ENGYcell dibinātāji Kristiāns Karlsons, Egija Gailuma, Jevgēnijs Zaremba un Kristaps Vasiļjevs. Foto — Ieva Salmane
Tehnoloģiju jaunuzņēmums ENGYcell veido programmatūru, kas pārvalda bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas, nodrošinot iespēju biznesiem gan ietaupīt, gan nopelnīt
Līdzīgi kā ārējie akumulatori, ar ko, būdami ārpus mājas, varam uzlādēt savus mobilos telefonus, pastāv arī lielāka mēroga bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas jeb BESS (battery energy storage system — angļu val.), ko iespējams uzpildīt ar lētāku elektrību un izmantot vēlāk, kad elektrība ir dārgāka. Enerģētikas tehnoloģiju jaunuzņēmuma ENGYcell līdzdibinātāja Egija Gailuma skaidro, ka šādas sistēmas var pievienot viņu izstrādātajai pārvaldības programmatūrai un ar ENGYcell platformas algoritmu starpniecību tirgoties Nordpool biržā, kā arī piedalīties balansēšanas un frekvences regulēšanas tirgū.
«Mēs padarām enerģijas tirgu pieejamāku mūsu klientiem. Savukārt, skatoties globāli, esam vidutājs, kas palīdz uzturēt tīklu nepieciešamajā frekvencē,» stāsta Egija. Piemēram, visā Eiropā ir 50 hercu frekvence — ja tā mainās, var rasties padeves traucējumi, kādi nesen bija Spānijā. «Visā valstī nebija elektrības. Ja pēkšņi ir netipiski daudz saules un neviens to nepatērē, ir jānodrošina, ka kāds paņem šo lieko elektrību. Un otrādi — ja ir slikti laikapstākļi un netiek ražots tik daudz elektrības, mēs esam partneris, kas nodrošina piekļuvi trūkstošajai enerģijai caur saviem klientiem,» skaidro Egija. «Piedalāmies tīkla regulēšanā, lai nodrošinātu, ka ir vienmērīgs patēriņš un piedāvājumus.»
Pašlaik ENGYcell sāk sistēmas uzstādīšanu saviem pirmajiem klientiem, kam sekos integrēšanas posms. Jūnijā iecerēts pakāpeniski pieslēgt nākamos klientus. «Aptuveni 60 uzņēmumu gaida rindā un jau ir iekārtu pasūtīšanas procesā,» stāsta Egija. Ja uzņēmumam jau ir sava BESS, tad ENGYcell risinājuma pieslēgšana prasīs mēnesi. Ja vēl ir jāizvēlas iekārtas un tās jāpasūta, tad 2—4 mēnešus — atkarībā no tā, cik ilga būs piegāde.
Palīdz regulēt frekvenci
Viens no pakalpojumiem, ko nodrošina ENGYcell, ir tirgošanās biržā. Tā ir vissaprotamākā un visvieglāk izskaidrojamā daļa. «Mūsu klienti lielākoties iedalāmi trīs grupās — elektroenerģijas ražotāji, dažādas rūpnīcas un industriālie uzņēmumi, kā arī bateriju parku investori. Piemēram, mūsu klienti, kuriem ir saules paneļu parks, var tirgot elektrību biržā, kad cena ir augstāka; kā arī uzkrāt sistēmā, kad cena ir zemāka,» stāsta Egija.
Taču ENGYcell nodrošina uzņēmumiem iespēju piedalīties un nopelnīt arī frekvences regulēšanas tirgos. Egija skaidro: «Analizējot situāciju, Augstsprieguma tīkls zina, ka ir nepieciešams aktivizēt frekvenci nedaudz uz augšu vai uz leju. Tirgus dalībnieki iesniedz savus piedāvājumus. Piemēram, viens ir gatavs pārdot vienu megavatstundu par 100 eiro, otrs par 200 eiro, bet trešais — par 300 eiro. Ja Augstsprieguma tīklam ir vajadzīgas trīs megavatstundas, tas ņems visu vajadzīgo apjomu, sākot no vislētākā piedāvājuma. Taču maksās visiem vienādi — tādu cenu, par cik iepirka enerģiju no visdārgākā pārdevēja.»
Lai uzņēmums varētu piedalīties frekvences regulēšanā, enerģijas jaudai ir jābūt vismaz vienam megavatam. Tomēr ENGYcell piedāvā saviem klientiem iesaistīties tajā arī ar mazākām jaudām — apvienojot spēkus. «Mēs varam savākt 10 klientus, kam ir pa 100 kilovatiem katram, un kopā piedalīties frekvences regulēšanā,» stāsta Egija.
Idejiski arī individuāli uzņēmumi varētu paši pa tiešo nodarboties ar frekvences regulēšanas pakalpojuma sniegšanu, bet tas neesot tik vienkārši. Egija spriež, ka uzņēmumam, kas, piemēram, ražo apģērbu, iegādāties savu uzkrāšanas sistēmu, izstrādāt pārvaldes platformu, tajā skaitā iegūt licences un algot tam darbiniekus, prasīs tikpat vai vēl lielākus ieguldījumus, kādi bija nepieciešami ENGYcell komandai, lai izveidotu atsevišķu uzņēmumu, kas šo pakalpojumu piedāvā klientiem. Viņa lēš, ka tas viss kopā uzņēmumam varētu izmaksāt aptuveni miljonu eiro, piemēram, divu megavatstundu BESS ierīce vien izmaksātu aptuveni 380—500 tūkstošus eiro.
Arvien aktuālāk
Enerģijas uzkrāšanas risinājumi pasaulē nav jaunums, arī citviet Eiropā uzņēmumi piedalās frekvences regulēšanā. Taču iepriekš tas nav noticis tik lielos apjomos, jo sistēmas vienmēr ir bijušas dārgas. Tas mainās, attīstoties tehnoloģijām.
Egija stāsta, ka vēl pirms pieciem gadiem viena BESS maksāja 500—750 eiro par kilovatstundu, bet šodien cena grozās ap 190—250 eiro. «Iepriekš tas prasīja daudz lielākas investīcijas un atmaksāšanās periods bija ilgāks. Tāpēc daudzi negribēja riskēt,» stāsta Egija.
Savukārt Baltijā īpaši aktuāls jautājums kļuvis pēdējā pusgada laikā pēc atslēgšanās no Krievijas tīkla. «Frekvences regulēšana ir notikusi vienmēr — arī bez BESS. Taču BESS ir unikālas ar to, ka tās var ieslēgt un izslēgt uzreiz. Piemēram, redzot, ka strauji mainās laikapstākļi un pēkšņi vajag aktivizāciju, nevar tikpat ātri ieslēgt lielākas jaudas kādā no hidroelektrostacijām,» viņa skaidro.
Arī Spānijas elektrības krīze nāca par labu ENGYcell — beidzot klientiem var vienkārši izskaidrot, kas notiek, ja rodas problēmas ar frekvenci. Kad Egija agrāk stāstīja, ka tad, ja frekvence nokrītas zem 49 herciem, var notikt «kaut kas slikts», bija grūti paskaidrot, kas tieši un cik liels ir problēmas mērogs. Tagad ir vienkārši — tad visa valsts būs bez elektrības.
Latvijā daudzi domā, ka frekvences regulēšana ir aktualitāte tikai uz kādu laiku, līdz tirgū ienāks daudz bateriju un šādam pakalpojumam nebūs jēgas. Egija atkal atsaucas uz Spānijas piemēru — krīzes notiek arī nobriedušā tirgū, kas pāriet uz atjaunīgajiem resursiem. Tad pat precīza tirgus frekvences regulēšana un balansēšanas pakalpojums kļūst jo svarīgāks.
«Tas ir neizbēgams cikls — gribam vairāk atjaunīgo resursu, bet tie padara tirgu nestabilāku, un regulēšanai vajadzēs bateriju iekārtas. Varbūt pēc 100 gadiem tiešām viss būs tik ideāli, ka nevajadzēs neko regulēt. Es šaubos, bet tas nemaina to, ka tuvākajos gados šī ir laba iespēja nopelnīt. Un pat tad, ja Eiropā šāds pakalpojums pēc gadiem vairs nebūs vajadzīgs, vēl ir Amerika, Dienvidamerika, Āzija. Enerģētikas jomā šie tirgi ir tālu aiz Eiropas,» apgalvo Egija.
ASV ir viens no ENGYcell mērķa tirgiem. Pašlaik tur tiešie konkurenti saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, taču beidzot sāk parādīties līdzīgi jaunuzņēmumi, kas pierāda, ka arī ASV šī tēma kļūst aktuāla. «Izvēlēties īsto brīdi nav viegli — tu negribi būt pirmais, jo tad ir jāiegulda visvairāk naudas un pūļu tirgus izglītošanā, bet vienlaikus tu negribi arī nokavēt un būt pēdējais,» piebilst Egija.
Tāpat uzņēmums spriež par Poliju, Čehiju un Ungāriju. Vēl pirms krīzes viens no ENGYcell mērķa tirgiem bija Spānija. Līdz vasaras beigām jāizlemj par nākamā gada prioritāti — fokusēties uz Eiropas vai ASV tirgu.
Atkal kopā
Komanda pie šīs idejas strādā aptuveni gadu. Patiesībā viss sākās, kad viņiem piederēja auto koplietošanas platforma OX Drive. «Mums radās ideja, ka mēs šādi varētu samazināt savas izmaksas par elektrību, jo mums visu laiku bija jālādē elektroauto. Tās bija lielas izmaksas, tāpēc mēs uztaisījām savu BESS,» stāsta Egija.
Tolaik ideja saistījās tikai ar pašu izmaksu optimizēšanu — piepildot BESS ar lētāku elektrību pēc biržas tarifa, vēlāk uzņēmums savus auto varēja lādēt lētāk. Tādējādi izdevās samazināt elektrības patēriņu par 30—40% mēnesī.
Kad iepriekšējo uzņēmumu iegādājās Carguru, enerģētikas ideju attīstīja kā atsevišķu biznesu. «Mums pašiem ir ļoti liels prieks, ka esam noķēruši īsto produktu, kam ir milzu potenciāls. Jā, arī koplietošana bija aizraujošs bizness, bet vienlaikus tā vairāk ir kā ekstra cilvēkiem, nevis nepieciešamība, kamēr enerģētika ir absolūta nepieciešamība,» uzsver Egija.
Šajā uzņēmumā darbojas gandrīz visi iepriekšējā uzņēmuma īpašnieki — Egija Gailuma, Kristiāns Karlsons un Kristaps Vasiļjevs, izņemot Juhanu Kārmu, kuram pašam bija jauna ideja, un Jevgēniju Zarembu, kurš ir jaunpienācējs. «Mēs atkal esam kopā, jo tā bija kopīga ideja un mēs jau bijām iestrādājušies. Kāpēc gan meklēt jaunu komandu, ja tev jau ir lieliski partneri? Tā būtu lieka laika tērēšana. Protams, būtu pavisam citādi, ja mēs nevarētu sastrādāties. Un, lai gan mēs visi esam no «zviedriem» (Rīgas Ekonomikas augstskola, SSE Riga — red.), mēs esam ļoti dažādi. Katrs pienes kaut ko pilnīgi citu — viens ir tehniskāks, otrs labāk pārzina finanses vai pārdošanu,» stāsta Egija.
Investors pēc trim mēnešiem
Komanda uzņēmumu nodibināja 2024. gada novembrī un jau šā gada februārī piesaistīja pirmās investīcijas — 420 tūkstošus eiro. No šīs summas 250 tūkstoši eiro ir pirmssēklas investīcija no iespējkapitāla fonda Change Ventures, bet 170 tūkstoši eiro ir piesaistīti no Eiropas Savienības fondiem.
Runājot par investīciju piesaisti, Egija teic, ka sarežģītākais bija tas, ka lielai daļai investoru, pat tiem, kuru fokusā ir enerģētika, šāda tipa pakalpojums ir «tumša bilde». Tāpēc uzņēmējiem nācās iesvīst. «Mums paveicās ar to, ka Andris K. Bērziņš no Change Ventures mums noticēja — viņš saskatīja potenciālu šajā biznesā,» stāsta Egija.
Interesanti, ka pēdējā laikā ENGYcell sastopas ar investoru intereses uzplaukumu — gan to, kuri iepriekš atteica, gan pavisam jaunu.
Egija ir pilnīgi pārliecināta, ka iepriekšējā pieredze biznesā viņiem palīdz. «Tā jau visi saka, ka savā otrajā vai trešajā biznesā vienmēr esi veiksmīgāks, jo esi mācījies no savām kļūdām.»
Viena no lietām, ko komanda tagad dara citādi, ir lēmumu pieņemšana. Agrāk viņi veltīja pārāk daudz laika vienkāršiem lēmumiem, bet tagad tos, kuri ir viegli maināmi, pieņem strauji, un ilgāk diskutē tikai tajos gadījumos, kad lēmums ir grūti atsaucams vai grozāms. Arī komunikācija savā starpā tagad ir daudz vieglāka, jo visi cits citam ir pieslīpējušies. Zina stiprās un vājās puses. «Agrāk mēs reizēm pievērsām daudz uzmanības sīkumiem, nebūtiskām lietām. Tagad mēs cits citam prasām — vai šis ir svarīgi? Kad ir atbildēts uz šo jautājumu, risinājums uzreiz nāk vieglāk,» spriež Egija.
Pēc OX Drive pārdošanas viņi jūtas pieredzējušāki arī investīciju piesaistē. «Mēs tagad skaidri zinām, ko gribam un ko meklējam. Investoru ienākšanu uzņēmumā tiešām var salīdzināt ar laulību, tāpēc tas ir nopietns lēmums. Piemēram, tagad, ja ir vajadzība pēc naudas un teorētiski varētu domāt pat tā saukto bridge round, mēs tam pieejam radoši un stratēģiski, lai nebūtu lieki jāatdod savas uzņēmuma daļas,» saka Egija.
Pašlaik vienīgajam investoram ENGYcell uzņēmumā pieder 7,47%. Salīdzinājumam — tas ir aptuveni tik, cik daudz kapitāldaļu ļoti agrīnas stadijas jaunuzņēmumi iemaina pret dalību akselerācijas programmās kopā ar daždesmit tūkstošu eiro investīciju.
Cik ļoti tu to vēlies?
Egija kā uzņēmēja ir publiski redzama — viņa piedalās dažādos pasākumos, dalās ar savu ikdienu sociālajos tīklos. «Ja tava sapņu dzīve ir būt aktīvam, tad tu darīsi visu, lai tā būtu. Es vienmēr biju sapņojusi, ka skraidu apkārt, un tā arī ir,» saka Egija.
Uzņēmēja uzskata, ka tad, ja cilvēks ir tik ļoti aizrāvies ar to, ko viņš dara, tad visam atrodas laiks. Vienlaikus Egija cenšas, lai nebūtu tā, ka visu laiku tikai strādā. Tāpēc viņa izraujas un dodas uz treniņiem un pasākumiem: «Radošums ir jābaro. Ir jātiekas ar cilvēkiem.»
Nevar noliegt acīmredzamo — jaunuzņēmumu vidē sieviešu nav ļoti daudz. Lai gan situācija mainās, uzņēmuma līdzdibinātāja sieviete joprojām drīzāk ir izņēmums nekā norma. «Es gan nevaru iedomāties nevienu situāciju, kur ar mani negribētu runāt, jo esmu meitene. Ā, atceros gan, bet tā vairāk bija smieklīga situācija — mēs gribējām nomāt telpas, kuras piederēja vecā kaluma Austrumeiropas vīrietim. Kad ieradāmies uz tikšanos, viņš domāja, ka es esmu asistente. Taču pēc šī pārpratuma viss bija labi — nekādu problēmu tālākajā komunikācijā nebija,» stāsta Egija.
Reizēm gan viņa sastopas ar negatīviem komentāriem TikTok, piemēram, ka viņa ir tikai uzņēmuma seja, nevis īsta īpašniece. Par to gan viņa nesatraucas.
ENGYcell
- SIA ENGYcell dibināta 2024. gadā
- Uzņēmuma komandā ir 8 darbinieki
- ENGYcell piedāvā enerģijas pārvaldības programmatūru, ar kuras palīdzību uzņēmuma klienti var tirgoties Nordpool biržā, kā arī piedalīties balansēšanas un frekvences regulēšanas tirgū
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
