Visām tirgus vietām ir savi muļķīši —
šļūc, apkrāvušies ar maisiem,
murmina zem deguna, bet tā, lai arī
garāmgājēji dzirdētu.
Krasavica, — man saka;
patiešām, trāpīja
kā naglai uz galvas.
Šeit daudz tādu, ar
īpašiem vaibstiem.
Rindā pēc vistas gaļas
izdzirdu čiepstošus cālīšus —
lūkojos apkārt, varbūt kāds kanārijputniņš
no suvenīru nodaļas, vai zvirbuļi
pažobelē, salidojuši no lauka;
bet nē, tie patiešām bija pēkšņi
no olām izšķīlušies cālīši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.