Kārlis Bardelis kopā ar draudzeni Elizabeti. Foto — Artūrs Valdmanis
Pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis (40) gada sākumā piedzīvoja insultu un viņam atklāja ļaundabīgu smadzeņu audzēju. Ārstu prognozes nav spīdošas, bet Kārlis un ģimene nav gatavi padoties
Filmas Aizsniegt dzelmi pirmizrādē pirms divām nedēļām skatītāji Kārli sveica ar stāvovācijām. Viņš, balstoties uz kvadripoda, stāvēja un smaidīja savu plašo, saulaino smaidu. Vēl pirms trim mēnešiem tas šķita neiespējami. Kārļa ģimene 21. martā sociālajos tīklos ziņoja: «24. februārī (šis nolādētais datums!) Kārlis piedzīvoja insultu, plīsa asinsvads galvā, kā rezultātā Kārlim šobrīd no jauna jāmācās staigāt (paralizēta ķermeņa labā puse) un runāt. Operācijas laikā atklāja smadzeņu audzēju, kas tika izoperēts un vēlāk uzstādīta diagnoze — glioblastoma.» Pie ieraksta bija redzams foto, kur Kārlis sēž ratiņkrēslā un, protams, smaida. Tā ģimenei bija priecīga diena, jo pēc mēneša slimnīcā Kārlis beidzot bija mājās.
Pirms dažām nedēļām nosūtīju viņam ziņu sociālajos tīklos, cerēdama — izlasīs un atbildēs kāds no ģimenes. Pretī saņēmu emocijzīmi — mājošu rociņu. Bet tas arī viss. Izrādās, tagad Kārlis pats pārvalda savu telefonu, redz, saņem un pat atver ziņas. Diemžēl nespēj atbildēt. Tāpēc par to, kā viņam klājas, stāsta divas Līgas. Kārļa māsa Līga Baranovska un Līga Skrode, Kārļa labā roka un pašlaik zināmā mērā arī balss. Cilvēks, kurš pēc nelaimes darīja zināmu Kārlim, ka ar viņa filmu Aizsniegt dzelmi viss būs kārtībā. Un pārliecināja viņa ģimeni un filmas režisoru Artūru Valdmani, ka šī filma obligāti jāpabeidz. Darbu pie tās sāka oktobrī, un pirmizrāde bija plānota aprīlī. Šķita — Kārļa slimības dēļ filma neiznāks. Taču, pateicoties Līgas neatlaidībai, 15. maijā notika pirmizrāde, kas Kārlim iedeva neticamu enerģijas lādiņu. Drīzumā filma būs skatāma Latvijā un, visticamāk, arī pasaulē.
2022. gada iekļūšanu pretstraumē, airējot no Āzijas uz Āfriku un nonākšanu dzīvībai bīstamajā Somālijā, Kārlis intervijā Ir pirms pusotra gada nosauca par vienu no trakākajiem piedzīvojumiem. Tikai tuvākie zina, ka viņa izglābšanos Latvijā koordinēja tieši Līga. Kārļa dzīvību turēdama savās rokās un daudzkārt bīdamās, ka nespēs to noturēt.
Arī tagad viņas acīs ir asaras, tik spēcīgs pārdzīvojums tas bijis. Kārlis tika izglābts. Bet kopīgi piedzīvotais atstājis sekas. Sajūtu, ka būts tikpat tuvu nāvei kā karā. Vēl arī nepārraujamu saikni uz mūžu. «Jūtam viens otru, un tas nekad nav bijis romantiski,» saka Līga. Pat ja abi ilgu laiku nesazinājās, katra tikšanās, sazvanīšanās bija īpaša.
Decembrī Līga un Kārlis satikās atkal. Kārlis ar Artūru Valdmani jau bija sākuši darbu pie filmas un lūdza Līgu atrast festivālus, kur to varētu izrādīt, un uzņēmumus, kur viņš varētu uzstāties.
Stāstot par Kārli, Līgas Skrodes un Kārļa māsas Līgas stāsti te savijas, te attālinās. Kādā brīdī attopas, ka viena par otru, protams, zinājušas gadiem, bet nebija satikušās līdz pat liktenīgajam februārim, kad ar Kārli notika nelaime. «Tu manā telefonā biji ierakstīta kā Bob (Bored of Borders — red.) meitene, es pat nezināju, kā tevi sauc,» atzīstas Kārļa māsa. Otra Līga iesaucas: «Tā arī atstāj,» un paspiež Līgas roku. Abas pa šo laiku satuvinājušās.
Bet Kārlis? Viņš atkal ir laivā un okeānā, tikai šoreiz pilnīgi citādā — cīnoties par veselību un, jā, arī dzīvību. Un šoreiz laivā viņš nav viens — tajā iekāpušas gan abas Līgas, gan Kārļa mamma Sandra un draudzene Elizabete Ozola. Bet visapkārt, Kārli atbalstot un stiprinot, «peld» draugi un paziņas. Un visi tic — uz Kārli neattiecas cilvēku nospraustās robežas. Un viņam nav nepārvaramu okeānu.
Ārstēšana nav iespējama…
12. februārī, māsas pierunāts, Kārlis negribīgi piekrita ģimenes lokā nosvinēt 40. dzimšanas dienu. Bet jau 13. februārī kopā ar draudzeni Elizabeti devās uz Insbruku Austrijā, kur bija paredzēts viņa stāstu vakars. Viss bija kā parasti: Kārlim pēc vārda kabatā nebija jāmeklē, un skatītāji viņa stāstus uztvēra ar atsaucību. Taču Kārlim sāpēja galva. «Tā viņam nekad nebija sāpējusi,» saka māsa Līga. Tirpa arī viena roka. Kārlis lūdzis draudzeni roku izmasēt, un nepatīkamās sajūtas pazudušas. Tikai vēlāk ģimene uzzinājusi, ka Kārlis tajā pašā dienā bija pierakstījies pie neirologa, tātad simptomi bijuši nopietni.
24. februāra vakarā, jau esot Latvijā, Kārlim kļuva slikti, viņš izgāja uz balkona paelpot svaigu gaisu un pēkšņi vairs nejuta labo roku. Elizabete tūlīt izsauca neatliekamo palīdzību. Kārlis vēl paspēja mediķiem nosaukt savu personas kodu un tad zaudēja samaņu. «Elizabete piezvanīja ap 11 vakarā. Izstāstīja, ka Kārlis aizvests uz slimnīcu, bet pagaidām nav zināms, cik nopietna ir situācija,» atceras māsa. Tikai tad, kad bija saņēmusi ziņu — Kārlis nācis pie samaņas, par notikušo ziņoja abu mammai. Drīz pēc tam mamma saņēma zvanu no slimnīcas. Kārlim ir insults, liels asinsizplūdums galvā, vai mamma dod atļauju operēt? Jā, protams!
No rīta ģimene uzzināja, ka operācijas laikā Kārļa smadzenēs atrasts veidojums, kas uzreiz arī izoperēts. Jāgaida divas nedēļas, kamēr būs gatavi biopsijas jeb audu paraugu rezultāti.
Nākamais rīts sākās cerīgi — Kārli slimnīcā drīkstēja apciemot. Viņš ne tikai pazina savu pirmo ciemiņu Elizabeti, bet arī spēja saņemt viņas roku. Līga kopā ar mammu aizbrauca vakarā un nevarēja valdīt asaras. «Tikko viņš runāja, priecājās. Bet te noskūtiem matiem guļ slimības gultā… Tas bija neaptverami, šokējoši,» atceras māsa.
Katru dienu bijis neliels uzlabojums. Pēc pāris dienām Kārlis varēja pateikt «jā», vēl pēc dažām jau uz mazu brītiņu apsēsties. Pavisam drīz ar viņu sāka strādāt fizioterapeits, logopēds, un progress kļuva vēl acīmredzamāks.
Divas nedēļas paskrēja ātri. Tad jauns šoks nāca, kad neiroķirurgs paziņoja diagnozi — glioblastoma, visagresīvākais ļaundabīgais smadzeņu audzējs. Turklāt ārsti nevarot piedāvāt nekādu ārstēšanu, jo Kārlis pēc insulta un operācijas ir pārāk vājš, lai veiktu staru terapiju, nemaz nerunājot par ķīmijterapiju. Ārstu konsīlijā verdikts: iespējama tikai paliatīvā aprūpe. «Man negribējās ticēt, ka Kārlim, kurš ir pozitīvākais cilvēks pasaulē, no kura citi mācās, kā jādzīvo dzīve un jāsapņo sapņi, var būt kaut kas tik slikts!» iesaucas Līga. Balsij notrīcot, viņa piebilst — bijis vienalga, ko ārsti saka. Tobrīd vienpersoniski izlēmusi, ka ģimene darīs visu iespējamo, lai Kārlim palīdzētu un neļautu «tāpat vien aiziet». Par spīti tam, ka vairums mediķu bija pesimistiski noskaņoti, Līga mammai sacījusi: Kārlis ir cilvēks, kurš neierakstās statistikā! Viņš pirmais pasaulē pārairēja okeānu, «kas citiem pat sapņos nerādās». Līgas nostāja ir cieta: «Kārlis ir cīnītājs!»
Ar dziesmu!
Un Kārlis tiešām ir cīnītājs. Viņa atlabšana notika neticamā ātrumā ar neticamu pozitīvismu. Kārlis kļuva stiprāks burtiski pa stundām, ar katru dienu arvien stabilāk varēja nosēdēt. Cik un kā spēja, komunicēja ar draugiem, smējās. «Dziedāja!» iestarpina Līga Skrode. Izrādās, dziedāt Kārlis sācis jau dažas dienas pēc operācijas. Vārdus viņam vieglāk bija izdziedāt, nevis izteikt. Kārļa himna nu jau daudzus gadus ir grupas Dārdi dziedātā Austošās saules dziesma. To viņš ik rītu dziedāja, arī šķērsojot okeānus.
Runājot par brāļa draugiem, Līgas acis iemirdzas — humors un mīlestība ir tas, ko Kārlis saņem ik dienu. Tas atsauc atmiņā paša Kārļa savulaik sacīto žurnālā Ir. «No mazām laimes lāsītēm satek kopā liels laimes okeāns, kurā peldēties. Tajā visi cilvēki ir mīlēti. Tajā neviens nekaro un neko nedala. Tur cits citam palīdz un iedvesmo.»
Draugu vēlme palīdzēt bijusi tik liela, ka Līgai bija jāveido apmeklējumu grafiks. Un katram tika kāds uzdevums. Kopā vingrot, mācīties vārdiņus vai izvest Kārli pastaigā. Pirmo reizi svaigā gaisā Kārlis no laimes raudājis. «Man bija slepenais uzdevums — runāt ar Kārli par filmu,» iesmejas otra Līga. Kārlis izstiepis gaisā veselo roku un iesaucies: «Jā!»
Vēl pēc nedēļas notika brīnums — redzot, cik strauji uzlabojas Kārļa stāvoklis, ārsti sasauca vēl vienu konsīliju un tomēr nozīmēja ārstēšanu — gan staru, gan ķīmijterapiju.
Pret slimību ar lamuvārdiem
Mājās no slimnīcas Kārlis atgriezās gandrīz mēnesi pēc insulta. Nevis Rīgas dzīvoklī, kur mitinās kopā ar Elizabeti, bet pie mammas Slokā. «Tā mēs pārmaiņus ar mammu labāk varējām Kārli aprūpēt,» saka Līga. Turklāt Rīgas dzīvoklī neietilpa funkcionālā gulta. Pašlaik dzīves ritms izveidojies tā, ka četras piecas dienas Kārlis pavada Slokā, divas — ar Elizabeti Rīgā.
Pārbraucot mājās, Kārlis pats varēja piecelties kājās no ratiņkrēsla. Taču nostāvēt varēja tikai pusminūti. Aptuveni pēc mēneša jau varēja izmantot speciālu staigāšanas galdu un vēl pēc kādām trim nedēļām kvadripodu. Bija gatavs strādāt ar fizioterapeitu un logopēdu, lai varētu vēl vairāk. Līga iesmejas — uzzinot, ka fizioterapeits nāks tikai reizi nedēļā, Kārlis angliski iesaucies: «One time per week?! What the f…k!» Viņas brālis, kurš nekad agrāk nav lamājies, nu pret slimību cīnās arī ar lamuvārdiem! «Viņš ir nikns, ja kaut kas nesanāk, un tad izskan angliskais f…k vai krieviskais bļ... Un, ja brālim tā vieglāk, mēs neprotestējam,» nosaka Līga.
Nu jau Kārlis, balstoties uz kvadripoda, var paiet. Filmas pirmizrādē 15. maijā kinoteātrī Splendid Palace viņš iesoļoja pats. Kārlis runā. Dažkārt neskaidri vai izspļaujot tādu vārdu, kādu nemaz nav gribējis. Līga atkal iesmejas. Nesen gribētā vietā brālim sanācis pateikt «mēnešreizes». Abi sirsnīgi izsmējušies. Pēdējā mēneša laikā gan esot sajūta, ka ar runāšanu īpaši neiet uz priekšu. Logopēde mierinājusi — sasniegts tieši tāds progress, kāds trīs mēnešos cerēts. Iespējams, Kārļa situāciju sarežģī tas, ka viņš pieradis runāt daudz un plaši. Domas skrien uz priekšu, bet mute tik ātri nespēj izteikt vārdus. Visgrūtāk ir brīžos, kad Kārlis, kurš vienmēr sacīto un redzēto uztvēris no pusvārda, pēkšņi to vairs nevar. Tā nav visu laiku, tomēr ir brīži, kad redzams — Kārlis nesaprot.
Kopš atgriešanās mājās Kārlim regulāri bija jāapmeklē staru terapija — 30 reizes un jālieto ķīmijterapijas zāles tablešu veidā. Pašlaik abi kursi beigušies, pēc mēneša jāveic magnētiskā rezonanse, tad «redzēsim, kāda ir situācija», saka Līga.
Speciāls uzturs
Tikmēr Kārlis fizioterapeita uzraudzībā vingro, strādā ar logopēdu, iesaistās mūzikas terapijā, dodas uz barokameru un ik dienu ar mammu dodas garā pastaigā. Ikviena terapija pamatīgi noēd līdzekļus, tāpēc abas Līgas priecājas par cilvēku atsaucību. Tā bijusi neticami liela. Līgai acīs atkal sariešas asaras. Ziņu par palīdzību Kārlim viņa publicējusi vakarā, bet jau nākamajā rītā kontā bija saziedots 31 tūkstotis eiro. «Pa vienu nakti!» Vēl pēc dažām dienām jau 70 tūkstoši.
Taču līdzekļus vajadzēs vēl. Meklējot papildu ārstēšanas iespējas, Kārļa ģimene atradusi ģenētiskā CEGAT klīniku Vācijā, kas palīdz onkoloģijas slimniekiem rast iespējami labāko terapiju. Kārļa gadījumā tās ir tā dēvētās peptīdu vakcīnas, kuras individuāli izgatavo katram pacientam. Paredzēts, ka sākotnēji Kārlis saņems četras — tas notiks ap Jāņiem. Bet turpmāk gada garumā pa vienai vakcīnai mēnesī. «Par laimi, Vācijas klīnikai ir filiāle Viļņā, tur nokļūt būs vieglāk, ērtāk un lētāk.» Un pat tad viss vakcīnu kurss izmaksās ap 80 tūkstošiem eiro.
Par saziedoto naudu Kārlim veiktas arī specifiskas analīzes, kuras uzrāda ķīmijterapijas medikamentus, kas viņa slimības gadījumā strādā visefektīvāk. Līdz šim izrakstītās strādājot tikai par 30 procentiem, bet kādu citu efektivitāte būtu 60 procenti. «Iesim pie ķīmijterapeites lūgt mainīt zāles. Citādi — kāda jēga no šīm analīzēm?» uzsver Līga.
Kārlim sastādīta arī ēdienkarte, kas organismam palīdz pretoties audzējam. Mamma apņēmusies Kārlim gatavot tieši tos pārtikas produktus, kas viņam rekomendēti. Aizliegti saldumi, saldie augļi, ogļhidrāti, tajā skaitā milti, maize, makaroni, pat sakņu dārzeņi. Drīkst brokoļus, sparģeļus, Briseles kāpostus, gurķus, tomātus, avokado, riekstus, eļļas, vegānisko olbaltumvielu avotu tempi, sēnes. «Gaidām, kad Kārlis uzsprāgs, jo produkti ir diezgan vienveidīgi un, piemēram, brokoļi viņam vairs negaršo,» saka Līga.
Ģimene meklē arī citas iespējas, kā palīdzēt, un meklēs vēl. Priecājas par katru atbalstu. Pie Kārļa atbraukusi grupa Dārdi, un, protams, visi kopā dziedājuši Austošās saules dziesmu. Kāds no dalībniekiem Kārlim uzdāvinājis kokli — lai mācās!
Reperis ansis un ģitārists Gints Smukais Kārlim sniedza ekskluzīvu koncertu, jo uz 2. aprīlī notikušo Kārlis netika. «Ap Kārli ir vislabākie cilvēki,» saka Līga Skrode. Māsa īpašu paldies saka brāļa draudzenei Elizabetei — par to, ka stiprina viņu visos iespējamajos veidos. «Ja satiec īsto cilvēku, ir vienalga, viņš ir ratiņkrēslā vai ar vienu roku. Viņu attiecībās tas redzams,» saka Līga.
Lai gan Kārlim priekšā nopietna cīņa, viņš joprojām iedvesmo. Gan tos, kas skatās viņa filmu un pieņem lēmumu nebaidīties laisties savā okeānā un to uzveikt, gan tos, kas redz viņa cīņu par veselību un dzīvību. Kā parasti, ar smaidu un vieglumu. Kāda sieviete Līgai atklājusi — grūtos brīžos, kad jāsaņemas, viņa sev saka: «Ieslēdz Kārli!»
Konts Kārļa rehabilitācijai un turpmākajai ārstēšanai
LV05HABA0551024115873 Kārlis Bardelis
Maksājuma mērķis: Kārļa Bardeļa rehabilitācijai
Lasi šeit: par Karļa Bardeļa ceļojumu apkārt pasaulei
