Starptautiskās filozofijas olimpiādes atzinības ieguvēja Sofija Jansone jau bērnībā zināja sava vārda nozīmi (‘gudrība’ — no grieķu val.). «Tas manī ir iesakņojies — nedomāju, ka man piemīt viedums, bet uz to tiecos un piedomāju, kā godam nest savu vārdu.» Foto — Kristīne Madjare
Sajūta, kad priekšā ir balta lapa un ir nepieciešams laiks, lai prāta zobratiņi iegrieztos un rastos pavediens tekstam, Sofijai Jansonei patīk. Maija vidū viņa to piedzīvoja Bari Itālijā, kur notika Starptautiskā filozofijas olimpiāde. Tajā startēja skolēni no 54 valstīm, un starp vairāk nekā 100 dalībniekiem Latviju pārstāvēja ne tikai Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klases skolniece Sofija, bet arī Elza Šlosberga no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas. Sofijas eseja novērtēta ar atzinību.
No četriem domātāju citātiem bija jāizvēlas viens un kādā no svešvalodām — angļu, franču, spāņu vai vācu — jāraksta eseja. Sofija izraudzījās ungāru izcelsmes zinātnieka un filozofa Mihāja Polāņi citātu par valodu, tās robežām un neizsakāmo. «Rakstīju par to, kā valoda ietekmē pasaules skatījumu — tas ir ierobežots, jo to var izteikt tikai valodā.»
