Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunākie raksti

Mortens Meldals.

Saklausīt molekulu klikšķus. Intervija ar Nobela prēmijas laureātu Mortenu Meldalu

Rīgā ar lekciju viesojās dāņu ķīmiķis un Nobela prēmijas laureāts Mortens Meldals (72). Viņa izgudrotā klikšķu ķīmija ir veids, kā vienkārši savienot sarežģītas molekulas. Tā paver iespējas daudz efektīvāku pretvēža zāļu radīšanai un nākotnē noderēs arī citās jomās

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Kaucmindes pils saimniece arhitekte Aiva Dreimane-Ozolzīle.

Kaucmindes pils atjaunotāja bez rozā brillēm

Pēc 30 gadus ilguša sabrukuma un neskaitāmu īpašnieku maiņas unikālās Kaucmindes pils logos beidzot iespīdējis cerību stars, jo jaunie īpašnieki apņēmušies to patiešām atjaunot

Atliek airBaltic obligacionāru sapulci

Rosina slēgt Pāternieku robežpunktu

Umerovam jauns amats Ukrainas valdībā


Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Inta Skujeniece savā pagalmā Salaspilī. Foto — Rēzija Krieviņa

Ne tikai dzejnieka sieva. Intas Skujenieces pēdas Latvijas ainavā

Daiļdārzniecei, dendroloģei un agronomei Intai Skujeniecei šonedēļ aprit 90 gadu. Kultūrtelpā viņu pazīstam kā dzejnieka Knuta Skujenieka sievu, bet Intai ir pašai savs stāsts un nozīmīgas pēdas, ko viņa atstājusi Latvijas ainavā

Rēzija Krieviņa, speciāli Ir
Matīss Ozols.

No Jaunā Rīgas teātra uz pasaules malu – Matīss Ozols un viņa ceturtdaļmūža krīze

Aizgājis no Jaunā Rīgas teātra un apceļojis pasauli, aktieris Matīss Ozols (26) ir atgriezies Latvijā, lai dalītos stāstā par ceturtdaļmūža krīzi

Izrādi Caurums iestudējis Elmārs Seņkovs, tajā spēlē aktieri no Fēru salām. Publicitātes foto

Spēles prieks

Tuvojas Valmieras Vasaras teātra festivāls — kāpēc tas interesants ne tikai apmeklētājiem, bet arī pašiem dalībniekiem?

Raidieraksti

Personības

Rita Auziņa.

«Pozitīva infekcija»

Rita Auziņa Lido sāka strādāt 18 gadu vecumā, bet jau trīs gadus vēlāk kā vadītāja atvēra restorānu lidostā. Tagad viņa ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un vada to vēsturiski vērienīgākajā attīstības posmā

Andris Rubīns.

Ir jāsadarbojas!

Radošuma avots ir ziņkārība, bet eksportā visvairāk vajadzīga sadarbošanās, saka Andris Rubīns, kurš reklāmas nozarē strādā jau 26 gadus

Osvalds Zebris
Anna Fanigina.

Mākslinieces Annas Faniginas runājošās rotas

Rotu māksliniece Anna Fanigina dzīvo starp dažādām pasaulēm — Latviju un Itāliju, matemātiku un mākslu, seno kultūru un šodienu. Viņa tic, ka katrai lietai dzīvē ir savs laiks

Gļebs Panteļejevs.

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs: Pārticība nav brīvība

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs (61) jaunajā izstādē un mūsu intervijā runā par monumentālām personībām, apdraudēto brīvību un vēsturi, kura nebeidzas

Akvelīna Līvmane.

«Kustēties! Un vēlreiz kustēties!» Aktrise Akvelīna Līvmane par dzīvesprieku 75 gados

«Savu dzimšanas dienu nesvinu,» 75. jubilejā saka aktrise un astroloģe Akvelīna Līvmane. Esot pateicīga par dzīvi, kas turpinās, un prieku tajā sagādā sev pati

Miks Galvanovskis.

«Kā Fēnikss no pelniem.» Miks Galvanovskis atjauno nodegušo bāru

Aprīlī nodega Mika Galvanovska (28) bārs The Sinners, bet jau jūlija sākumā tas atkal atvēra durvis. Fēniksa spīts vienmēr ir mūziķa un uzņēmēja dabā

Nevis «kā» radīts, bet «kāpēc»

Tie, kas ilgstoši neinvestē radošumā, pakāpeniski zaudē spēju radīt augstu pievienoto vērtību un kļūst par svešu ideju patērētājiem

Egita Bairamova

Jaunā globālā kārtība un Latvija

Daunis Auers, Latvijas Universitātes asociētais profesors, domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs

«Ar mani tas nekad nenotiks» jeb pieci «dārgākie» vārdi uz Latvijas ceļiem?

Nesen kā notikušajā sarunu festivālā “Lampa” izskanēja diskusija “Apdrošināšana – vai personisko drošību var uzlikt par pienākumu?” Diskusijas dalībnieki pieskārās arī tādai tēmai kā “nepamatoto optimistu OCTA” - jeb kādēļ cilvēki aizvien dzīvo ar domu, ka “ar mani tas nekad nenotiks”. Šķiet, ka šī ir viena no “dārgākajām” frāzēm Latvijas ceļu satiksmē.

Juris Stengrevics

Ko Latvijas lauksaimniecība var mācīties no Polijas?

Braucot gar Polijas laukiem, viena no lietām, ko var pamanīt, ir ievērojami mazāks nezāļu daudzums tajos. Šķietami vienkāršākais skaidrojums būtu poļu prasme, taču patiesais iemesls slēpjas citur – augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijā. Eiropas Savienībā šie noteikumi nav vienoti, un Polijas lauksaimniekam pieejams plašāks darbīgo vielu klāsts nekā mums, kas nebūt nav mazsvarīga detaļa, jo tieši reģistrēto vielu daudzveidība nosaka, cik ilgi lauks paliek tīrs un cik ātri var izveidoties rezistentas nezāles. Šī atšķirība Latvijai maksā vairāk, nekā sākotnēji šķiet.

Sendija Tomsone

Lētāka OCTA? Jā, bet tikai tiem, kas to tiešām nopelna!

Mēs Latvijā par OCTA runājam kā par laikapstākļiem – gandrīz vienmēr par dārgu un gandrīz vienmēr neatbilstoši gaidām. Bet reti kurš uzdod sev neērto jautājumu, vai mēs paši darām visu, lai tā būtu lētāka?

Agris Daukste

Droni maina noteikumus - vai Latvijas infrastruktūra tam ir gatava?

Vēl pirms dažiem gadiem diskusijas par dronu radītajiem apdraudējumiem šķita attālas un vairāk saistījās ar karadarbību citviet pasaulē, taču pēdējo mēnešu notikumi Latvijā apliecina, ka bezpilota lidaparātu ielidojumi Rēzeknē, Krāslavā, Ludzā un kopumā valsts teritorijā vairs nav hipotētisks scenārijs. Tie ir signāls, ka līdztekus energoefektivitātei, ilgtspējai un funkcionalitātei infrastruktūras projektēšanā jādomā arī par noturību pret apdraudējumiem. Skaidrs, ka šādi riski var kļūt par būtisku problēmu Latvijas ikdienas procesos, tomēr rodas sekojošs jautājums, vai infrastruktūra, kas tiek projektēta šodien, spēs nodrošināt nepārtrauktu darbību arī krīzes situācijās.

Oļegs Umansksis

Sports sākas ar zināšanām par bērnu, nevis medaļām

Valsts pētījumu programma “Sports” (VPP “Sports”) iezīmē būtisku pagrieziena punktu Latvijas sporta nozares attīstībā – tā virza sportu kā zināšanās balstītu sabiedrības veselības, izglītības un valsts attīstības politikas daļu. Programmā iegūtās zināšanas palīdz labāk saprast, kā veidojas fiziski aktīvs un vesels cilvēks un kādi lēmumi nepieciešami, lai sporta vide būtu droša, attīstoša un vērsta uz ilgtermiņu.

Agrita Kiopa

Bez prognozējamiem noteikumiem investīcijas paliek uz papīra

Latvijā daudz runā par jaunu investīciju piesaisti, tostarp nekustamajos īpašumos, tomēr daļa jau esošu ēku ilgstoši paliek neattīstītas juridiskas nenoteiktības dēļ. Tā kā pārvaldām un attīstām vairāk nekā 300 000 m² komercplatību Rīgā un citviet Latvijā, galvenokārt atjaunojot vēsturiskas industriālas ēkas un kvartālus, un daļa šo objektu atrodas dalītā īpašuma situācijā, esam pārliecinājušies, ka tieši šādos projektos visskaidrāk redzamas spēkā esošā regulējuma nepilnības.

Agnese Rutka

Ko par ilgtspēju stāsta iepakojums? Ir laiks paskatīties plašāk

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja no modes vārda kļuvusi par vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzieniem. Eiropas Savienība pieņem arvien stingrākus normatīvos aktus, uzņēmumi pārskata savas piegādes ķēdes, bet patērētāji arvien biežāk izvēlas produktus, kuru iepakojums ir pārstrādājams vai ražots no videi draudzīgākiem materiāliem.

Edgars Žogla

Kad nulle ir labs rezultāts

Publiskajā telpā aktualizējoties diskusijai par konkurences līmeni Baltijas valstu pasta un piegādes pakalpojumu tirgū, nepietiekoša uzmanība ir pievērsta kādam nozīmīga faktam. Kamēr Igaunijas un Lietuvas pasta operatori par universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanu pieprasa vai saņem kompensāciju no valsts miljonu eiro apmērā, “Latvijas Pasts” par 2025. gadu neprasa ne centu. Turklāt šāds rezultāts sasniegts laikā, kad saglabājam plaši pieejamu pakalpojumu pārklājumu visā valstī.

Andris Puriņš

Satura mārketings

Bizness un ekonomika

Vīnkalnu picēriju dibinātājs Artis Žentiņš: «Ja es kaut ko gribu, es eju un daru.»

Spēks ir detaļās

Pēc 18 gadiem ēdināšanas biznesā Vīnkalnu picēriju dibinātājs Artis Žentiņš kopā ar dizaineru Aigaru Lauzi radījis jauna tipa profesionālas picu krāsns prototipu. Tagad Dimantiņš jāpārvērš ražojamā un eksportējamā produktā

Jaunā uzņēmēja Evika Kervāne.
Ilustrācija — The New York Times

Saderam, ka viņi ienīst viens otru!

Jaunlaiku fenomena — divu pasaulē lielāko prognožu tirgu — attiecības izgājušas no veselīgas konkurences rāmjiem

Deivids Jafe-Belanijs, Viljams Rašbaums, © The New York Times

Pētījumi

Nevajag baidīties!

Produktivitātes rādītājs Latvijā ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā. To var palīdzēt kāpināt mākslīgā intelekta rīku izmantošana. Taču — kā tā mainīs dažādas profesijas un tajās nepieciešamās prasmes?

Rīga ir pirmā pašvaldība Latvijā, kur mācībām 10. klasē šovasar varēja pieteikties, izmantojot centralizētu pieteikšanās sistēmu. Vienotā elektroniskā sistēma pakāpeniski tiks ieviesta visā Latvijā, lai pieteiktos bērnudārzam, pamatskolai (1. klasei) un vidusskolai (10. klasei). Foto — Marta Āboltiņa

Kāpēc Pierīgā trūkst vietu 10. klasēs un kādi ir risinājumi?

Iedzīvotāju skaita pieaugums Pierīgā un jauniešu vēlme mācīties labākajās vidusskolās izveidojusi milzu drūzmēšanos pie 10. klašu durvīm. Ko darīt, lai vidusskolā neuzņemtie nejustos lieki?

Gunita Nagle, speciāli Ir

Kuras valsts amatpersonas pelna visvairāk?

Kuras valsts amatpersonas 2025. gadā visvairāk nopelnījušas, un kuras iekūlušās lielākajos parādos

Par izteiktajiem draudiem Ivars Šteinbergs nav vērsies policijā. Tā vietā viņš pēdējās dienas pavadījis, rakstot jaunu dzeju. «Man šķiet, ka ļaunākais, ko es varu darīt, ir sakņupt un padoties.»

Ams, ams, ams! Vai dzejoļi apdraud bērnus?

Ivara Šteinberga dzejas krājums sociālajos tīklos izraisījis asas diskusijas par tabu tematiem bērnu literatūrā. «Kopā ar grāmatu aicināja dedzināt arī mani pašu, draudēja tādus kā mani arī nošaut,» saka dzejnieks

Videoierakstā redzamas pirmās sekundes, kad laupītāji ielaužas veikalā

Vecrīgas pulksteņu laupītāju kļūdas, kas noveda viņus aiz restēm

Vecrīgas luksusa pulksteņu veikala trīs aplaupītāji atzinuši vainu un saņems cietumsodu, bet ceturtais uzbrucējs joprojām ir brīvībā. Izmeklētāji atklāj, kādas trīs kļūdas palīdzēja tikt šiem noziedzniekiem uz pēdām

Ilustrācija — Magnific

Kādus sarkanos karogus nepalaist garām Saeimas vēlēšanu sarakstos?

Šoruden konkurss uz vietu Saeimā ir krietni mazāks, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, — pieteikti 14 saraksti ar 1434 deputāta kandidātiem jeb par pieciem sarakstiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. Tomēr sacensība būs sīva, jo vairākas partijas aptaujās svārstās ap 5% barjeru un trīs mēnešus pirms vēlēšanām 25% vēlētāju joprojām nav izdarījuši izvēli.

Ilustrācija — Magnific

Kā hakeris uzlauza Latvijas Valsts mežus?

Kāpēc kibernoziedzniekam, kuru eksperti nevērtē kā ļoti profesionālu, izdevās uzlauzt Latvijas valsts mežu sistēmas?

Bauskas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Dmitrijs Jemeļjanovs skolā nonāca nejauši un ilgi šaubījās, vai paliks. Taču kāpa atalgojums, uzlabojās citi darba apstākļi, līdz ar profesionālo novērtējumu auga pašapziņa, un Dmitrijs par promiešanu vairs nedomā.

Skolotāju algas aug, bet zināšanu plaisa starp pilsētu un lauku skolām nepazūd

Lai gan skolotāji par algām vairs nesūdzas, izglītības sistēmas galvenās problēmas nav atrisinātas — pedagogu trūkst, un dziļā plaisa starp mācību sasniegumiem laukos un pilsētās nav sarukusi. Turklāt arvien vairāk bērnu nonāk tālmācības privātskolās

Evita Puriņa, Re:Baltica
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropai ir vajadzīga Turcija?

Neraugoties uz autoritārisma tendencēm, Turcija ir ES stratēģiskais partneris.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropai joprojām nepieciešami skaidras naudas norēķini?

Eiropa pēc gadiem ilgas virzības uz bezskaidras naudas norēķiniem sāk apzināties šīs pieejas riskus.

ARTE
Ilustrtatīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā risināt Eiropas nepilngadīgo noziedzības problēmu?

Pieaugot jauniešu noziedzībai, dažas ES valstis vēlas pazemināt kriminālatbildības vecumu.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropa spēj stāties pretī dronu apdraudējumam?

Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropā arvien biežāk ielido militārie droni, tāpēc ES plāno veidot pretdronu vairogu.

ARTE
Ilustratīvs attēls/ARTE

VIDEO: Vai futbols piedzīvo identitātes krīzi?

Aiz Pasaules kausa spožās fasādes slēpjas futbola pasaules tumšā puse

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Migrantu atgriešanas centri — risinājums vai pārspīlējums?

Lai paātrinātu izraidīšanu, ES plāno atļaut veidot migrantu atgriešanas centrus ārpus savām robežām.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā cīnīties ar viltus speciālistiem estētiskās medicīnas nozarē?

Nelegālas botoksa klīnikas un injekcijas bez speciālista uzraudzības apdraud cilvēku veselību.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Cik korumpēta ir Eiropa?

Spānijā un Francijā politiķi stājas tiesas priekšā saistībā ar kukuļošanas skandāliem.

ARTE

Recenzijas

Odiseja lomā Mets Deimons, Atēna — Zendaja. Publicitātes foto

Visas uzvaras ir prātā

Kristofera Nolana filmas Odiseja gudrība ir spējā neglorificēt karu

Kristīne Simsone, Ir kinokritiķe

Grāmata, kuru nesapratu

Ingas Gailes stāsti krājumā Ievērojamu cilvēku dzīve ir kā caurspīdīgas kolbas

Anda Buševica, Latvijas Radio žurnāliste

Simt gadi Ungārijā

Jaunais šveiciešu rakstnieks ar romānu Lāzāri kļuvis par Eiropas literatūras brīnumbērnu

Osvalds Zebris, rakstnieks
No kreisās: Kristiāns Kosītis (basģitāra), Edgars Kaupers (ģitāra un balss), Roberts Vanags (taustiņ­instrumenti un balss) un Emīls Kaupers (bungas un balss). Publicitātes foto

Stāvēt zem ābelēm

Grupas Carnival Youth jaunais ieraksts vēsta par dzīves lielajiem meklējumiem

Jānis Žilde, žurnālists un mūzikas kritiķis

Populārākie raksti