Attēlā (no kreisās): Māris Gaugers, Ansis Valdovskis, Toms Lācis, Rolands Levics, Matīss Zemītis Foto — Publicitātes foto
Laikā, kad uz ceļiem aizvien vairāk parādās elektroauto, uzlādes infrastruktūra kļūst aizvien plašāka un pieejamāka, tālāki ceļojumi ar elektroauto vairs nav nekāda eksotika. Tādēļ Elektrum Enerģijas centrā notika diskusija “Vai elektroauto ir gatavi tālākiem braucieniem”.
Par uzlādes infrastruktūru Baltijā un Eiropā, kā plānot tālāku ceļojumu ar elektroauto, ar kādām izmaksām galu galā rēķināties, dodoties garākā izbraucienā ar elektroauto, diskutēja eksperti:
• Ansis Valdovskis, Baltijas uzlādes tīkla Elektrum Drive vadītājs,
• Matīss Zemītis, Volkswagen Baltijas un Audi Latvijas-Lietuvas e-mobilitātes vadītājs,
• Māris Gaugers, tehnoloģiju bloga Kursors.lv auto redaktors,
• Rolands Levics, elektroauto īpašnieks.
KUR PALIKUSI UZLĀDES TRAUKSME
Agrāk tālākos braucienos elektroauto vadītājiem bieži bija t. s. uzlādes trauksme – bažas, vai pietiks enerģijas līdz nākamajai stacijai. Diskusijas moderators Toms Lācis atceras, ka pirms vairākiem gadiem, kad bateriju kapacitāte bija mazāka un uzlādes tīkls vēl tikai veidojās, šī sajūta bija ierasta. Arī A. Valdovskis piebilst – pirmās paaudzes elektroauto ziemā knapi nobrauca 120 km, tādēļ, redzot, kā atlikušais nobraukums strauji tuvojas nullei, satraukums bija pamatots. Mūsdienās situācija krasi mainījusies – uzlādes tīkls ir plašs, baterijas ietilpīgākas un auto efektīvāki, tādēļ šī trauksme gandrīz izzudusi, lai gan sabiedrībā joprojām dzīvo agrīnie priekšstati un mīti. R. Levics atzīst, ka līdz galam akumulators gandrīz beidzies tikai vienreiz, bet M. Zemītis piebilst – dažkārt satraukumu rada nevis nobraukums, bet pārliecība par uzlādes stacijas darbību. Kopumā elektroauto sniedz lielāku drošības sajūtu, jo precīzi rāda atlikušo nobraukumu, atšķirībā no iekšdedzes auto.
AR 300 KM PATIESĪBĀ PIETIEK
A. Valdovskis norāda, ka visā Baltijā uzlādes tīkls attīstās straujāk, nekā pieaug elektroauto skaits, tāpēc lietotājiem jau tagad ir plašas izvēles iespējas – uzlāde pieejama gandrīz katrā lielveikalā un degvielas uzpildes stacijā. Kopumā Baltijā situācija vērtējama kā ļoti laba.
M. Gaugers uzsver, ka lielākie soļi infrastruktūras izveidē sperti tieši pēdējos divos gados, un būtu ideāli, ja uzlādes staciju attīstītāji ciešāk sadarbotos ar autoražotājiem. Daudzviet uzstādītas ļoti jaudīgas stacijas, taču vairums elektroauto pilnu šo jaudu vēl nespēj izmantot. Ja automašīna var paņemt maksimālo jaudu, uzlāde kļūst krietni efektīvāka. Viņš arī atgādina, ka daudzi modeļi jau šobrīd ar vienu uzlādi spēj nobraukt līdz 500 km, bet praksē ik pēc 300–400 km tāpat nepieciešama atpūtas pauze, un šo laiku ērti izmantot akumulatora uzlādei.
M. Zemītis piebilst, ka autovadītāji sākumā bieži vēlas līdzvērtīgu nobraukumu kā ar iekšdedzes auto, taču ikdienas lietošanā atklājas cita realitāte – lielākajai daļai pietiek ar 100 km dienā. Piemēram, sākotnēji izvēloties spraudņa hibrīda auto, atklājas, ka, braucot uz darbu un atpakaļ, auto bieži vien pat netērē degvielu, jo akumulators nodrošina visu nepieciešamo. Tāpēc modeļi ar mazākiem akumulatoriem, kas ir arī pieejamāki cenas ziņā, kļūst par optimālu izvēli. Viņš uzsver: vairumam lietotāju ar 300 km nobraukumu ir vairāk nekā pietiekami, jo tas nosegtu pat nedēļas braukšanas vajadzības bez papildu uzlādes.
Salīdzinot uzlādes tīklu Latvijā un Eiropā, M. Zemītis uzsver, ka no lietotāja viedokļa svarīgi, lai stacijās pusstundas laikā varētu uzlādēt aptuveni 80 % baterijas. Piemēram, ceļā no Varšavas uz Rīgu pietika uzlādēt tikai vienreiz. Kopumā šosejās lādētāji ir pietiekamā skaitā, un retie “uzlādes korķi” nav būtiska problēma. Tā, piemēram, šovasar Itālijā lietus laikā Veronā daudzi vienlaikus nolēma izmantot pauzi uzlādei, radot nelielu rindu. Tomēr lielas jaudas lādētāji ļāva rindai virzīties ļoti raiti – jau pēc aptuveni 15 minūtēm bija iespējams pieslēgties. Ja stacijā ir pietiekami daudz spraudņu, šādas situācijas ātri atrisinās.
ĒRTA UN PROGNOZĒJAMA UZLĀDE
R. Levics stāsta, ka, braucot ziemā uz Poliju, viņš izvēlējies uzlādes ar vismaz 160 kW jaudu. Pa ceļam uzlādes staciju ir daudz, bet to jauda un pieejamība atšķiras – lietotne var rādīt, ka stacija brīva, bet, pienākot klāt, vietas jau aizņemtas. Parasti gan tās ir aizņemtas tikai 15–20 minūtes, jo cilvēki lielceļu malā ātri uzlādē un turpina ceļu.
Plānojot braucienu, R. Levics izmantoja ABRP lietotni, kas aprēķināja nepieciešamās uzlādes un norādīja, kur un cik ilgi jāuzlādē. Pieredze rāda, ka uzlāde parasti norit bez problēmām un nelielas tehniskas nianses ātri atrisinās, sazinoties ar atbalsta dienestu.
M. Zemītis papildina, ka automašīnas navigācija rāda uzlādes punktus, to jaudu un pieslēgvietu skaitu, bet neinformē, ko darīt uzlādes laikā. Viņš uzsver, ka stacijām jābūt ērtā vietā – ar iespēju bērniem parotaļāties, apmeklēt veikalu vai kafejnīcu, padarot uzlādi par patīkamu pārtraukumu brauciena laikā.
A. Valdovskis norāda, ka Elektrum Drive jau sācis veidot šādas lojalitātes sadarbības un piedāvājumus uzlādes galapunktos. Jau šobrīd klienti, kuri izvēlējušies pēcmaksas līgumu, iegūst ne tikai zemāku uzlādes cenu, bet arī citas priekšrocības, padarot uzlādi ne tikai izdevīgāku, bet arī ērtāku un patīkamāku.
KARTE UN LIETOTNE JEB KOMFORTS UN CENA
Eiropas Savienībā par elektroauto uzlādi var maksāt gan ar maksāšanas karti, gan pakalpojuma sniedzēja lietotni. Drīzumā lielākajā daļā staciju būs pieejami karšu termināļi, kas ļaus ērti norēķināties ceļojumos bez papildu reģistrācijas vai lietotnēm. Savukārt mājās izdevīgāk joprojām būs izmantot pakalpojuma sniedzēja lietotni.
M. Gaugers uzsver, ka īpaši ērti ir izmantot autoražotāja piedāvāto vienoto karti vai servisu, kas ļauj uzlādēt daudzviet Eiropā bez papildu lietotņu reģistrācijas. Tas būtiski atvieglo garos braucienus, jo nav jāmeklē vietējās lietotnes vai jāreģistrējas dažādos portālos, kā reiz gadījies Polijā, kur uzlāde aizņēma 40 minūtes lietotnes konfigurēšanai. Ja izvēlas nereģistrēties lietotnēs, jārēķinās, ka uzlāde būs dārgāka – maksājot ar karti, cena par kWh var būt līdzīga kā iekšdedzes auto degvielai.
A. Valdovskis skaidro, ka uzlādes cenu lielā mērā nosaka staciju jauda un atrašanās vieta. Piemēram, 300 kW stacijai ar četrām pieslēgvietām nepieciešams pastāvīgs 900 A pieslēgums, kas nodrošina ātru, bet dārgāku uzlādi. Salīdzinājumam – vidēja degvielas uzpildes stacija darbojas ar 100 A, tādēļ elektroauto uzlādes laukums praktiski aizvieto četras benzīna stacijas.
Kopējās brauciena izmaksas nosaka ielādētās kWh, taču tikpat svarīgs ir laiks, ko pavadām uzlādes stacijās. Pirms trim gadiem 1000 km braucienam vajadzēja pusotru stundu uzlādes, šobrīd tas aizņem tikai 35 minūtes, izmaksājot 40–45 eiro – līdzvērtīgi ekonomiskam dīzeļa auto, turklāt, braucot pa pilsētu, izmaksas šādam attālumam būtu vēl zemākas.
Tālajos ceļojumos ērtums bieži ir svarīgāks par cenu, uzsver A. Valdovskis. Kādam interesanti ir papētīt uzlādes piedāvājumus, lietotnes un cenas, cits vēlas vienkārši ātri uzlādēt un turpināt ceļu. Ir lietotnes, kas saplāno uzlādi atbilstoši kritērijiem, taču garajos braucienos daudziem ērtība ir izšķiroša. Mājās savukārt svarīgi reģistrēties un izvēlēties sev tīkamāko pakalpojuma sniedzēju, lai izmantotu atlaides un lojalitātes programmas.
ATZIŅAS: KAS JĀŅEM VĒRĀ PIRMS GARĀKA CEĻOJUMA
Rolands Levics uzsver, ka garākiem braucieniem nepieciešama sagatavošanās: “Vajadzētu sagatavoties tam, ka viss, iespējams, neritēs tik gludi. Nevajag braukt pie uzlādes stacijas ar domu, ka tūlīt viss notiks. Ja nāksies pavadīt 40 minūtes, nevis 20, tas var kaitināt. Ieteicams iepriekš izplānot maršrutu un apskatīt, kur stacijas atrodas ceļā. Ja izmanto autoražotāja lietotni, problēmas būs mazākas. Braucot, piemēram, 1200 km ar elektroauto, ceļojums būs apmēram par divām stundām ilgāks nekā ar iekšdedzes auto, bet tā nav būtiska atšķirība. Turklāt jāatceras, 1200 km ar iekšdedzes auto bez pauzēm arī nav reāli veikt.”
Matīss Zemītis piebilst ģimenes pieredzi: “Mēs plānojam tā, ka izbraucam agrāk, bet mājās neēdam brokastis. Nobraucam aptuveni 300 km līdz pauzei – piemēram, Kauņā – un tad dodamies brokastīs. Pat ja automašīna jau ir uzlādēta, bērni vēl ēd. Braukt ar automašīnu savā tempā ir ērtāk nekā ar lidmašīnu – var paņemt vairāk mantu, piestāt nezināmās vietās un iegūt papildu pieredzi. Un elektroauto tam nerada šķēršļus.”
Māris Gaugers norāda, ka uzlādes process garākos braucienos ne vienmēr notiek perfekti: “Ja ne katrā, tad katrā otrajā braucienā var gadīties kāds pārsteigums. Mana pieredze rāda, ka dažkārt atgriezies pie auto pēc kafijas, un uzlāde ir pārtrūkusi ar “Error”. Tas ir nepatīkami, tādēļ svarīgi, lai process būtu stabils un mēs būtu gatavi problēmas risināt ar vēsu prātu. Mūsu 1000 km brauciens ir tests gan automašīnai, gan vadītājam, gan komfortam. Mans padoms – plānojiet pieturas, kafijas vai pusdienu pauzes, tās apvienojot ar uzlādes laiku. Tas ceļojumu padara patīkamāku un produktīvāku.”
Ansis Valdovskis uzsver maršruta un uzlādes plānošanas nozīmi: “Ceļojot es iepriekšējā vakarā pārskatu maršrutu un apskatu potenciālās uzlādes vietas. Zinot, ka tīklā lojālam klientam būs labākā cena, izvēlos piemērotākos tīklus un reģistrējos lietotnē. Garākos braucienos parasti izmantoju vairākas lietotnes. Paralēli turu automašīnas ražotāja lietotni, kas ziņo, vai viss ir kārtībā. Vēl viens svarīgs ieteikums – nelādējiet automašīnu tikai ar ātrajiem lādētājiem un tajās ne vairāk par 80%. Katrā pilsētiņā atradīsiet arī viesnīcas, kas piedāvā lēno uzlādi, ar to būs pietiekami, lai katru rītu sāktu ar pilnībā uzlādētu auto.”•
