Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Raidieraksti

Personības

Ģirts Rungainis.

Ģirts Rungainis par jauno realitāti. Kā karš ietekmē Latvijas biznesu?

Uzņēmējs, Prudentia dibinātājs un ilggadējais vadītājs Ģirts Rungainis par to, kas nepieciešams Latvijas biznesa vidē un valsts attīstības iespējām

Sergejs Pavlovs
Ilze Tigule.

«Nāve ir par dzīvi!» Saruna ar nāves dūlu Ilzi Tiguli

«Es būšu piecu bērnu mamma!» tā māksliniece Ilze Tigule (41) sapņoja bērnībā. Toreiz vēl nezināja, ka divus no tiem zaudēs. Pašas zvaigžņu bērni un noslāpētas sēras bija iemesli, kāpēc viņa kļuvusi par vienu pirmajām nāves dūlām Latvijā

Terapija ar humoru — kā «True Latvian» video ārstē latviešu kompleksus?

True Latvian, īstajā vārdā Daiņa Rijkura, populārākie video par Latviju un latviešiem sociālajos tīklos sasniedz vairākus miljonus skatījumu. Šajā pavasarī viņš debitēja stāvizrāžu žanrā

Kārlis Arnolds Avots pozē fotogrāfiem pirms filmas Uļa pirmizrādes Kannās 21. maijā.

«Pirmo reizi dzīvē man bija ļoti bail no filmas.» Intervija ar aktieri Kārli Arnoldu Avotu

Aktieris Kārlis Arnolds Avots nedēļas sākumā atgriezies no 79. Kannu kinofestivāla, kur kopā ar radošo komandu pārstāvēja Viestura Kairiša režisēto spēlfilmu Uļa. Tā bija iekļauta prestižā festivāla konkursa programmā Un Certain Regards jeb Īpašais skatiens

Zane Blanka
Dainis baltā rikšotāja Hektora mugurā. Foto — Ieva Babre

«Koru karu» uzvarētājs Dainis Skutelis – starp skatuvi un dzimto zemi

Dziedātājs Dainis Skutelis (38) ar Preiļu Purpura kori uzvarēja šovā Koru kari. «Emocijas būs vēl ilgam laikam,» viņš saka. Bet tikpat daudz emociju sniedz darbs paša saimniecībā, tāpēc «ar vienu kāju stāvu uz skatuves, ar otru — uz zemes»

Imants Kalniņš 1978. gadā

Imantam Kalniņam 85! Nebeidzams Piena ceļš latviešu mūzikā

Imants Kalniņš latviešu mūzikā ir unikāls zvaigznājs, kas ierakstīts vairāku paaudžu garīgajā kartē un izrādās nebeidzams kā Piena ceļš. Komponista 85 gadu jubilejā uzrunājām mūziķus, kuru balsīs dzīvo viņa skaņdarbi

Vētras tests ūdenssaimniecībā

Vasarā apritēs divi gadi kopš postošās vētras, kas kļuva par skarbu realitātes pārbaudi Jūrmalas pilsētas infrastruktūrai, pārvaldībai un sabiedrisko pakalpojumu noturībai, un izgaismoja arī to, cik gatavi esam situācijām, kuras nevar pilnībā paredzēt. Vētra arī mudināja pārvērtēt pieeju - no reaģēšanas uz sistemātisku noturības veidošanu pilsētas ūdenssaimniecībā.

Raimonds Arājs

Latvijas jaunuzņēmumu potenciāls ir “neseksīgās” nozarēs

Latvijas jaunuzņēmumu vide pēdējos 15 gados ir kļuvusi nobriedušāka. Ir vairāk programmu, dibinātāju un cilvēku, kuri uzņēmējdarbību uztver kā reālu karjeras ceļu. Nākamais jautājums ir kvalitāte, jo Latvijai nepieciešami uzņēmumi, kas rada augstu pievienoto vērtību un balstās zināšanās, nevis tikai jaunā idejā. Lielākās iespējas bieži atrodamas nozarēs, kuras publiski neizskatās pievilcīgas. Tās ir tehniskas, šauras un grūti izskaidrojamas vienā teikumā, tomēr tieši tur ir problēmas, kuru risināšanai vajadzīga pieredze, tehnoloģiska kompetence un pacietīgs darbs.

Līna Marta Sarma

Dialogs vai politiskais mobings?

Kad nozares pārstāvji tiek aicināti uz “diskusijām” par reformu, kuras pamatlēmumi jau faktiski ir pieņemti, tas vairs nav dialogs. Tā ir procesa imitācija, izsakoties diplomātiski. Tieši šādu pieredzi nebanku finanšu pakalpojumu nozare piedzīvoja diskusijās par uzraudzības nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Latvijas Bankai (LB) – reformu, kuras virzīšanā argumenti un ietekmes izvērtējums arvien biežāk atkāpās politiskas apņēmības priekšā.

Tīna Lūse

Tuvredzības epidēmija. Kur mēs esam un kurp virzāmies?

Šobrīd apmēram 30-35% no pasaules iedzīvotajiem ir tuvredzība (miopija). Tiek prognozēts, ka uz 2050. gadu šis skaitlis sasniegs apmēram 50%. Mūsdienās apmēram 35-36% bērnu un pusaudžu ir miopija; uz 1990. gadu šis īpatsvars sastādīja ap 24%. Atsevišķas Austrumāzijas pilsētās tuvredzība ir sastopama līdz pat 80-90% vidusskolas absolventu un universitāšu vecuma jauniešu.

Ilgars Ali

Zaļā transporta loģika ir klusa un skaista

Ekonomisko un tehnoloģisko procesu un to mijiedarbības vērošana reti kad sagādā tādu intelektuālu un pat estētisku baudu kā pašlaik. Šeit runāju par harmonisko attīstību enerģijas ražošanas un patēriņa virzībā pretī jaunai, par līdzšinējo daudz saprātīgākai kārtībai. Diemžēl nevar teikt, ka pasaulē kopumā valdītu miers un harmonija. Disharmonijas elementu pasaulē lielā mērā ir radījuši sen pieņemti lēmumi par transporta un enerģētikas stratēģisko attīstību. Pasaules transportu darbina galvenokārt dzinēji, kuriem nepieciešamās degvielas ieguve un tās sadedzināšana rada piesārņojumu naftas ieguves, pārstrāde

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists

Patvertne nav tikai sakārtots pagrabs

Nesen publicētā informācija liecina, ka patvertņu nodrošinājums Rīgā būtiski sliktāks nekā iepriekš ziņotais – ja iepriekš tika minēts, ka patvēruma iespējas galvaspilsētas patvertnēs esot nedaudz vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju, tad šobrīd tiek uzsvērts, ka reālās iespējas ir daudz mazākas.

Oļegs Umanskis

Kad cena prevalē pār kvalitāti

Izteikta jutība pret cenām – tā vienā teikumā var raksturot to, kas pašreiz notiek Latvijas sabiedrībā, kur gandrīz puse iedzīvotāju atzīst, ka meklē akcijas un atlaides, savukārt trešdaļa izvēlas lētākus produktus. Šķiet loģiski, ka nevēlamies tērēt naudu par to, ko var iegādāties par zemākām cenām, taču pastāv risks, ka izdevīguma dēļ, samazinām savus kvalitātes standartus.

Ritvars Macieša

Lēto sūtījumu ēras beigas? Ko gaidāmās ES reformas nozīmē loģistikas nozarei

Pēdējos gados Eiropā nonāk miljardiem mazas vērtības sūtījumu, kas pasūtīti ārpus Eiropas Savienības (ES). Ar šī gada 1. jūliju ES ir apņēmusies ieviest fiksētu nodevu 3 eiro apmērā par katru sīkpaku, kuras vērtība nepārsniedz 150 eiro un kas pasūtīta kādā no e-komercijas platformām, tādējādi tiešā veidā izmaiņas attiecinot uz lielākajām un populārākajām Ķīnas e-komercijas platformām.

Sanita Bērziņa

Radiologu deficīts un MI: no inovācijas līdz nepieciešamībai

Šobrīd radioloģija Latvijā atrodas paradoksālā situācijā: modernas iekārtas ir pieejamas, taču akūti trūkst speciālistu to izmantošanai, jo valsts un pašvaldību slimnīcās ir vērojams būtisks radiologu un radiologu asistentu trūkums. Šis deficīts vistiešāk ietekmē pacientus – vidējais gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātu magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju var ilgt no nedēļas līdz pat 200 un vairāk dienām [1].

Māris Dreimanis

Paldies nav pietiekami – kādēļ Latvijas māksliniekiem vajag vairāk nekā tikai aplausus

Izstādes atklāšanas vakars Rīgā. Galerijas telpa ir pilna, glāzēs dzirkst dzērieni, cilvēki nesteidzīgi pārvietojas no viena mākslas darba pie otra. Izskan komplimenti, sociālajos medijos parādās fotogrāfijas līdz vakars ir beidzies. Apmeklētāji dodas mājās. Mākslinieks paliek. Pēc dažām dienām būs jānovāc darbi, jāsamaksā par materiāliem, transportu, telpu īri. Nākamajā rītā viņš dosies uz savu “īsto ikdienas darbu”, lai vispār varētu atļauties radīt mākslu arī turpmāk. Tā nav reta situācija. Tā ir norma.

Diāna Novicka

Satura mārketings

Bizness un ekonomika

 «Tas jau no sākuma bija globāls bizness,» saka Roberts Ernests Levics. Pirmajā darbības gadā uzņēmums nonācis 13 valstīs, monitorē vairāk nekā 180 staciju.

Šaura niša — plašas iespējas

Jaunuzņēmums Spotwise palīdz radiostacijām atrast jaunus reklāmdevējus. Pēc 450 tūkstošu dolāru piesaistes uzņēmums skatās Rietumeiropas virzienā, bet tā dibinātājs Roberts Ernests Levics saka — radio ir tikai sākums

Amerikāņu jaunuzņēmuma Medvi izveidotājs Metjū Galahers.

Ārkārtīgi efektīvi, tikai mazliet vientuļi

Kā mākslīgais intelekts palīdzēja vienam vīrietim (un viņa brālim) izveidot 1,8 miljardus dolāru vērtu uzņēmumu

Erina Grifita, © The New York Times News Service

Pētījumi

Kā roboti pārveido Latvijas uzņēmumus un darba tirgu

Lai kāpinātu produktivitāti un risinātu darbaspēka trūkuma problēmu, Latvijas uzņēmumos aizvien biežāk izmanto robotu darbu. Kādi ir ieguvumi, un ar kādām problēmām jārēķinās?

Andra Kulberga tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču Rīgas pilī 25. maijā. Foto — Valsts prezidenta kanceleja

Ko citādi darīs Andra Kulberga valdība?

Kā Andrim Kulbergam (AS) izdevās desmit dienās izveidot četru partiju koalīciju, un par kādiem darbiem jaunā valdība vienojusies

Uzzinot, ka no Armanda Krauzes (attēlā) vadītās Zemkopības ministrijas kokrūpnieki panākuši to, ko bija cerējuši arī agrāk, iepriekšējam ministram Didzim Šmitam «atkārās žoklis».

Jo dziļāk mežā, jo vairāk naudas! Ko Valsts kontrole atklāja kokrūpnieku lietā?

Ne tikai 50 miljonu eiro skādi nepamatota valdības lēmuma dēļ, bet arī citas būtiskas problēmas Latvijas valsts mežu pārvaldībā konstatējusi Valsts kontrole. Un iepriekšējais ministrs atklāj, kā kokrūpnieki atbalsta shēmu centās dabūt cauri jau Kariņa valdības laikā

Ilustrācija — Shutterstock

Banku sektora kapitālais remonts – kas mainījies un kāpēc atpaliekam?

Kā «kapitālais remonts» pārveidojis Latvijas banku sektoru, un kāpēc atpaliekam no kaimiņiem?

Sanita Jemberga, Re:Baltica
Premjera amatam nominētais Saeimas deputāts Andris Kulbergs (centrā) Apvienotā saraksta sarunās ar Jaunās Vienotības pārstāvjiem 19. maijā.

Vai Andrim Kulbergam izdosies izveidot rīcībspējīgu valdību?

Cik reālas ir Andra Kulberga (AS) izredzes izveidot rīcībspējīgu vairākumu Saeimā, vai tomēr plāns B ir Šlesera partijas atbalstīta mazākuma valdība?

Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Pašvaldības tērē miljonus ārpus konkursiem, deputātu radi gūst peļņu

Pētām, kā pašvaldības pērn tērējušas naudu ārpus atklātiem konkursiem. Atklājas arī radu būšanas un izdevumu necaurskatāmība. Vai jaunā iepirkumu reforma risinās šīs problēmas?

Drona bojātais naftas rezervuārs Rēzeknē.

Droni nokrīt Rēzeknē, bet trāpa Rīgā

Divu kaujas dronu ietriekšanās naftas bāzē Rēzeknē neradīja civilo katastrofu, taču politiskās sekas ir skarbas — aizsardzības ministrs demisionējis, un valdības koalīcija faktiski sabrukusi

Raivis Melnis.

Pulkvedis Raivis Melnis nosauc trīs prioritātes efektīvākai aizsardzībai

Premjerministres ārštata padomnieks, pulkvedis Raivis Melnis, kurš kopš pagājušā gada ir NBS kontingenta komandieris Ukrainā, otrdienas pēcpusdienā Ir skaidro, ko vēlas paveikt, ja Saeima viņu apstiprinātu aizsardzības ministra amatā

Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Cik korumpēta ir Eiropa?

Spānijā un Francijā politiķi stājas tiesas priekšā saistībā ar kukuļošanas skandāliem.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā izglābt krīzē nonākušo muzeju nozari?

Arvien lielāks politiskais spiediens un mazāks publiskais finansējums apdraud Eiropas muzeju nākotni.

ARTE
Ilustratīvs attēls/ARTE

VIDEO: Vai Eiropa nespēj aizsargāt savu LGBTQ+ kopienu?

Lai gan Eiropas likumi kļūst arvien aizsargājošāki, uzbrukumi LGBTQ+ kopienai nebūt nav beigušies.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai sarkanās līnijas ES politikā sāk izplūst?

Rumānijā sociāldemokrāti apvienoja spēkus ar galēji labējiem, lai gāztu proeiropeisko valdību. Citviet dažas tradicionālās partijas apsver sadarbību vai jau sadarbojas ar partijām, ko uzskata par “radikālām”.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kāpēc Z paaudze jūtas tik vientuļa?

Z paaudze piedzīvo vientulības krīzi: esam ciešāk savienoti, bet jaunieši jūtas izolēti.

ARTE
ARTE.

VIDEO: Vai Bulgārijas vēlēšanas ir izšķirošs pavērsiens?

Vai Rumena Radeva partijas “Progresīvā Bulgārija” pārliecinošā uzvara nesenajās vēlēšanās nozīmē pagriezienu Bulgārijas politikā?

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kāpēc sabiedriskie mediji Eiropā ir apdraudēti?

Eiropas sabiedriskie mediji saskaras ar arvien pieaugošu politisko un finansiālo spiedienu.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE.

VIDEO: Vai Ungārijas vēlēšanas ir pārmaiņu brīdis Eiropai?

Briselē Eiropas Komisija cer uz jaunu sākumu attiecībās ar Ungāriju.

ARTE

Recenzijas

Grupa The Sound Poets. Publicitātes foto

Vairs neslēpšos ēnās

Grupas The Sound Poets jaunais ieraksts — melanholisks un melodisks poproks

Jānis Žilde, žurnālists un mūzikas kritiķis
Iestudējumā milzīga nozīme ir scenogrāfes Monikas Korpas metaforiskajai zīmju sistēmai.

Partriarhālās sētas ainiņas

Jaunā Rīgas teātra izrāde Indrāni — par nespēju ieraudzīt sev blakus cilvēku

Atstājuši mājas

Stāsti Latvijas vēsturē atjauno liecību par ebrejiem, kas izceļojuši no PSRS

Tālivaldis Lasmanis monoizrādē uz skatuves ir divarpus stundas. Publicitātes foto

Atvadas no Čērčila

Valmieras teātra monoizrāde kļūst par titānisku pierādījumu Tālivalža Lasmaņa talantam

Populārākie raksti