolūti divkosīga šajos jautājumos. Viņi pagaidām ir tikai veicinājuši migrāciju, pieņemot termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu.

Daudzi vēlētāji svārstās, vai balsot par jums vai JV. Ko jūs teiktu, kāpēc jābalso par jums?

Es teiktu, ka Progresīvie ir Latvijas politikas nākotne. JV ir ļoti pieredzējis politisks spēks, bet bijis pie varas jau vairāk nekā 20 gadus ar atsevišķiem politiķiem. 

Progresīvie ir apliecinājuši sevi vairākkārtīgi — no mazas domubiedru grupas kļuva par partiju, kas ievēlēta pašvaldībā, tad Saeimā, tad nokļuva valdībā. Esam veidojušies tieši tādā veidā, kādā partijām ir jāveidojas, — ap noteiktiem ideoloģiskiem jautājumiem, ap principiem. Esam ideoloģiski pietiekami skaidrs spēks un kopā pulcējam cilvēkus, kas ir jauni politiķi, un tomēr tagad jau ar zināmu politisko pieredzi. 

Bet es priecāšos par to, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs atdos balsis par politisku spēku, kas ir eiropeisks un demokrātiski domājošs.

Kā jums patīk, ka daži jūs dēvē par Ļeņinu?

Nepatīk! (Smejas.) Protams, nesaskatu politiskajā ziņā nekādas līdzības starp sevi un šo vēsturisko personu.

 

Kāpēc balsot?

Arhitekts Pēteris Bajārs

Kamēr saspringti domāju, kā sevi un citus vēlēšanās vīlušos motivēt, kāpēc būtu svarīgi balsot pat tad, ja politikā brīžiem šķiet, ka #visslikti, internets pats pasaka visu priekšā. Telefonā izlec Facebook ieraksts, kas par balsu atdošanu saka tā: «Pat ja tava politiskā izvēle nav autobuss, kas ved no durvīm līdz durvīm, vismaz kāp tajā, kas ved pareizajā virzienā.» Tikai nepaliec sēdēt pieturā. To gan ne.

Ētera personība Baiba Sipeniece-Gavare

Nesen biju Papua-Jaungvinejā. Tā valsts vēl ir tikai autiņos. Kartē šī teritorija ir apzīmēta kā valsts, un it kā tur ir kaut kāda parlameta ēka, bet patiesībā zemi pārvalda tie, ko mēs sauktu par oligarhiem, bandītiem vai klaniem. Ja mēs neiesim uz vēlēšanām, varam ļoti viegli nošļūkt atpakaļ uz šādu feodālo laikmetu, kur visu nosaka dažas galvas un pārējie bez nekādām tiesībām dzīvo ciltīs. Un vienīgais, ko tādā situācijā varēsim darīt, ir kviekt. Pēc šī ceļojuma neiet uz vēlēšanām man šķiet neprātīgi.

Dramaturgs Matīss Gricmanis

Vēlēšanas ir gribas pārbaude — vai tiksi cauri ar skaidru skatījumu un paliksi pie savām vērtībām, vai arī ieredzēsi to vienu jauno talantu, kurš šajās vēlēšanās startē, ir piedalījies tikai vienās debatēs, bet nes dzirksti, kas var mūs visus atkal iedvesmot? Vēlēšanu process ir dzīvs un kaislīgs — par spīti vēlmei atrast pareizās atbildes un partijas. Mūsu visu partijai jābūt Latvijai, un, piedaloties vēlēšanās, mēs apliecinām, ka valsts ir kas vairāk par sīkiem kašķiem, blēdībām un nenovīdību. Latvijas mūžīgais dzinējs darbojas ar nedaudzu, iedvesmotu un gudru cilvēku enerģiju. Es gribu būt viens no viņiem.