Katram savu “Mikrotīklu”

Par rūpniecības apgrozījumu 2013.gada augustā

Turpinot saņemt ienākošos makrodatus par augustu, gribas izsaukties – mirkli, tu esi nejauks, izgaisti!

Vispirms mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums nokritās līdz zemākajam līmenim divu gadu laikā, nupat apstrādes rūpniecība atkal ieslīdējusi mīnusos. Jau kopš pagājušā gada sākuma apstrādes rūpniecības izlaide mainījusies ļoti šaurā diapazonā. Šādas rūpes patlaban ir svešas ASV ekonomikas pētniekiem, kuri valdības darba sašaurināšanas dēļ nav saņēmuši datus par nodarbinātību.

Par laimi, mākonim ir sudraba maliņa. Ņemot vērā to, ka izlaide joprojām gada griezumā krīt dēļ nozarēm ar zemu pievienotās vērtības īpatsvaru apgrozījumā (metālu ražošana un biodegviela), rūpniecībā pievienotā vērtība par pāris līdz dažiem procentiem aug, tā tagad viegli ironiski vērtējama šādu spriedumu precizitāte. To atspoguļo arī nozarē augošās algas un nodarbinātība. Tātad naudas apjoms, ko šajā nozarē nopelna Latvijas iedzīvotāji, kļūst lielāks.

Gadu mijā sāks zust metālu un biodegvielas augstās bāzes efekts, tad arī izlaides statistika „pēkšņi” kļūs priecīgāka. Apstrādes rūpniecības apskatā vienmēr ir vērtīgi koncentrēties uz trim lielajiem vaļiem – koksne, pārtika, metāli+mašīnas, kas kopā veido ap 70% no kopapjoma. Pārtikas ražotājiem šis ir labākais pēckrīzes gads un arī augusts nav izņēmums, ar pārliecinoši lielāko apjomu pēckrīzes periodā. Īpaši sekmīgs mēnesis kāpuma tempu ziņā bijis zivju pārstrādē, bet apjomu izteiksmē visvairāk izaugsmē devusi piena pārstrāde. Par spīti pesimistiskajām noskaņām dzērienu ražošanā, arī tur reģistrēts lielākais pēckrīzes apjoms. 

„Dzelžu” nozaru kopumam, pat neņemot vērā vienu visiem labi zināmu uzņēmumu-izņēmumu, 2013.gads sākās diezgan raibi. Mašīnbūvei un jo īpaši „elektriķiem” šis bijis labs vai pat izcils gads, bet nozīmīgākajai grupas nozarei, kas ir metālapstrāde, tas sākās eirozonas recesijas ēnā. Pēdējos mēnešos dzelzsgriezējiem jau klājas visnotaļ pieņemami, ir zināms, ka uzņēmumu lielākā daļa šobrīd strādā uz fizisko iespēju robežas. Metālapstrādei patlaban palīdz celtniecības bums Ziemeļvalstīs, kas gan ir arī neliels riska faktors.

Citu transportlīdzekļu (vilcieni, kuģi) mūžam nemierīgā, bet šogad jo īpaši svārstīgā ražošana no janvāra līdz augustam sasummējusies tā, ka tā ir šogad straujāk augošā rūpniecības nozare. Pat pēc trīskārša krituma augustā pret jūliju apjoms tomēr noturējies virs 2010.gada vidējā līmeņa. Kokapstrādē šis gads ir diezgan „remdens”, bet nedaudz labāks par gaidīto.

Skatoties uz pārējām nozarēm, aina drīzāk ir labvēlīga. Lai ko neteiktu statistikas dati, farmācija šogad attīstās sekmīgi, katrā ziņā nozares pārstāvjus būtu ļoti grūti pārliecināt, ka tā patlaban ir zem 2005.gada līmeņa, viņu ieteikums šādā situācijā drīzāk būtu sākt lietot kādu no viņu ražojumiem.

Vieglā rūpniecība pēc labā gada sākuma bremzējas darbaspēka pieejamības (latviski tulkojot – cilvēku vēlmes strādāt par algām, kuras šūšanas uzņēmumi tagad var piedāvāt) dēļ. Nemetāliskos minerālus bremzē būvmateriāli, uz priekšu velk stikla šķiedra, kopumā dodot nelielu kāpumu (+4,5%). Ja ir kāda nozare, kas šogad likusi vilties, tā ir poligrāfija, ne jau tāpēc, ka būtu slikti – kopumā astoņos mēnešos ir pieaugums par 3%, bet varēja gaidīt vairāk.

Izcili šogad klājas elektronikai (kopumā 17,5%, augustā 33,8% pieaugums gada griezumā), aiz kā, acīmredzot, stāv jaunākā mūsu ekonomikas brīnumbērna “Mikrotīkls” virzītais pieprasījums, vismaz daļēji.

Ķīmiskajai rūpniecībai bez biodegvielu ražošanas, šķiet, klājas labi, bet kopainu pagaidām iegūt grūti. Mēbeļu ražošana šogad ir atjēgusies no gadiem ilgušās letarģiskās snaudas un pamazām (12,5% pieaugums) sāk virzīties uz vietu, kuru šī nozare mūsu ekonomikā būtu pelnījusi, bet ir gan vēl stipri tālu no tās.

Ārējā vide rūpniecības attīstībai patlaban ir samērā labvēlīga. Pats svarīgākais – iepirkuma vadītāju dati signalizē, ka septembrī eirozonas rūpniecībā trešo mēnesi turpinājusies augšupeja. Arī pasaules kopējais indekss septembrī ir nedaudz uzlabojies, attālinoties no „neitrālās” 50 punktu robežas virzienā uz augšu. Apvienojumā ar strukturālajām pārvērtībām Latvijas rūpniecībā un pasākumiem elektrības cenas ierobežošanai tas ļauj nākotnē raudzīties daudzmaz paļāvīgi.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis