Neviens premjerministrs nav risinājums visām problēmām
Līdz vēlēšanām palikušas tikai dažas dienas, un jau tagad šķiet skaidrs, ka visvairāk balsu tajās iegūs Andris Kulbergs.
Tas varētu šķist paradoksāls formulējums, jo Saeimas vēlēšanās piedalās nevis atsevišķi kandidāti, bet gan partiju listes, tomēr Apvienotajam sarakstam (AS) ir veiksmīgi izdevies sakoncentrēt vēlētāju uzmanību uz vienu cilvēku, kurš aiz sevis ievilks parlamentā vēl lielu skaitu mazāk pazīstamu politiķu.
Kulbergs ir ne tikai neatņemams elements AS reklāmās, viņš ir kļuvis par partijas galveno solījumu vēlētājiem.
Kā rakstīts AS programmā, valstī bija krīze, un «tad nāca risinājums — Kulbergs».
AS reitingi liek domāt, ka šī izrādīsies sekmīga priekšvēlēšanu taktika, jo daudzi vēlētāji šobrīd ir gatavi atbalstīt politiķi, kuram, iespējams, vēl pirms sešiem mēnešiem nebija pievērsuši nekādu uzmanību.
Sprēgāšana ikdienas videoierakstos par kūtriem ministriem, iesīkstējušiem ierēdņiem, uzblīdušu budžetu un kaitinošām procedūrām uzbūrusi vēlētāju acu priekšā tēlu, kas spilgti kontrastē ar tradicionālo politiķa stereotipu un tā gludiem, izvairīgiem vārdiem un distancēšanos no iedzīvotāju ikdienas. Kulbergs izmanto tos pašus komunikācijas paņēmienus, kurus veiksmīgi likuši lietā tik atšķirīgi politiķi kā kreisais Ņujorkas mērs Mamdani un labējais Ungārijas premjerministrs Maģars, un rezultāti ir.
Nevar teikt, ka Kulbergs neko nav paveicis. Īsajā laikā kopš stāšanās amatā viņam izdevies izdarīt divas svarīgas lietas, kuras, iespējams, neizdotos citai valdībai — slimnīcu reformas pavirzīšana uz priekšu un airBaltic restrukturizācijas sākšana. Varam iedomāties, kādu vētru saceltu opozīcija, ja šos lēmumus pieņemtu Siliņas valdība. Reģioni paliks bez veselības aprūpes! Iedzina bankrotā nacionālo aviokompāniju — tie kliegtu. Bet tagad bijusī opozīcija ir pie teikšanas, politiskās frontes līnijas nav vairs skaidras, un paveras iespēja izpildīt citos apstākļos grūti realizējamus uzdevumus.
Bet priekšvēlēšanu posms tuvojas beigām. Kulbergam ļoti palaimējās, ka laiks starp kļūšanu par premjerministru un vēlēšanām bija tieši tik garš, lai varētu veiksmīgi radīt priekšstatu par sevi kā cilvēku, kas runā bez aplinkiem un rīkojas izlēmīgi, bet vienlaikus tieši tik īss, lai iedzīvotāji vēl nevarētu sākt izjust un vērtēt viņa rīcības sekas.
Mēs nezinām, kāds premjerministrs Kulbergs varētu būt ilgtermiņā, bet viņa personībai piedēvētais mesiānisms nes līdzi ievērojamu iespēju ar laiku vilties. Noskaidrosies acīmredzamais, ka neviens premjerministrs nav risinājums visām problēmām, un jautājumi, uz kuriem atbildes ir pavisam skaidri redzamas no opozīcijas sola, izrādās krietni sarežģītāki, kad sēdi pie valdības galda.
Jau tagad atklājas tādi gadījumi. Kamēr AS bija opozīcijā, tas nesaudzīgi kritizēja Siliņas valdību par nespēju jau rīt uz brokastlaiku apstādināt mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju. Tagad, kad caur Latviju tiek vesti Krievijas Ukrainai nozagtie graudi, izrādās, ka «nevarējām vienkārši populistiski vienā dienā visu aizvērt, jo mēs esam ES ārējā robeža, kur obligāti jānodrošina tranzīts», saka Kulbergs. Nākotnē šādu sadursmju ar realitāti kļūs aizvien vairāk.
Bet, pat ja Kulbergs attaisnos dāvāto uzticību, ko mēs zinām par visiem deputātiem, kurus viņš sev līdzi ievedīs Saeimā? Viņš nav biedrs nevienā no trim AS veidojošajām partijām, un, lai gan saka, ka ir AS valdes loceklis (un viņa bilde tagad redzama attiecīgajā vietā AS mājaslapā), Uzņēmumu reģistrā viņa vārds neparādās. Cik lielā mērā pēc vēlēšanām viņš varēs ietekmēt AS frakciju? Pēdējās dienās pieredzējām brīdinošu gadījumu, kad AS deputāti pārkāpa koalīcijas līgumu un atbalstīja šleseristu kārtējo mēģinājumu ierakstīt Satversmē, ka vīrieši nav sievietes. Kulbergs pēc tam atzina, ka tā bijusi kļūda un pie koalīcijas līguma ir jāturas. Vai viņš to spēs nodrošināt? Vai arī būs pavēris ceļu vēl spēcīgākiem labējā populisma strāvojumiem Saeimā?
Tālākā perspektīvā bažas rada arī Kulberga acīmredzamā pārliecība, ka Latvijas izaugsmei ir nepieciešams piesaistīt naudu, kura «migrē un skatās uz tirgiem, kur nosēsties». Viņš cer Latvijā redzēt kriptovalūtu apgrozītājus un arābu investorus Rīga Waterfront (no kuriem viens izrādās par naudas atmazgāšanu jau notiesāts). Kulberga 16. septembra ieraksts X pastiprina bažas, ka varētu tikt vājināta naudas atmazgāšanas uzraudzība — «banku sektoram ir jānoņem policejiskā funkcija, jāatvieglo nosacījumi un regulējums». Vai tiešām gribam atgriezties laikos, kad Šlesera un citu politiķu galvenais piedāvātais ekonomiskās attīstības plāns bija apšaubāmas izcelsmes naudas apgrozīšana? No Parex, Latvijas Krājbankas, Trasta komercbankas un ABLV stāstiem neko neesam mācījušies?
Kulberga stils daudzus ir uzrunājis, bet par viņa politikas patieso saturu vēl pāragri spriest.
Angļiem ir teiciens — kas steigā apprecas, tam netrūkst laika nožēlot.
Par to šobrīd būtu vērts padomāt.
Komentārs 140 zīmēs
- Britu drošības «lietussargs». Lielbritānijas flotes komandieris paziņojis, ka viņa valsts nodrošinās kodolaizsardzību arī Baltijas valstīm.
- Apbrīna un naids. Tramps ar milzīgu pompu uzņēma Ķīnas līderi Sji Baltajā namā, bet Kanādu nosauca par vienu no sliktākajām valstīm pasaulē.
- Krievija kāpina sabotāžu. Igaunijas drošības dienests paziņojis, ka dedzināšanu aizsardzības uzņēmumā Milrem pasūtījusi Maskava.
