Ilustrācija – Agnese Apine
Stāsts
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 3
Bērni atgriezās pēc pagarinātās grupas nodarbībām ar sasodīti bezjēdzīgu uzdevumu par gliemežiem. Protams, viņi tā neteica; tas bija mans un Dano vērtējums, kad vakarā gultā runājām, ka būtu labi, ja vismaz pagarinātās grupas nodarbībās nebūtu mājasdarbu. Bērniem gan uzdevums patika, jo viņi iedomājās, ka es nopirkšu Āfrikas milzu gliemežus, kurus viņi paturētu kā mājdzīvniekus. Kopā ar klasesbiedriem viņi internetā jau bija izpētījuši, ka Āfrikas gliemežus audzē kokosriekstu šķiedras substrātā un tiem nav apmatojuma. Cik neparasti.
Uzdevums bija šāds: «Kopā ar vecākiem izlasiet zinātnisku tekstu par gliemežiem, pierakstiet interesantākos faktus pagarinātās grupas dienasgrāmatā un pievienojiet zīmējumus.» Sākumā es viņus pasūtīju pie velna, lai paši tiek galā. Mūsu dārzā ir pilns ar kailgliemežiem — par tiem viņi varētu uzrakstīt veselu sāgu. Lai gan bērni mācās otrajā klasē, abi raksta gandrīz bez kļūdām, jo īpaši Nina. Bet tad Mišo atcerējās, ka pagājušajā vasarā es viņiem biju mācījusi kailgliemežus apkaisīt ar sāli, un teica, ka uzrakstīs par to stāstu pagarinātās grupas skolotājai.
