Rūta Ežerskiene. Foto - Kristaps Lapiks
Nupat beidzies eksāmenu laiks, un pavisam drīz topošajiem absolventiem būs jāpieņem viens no nozīmīgākajiem dzīves lēmumiem – izvēlēties savu profesionālo ceļu.
Mūsdienu nemitīgi mainīgajā darba vidē šis lēmums nav vienkāršs. Tomēr vienlaikus tieši tik daudzās iespējas un prasība augt un mainīties sniedz lielāku brīvību riskēt.
Izvēles brīdī ir būtiskas ne tikai personīgās intereses un spējas, bet arī darba tirgus nākotnes tendences. Tagad konkurencei ir svarīgas gan tehniskas zināšanas, gan arī radošums, komunikācijas prasmes, svešvalodu pārzināšana, spēja domāt ārpus rāmjiem un vēlme nepārtraukti mācīties visas darba dzīves garumā.
Šis ir nopietns un sarežģīts laiks arī vecākiem. Kā pareizi atbalstīt bērnu viņa izvēlē? Esmu trīs jauniešu mamma ar apjomīgu profesionālo pieredzi, un mans ieteikums ir apvienot racionālos apsvērumus ar emocionālajiem. Taču visbūtiskākais – palīdzēt jaunietim noticēt sev. Tieši drosme spert soli ārpus ērtā un ierastā bieži vien kļūst par sākumu ceļam uz izaugsmi.
Darba tirgus stabilitāte dod pozitīvu signālu
Latvijā un arī kopumā Baltijas valstīs pēdējos gados darba tirgus ir bijis stabili noturīgs, bezdarbam saglabājoties 5–7% robežās, liecina statistikas dati.
Nodarbinātības līmenis Latvijā gan joprojām saglabājas zemāks nekā kaimiņos – 63,4%. Igaunijā 2024. gada 4. ceturksnī tas bija 68,5%, savukārt Lietuvā 66,1%. Baltijas valstu rādītāji kopumā pārsniedz ES dalībvalstu vidējo nodarbinātības līmeni. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu atgriešanos tautsaimniecībā, nodarbināto skaits Baltijas valstīs varētu atsākt nedaudz augt.
Arī 2025. gadā sagaidāms, ka algu pieaugums pārsniegs inflāciju – Latvijā un Lietuvā atalgojums varētu pieaugt par 6,5%, bet Igaunijā par 5%. Tas pēc Eiropas valstu standarta ir diezgan liels pieaugums. Tātad jaunie speciālisti, kas drīzumā sāks savas darba gaitas, var justies droši par savām iespējām.
Jaunas prasmes un mūžizglītība ir gandrīz obligāta
Agrāk cilvēki bieži nostrādāja vienā profesijā visu mūžu, bet mūsdienās karjera var mainīties vairākas reizes dzīves laikā. Arī straujās tehnoloģiskās pārmaiņas būtiski ietekmē darba vidi. Jau tagad var redzēt, ka darba tirgū esošajiem ir regulāri jāapgūst jaunas prasmes.
Darba vide kļūst elastīgāka, liela daļa profesiju – mazāk fiziski smagas, bet prasa arvien vairāk zināšanu un prāta spēju. Mūsdienām atbilstoša spēcīga zināšanu un prasmju kombinācija sniedz iespēju saņemt lielāku atalgojumu.
Tehnoloģisko progresu varam novērot arī ikdienas dzīvē, piemēram, esam apguvuši, kā ātri un efektīvi veikt maksājumus internetbankā, izmantojam “gudrās mājas” un “gudros auto”, pašapkalpošanās kases lielveikalos un e-pakalpojumus. Pandēmijas ietekmē klātienes darbu esam iemācījušies papildināt ar attālinātu strādāšanu, kas ļauj piesaistīt speciālistus ne tikai no tālākiem valsts reģioniem, bet pat no planētas otras malas. Šāda darbinieku mobilitāte ietekmē konkurenci darba tirgū, tāpēc jo īpaši nozīmīga kļūst kompetence. Ir nepieciešama pastāvīga mācīšanās un arī tālākizglītība – dažādi kursi, semināri, jāapgūst jaunas amata prasmes un, iespējams, pat pilnīgi jāpārkvalificējas. Pašlaik Latvijā un Lietuvā mūžizglītībā piedalās ap 6% darbspējīgo iedzīvotāju, kas vecāki par 25 gadiem, tomēr šim rādītājam jākļūst lielākam.
Mākslīgais intelekts transformē darba tirgu
Mākslīgais intelekts (MI) ienāk gan mūsu ikdienā, gan profesionālajā dzīvē ar divreiz lielāku ātrumu nekā savulaik viedierīces. Tas atver jaunas iespējas gandrīz katrā nozarē un, pareizi izmantots, paaugstina produktivitāti. MI transformē arī darba tirgu. Nākotnē MI attīstība un ieviešana turpinās uzlabot darbinieku produktivitāti un palielinās pieprasījumu pēc jaunām prasmēm, kas saistītas ar šīs tehnoloģijas ieviešanu, attīstību un izmantošanu. Tomēr MI varētu arī aizvietot darbavietas efektivizācijas un automatizācijas rezultātā – aizstāt darbiniekus jomās, kas saistītas ar rutīnas uzdevumiem, kuros ir mazāk manuālā darba un vairāk jāizmanto kognitīvās (izzināšana un izpratne) prasmes. Savukārt augstāk kvalificētie un arī atalgotie darbinieki tikai iegūs – MI tehnoloģijas lielākā mērā papildinās, nevis aizvietos speciālistu darbu.
Prakse – labs veids, kā iepazīt profesiju
Izvēloties nākotni, būtiski saprast ne tikai jaunieša vēlmes un prasmes, bet arī – ko patiešām viņš ir gatavs darīt. Jāizpēta informācija par interesējošām profesijām – kādi ir darba pienākumi, kādas prasības, kādas izglītības iestādes piedāvā attiecīgās jomas izglītības programmas. Ir arī pieejami dažādi karjeras testi un konsultanti, kas var sniegt vērtīgus padomus un palīdzēt izvērtēt dažādas iespējas.
Labs palīgs izvēlē ir prakses iespējas organizācijās. Lai sekmētu jauniešu iesaisti finanšu nozarē, banka Citadele visā Baltijā 2024. gadā sāka jaunu iniciatīvu – prakses programmu ELEVATE. Tā ir pilnībā apmaksāta divu mēnešu prakses programma studentiem vai augstskolu absolventiem, kuri interesējas par finanšu, ekonomikas un IT jomu. Ņemot vērā lielo interesi jauniešu vidū un pozitīvo pieredzi pērn, arī šovasar īstenojam šo prakses programmu, un pašlaik pretendenti iziet atlases procesu.
Iesaku jauniešiem izmantot prakses iespējas, jo bieži vien darba devēji savus nākamos darbiniekus satiek tieši šādi – ja apmierina praktikantu prasmes, iniciatīva, interese par nozari un ir pieejama piemērota vakance, jaunos speciālistus aicina sākt darba gaitas.
Uzticēties saviem lēmumiem, būt atvērtam un pilnveidoties
Atskatoties uz savu profesionālo ceļu, varu ar pārliecību teikt: izaugsme bieži sākas ar drosmi uzticēties sev un izvēlēties neierasto ceļu. Kāds bija mans neierastais ceļš, kuru uzdrošinājos iet? 22 gadu vecumā man uzticēja vadīt komandu, kurā visi bija vecāki un pieredzējušāki. Atceros, domāju – kā iegūšu viņu cieņu? Kā vadīšu efektīvi? Toreiz man palīdzēja līderības pamatlikumi, kurus ievēroju joprojām, – savstarpējā cieņa, komunikācija, komandas attīstīšana un nemitīga sevis pilnveidošana. Tāpēc arī jauniešiem iesaku būt elastīgiem – svarīgi būt atvērtiem jauniem ceļiem un nepārtraukti pilnveidoties.
(Ne)prātīgas izvēles un drosmīgi lēmumi
Daudzi mūsu dzīves lēmumi būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti, finansiālo drošību un stabilitāti, emocionālo labklājību nākotnē. Gan par izglītību, gan karjeru, veselību vai finansēm – par ietaupījumiem, investīcijām vai parādsaistībām. Savukārt iegūtās prasmes un zināšanas noteic iespējas darba tirgū un personīgo attīstību.
Sabiedrībā bieži valda uzskats, ka panākumi rodami pa taisnāko un paredzamāko ceļu. Taču mana pieredze rāda – tieši novirzīšanās no ierastās trajektorijas bieži atver durvis lielākajiem sasniegumiem. Reizēm mazliet neprāta un drosmes spert soli nezināmajā aizved pie neparastiem atklājumiem, inovācijām un īstas izaugsmes.
Autore ir bankas Citadele valdes priekšsēdētāja