Prokurore: Stukānam vajadzēja vēl vienu apsūdzēto

Tiekamies pāris stundas pēc Augstākās tiesas plēnuma pirmdienas pēcpusdienā. «Esmu vīlusies. Ne tāpēc, ka Stukānu neatcēla no amata, bet tāpēc, ka nesaņēmu atbildi par to, kā dēļ vispār cēlu trauksmi,» saka prokurore Viorika Jirgena. Tieši viņas ziņojums izraisīja vēl nebijušu situāciju — Augstākā tiesa pētīja, vai ģenerālprokurors ir pārkāpis Prokuratūras likumu un jāatceļ no amata.

Jirgena cēla trauksmi par to, ka premjerministra Krišjāņa Kariņa lidojumu izmeklēšanā ģenerālprokurors bija uzstājis, ka apsūdzība jāceļ cilvēkam, kura saukšanai pie kriminālatbildības viņa nesaskatīja juridisku pamatu. «Viņš man teica tā — tu uzrakstīsi apsūdzību, tu atnesīsi man parādīt, un, ja nebūs, kā vajag, es to lietu atņemšu ar tādu pamatojumu, ka tu netiec galā ar saviem pienākumiem. Un tas bija tas punkts, kas mani izslēdza,» Jirgena atceras pēdējā sanāksmē 7. janvārī runāto.

Likums nosaka, ka prokurors savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski pēc iekšējās pārliecības un likumiem, bet amatā augstāks prokurors nedrīkst likt rīkoties pret viņa pārliecību. Tāpēc Jirgena lūgusi izvērtēt tieši «prokuroru neatkarības jautājumu», bet tiesneši vairāk runājuši «par manu personisko aizskārumu, kas faktiski bija otršķirīgs jautājums». Runa ir par frāzēm «kā tu varēji skolu pabeigt» un «tikai idiots to var nesaprast», ko ģenerālprokurors sapulcē veltījis Jirgenai. Senatori atzinuši — šāda komunikācija neatbilst diskusiju kultūrai, kāda tiek gaidīta no ģenerālprokurora.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns Foto — LETA

Pats Stukāns noliedz, ka būtu jebkādā veidā ietekmējis prokurores darbību vai izteicis viņas citētos pārmetumus. Viņaprāt, trauksmes ziņojums tapis, lai ietekmētu ģenerālprokurora amata konkursu, jo iesniegts februārī pēc tam, kad viņš paziņojis par atkārtotu kandidēšanu. Taču detaļas, ko Viorika Jirgena par ģenerālprokurora vadības stilu atklāj Ir intervijā, rāda patiesi satraucošu ainu.

Vajadzēja vēl vienu

Skandāla pamatā ir krimināllieta par Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem ārvalstu komandējumos. Pērn aprīlī Valsts kontrole ziņoja, ka tiem nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl 323 688 eiro no ES līdzekļiem tērēti neekonomiski. Jau revīzijas noslēgumā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai izvērtētu Valsts kancelejas, Ministru prezidenta biroja un arī paša Kariņa atbildību par līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā. Laikā, kad lidojumi notika, Valsts kanceleju vadīja Jānis Citskovskis, bet premjerministra biroju — tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV).

Sākto kriminālprocesu pērn martā nodeva KNAB izmeklēšanai. Par uzraugošo prokurori iecēla Vioriku Jirgenu, kurai ir 28 gadu pieredze, tajā skaitā 20 gadus viņa strādājusi ar sarežģītām un skaļām korupcijas lietām, kurās iesaistītas augstas amatpersonas. Piemēram, viņa bija Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietas un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lietas prokurore. «Stukāns man ir jau ceturtais ģenerālprokurors,» viņa rezumē.

Jirgena Ir stāsta — pēc izmeklēšanas pērn rudenī viņai jau nostabilizējies viedoklis, kuras personas jāsauc pie atbildības lidojumu lietā. «Bija sagatavoti lēmumu projekti par konkrētu personu atzīšanu par aizdomās turētajiem,» atceras Jirgena. Taču tad 20. septembrī notikusi sanāksme ar KNAB un prokuratūras pārstāvjiem, kuras laikā Stukāns uzstājis, ka pie atbildības jāsauc vēl viens cilvēks. «Viņam vajadzēja vēl vienu personāžu, un ar to arī viss sākās,» Jirgena saka.

«Es viņam pateicu, ka tai personai nav [nozieguma] sastāva un es viņam apsūdzību necelšu,» stāsta Jirgena. Vienlaikus atzinusi, ka nepretendē uz vienīgo pareizo viedokli. «Paaiciniet citu prokuroru, lai iepazīstas, varbūt viņa ieskatā ir sastāvs — dodiet viņam, bet es to nedarīšu,» Jirgena atstāsta notikumu gaitu.

Tā arī noticis. Pēc sanāksmes lietu iedeva izpētīt vēl citai prokurorei. Taču pēc mēnesi ilgas analīzes arī viņa secināja, ka nav pamata saukt pie atbildības cilvēku, uz kura apsūdzēšanu Stukāns bija uzstājis.

Arī nākamajā sanāksmē 30. oktobrī ģenerālprokurors «atkal mēģināja pārliecināt, ka man nav taisnība, rāva visādus faktus, un juridiski mēs tur strīdējāmies», saka Jirgena. Gan šī, gan iepriekšējā sanāksme beigusies uz nots «ejiet uzrakstiet man viedokli, pamatojumu ar pierādījumiem, kurš ir un kurš nav vainīgs», atceras Jirgena. Viņas priekšnieks Māris Leja (tagad Augstākās tiesas senators) to arī izdarījis — uzrakstījis viedokli, kas sakritis ar prokurores Jirgenas un KNAB izmeklētājas viedokli, tajā skaitā secinot, ka nav pamata saukt pie kriminālatbildības cilvēku, par kuru Stukānam bijusi interese.

Pēdējā sanāksme, kurā Jirgena piedalījās kā šīs lietas prokurore, notika 7. janvārī. Arī tad Stukāns atkārtojis jau vairākkārt teikto — ka Jirgena neesot «ne pirmā, ne pēdējā, kurai ir cits viedoklis, un ka kolēģi ir rīkojušies tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu», proti, cēluši apsūdzības bez savas iekšējās pārliecības, sūtījuši lietas uz tiesu un tās pat uzvarējuši.

Stukāns sanāksmē paziņojis, ka Kariņa lidojumu lieta jāizņem no KNAB izmeklēšanas, izlaižot posmu par turēšanu aizdomās, uzreiz prokuratūrā jāceļ apsūdzības un lieta jālaiž uz tiesu. Jirgena skaidro, ka tāds risinājums praksē var būt, piemēram, ja KNAB darbinieks pieļāvis pārkāpumu. «Tad ir loģisks izskaidrojums, bet te nekādu objektīvu vajadzību neredzēju,» atzīst Jirgena.

Taču Stukāns pateicis, ka viņai jāuzraksta apsūdzība un, «ja nebūs, kā vajag», tad lietu prokurorei atņemšot, jo viņa netiekot galā ar pienākumiem. Notikušais Jirgenu satriecis, vēl dažas dienas spējusi aiziet uz darbu, bet no 20. janvāra ārstējas un atrodas darbnespējā. «Izdegšana,» viņa skaidro iemeslu un neslēpj, ka no prokuroriem «viena liela daļa ir aizgājusi prom tieši šīs komunikācijas un viņa attieksmes dēļ».

Kopš Stukāns ir ģenerālprokurors, viņš ieviesis sapulces par konkrētām lietām, un kolēģi jau agrāk Jirgenai stāstījuši, ka tās notiekot «trakā veidā» un esot «pilnas ar haosu». Viņa gan to uzskatījusi par pārspīlējumu. «Kolēģi ķēra galvas pēc tam, kad bija bijuši pie viņa uz tām apspriedēm. Kopējā aina bija tāda, ka viņi jutās pazemoti, aizvainoti, nenovērtēti. Pie sevis domāju — nu labi, cik tad traki var būt… Mazums, cilvēkam švakāka nervu sistēma. Mani nervi kā striķi, ne to vien esmu piedzīvojusi.» Taču Stukāna rīcība Kariņa lietā viņu pārliecinājusi par pretējo. Jirgena pēc atveseļošanās vairs neplāno atgriezties prokurora amatā.

Jirgenas ieskatā Stukāna nostāja ir «politiskas nokrāsas jautājums», uz ko norādījusi arī ziņojumā. Proti, pirms sanāksmes 17. septembrī Stukāns ticies Saeimā ar opozīcijas deputātiem no Apvienotā saraksta. Pēc slēgtās apspriedes ziņu sižetā deputāts Edgars Tavars teicis, ka no ģenerālprokurora sadzirdējis — Kariņa lidojumu lietā «nebūs kā Zolitūdes traģēdijas lietā, ka atbildēs tikai mazās skrūvītes» un «vainīgie būs zināmi līdz gada beigām».

Jirgenai šāda rīcība nav izprotama. «Vai tiešām ģenerālprokuroram ir jāiet pie politiķiem apsolīt, ka prokuratūra visu izmeklēs? Visiem tak ir skaidrs, ka izmeklēs.» Jirgena pieļauj, ka Stukāns pie politiķiem gājis, domājot par pārvēlēšanu. Vēl vairāk Jirgenas pārliecību par to stiprinājusi Stukāna rīcība 7. janvāra sanāksmē, kad viņš paziņojis par lietas virzīšanu uz tiesu, izņemot no KNAB. «Visu vajadzēja ātri, ātri,» saka Jirgena. «Jautājums — kur tas viss ātrums palika? Ir pagājuši pieci mēneši,» viņa tagad komentē jau kā vērotāja no malas.

Stukāns medijiem skaidro — kopš uzzinājis par trauksmes cēlējas ziņojumu, par Kariņa lidojumu lietas virzību vairs neesot interesējies. Vēl aprīļa beigās prokuratūra solīja mēneša laikā izlemt par lietas virzību, taču tas joprojām nav noticis.

Nenoticēja?

22. aprīlī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosināja pārbaudi, tiesa veica īpašu izmeklēšanu, intervēja iesaistītos, un pēc tam īpaši pilnvarota senatore Aija Branta veica padziļinātu pārbaudi. Viņa secināja — nav pamata atzīt, ka Stukāns mēģinājis piespiest Jirgenu kriminālprocesā veikt viņas pārliecībai pretējas darbības. Sanāksmju formāts apliecinot, ka notikušas spraigas diskusijas par profesionāliem jautājumiem, kas esot juristu ikdiena. Diskusijās Stukāna frāzes Jirgenai var uztvert kā personisku apvainojumu, bet «pašas par sevi nesasniedz pakāpi, kura dotu pamatu atbrīvot ģenerālprokuroru no amata», apstiprina arī Strupišs.

«Varbūt man nenoticēja. Ir jau arī jautājums, ko pārējie teica,» Jirgena dalās pārdomās, kāpēc pārbaude beigusies šādi. Strupišs apliecina, ka uzklausītie sanāksmju dalībnieki no KNAB un prokuratūras «daļa atzīst, daļa noliedz». «Tas ar tāds vērtējams jautājums.»

Līdz ar pārbaudes beigām atjaunota uz laiku apturētā ģenerālprokurora kandidātu izvirzīšana. 11. jūnijs ir pēdējā diena, kad Tieslietu padomei jāvirza kandidāts, lai par apstiprināšanu varētu lemt Saeima. Savas kandidatūras izvirzījuši trīs — Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis.

Kā Stukāna neētiskā komunikācija varētu ietekmēt izredzes tikt apstiprinātam uz otro pilnvaru termiņu? «Noteikti viņam tiks uzdoti jautājumi atlases procesā Tieslietu padomē. Redzēsim, kā viņš atbildēs un vai būs izdarījis secinājumus. Protams, tas tiks ņemts vērā. Par to nav šaubu,» sola Strupišs.