Ieva Tolmane. Foto - Rojs Maizītis
Pamatoti, izvērtēti, indikācijās balstīti laboratoriskie izmeklējumi medicīnā ir investīcija, nevis greznība.
Ziņas par valsts apmaksāto laboratorisko izmeklējumu kvotu pārtēriņu un iespējamiem ierobežojumiem rada pamatotas bažas – ne tikai sabiedrībā, bet arī mediķu vidū. Precīza diagnostika nav iedomājama bez laboratorijas testiem, un tiem ir izšķirīga nozīme gan infekciju, gan citu slimību atpazīšanā, gan arī efektīvas un izmaksu ziņā pamatotas ārstēšanas nodrošināšanā.
Valsts nedrīkstētu kavēt pieeju laboratoriskajiem izmeklējumiem, jo tas tieši ietekmē ārstēšanas kvalitāti un sabiedrības veselību kopumā.
Kvotas apdraud precīzu diagnostiku
Šā gada pirmajā ceturksnī laboratorisko izmeklējumu jomā konstatēts vairāk nekā trīs miljonu eiro pārtēriņš. Nacionālā veselības dienesta aicinājums ģimenes ārstiem vairāk ierobežot izmeklējumu nosūtīšanu rada nopietnas profesionālas dilemmas – ārsta uzdevums ir nozīmēt jebkurus izmeklējumus, balstoties uz konkrētām indikācijām, kas palīdz noteikt diagnozi vai mainīt ārstēšanas taktiku, nevis pielāgoties kvotām.
Diagnoze, kas balstīta uz laboratoriskiem datiem, nav izvēles jautājums – tā ir priekšnoteikums mērķtiecīgai ārstēšanai. Piemēram, bakteriālu infekciju gadījumā bez laboratoriska apstiprinājuma ārstēšana tiek uzsākta “tumsā”, dažkārt netrāpot ar īsto medikamentu vai nozīmējot plaša spektra antibiotikas, kas veicina rezistenci, blakņu risku un sadārdzina terapiju.
Mikoplazmas piemērs: kāpēc izmeklējumi ir kritiski
Šā gada uzliesmojums ar mikoplazmu izraisītu pneimoniju spilgti parāda precīzas diagnostikas nozīmi. Standarta antibiotikas šajā gadījumā ir neefektīvas – bez laboratoriska apstiprinājuma ārstēšana kļūst neefektīva, atkārtota, ilgstoša un finansiāli smaga. Izmeklējumu aizkavēšana šādos gadījumos rada tiešu kaitējumu pacientam un papildu slogu veselības aprūpes sistēmai.
Atbildība ir arī ārstu pusē
Līdzās valsts atbildībai nodrošināt izmeklējumu pieejamību būtiska ir arī ārstu profesionālā atbildība. Katra analīze jānozīmē, vadoties pēc klīniskām indikācijām, nevis pacientu pieprasījuma vai rutīnas. Izmeklējumu nozīmēšanai jābūt pamatotai, mērķtiecīgai un rūpīgi izvērtētai. Tikai tā iespējams līdzsvarot nepieciešamību pēc kvalitatīvas diagnostikas un sabalansētas veselības aprūpes finansēšanas.
Līdz ar to kritiski svarīga ir pārdomāta, indikācijās balstīta pieeja no katra ārsta puses. Šāda atbildīga rīcība ir neatņemama profesionālās ētikas un sabiedrības uzticēšanās sastāvdaļa.
E-veselības risinājums: nozīmīgs progress
Būtiska problēma līdz šim bija datu fragmentācija. Ārstiem bieži vien nebija pieejami iepriekš veiktie izmeklējumi, kas noveda pie dublēšanas un liekiem izdevumiem. Pozitīvs pavērsiens ir tas, ka šogad laboratorisko izmeklējumu rezultāti un stacionāru izraksti ir kļuvuši pieejami e-veselībā. Šī centralizācija ļaus ārstiem pieņemt pamatotākus lēmumus, novērst atkārtotus testus un uzlabot ārstēšanas kvalitāti. Igaunijas pieredze rāda, ka šāds risinājums ilgtermiņā ietaupa gan laiku, gan līdzekļus.
Diagnostika – investīcija, nevis izdevums
Precīza laboratoriskā diagnostika ir pamats efektīvai ārstēšanai un sabiedrības veselības ilgtspējai. Ierobežojumi un kvotu politika apdraud pacientu drošību un sadārdzina veselības aprūpi ilgtermiņā. Valstij ir jāuzņemas atbildība, nodrošinot laboratorijas izmeklējumu pieejamību, bet ārstiem –nozīmējot tos atbildīgi, balstoties uz indikācijām.
Savlaicīga un mērķtiecīga diagnostika ir ilgtermiņa investīcija. Katrs precīzs izmeklējums var samazināt hronisku slimību risku, novērst hospitalizāciju un veicināt ātrāku atveseļošanos. Veselīga sabiedrība ir ne tikai veselības aprūpes mērķis, bet arī ekonomikas dzinējspēks. Laboratoriskie izmeklējumi nav luksuss – tie ir mūsdienu medicīnas stūrakmens.
Autore ir asociētā profesore, sertificēta ārste infektoloģijā un hepatoloģijā