Vilnis Ķirsis. Foto — Edmunds Brencis
Jaunās Vienotības saraksta līderi Vilni Ķirsi intervējam viņa kabinetā Rīgas domē. Domes priekšsēdētājs uzskata, ka vēlēšanās ir tikai divi varianti — vai nu JV, NA un Progresīvo vairākums, vai varu iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā
Jūsu domes vairākums sevi pieteica kā pārmaiņu koalīciju. Kādas ir galvenās pārmaiņas, kas piecos gados nākušas par labu rīdziniekiem?
Noteikti minētu pārvaldību domē, kapitālsabiedrībās. Viss bija politizēts, nu tā ir pagātne. Rīgas Ūdens iziet biržā ar obligācijām. Rīgas Satiksme no izzagta uzņēmuma kļuvusi par vislabāk pārvaldīto.
Otrs bloks ir saimnieciskais. Pilsētas infrastruktūra ieguvusi 700 miljonu ieguldījumus. Austrumu maģistrāle, Dienvidu tilta ceturtā kārta, Brasas tilts, Kundziņsala, Sarkandaugava, mobilitātes punkti pie stacijām — tas viss ir laba sadarbība ar valdību, Eiropas nauda.
Un trešais ir nacionālās pašapziņas bloks. Uzskatu, ka šī sasaukuma svarīgākais uzdevums ir pāreja uz mācībām latviešu valodā skolās, bērnudārzos. Tam būs atdeve pēc gadiem, bet tas ir ļoti nozīmīgi saliedētas sabiedrības veidošanā.
Pirms ārkārtas vēlēšanām JV dramatiski vēstīja, ka Rīga ir «smagi cietusi» no iepriekšējās vadības un rezultātā ir «vienīgā galvaspilsēta Baltijas reģionā, kuras iedzīvotāju skaits samazinās». Iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Kāpēc tā, un kāds ir plāns turpmāk?
Šobrīd iedzīvotāju skaits ir stabilizējies, kādus trīs gadus virs 600 tūkstošiem balansē. Nevar jau lejupejošu spirāli strauji pagriezt pretējā virzienā. Esam panākuši stabilizāciju, tālāk jāgriež uz augšu. Kā? Tikai un vienīgi — jādara Rīga īpaši draudzīga ģimenēm. To arī darām. Bērnudārzi vairs nav problēma, sporta iespējas, interešu izglītības iespējas vairotas. Strādājam pie mājokļu programmām.
Kāpēc pats nedzīvojat Rīgā?
Man ir divas dzīvesvietas, viena Rīgā, viena pierīgā [Garkalnē]. Rīgā kopš dzimšanas esmu deklarējies. Visus nodokļus esmu maksājis Rīgai. Tas ir manā ziņā, kurā brīdī kur vairāk uzturos. Gandrīz katram latvietim ir vasarnīca vai lauku māja, tāpēc jau viņš nezaudē rīdzinieka statusu.
Solāt, ka 2029. gadā vidējā alga Rīgā būs 2700 eiro. Kā pašvaldība to var nodrošināt?
Mums ir Investīciju un tūrisma aģentūra, aktīvi strādājam uz darbavietu, investīciju piesaisti. Šobrīd Rīgā vidējā alga ir 1900. Nepieciešams uz Rīgu dabūt darbavietas, kurās pelna virs vidējā. Pagājušajā gadā esam piesaistījuši pasaules milzi Tech Mahindra, viņiem atalgojums ir stipri virs vidējā. Virziens ir arī jaunuzņēmumu ekosistēma, ko atbalstām. Vēl esam noslēguši memorandu ar trim universitātēm par Zināšanu jūdzi. Rīgas ekonomiskā identitāte ir tieši zināšanas. Ja šeit pieplūst talanti, to pareizā veidā atbalstot, var cerēt, ka produkti tiks veidoti, būs komandas, kas savas idejas attīstīs.
Jums bija konkrēti solījumi nodokļu jomā, neviens no tiem nav izpildīts — ne samazināt nodokli par zemi, ne 25% no iekasētās summas novirzīt konkrētai apkaimei. Tagad to arī vairs nesolāt. Kāpēc pārdomājāt?
Par nodokļa sadali jau startā visi sabiedrotie teica, ka to neatbalstīs. Bet kopumā pie tā principa, ka katrai apkaimei jāsajūt kāda progresa deva, esam centušies pieturēties, plānojot investīcijas.
Bet jāsaprot, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir faktiski stāvējis uz vietas 15 gadus, un inflācija aug. Mūsu gaidas pret pilsētas saimniecības savešanu kārtībā ir lielas, tam vajag naudu. Var jau iet uz samazinājumu, bet tad jāsaprot, ka visi cietīsim.
Budžeta ieņēmumi tomēr diezgan jūtami aug.
Kopējie ieņēmumi aug uz citu nodokļu, uz Eiropas fondu rēķina.
Solījāt izskaust sadārdzinājumus iepirkumos, taču līdz pēdējam aizstāvējāt Satiksmes departamenta vadītāju Jāni Vaivodu, kad trauksmes cēlējs bija ziņojis par miljonu izšķērdēšanu sadārdzinātos remontos. Tagad Vaivodu tiesā par kukuļa piedāvāšanu. Kāpēc viņš jums ir tik svarīgs? Vai nebija kļūda viņu paturēt tik ilgi?
Tās ir divas pilnīgi dažādas situācijas. Paskatīsimies 2023. gada vasaras stāstu. Birokrātija bija tā, kas neļāva šos iepirkumus veikt lētāk. Tajā, ko man parādīja departaments, redzēju pamatojumu. Pretējā pusē argumentus neredzēju. Un vēlāk visi «knābi» un ģenerālprokuratūras atzina, ka manam viedoklim ir taisnība. Un jebkurā gadījumā tas nebija stāsts par vienu personu. Tas bija stāsts par departamentu. Tā vienkārši kaut ko uzmest viņiem uz galda un stāstīt, ka viņi nezin ko tur, asfaltu nes mājās.
Savukārt otra sadaļa ir pilnīgi ar šo stāstu nesaistīts jautājums. Man diemžēl tas bija pārsteigums, ka departamenta vadītājs ir negodprātīgs cilvēks. Tiklīdz tas nāca gaismā, viņu uzreiz atstādināja. Un šobrīd pašvaldība tiesājas ar viņu.
Solījāt ik gadu papildus piesaistīt 100 miljonus eiro investīcijās, taču diemžēl Rīgas attīstība atpaliek no kaimiņu galvaspilsētām par septiņiem astoņiem gadiem. Vai esat sapratis, kas ir galvenie attīstības šķēršļi un kā tos novērsīsiet?
Manā laikā esam piesaistījuši kopsummā ap 700 miljoniem eiro tieši investīcijas satiksmes infrastruktūrā, tā ka skaitlis ar uzviju izpildīts. Staķa laikā investīciju budžets bija apmēram simt miljoni, šogad tie ir gandrīz 300 miljoni, trīsreiz vairāk.
Par lielo bildi, Tallinu un Viļņu — vēsturiski tās līknes atdalījās un aizgāja savu ceļu ap 2009. gadu. Mēs smagāk cietām finanšu krīzē, par to lai uzņemas atbildību tie, kuri taisīja «gāzi grīdā» politiku.
Bet, piemēram, Viļņa sāka mērķtiecīgi strādāt uz biznesa pakalpojumu centriem, ap 20 tūkstošiem darbavietu dabūjuši šajā sektorā. Pārsvarā jauni cilvēki, labi pelna, tālāk naudu tērē servisos, pilsēta ir dzīvāka. Mēs diemžēl to sākām tikai pirms dažiem gadiem. Ir pirmie rezultāti, bet paies vēl laiks, no sākuma jāpierāda, ka Rīga tagad ir labi pārvaldīta, te var nākt. To dabūjam caur dažādām reitingu aģentūrām. Financial Times mūs ir labi novērtējis savos reitingos. Aktīvi piedalāmies forumos, Eurocities tīklā. Virziens ir pareizs. Bet skaidrs, ka nebūs tā — opā!, nomainījās, un te jau pilns ar investoriem. Plus, diemžēl ir bijuši investori, kuri pēdējā brīdī pārdomājuši tāpēc, ka esam tuvu Krievijai.
Martā lepojāties, ka FT novērtējis Rīgu kā vienu no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā. FT pētījumā Nākotnes Eiropas pilsētas 2025 rakstīts: «Apvienotajos Arābu Emirātos bāzētais [uzņēmums] Eagle Hills bija atbildīgs par lielāko nekustamo īpašumu investīciju Eiropā, investēdams vairāk nekā 3,46 miljardus dolāru Rīgā, Latvijā, lai attīstītu vairāk nekā 8000 dzīvojamās un 1000 komerciālās vienības.» Kur FT ņēma šādu informāciju?
Labs jautājums... Nezinu. Mums tas novērtējums bija sadaļā «Cilvēku kapitāls», dabūjām trešo vietu, un septītā vieta bija investīciju stratēģijā.
Viņi skaidro, ka izmantojuši gan interneta rīkus, gan pilsētu sniegto informāciju. Vai informāciju par trīsarpus miljardu dolāru investīcijām viņiem sniedza Rīgas dome?
Es nedomāju vis, tas galīgi neliktos loģiski, bet noteikti varam pārbaudīt.
(Ķirsis vēlāk apstiprināja, ka domes Investīciju aģentūra nav šādu informāciju sniegusi un FT tādu nav arī prasījis — red.)
Latvijai drošība ir vissvarīgākais jautājums, taču jūs sadarbojaties ar Lukašenko un Kadirova draugu — pērn parakstījāt sadarbības memorandu ar Šlesera atvesto Eagle Hills vadītāju Alabbaru par trīs miljardu investīciju piesaistīšanu Andrejsalas attīstībai. Kāpēc jums ir tik svarīgi, lai Rīga kļūtu par apšaubāmas naudas ārzonu?
Pastāstīšu priekšvēsturi. Šo investoru uz Rīgu atveda FIFA, Starptautiskā Futbola federācija, kas bija gatava Rīgā būvēt stadionu. Viņi teica — rekur investors.
Nākamais — bija sūtīts daudz vēstuļu, ne tikai uz Rīgas domi, ka grib investēt lielu naudu. Konsultējos ar valsts drošības iestādēm. Pēc šīm sarunām sarkanā lampiņa nekur neiedegās.
Pirms tam bija vēl viens memorands, ko parakstīja Staķis ar Riga Port City, kur ir Šlesers un pārējā kompānija. Viņš teica, ka no viņiem nopirks visu. Mēs redzam, ka tai vietai ir uzlikts sava veida lāsts dēļ tā, kā tā ir nonākusi pie saviem īpašniekiem. Skaidrs — ja kāds no malas to nopirktu un mēs varētu tos paslaucīt malā, tas nebūtu slikts variants. Bet kopumā — es droši vien tagad stipri domātu, ja būtu atpakaļ tajā situācijā. Jo tajā brīdī man tādas informācijas nebija.
Pietiek ar pusstundu internetā, lai atrastu, ka Lukašenko un Kadirovs dēvē Alabbaru par «brāli», bet viņa projekti Indijā, Albānijā, Serbijā, Horvātijā un citur saistīti ar korupcijas skandāliem un tiesu darbiem.
Tādā gadījumā priekš kam mums valstī ir citas iestādes? Kāda jēga no viņiem, ja nevaru uzprasīt viedokli un paļauties uz viņiem?
Kāpēc jūs vispār prasījāt viedokli, ja pats varat uzzināt šīs lietas pusstundas laikā internetā?
Man ir ikdienas rutīna, ļoti piesātināta. Ir pat dienas, kad brokastis ēdu astoņos vakarā kopā ar pusdienām un vakariņām. Un sēdēt, piedošanu, pie interneta…
Vai tad pašam jāsēž? Ir taču palīgi.
Bet, ja es uzprasu autoritatīvām iestādēm viedokli... Esmu vairākas reizes prasījis šādu informāciju tieši par investoriem ārpus eiroatlantiskās zonas.
Vai turpināsiet atbalstīt šo projektu?
«Atbalstīt» ir skaļš vārds. Pateicu jau pirms gada, ka nekādas atkāpes no pašvaldības teritorijas plānojuma vai apbūves noteikumiem nenotiks, es to nepieļaušu. Kopš tā brīža viņi uzvedās ar lielu bijību, bet, tiklīdz tā nenotiktu, es noteikti atkāptos no šī memoranda. Un vēlreiz saku, memorands neparedz nekādu pretimnākšanu.
Teicāt, ka Alabbars interesējies par futbola stadionu. Tam dome pērn piešķīra 10 hektārus Lucavsalā. Vai jūsu partijas biedram, Latvijas Futbola federācijas valdes loceklim Olafam Pulkam, kurš lobēja zemes piešķiršanu, nebūs interešu konflikti, kad būs jālemj par Waterfront un nākamo koalīciju?
Pirmkārt, tam investoram ar stadionu vairs nav nekāda sakara. Par stadiona zemi — man šķiet, ka Olafs pat nemaz nebalsoja. Bet viņam jau nav kaut kāda tieša materiāla interese. Un zeme ir piešķirta lietošanā, turklāt tur ir daudz nosacījumu. Piecos gados jāuztaisa projekts, un tad mums jātaisa izsole un viņiem tā zeme jānopērk. Nav tā, kā izklausās — kaut kāda piešķiršana.
Kāja ir ielikta, kā teiktu Šlesers.
Kāja būtu ielikta tad, ja viņiem būtu ekskluzīvas pirmpirkuma tiesības. Bet tādu nav. Valdības pusē ir izveidota īpaša darba grupa, kas vērtē iespējamos modeļus, kā projektu attīstīt. Nav izslēgts, ka zemi atdosim valdībai. Pilsētas interese — vajag stadionu. Un pašai pēc iespējas mazāk tam tērēt naudu. Ja to izdarīs Futbola federācija vai valdības pusē — super!
Esat stingri pateicis, ka JV sarkanā līnija ir sadarbība ar Šleseru — «Rīga ir jānosargā no prokremliskiem populistiem».
Ne tikai viņš, arī pārējie — Rosļikovs un kompānija.
Starp citu, vai Andrejsala un Lucavsala nevar kļūt par gravitācijas centru, ap ko JV tuvināties ar LPV? Jums ir memorands ar Šlesera investoru, Olafam futbols rūp.
Jūs uzbūrāt baigo stāstu. Es neredzu nekādu gravitāciju. Vēl vairāk — politikā esmu Šlesera dēļ, jo atcerēsimies, Zatlera rīkojums numur divi tapa pēc tam, kad Saeima neizdeva Šleseru kratīšanai. Un es atsaucos uz Zatlera kunga aicinājumu [iesaistīties politikā]. Es uzskatu to par principiālu cīņu. Piedodiet, tas nav vispār apspriežams.
Manuprāt, būs tā — ja vinnēs Vienotība, nacionāļi, Progresīvie, tad mums būs vairākums, un tāda būs koalīcija. Ja šīm trim partijām būs mazākums, tad pilnīgi skaidrs, ka vienošanās jau ir notikušas, kas un kā saimniekos.
Kurš tad būtu mērs — jūs vai Kleinbergs?
Es teikšu otrādi, Vienotība kā centrisks spēks var visus turēt kopā. Un es aicinu kolēģus neskaldīt matus par sīkām lietām, jāredz lielā bilde. Pēc būtības šobrīd izšķiras, vai ejam atpakaļ uz austrumiem, vai turpinām uz rietumiem. Un tādā kontekstā, piedošanu, tie ir sīkumi — kur būs stabiņi vai puķu kastes.
NA atsakās pateikt, ka neies koalīcijā ar Šleseru. Kas varētu būt jūsu un Progresīvo koalīcijā, ja NA nepievienojas?
Es neredzu citu koalīciju kā tikai Progresīvie, Vienotība un nacionāļi. Ja NA kolēģi kaut ko citu saka, es ceru, ka tas ir pārpratums.
Edvards Ratnieks pateica, ka nestrādās mēra Šlesera vadībā. Cik reāla jums šķiet versija, ka Šlesers, lai nebūtu jāriskē ar pielaides atteikšanu viņam, labprāt strādātu mēra Ratnieka vadībā, bet pats vadītu, piemēram, Attīstības komiteju?
Tas jājautā Ratniekam. Es varu tikai garantēt, ka nav scenārija, kurā Ķirsis ir mērs un Šlesers vicemērs.
Mēs Ratnieka kungam vaicājām, viņš atteicās atbildēt. Cik reāli jums šķiet, ka ir jau sarunāta nākamā koalīcija un Ratnieks ir «sagājis mērā», kā dzird kuluāros?
Negribētu komentēt politisko partneri. Visu noteiks rīdzinieki. Ja JV plus NA, plus Progresīvajiem būs vairākums, tad būs tāda koalīcija un nekādām blakus sarunām vairs nebūs nozīmes.
Pirms pieciem gadiem JV programmā pirmā sadaļa bija par korupcijas izskaušanu. Šogad tādas vispār nav, taču par to gandrīz nekā nav arī pārskatā par paveikto. Kur un kāpēc pazudis svarīgākais programmas punkts?
Lielā mērā tas jautājums ir atrisināts. Ja pareizi atceros, bija aktuālas apmēram 40 krimināllietas [par pārkāpumiem domes kapitālsabiedrībās], 2019. gadā skaitījām. Šobrīd nav nevienas. Visas kapitālsabiedrības bija politizētas, tur bija jakrini, ģeduševi, zivtiņi, požarnovi. Tā ir pagātne. Mums ir Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome, regulāri tiekamies. Tas ir arī lielā mērā viņu atzinums, ka esam gaismas gadus nogājuši šajos piecos gados.
Vai tātad Rīgas domē vairs nav korupcijas?
Es teiktu, ka nav politiskā līmenī. Kaut kur varbūt atsevišķi — protams, es neizslēdzu, ka kāds var kaut ko, bet, tiklīdz tas būs zināms, mēs strikti reaģēsim.
