Berlīnes krišana. Sarkanās armijas tanki pie Brandenburgas vārtiem 1945. gada maija sākumā. Foto — Scanpix/LETA
Šogad aprit 80 gadu, kopš beidzās Otrais pasaules karš — līdz šim pēdējais mēģinājums reizi par visām reizēm apvienot Eiropu ar militāru spēku. Trauma, ko tas atstājis, joprojām neļauj Eiropai stingri nostāties pret Krievijas agresiju
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 3
Izcilais amerikāņu sociologs Čārlzs Tilijs grāmatā Coercion, Capital and European States, AD 990—1992 rakstīja: «Karš radīja valsti, un valsts radīja karu.» Šis teikums, ko akadēmiskajā literatūrā ierindo līdzās Nikolo Makjavelli, Tomasa Hobsa un Karla fon Klauzevica citātiem par militāro konfliktu būtību, vedina domāt par karu kā civilizācijas centrālo elementu. Civilizācijas vēsturi šādā perspektīvā nosaka nepieciešamība izdzīvot pasaulē, kurā sabiedrības pastāvēšanas pamatu veido nepārtrauktas eksistenciālas bažas. Brīdī, kad sabiedrība ir kļuvusi pietiekami spēcīga, lai to neapdraudētu citi aktori, tā pati kļūst par draudu, un cikls sākas no jauna.
