
Pie Stepana Banderas pieminekļa Ļvivā Ukrainā viņa 116. dzimšanas dienā. 2025. gada 1. janvāris. Foto – Jurijs Djačišins, AFP/LETA
Eseja
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 3
1.
Pirms dažiem gadiem ieraudzīju savu fotogrāfiju uz ne pārāk populāra, toties dāsni ilustrēta nedēļas žurnāla vāka Hruševska, Vinničenko un vēl pusduča mazāk godātu, bet ne mazāk ievērojamu ukraiņu intelektuāļu sabiedrībā. Pieticīgā fotomontāža kalpoja par ilustrāciju rakstam ar izteiksmīgu nosaukumu Ukraiņu sakāvju vadoņi.
Lai kāda lielummānija man piemistu, tomēr jāatzīst, ka šis nosaukums bija pamatīgs pārspīlējums. Jo pat kopā ar visiem sešiem uz vāka uzliktajiem noziedzniekiem es nebūtu varējis Ukrainu iestūrēt tajā bedrē, kurā tolaik to kopējiem spēkiem bija ieveduši mūsu valstsvīri. «Sakāvju» cēloņi diemžēl bija daudz dziļāki, un to radītāju bija nesalīdzināmi vairāk, nekā vedināja domāt ne īpaši prasmīgi fotošopētā fotogrāfija.