Politiskais drudzis sociālajos medijos un Krievijas saindētie čatboti

Latvijā grib aizliegt šašliku! Šāds uzraksts ir uz video, kas piesprausts politiķa Rūdolfa Brēmaņa (SV/AJ) TikTok lentes augšgalā. Šajā ierakstā, kas savācis vairāk nekā ceturtdaļmiljonu skatījumu, Brēmanis krievu valodā klāsta, ka «nacionālists» Mārcis Kūlis esot izlēmis — šašliks ir padomju ēdiens, un visdrīzāk gribot tos aizliegt. 

Tikmēr Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers savā TikTok ielicis mākslīgā intelekta ģenerētu video, kurā pats gluži kā Morfejs no filmas Matrikss piedāvā mums sarkanu un zilu tabletīti. Fonā krieviski skan dziesma «kurš Latvijā ir labākais saimnieks, kurš atnesis visvairāk naudas».

Bet zemkopības ministra amatu zaudējušais Armands Krauze (ZZS) filmē video no traktora kabīnes, metot izaicinājumu premjerministram Kulbergam — kurš stundas laikā spētu nokult vairāk veldrē sakritušu zirņu?

Uz sociālo tīklu ietekmi šajās vēlēšanās cer daudzi — platformas ir ierobežojušas politisko maksas reklāmu, tāpēc katrs cenšas piesaistīt uzmanību, kā nu prot. Galu galā, pirms četriem gadiem veiksmīga TikTok kampaņa izrādījās ļoti efektīvs instruments partijai Stabilitātei! — lai gan aptaujas pirms vēlēšanām tai nesolīja pārkāpt 5% barjeru, viņi tika pie 11 vietām Saeimā, atgādina KNAB politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma. «Partijas ir izdarījušas savus secinājumus, un tagad visas ļoti aktīvi izmanto sociālos medijus.» Taču vēlētājiem tas uzliek atbildību izvērtēt šo saturu, lai nekļūtu par manipulācijas upuriem, viņa uzsver. 

Būtisks drauds ir arī Krievijas dezinformācijas kampaņas — augustā tādas pamanītas vairākas, kas vērstas pret Baltijas valstu līderiem un NATO spēkiem, saka Stratcom centra vadītājs Jānis Sārts. Taču vislielāko uztraukumu raisa lielo valodas modeļu informācijas «saindēšana», kad mākslīgā intelekta rīku atbildes uz cilvēku jautājumiem tiek balstītas Krievijas propagandā. Centrs veica testu ar 50 jautājumiem, kurā atklājās — Claude, kas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem lielo valodu modeļiem, 30% atbilžu sniedza, balstoties oficiālos Kremļa avotos. «Mēs secinām, ka Latvijā ir kaut kāda mērķēta sistēma,» viņš brīdina.

Ananasi uz picas

Pirms šīm vēlēšanām bez saviem TikTok kontiem valdībā ir palicis mazākums — tikai aizsardzības ministrs Raivis Melnis, finanšu ministrs Māris Kučinskis, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis un zemkopības ministrs Uldis Augulis.

TikTok popularitātē neviens no valdības nevar mēroties ar premjerministru Andri Kulbergu (AS), kuram ir gandrīz 18 tūkstoši sekotāju un 163 tūkstoši siržu. Tuvākais sekotājs ir klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar 49 tūkstošiem simpātiju klikšķu. Viņam labus panākumus nesis video, kurā viņš uz svariem kāpj ar komiķi True Latvian. Kulbergs ikdienas videoblogā stāsta par darbu valdībā un daudz kritizē iepriekšējo neizdarības. 

Viņa kolēģis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars stāda kokus talkā. Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) vairāk nekā 15 tūkstošus skatījumu saņēmusi ar emocionālu video no Kijivas. 

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) TikTok video pie Saeimas uzrunā bariņu piketētāju, kuri daudzina viņa vārdu, un viens no partijas biedriem tur plakātu «Beidzot īsts iekšlietu ministrs», fonā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, un Dombrava runā par latvisku Latviju. Bet ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) staigā pa pārtikas veikalu Īrijā un komentē produktu cenas un nodokļu atšķirības.

Krietni aktīvāk par vairumu ministru TikTok sekotājus spēj uzrunāt Rīgas domes opozīcijā esošā Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši. Vairāk nekā 59 tūkstošus skatījumu Jūlija Stepaņenko sasniegusi ar video fragmentu no raidījuma Krustpunktā, kurā kādas klausītājas uzdotu jautājumu, kāpēc Latvijā ir tik daudz krievu, nosauc par cilvēka cieņu aizskarošu. Viņas vīrs Vjačeslavs Stepaņenko pie gandrīz 66 tūkstošiem skatījumu ticis ar video, kurā skaidro — nav īstais brīdis palīdzēt Ukrainai, jo resursi vajadzīgi mums pašiem.

Saeimas opozīcijā esošie Progresīvo politiķi veido gan nopietnus video par aktuālajiem jautājumiem, gan reizēm arī niekus, piemēram, vai viņiem garšo pica ar ananasiem vai bez. Par tiktokeri kļuvis pat politikas ilgdzīvotājs ZZS deputāts Augusts Brigmanis. Ieraksts par to, kā viņš ar Aivaru Lembergu nolicis saulespuķes pie Brīvības pieminekļa, gan nesasniedz pat četrus tūkstošus skatījumu.

Partijām ir atšķirīgas pieejas, kā uzrunāt sekotājus, novērojusi Re:Check redaktore Evita Puriņa, kura politiķu izteikumiem sociālajos medijos seko jau vairākus gadus. Re:Check pieejams rīks, kas ļauj labi monitorēt sociālajos medijos notiekošo — gan partiju kandidātu, gan viņu atbalstītāju ierakstus.

Lielā mērā partijas savu komunikācijas stilu pielāgo mērķauditorijai, spriež Puriņa. Visticamāk, ZZS vēlētājs negaida, ka kandidāti stāvēs uz galvas un taisīs špagatu. Tāpat arī JV sociālo mediju komunikācijā ir drīzāk korekti — acīmredzot mēģina veidot tēlu par «pieaugušajiem». Tikmēr AS visas likmes liek uz premjeru Kulbergu. Bet ierakstu intensitātes ziņā visām citām partijām tālu priekšā ir LPV, norāda Puriņa. Šīs partijas vēstījumi katru dienu tiek pausti no dažādiem kontiem, un to ir daudz. Kanditātiem pašiem — gan latviešu, gan krievu valodā. Ir arī atbalstītāji, kas paši nekandidē, bet dalās ar saturu. «Troksnis, ko viņi rada, ir liels.»

Tikmēr Stabilitātei! nišu lielā mērā šogad ieņēmusi Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši. Arī viņi ļoti efektīvi izmanto sociālo mediju sniegtās iespējas. Turklāt viņiem ir konkrētas tēmas, ar kurām vēlētājus uzrunāt. Piemēram, pret vēja enerģiju.

Progresīvo sociālo mediju konti ir dauzonīgi un jauneklīgi. Tas laikam ir atraktīvs veids, kā mēģināt piesaistīt jaunos vēlētājus, spriež Puriņa. Tomēr viņu lentē ir arī nopietni video, kuros politiķi stāsta, ko gribētu izdarīt, skaidro kādus balsojumus vai iezīmē problēmas, piemēram, kāpēc Krievijas graudu tranzītu vajadzētu aizliegt, nevis uzlikt tam 300% tarifu.

Nacionālās apvienības komunikācijā Puriņa novērojusi būtiskas atšķirības starp to, ko runā partijas līderi un kandidāti ar zemākām pozīcijām sarakstos. Spilgts piemērs ir nupat no partijas izslēgtais deputāta kandidāts Valts Dalbiņš, kurš sociālajos medijos rakstīja, ka «sievas, kuras jāsit, sitīs arī tad, ja par to draudēs nāvessods» un «kad sievietes mācīsies mīlēt savus vīrus, tad arī vardarbība beigsies». Tomēr Puriņa novērojusi, ka arī citi partijas amata kandidāti atļaujas daudz asākus izteikumus nekā līderi, piemēram, par imigrācijas jautājumiem. Austris Stankevics, kurš kandidē Rīgā, 132 tūkstošus skatījumu TikTok savācis ar video, kurā runā par musulmaņiem, kas Rīgā pulcējoties uz masveida lūgšanām un mēģinot iepazīties ar 11 un 14 gadus vecām meitenēm. «Ir laiks cīņai!» viņš aicina šajā video. 

Vēstījumu atšķirības Puriņa pamanījusi arī LPV sociālo mediju komunikācijā. Piemēram, kad Šlesers par notikumiem Ukrainā runā krieviski, viņš Krievijas vārdu parasti nemin. Nesaka, ka Krievija uzbrūk Ukrainai, bet neitrāli runā par karu Ukrainā. Toties latviski viņš runā tiešāk un uzsver, ka atbalsta Ukrainu. Tikmēr  partijas Latgales saraksta kandidāte Olga Petkeviča, kas jau gadiem aktīvi darbojas Daugavpilī, ir krietni radikālāka. Piemēram, pēc lielās augusta vētras viņa stāstīja, ka Latvijā ir daudzbērnu ģimene, kas trīs dienas dzīvo bez elektrības, kamēr valdība sūta ģeneratorus Ukrainai. «Tas ir arī viss, kas jāzina par Vienotības un tās sabiedroto valsts vadīšanas stilu,» saka Petkeviča. Šo video noskatījušies gandrīz 60 tūkstoši cilvēku.

Kamēr partiju oficiālā nostāja izskan dažādās mediju debatēs, mazāk redzamie kandidāti sociālajos tīklos izplata atšķirīgus un pat radikālus vēstījumus, bet partijas par to nekautrējas. Acīmredzot mērķis ir piesaistīt dažādus cilvēkus, spriež Puriņa. «Pirms četriem gadiem tas nebija tik ļoti izteikti,» viņa saka par atšķirīgo ziņu izplatīšanu.

Re:Check pārbauda arī būtiskāko politiķu izteikumu patiesumu. «Ja mēs taisītu pārbaudi par katru izteikumu, es teiktu, ka Latvijas dezinformācijas čempions būtu Brēmanis,» spriež Puriņa. Daudz patiesībai neatbilstošu apgalvojumu pauž arī LPV politiķi, un «arī Kulberga kungu vairākas reizes esam pieķēruši runājam aplamības». Tas bijis gan jautājumos par NVO, gan par veselības aprūpes finansēšanu. Tikmēr NA maldinājusi un sagrozījusi informāciju par imigrāciju.

Kremlis saindē čatbotus

Storm-1516. Tā sauc dezinformācijas un ietekmes operāciju tīklu, kas saistīts ar Krievijas Galveno izlūkošanas pārvaldi. Augustā NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs fiksējis četras kampaņas, kuras šis grupējums izvērsis Baltijas valstīs, stāsta centra vadītājs Jānis Sārts. Krievija šo tīklu izmanto, kad tai radusies nopietna interese, viņš skaidro. Storm-1516 izvērsa dezinformācijas kampaņas vēlēšanās Moldovā un Armēnijā. 

Augustā fiksētās Baltijas  kampaņas gan nebija saistītas ar vēlēšanām un nebija arī plaši pamanāmas — izvērstas tikai atsevišķās nišās. Iespējams, tas bija tests, pieļauj Sārts. Tomēr tas ir uzmanības vērts — šis tīklojums ilgstoši nebija redzēts Baltijas valstīs. Kampaņas bija vērstas pret Igaunijas un Lietuvas prezidentiem, kas it kā esot saistīti ar Epstīna failiem. Latvijas valsts aizsardzības dienests esot izgāšanās. Divas kampaņas bija par NATO spēkiem Baltijā. Lai dezinformāciju izplatītu, tika radītas neīstas interneta lapas. Diemžēl veidojas situācijas, kad šādus viltus lapu tīklus savās atbildēs sāk izmantot mākslīgā intelekta rīki, un tā iespējams panākt, lai par konkrētām tēmām tie sāk sniegt sagrozītu informāciju.

«Mūsu secinājums šobrīd ir tāds, ka ir notikusi visdrīzāk mērķtiecīga darbība, lai saindētu lielos valodu modeļus Latvijas vēlēšanu kontekstā,» stāsta Sārts. Centrs sagatavojis sarakstu ar vairāk nekā 50 jautājumiem par vēlēšanu norisi un uzdeva tos dažādiem lielo valodu modeļiem. Uzdodot jautājumus latviešu valodā, krievu propagandas ietekme ir minimāla, bet krievu valodā Krievijas propagandas ietekme atbildēs bijusi līdz pat 40%. Bieži mākslīgā intelekta rīks atbildi balstīja pat oficiālos Kremļa avotos. Lai salīdzinātu, vai valodu modeļi tā strādā visur, centrs notestēja, kā tas darbojas citā valstī. Tomēr tur šādas ietekmes nebija. «Secinām, ka Latvijā ir kaut kāda mērķēta sistēma,» saka Sārts. Tas ir īpaši bīstami, jo cilvēki arvien biežāk paļaujas uz mākslīgā intelekta rīkiem, meklējot informāciju. «Šobrīd mēģinām saprast, kādā līmenī vēl var paspēt ko izdarīt, bet tas ir ārkārtīgi satraucoši,» saka Sārts. Piemēram, Claude, kas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem lielo valodu modeļiem, 30% atbilžu sniedza, balstoties oficiālos Kremļa avotos.

«Tik vājā formā vēlēšanām, vismaz manā atmiņā, neesam piegājuši,» Sārts atbild, kad vaicāju, ar kādām sajūtām gaida vēlēšanu dienu. Mums ir trīs slāņi ar problēmām, viņš norāda. Pirmkārt, vēlēšanu sistēmas funkcionēšana. Sārts piesauc gan iepirkumu skandālu, gan izgāšanos pērn pašvaldību vēlēšanās, gan kiberuzbrukumu risku. Tam seko sabotāžas mēģinājumi un informatīvie uzbrukumi. Turklāt šie riski varētu tikt kombinēti, piemēram, paspilgtinot dronu uzbrukumu ar informācijas kampaņu. Iedzīvotāju uzticība vēlēšanu sistēmai ir zema, arī to iespējams vēl mazināt. Tas gan nenozīmē, ka mums uzbruks, uzsver Sārts. «Bet riski noteikti ir lielāki, nekā esam redzējuši iepriekš. Ir ievainojamības, kas varētu vairāk izaicināt šos uzbrukumus.» 

Vai varējām vēlēšanām sagatavoties labāk? «Izgāšanās pašvaldību vēlēšanās, iepirkumu skandāls un nepieciešamība visu pārtaisīt — tā ir mūsu pašu radīta situācija,» viņš uzsver. «Ir uzbrukuma laukums (attack surface). Mēs to esam riktīgi palielinājuši. Sabiedrības uztverē esam radījuši šaubu ēnu. Līdz ar to darbs, lai sagatavotos drošības ziņā, ir bijis daudz plašāks nekā citreiz, kad varēja fokusēties tikai uz informācijas sadaļas riskiem,» norāda Sārts.

Krustceles

Sociālie mediji ir kļuvuši par vienu no galvenajiem iedzīvotāju informācijas avotiem. Pērn veiktais NEPLP pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem liecina, ka 64% Latvijas iedzīvotāju izmanto sociālos medijus katru dienu, bet kopumā tos izmanto 85% iedzīvotāju. Sociālie mediji ļauj politiķiem būt neatkarīgākiem no žurnālistiem, spriež Vidzemes Augstskolas profesors Jānis Buholcs. Bez tradicionālo mediju starpniecības politiķi var parādīt sevi pozitīvā gaismā. Turklāt sociālo mediju algoritmi labāk izceļ provokatīvāku un spilgtas emocijas raisošu saturu, viņš skaidro. Tajā ir arī pozitīvais. Daudzi iedzīvotāji politiku uzskata par garlaicīgu. Ja politiķi spēj atrast veidu, kā piesaistīt uzmanību un runāt par svarīgiem jautājumiem tā, lai viņos ieklausās, tas nāk par labu. Tomēr šāda asa retorika var arī uzkurināt negatīvas emocijas. Kā piemēru viņš min imigrācijas tematu, kurā politiķu retorika neatbilst realitātei.

Galvenā šo vēlēšanu iezīme ir tāda, ka visas partijas ir aktīvas sociālajos medijos, spriež Raituma no KNAB. «Redzam, ka kampaņa ir diezgan aktīva, brīžam ļoti emocionāla.» Monitorējot sociālo mediju ierakstus, KNAB vērtē arī to, vai par partijām labvēlīgu saturu persona nav saņēmusi slēptu samaksu un vai šāds saturs tiek marķēts atbilstoši likumam. 

«Ar blogeru radīto saturu ir zināmas problēmas,» viņa atzīst. Nav vienkārši pierādīt, ka ir bijusi slēpta vienošanās par apzinātu aģitāciju. Raituma norāda, ka šobrīd pārbauda vairākus gadījumus, kuros radušās aizdomas, bet vismaz pagaidām neviens likumpārkāpums nav identificēts. «Mēs esam tādās kā krustcelēs. Nevaram ierobežot cilvēka vārda brīvību un to, ka viņš pauž savu Satversmē garantēto viedokli. Tāpēc mums vēl rūpīgāk jāpieiet izvērtējumam, un secinājumi jāizdara, balstoties uz acīmredzamiem faktiem un argumentiem,» viņa stāsta.

Partijas ļoti aktīvi izmanto sociālos medijus, un ar to saistās vairāki riski, piemēram, publicējot kampaņas materiālus no anonīmiem avotiem. Tad nepieciešams ilgāks laiks, lai atklātu, kurš to publicējis, un ir ierobežotākas iespējas šādu saturu izņemt no publiskās pieejamības. «Bet instrumenti mūsu rīcībā ir, mums ir izveidoti saziņas kanāli,» Raituma stāsta. KNAB var no sociālo mediju platformām pieprasīt papildu informāciju par ierakstiem un arī izņemt ierakstu no profila, ja tas ir pretlikumīgs. Sadarbība esot ar visiem sociālajiem medijiem.

Ekrānuzņēmumi no sociālajiem medijiem