Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 3
Kā ir Guntas Šnipkes ceturtais dzejas krājums pieaugušajiem. Autore publicējas jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem, 1995. gadā iznāca viņas pirmais krājums Bērns ienāca, taču plašāku atzinību Šnipke guva ar trešo grāmatu Ceļi (2018).
Krājumā Kā dzejniece konsekventi izmantojusi vienu paņēmienu: dzejoļu nosaukumos liktas dažādas īpašības sieviešu dzimtē, piemēram, ērmīga, pazemīga vai salda. Īpašības vārdam pēc saikļa «kā» seko salīdzinājums, kas izvēršas par dzejprozu: «Salda kā dusa uz naža asmens.» (81) 67 īsus dzejprozas tekstus apņem un sadala astoņi dzejoļi verlibrā, tā strukturējot grāmatu septiņās nodaļās. Rūpīgais izkārtojums atgādina, ka Šnipke visu dzīvi bijusi arhitekte. Viņa pati atzīst, ka, «rakstot dzeju, joprojām palieku arhitekte».1 Pārdomāta kompozīcija jau iepriekš raksturojusi autores pieeju. Krājumā Ceļi strukturējošo ietvaru veidoja vietu nosaukumi. Arī Kā ir tikpat racionāli būvēta dzeja, kurā emocionālā pieredze un intuīcija tiek labi pārvaldīta. Ievadā lietotais salīdzinājums dod iespēju piepildīt nelielos dzejprozas tekstus ar visdažādākajiem tēliem, kuru kopums raksturo pašreizējo laikmetu. Krājums Ceļi vairāk iemieso atskatīšanos pagātnē, bet Kā ir tagadnes dzeja ar visu pēdējiem gadiem raksturīgo trauksmi, lai gan arī tajā ienāk atmiņas par pašas runātājas vai iepriekšējo paaudžu pieredzēto.