Pieaugot veselīga dzīvesveida popularitātei, pēdējos gados pasaulē palielinās arī pieprasījums pēc dārzeņiem, augļiem un ogām, it sevišķi zemenēm. Nākotnē šī tendence turpināsies, prognozē globālā zemeņu tirgus ziņojuma autori
Tas ir skaists, bet grūts bizness. Skaists, kad zemeņu dobēs uzzied ziedi un smaržo ienākušās ogas. Bet grūts, kad pavasarī uznāk negaidīti vēlas un bargas salnas, vasarās dienām līst lietus un nevar atrast darbaspēku, vērtē Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte.
Latvijā zemenes profesionāli audzē 377 saimniecībās kopumā 365 hektāru platībā, rāda Lauku atbalsta dienesta dati. Tik daudz pērn bija pieteikušās platību maksājumiem, šie skaitļi pēdējos gados būtiski nemainās. Trešdaļā saimniecību zemeņu platība pārsniedz vienu hektāru. Lielākie audzētāji Latvijā ar 24 hektāriem ir Mālpils ZemeNes. Viņiem seko Sprogas no Alūksnes puses un Dobeles novada Ūziņi, kas ogas iegūst daudz mazākās platībās.
Kaut konkurence šķiet liela, jauniem audzētājiem vieta vēl esot, jo importa ogu ienāk daudz un tās varētu aizstāt ar vietējām. Turklāt uzņēmējdarbības attīstībai iespējams piesaistīt Eiropas Savienības naudu. Līdz šim investīcijas visbiežāk lauksaimnieki saņēmuši siltumnīcu izbūvei, tehnikas iegādei, laistīšanas sistēmu uzstādīšanai, uzskaita Kristīne Ilgaža no Lauku atbalsta dienesta.
Kad maija vidū tirgū parādās pirmās vietējās zemenes, to cena sasniedz pat 25 eiro kilogramā. Tās audzētas apkurināmās siltumnīcās, kas prasa lielus ieguldījumus. Pāris nedēļu vēlāk ienākas ogas citu veidu segtajās platībās, kas izmaksā mazāk, un tad cena jau nokrītas uz pusi. Bet ap Jāņiem, kad ražu var iegūt arī atklātā laukā, tā sasniedz savu zemāko punktu. Pērn gan pārsteidzoši ilgi nenokrita zem septiņiem eiro, atzīmē Rudzāte. Tas ir labs signāls. Pēc audzētāju domām, cenu, visticamāk, ietekmēja sliktāka raža Grieķijā un Polijā, no kurienes importē visvairāk zemeņu. Taču pasaulē lielākās ražotājvalstis ir Ķīna, ASV, Turcija un Meksika.
Rūpīgi kopjot, no hektāra iespējams iegūt pat 20 tonnas ogu, apgalvo Rudzāte. Tikmēr ASV un Nīderlandē audzēšanas tehnoloģijas uzlabotas tiktāl, ka novāc pat līdz 60 tonnām no hektāra, rāda dati par 2022. gadu, kas atrodami biznesa analītikas platformā The World Ranking. Tas ir labākais rezultāts pasaulē.
Lai noskaidrotu, kāpēc zemeņu audzēšana var būt labs bizness, kādi ir lielākie izaicinājumi un mācības, Ir Nauda uzrunāja trīs vietējos audzētājus.
Zemeņu cena
eiro par tonnu, bez PVN
Zemeņu importa un eksporta vērtība Latvijā
miljoni eiro
Interesanti
- Gadā viens iedzīvotājs ASV un ES patērē līdz četriem kilogramiem ogu.
- 2022. gadā zemeņu ražošana pasaulē sasniedza 9,5 miljonus tonnu, prognozes rāda, ka šogad tā pārsniegs 11 miljonu robežu.
- Lielākā zemeņu ražotājvalsts pasaulē ir Ķīna, otro vietu ieņem ASV.
- Lai palielinātu konkurētspēju, lielākās saimniecības ievieš zemeņu kopšanas un lasīšanas robotus.
Avots: 2025. gada ziņojums par globālo zemeņu tirgu, Eiropas Komisija
Dod labu peļņu
Mālpilieši Ginta un Andris Apsīši ar zemeņu audzēšanu nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadu. Sāka 1993. gadā, kad dibināja zemnieku saimniecību Lazdukalns. Mēģinot uztaustīt savu darbības virzienu, sākumā audzēja graudus un zemenes, nodarbojās ar cūkkopību. Zemenes izrādījās visperspektīvākā niša. Uzreiz bija skaidrs, ka ogas dod labu peļņu.
Pirmais lauciņš bija pavisam mazs, 0,2 hektāru platībā. Tālāk Apsīši uz priekšu gāja lieliem soļiem — platības palielināja pa hektāram vien. 2011. gadā nodibināja uzņēmumu Mālpils ZemeNes, kas ir arī produkcijas zīmols. Tagad biznesā iesaistījušies bērni, kas «ar to arī uzauguši», un lauki sasniedz 25 hektāru robežu.
Visi ogu ceri aug atklātā laukā. Ražu nekādā veidā necenšas steidzināt, jo tas prasa lielus ieguldījumus un nozīmē lielāku cenu pircējiem. Konkurēt ar Polijas un Grieķijas produkciju, kas šajā laikā ienāk lielā apjomā un maksā mazāk, ir grūti.
Lai kavētu nezāļu augšanu un iegūtu pēc iespējas tīrākas ogas, mulčē ar salmiem. Daudzi citi saimnieki mūsdienās šim mērķim izmanto plēves segumu. «Esošā audzēšanas tehnoloģija mums dod labus rezultātus, tāpēc nedomājam to mainīt,» pamato Andris. Mazāki ieguldījumi nozīmē arī mazākus riskus.
Pirmās ogas saimniecībā ienākas ap 15. jūniju, sezona ilgst vidēji līdz augusta vidum. Karstākā laikā var beigties agrāk, vēsākā — tikai septembrī.
Kopējais ražas apjoms sezonas laikā sasniedz 150—200 tonnu ogu, rezultāts atkarīgs galvenokārt no laikapstākļiem. Ienākumus nevar prognozēt, jo gadu no gada mainās ne tikai ražas daudzums, bet arī pārdošanas cena. Tā atkarīga no pārējo audzētāju veiksmes. «Ja tirgus būs piesātināts ar ogām, cena būs zemāka. Savukārt neražas gados augstāka,» Andris skaidro.
Produkciju lielākoties realizē vietējā tirgū: gan pašu, gan zīmola Lauku ferma tirdzniecības vietās, kas izvietotas lielveikalos. Ogas nonāk arī nelielos veikaliņos Rīgā. Vēlās zemenes nelielā apjomā mēdz eksportēt uz Igauniju. Pēc statistikas datiem, uz šo valsti Latvija eksportē visvairāk zemeņu, otrajā vietā ir Lietuva.
Novērojumi rāda, ka pircēji ogas pārsvarā patērē svaigā veidā, lielā daudzumā ievārījumiem mūsdienās pērk reti. Ja vēlas saglabāt ziemai, tad saldē.
Par konkurenci Mālpils ZemeNes neuztraucas. Pašlaik pieprasījums tirgū esot lielāks nekā piedāvājums. «Latvijas tauta ir lieli zemeņēdāji. Tas priecē!» saka uzņēmējs. Ražas novākšana ir roku darbs. «Man šķiet, ka zemenēm šo problēmu vēl ilgi nevarēs atrisināt,» spriež Andris. Roku darbs vajadzīgs arī pavasarī, kad dobes jāravē. Pārējos procesus lielākā vai mazākā mērā izdevies automatizēt. Piemēram, stādīšanai lieto četru rindu stādīšanas mašīnu. Uzņēmums izmanto saldētos jeb frigo stādus, ko iegādājas Vācijā. Patlaban pamatā audzē tādas šķirnes kā Āzija, Sonsation un Malvīne. Taču regulāri izmēģina arī jaunumus, ko piedāvā selekcionāri.
Lai darbiniekiem atvieglotu ikdienu, šogad nopirkta elektriskā pašgājēja platforma zemeņu ravēšanai. Tā līdzinās tām, kādas kabina pie traktora un izmanto lasīšanas laikā, tikai uz šīs ir divas vietas. Attīstībai izmanto pašu finansējumu. Eiropas Savienības atbalstu Apsīši neuzskata par labu iespēju, jo naudas piesaiste prasa ilgu laiku. «Atbildi, vai apstiprinās projektu, nevaru gaidīt gadu, tad raža aizies bojā,» saimnieks pamato.
Lielākās grūtības sagādā darbaspēka piesaiste. Kopš 2002. gada ik sezonu darbam saimniecībā piesakās ap simt darbinieku. «Reāli uz lauka strādā mazāk, jo notiek kadru mainība,» stāsta Andris.
Kuplākais strādnieku skaits vajadzīgs tikai divus mēnešus gadā, kad novācama raža, bet Latvijas iedzīvotāji mūsdienās meklē stabilitāti un regulārus ienākumus. Tāpēc nākas meklēt papildspēkus Ukrainā un Kazahstānā. Pirmoreiz šo iespēju izmantoja pirms astoņiem gadiem. Tagad apmēram puse darbinieku ir vietējie, puse — viesstrādnieki.
SIA Mālpils ZemeNes
2022 / 2023
- Apgrozījums 618 178 / 765 739
- Peļņa 159 024 / 263 051
Avots: Lursoft
Izvilkt pilno lozi
Sociālie tīkli palīdzēja mums uztaisīt biznesu, saka uzņēmuma Mad Nordic īpašniece Iveta Dzērve. Viņai piekrīt dzīvesbiedrs Guntars Dzērve, kurš ir saimniecības agronoms. Abi izveidojuši zīmolu Augusta zemenes un sociālajos tīklos Facebook un TikTok regulāri ievieto īsus videostāstus par ogu audzēšanu.
Ar zemeņu biznesu Dzērves nodarbojas astoņus gadus. Pirms tam atvēra brīvdienu māju Siguldā un zirgu stalli Mālpilī, bijušās dārzniecības teritorijā. Tā 70. gados bija slavena visā Padomju Savienībā, jo lepojās ar 26 metrus augstu vertikālu siltumnīcu, ko izmantoja ziedu audzēšanai.
Zirgu stallī Dzērves nomāja vietu saviem trim zirgiem, un vienā brīdī saimniece teica: «Vai nu ņemiet visu, vai brauciet prom.» Pārdot negribēja, bet piedāvāja noslēgt ilgtermiņa nomas līgumu. Viņi nolēma šo iespēju izmantot. Tas Guntaram ļāva nodoties savai sirdslietai — lauksaimniecībai. Pēc izglītības viņš ir agronoms, taču ilgus gadus strādāja tirdzniecības jomā. Darba pienākumu dēļ bieži devās komandējumos uz ārzemēm, un tur bija ievērojis, ka zemenes veiksmīgi var audzēt tuneļos — tās ir siltumnīcām līdzīgas konstrukcijas. Tolaik Latvijā šāda tehnoloģija vēl nebija populāra. Nolēma izmēģināt.
«Latvijā ir trīs ogas, kas ļauj noturēties virs ūdens, — zemenes, avenes un krūmmellenes,» agronoms uzskata. Kāpēc izvēlējās tieši zemenes? «Tās pie mums ir kulta ogas — populāras, pieprasītas, garšīgas, bet laukā pārsvarā ražo tikai dažas nedēļas. Sākas pirms Jāņiem un beidzas jūlija vidū.» Tuneļos pirmās ienākas maija vidū, pēdējās var novākt vēl oktobrī.
Šogad gan Augusta zemenes pārdošanā nonāca vēlāk, nekā plānots, — maija beigās. To ietekmēja aukstais pavasaris, kad naktīs salnas jau robežojās ar salu un steidzīgākie ziedi aizgāja bojā. Vislabāk ogas attīstās un gatavojas, kad dienā ir ap plus 20 grādiem, bet naktī ne mazāk par 10. «Tieši tāpēc šis bizness ir interesants — nekad nezinām, kā tas beigsies,» vērtē Guntars. Gadās pilnas un gadās arī tukšas lozes. Bijis gads, kad zaudēja visu vienas siltumnīcas ražu jeb ap piecām tonnām ogu. Šādus kritienus palīdz mīkstināt uzņēmējdarbības papildu virzieni, kas aizvien saglabāti — tūrisms un zirgu stallis. Pērn uzņēmuma Mad Nordic apgrozījums bija gandrīz 206 tūkstoši, peļņa — ap 27 tūkstošiem eiro.
Ogu cerus siltumnīcās stāda 1,2—1,3 metru augstumā novietotās plastmasas renēs, kas pildītas ar kūdras substrātu. «Kad uztaisījām pirmo tuneli un iestādījām saldētos jeb frigo stādus, kāds pieredzējis agronoms par mums smējās, pirmo reizi šādus brīnumus redzot,» atceras Guntars. Taču eksperiments izdevās. Pierādījās, ka šāda tehnoloģija nodrošina augstāku ražību un darba efektivitāti, jo vairākus procesus iespējams automatizēt, samazinās nepieciešamība pēc roku darba. Nav vajadzīga ravēšana, automātiski var nodrošināt laistīšanu un barošanu ar mēslojumu, un ogas lasa stāvus, kas ir fiziski vieglāk.
Tagad zemenes dārzniecībā aug trīs siltumnīcās un vairākos tuneļos aptuveni hektāra platībā. Izmantojot šo tehnoloģiju, svarīgāks lielums gan esot stādu skaits. Ražu dod 40 tūkstoši, no katra sezonā iegūst vidēji 500 gramu ogu, kopumā ap 25 tonnām. Nīderlandē no viena stāda iegūst pat 1,2 kilogramus, jo atšķiras audzēšanas tehnoloģija, tāpēc saimnieku mērķis ir nevis palielināt stādu skaitu, bet ražību un piedāvāt premium klases ogas.
Šī būs otrā sezona, kad Augusta zemenes ogas iegūst no remontanto stādu šķirnēm Favori, Murano, Aurora Carima. Tās zied vairākkārt un dod trīs kvalitatīvas ražas gadā. Izmanto frigo stādus, kas martā atvesti no Vācijas un Nīderlandes. Sezonas beigās tie savu dzīvi beidz. «Pārziemot nav izdevies,» piebilst Guntars. Stādi maksā no 0,90 līdz 1,50 eiro gabalā, tomēr paši izaudzēt nemēģina. Katram jādara tas, ko vislabāk prot.
Taču no Nīderlandes un Vācijas nākušo stādu izplatīšana Latvijā ir Augusta zemeņu darbības papildnozare. Guntars labprāt dalās arī apgūtajos audzēšanas noslēpumos, jo uzskata, ka nozari Latvijā nepieciešams attīstīt un sveci zem pūra nevajag turēt. Ar to saskārās pats, kad sāka darboties šajā nišā. Tolaik Latvijā zināšanu par šāda veida zemeņu audzēšanu bija maz, bet tie, kuriem tās bija, ne vienmēr gribēja dalīties. Lai smeltos pieredzi, trīs gadus devās uz saimniecībām Vācijā, Nīderlandē, Itālijā, arī Polijā. «Iespējams, tā izskatījās kā ekonomiskā špionāža,» viņš ar smaidu citē Latvijas kulta filmu Limuzīns Jāņu nakts krāsā. Taču secinājis, ka Latvijā apstākļi atšķiras un audzēšanas metodi nokopēt nav iespējams.
Savu produkciju Augusta zemenes pārdod veikaliņā, kas izveidots tieši pie saimniecības. Arī šī pieredze noskatīta ārzemēs. Vēl ogas realizē mazajos specializētajos veikalos Rīgā. Loģistikai izmanto ārpakalpojumu. Daļu produkcijas izdodas pārdot arī ar sociālo tīklu starpniecību. Video veido paši. «Man ir zināšanas, kā to darīt, bet Guntars ir labs stāstnieks,» atklāj Iveta. Viņa ir sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāja.
Augusta zemeņu pieredze rāda, ka auditorijai vislabāk patīk dabiskie, profesionāli «nepieķemmētie» video. «To es stāstu arī saviem klientiem.»
SIA Mad Nordic
2022 / 2023
- Apgrozījums 160 756 / 180 359
- Peļņa -1848 / 2707
Avots: Lursoft
Iespēja būt kopā ar ģimeni
Uzņēmuma Lubeco īpašnieks Dzintars Silgals ar draudzīgu «Puiši, šādi būs labāk!» aizrāda diviem viesstrādniekiem, kad viņi koka konstrukcijā mēģina iedzīt metāla stiprinājumu ziednešu lentei, kura ražas laikā notur zemeņogas. Kaut paraugs pārdesmit centimetru attālumā, viņi nav pamanījuši, ka dara nepareizi. Uzņēmums sezonā nodarbina 15—25 strādniekus, 90% ir iebraucēji no Uzbekistānas un Indijas.
Pirms 15 gadiem sākot saimniekot, Zane un Dzintars Silgali gribēja izmantot tikai vietējo darbaspēku. Pārdomāt lika sezona, kad strādnieku trūkuma dēļ liela daļa ražas aizgāja bojā. «Četri hektāri, viss sarkans, bet nav, kas nolasa,» atceras uzņēmējs. Tolaik viņi zemenes audzēja atklātā laukā Talsu novada Lubezerē. Nākamajā gadā neierasti vēla un barga salna nokoda ražu hektāra platībā. Zaudējumi bija lēšami 50 tūkstošu eiro vērtībā.
Šāda pieredze uzņēmējiem lika diversificēties un daļu ražas iegūt segtās platībās. Viņi sagatavoja miljonu vērtu projektu par zemeņu audzēšanu profesionālās siltumnīcās. Eiropa bija gatava pusi finansēt, bet atlikušo 500 tūkstošu eiro pašiem trūka. Bankas šādam mērķim kredītu negribēja dot, tāpēc projekts apstājās. Tad Silgali atrada iespēju nomāt plēves tuneļus Ventspils novadā. Īpašniece bija nolēmusi savu biznesu pārtraukt. Vai tas nebiedēja? «Protams, biedēja,» atzīst Dzintars. Tomēr vēlme realizēt savu ieceri bija stiprāka.
Sākumā izmantoja nelielu daļu no visām konstrukcijām. Trīs sezonu laikā segto platību skaits pakāpeniski palielināts un atklāto — samazināts. Šis būs pirmais gads, kad visu ražu iegūs tikai tuneļos. «Ziemā salikām plusus un mīnusus audzēšanai uz lauka un zem seguma. Tuneļiem plusu bija vairāk,» stāsta Dzintars. Patlaban tos apsaimnieko divu hektāru platībā.
Zemenes audzē substrāta maisos, rāda uzņēmējs. Pēc Lubeco pasūtījuma tos sagatavo kompānija Compaqpeat, kas bāzējas netālu, Dienvidkurzemes novadā. Maisus liek uz koka plauktiem, kas slejas metra augstumā. Šāda tehnoloģija mazina laikapstākļu ietekmi un ļauj iegūt kvalitatīvāku ražu. Arī strādniekiem ir vieglāk apkopt stādus un nolasīt ogas. Laistīšana un piebarošana ar mēslojumu maksimāli automatizēta, Dzintars to vada ar viedtālruņa lietotnes starpniecību.
Pārsvarā audzē tādas šķirnes kā Rumba, Sonata, Falco, Parlando un Opera. Segums ne tikai pasargā no salnām, lietus un krusas, bet arī palīdz iegūt agrāku ražu. Pirmās ogas parasti ienākas maija beigās. Tas ir par divām nedēļām agrāk nekā uz lauka. Pietiekami, lai labāk nopelnītu — šajā laikā ogas maksā vairāk, atzīmē Dzintars. Pērn pašu tirdzniecības vietā Ventspilī pirmās zemenes pārdeva par 10 eiro kilogramā. «Kad raža sākas arī uz lauka, pārdošanas cena krīt pa dienām.»
Lai tuneļus izmantotu pēc iespējas efektīvāk, šogad mēģinās iegūt divas ražas. Tam izmantos frigo stādus no Nīderlandes un Vācijas. No brīža, kad saknes ieliek zemē, līdz gatavām ogām paiet divi mēneši. Tātad, iestādot maijā, zemenes ražo jūlijā; iestādot jūlijā, ogas gaidāmas septembrī. Kad viena partija būs noražojusi, substrāta maisus ar vecajiem stādiem nomainīs pret jauniem.
Lubeco ogas tirgū pazīstamas ar zīmolu Latvijas zemenes. Produkciju realizē tirdzniecības vietās, no kurām vairākums atrodas Rīgā. To piegādā arī Lidl tirdzniecības ķēdei, daļa nonāk Igaunijas veikalos. Sadarbība ilgst jau no brīža, kad vācu uzņēmums ienāca Latvijā. «Nokļūt Lidl bija vieglāk nekā citos lielajos veikalos, kas šeit darbojas jau ilgāku laiku,» atklāj Dzintars. Tam svarīgi, lai piegādātājs spēj izpildīt divas galvenās prasības — nodrošināt izcilu kvalitāti un piegādes katru dienu.
«Šis bizness mums ļauj nodrošināt iztiku un dod iespēju būt bērnu skolas pasākumos, koncertos un futbola mačos,» uzņēmējs uzsver. Tieši iespēja būt kopā ar ģimeni bija iemesls, kāpēc viņš izlēma krasi mainīt nodarbošanos. Kaut augstskolā apguvis zināšanas mežkopībā, Dzintars bija pievērsies IT industrijai. Tajā nostrādāja vairāk nekā 20 gadu. Kompānijā Samsung Baltic piedzīvoja ļoti veiksmīgu karjeras kāpumu. Darba dzīve uzņēma tādus apgriezienus, ka vecāko dēlu redzēja vairs tikai guļam. Kad «pieteicās» otrs dēls, atskārta, ka ģimene ir daudz vērtīgāka par veiksmīgu karjeru un labu algu.
Taču biznesa domāšana ļoti palīdz arī šajā nozarē. Zemeņu audzēšana nav vienīgais Lubeco darbības virziens. Lai līdzsvarotu ienākumu plūsmu, līdz šim ziemā izgatavoja sukādes, sulas un sīrupus, sāka arī alkohola ražošanu. «Ir vajadzīgs plāns B un C jeb paralēlie biznesi, lai bez lielām raizēm varētu pārdzīvot grūtākus laikus,» uzskata Dzintars. Šogad sulu un sīrupu ražošanu samazinās, bet agrākajos zemeņu laukos izmēģinās arbūzu un meloņu audzēšanu. Šīs milzu ogas realizēs jau «iesildītajās» tirdzniecības vietās. «Un tad jau redzēsim, kāda tā matemātika sanāks!»
SIA Lubeco
2022 / 2023
- Apgrozījums 141 494 / 281 132
- Peļņa 17 545 / 67 280
Avots: Lursoft
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
