«Ar gadiem kļūst aizvien skaidrāks, kādā bezizejā Latvija 1940. gadā atradās,» saka vēsturnieks Aivars Stranga. Foto — Kristaps Kalns
Nemainot priekšstatu par Ulmaņa autoritārismu, vēsturnieks atzīst starpkaru Latvijas sakoptību un skaistumu pirms tās bojāejas. Ar Aivaru Strangu sarunājas Ineta Lipša
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 3
Mans zelta standarts vēstures rakstīšanā ir profesora Aivara Strangas grāmata LSDSP un 1934. gada 15. maija apvērsums Latvijā. Demokrātijas likteņi Latvijā, kas izdota 1994. gadā. Manuprāt, hrestomātisks darbs. Intelektuālas sajūsmas avots. Tāpēc šīs tūkstošgades sākumā, lūkojot maģistra darba zinātnisko vadītāju, man prātā bija tikai viena doma. Tā bija privilēģija arī disertāciju pie viņa rakstīt. Pēdējos gados, attālinājies no lekciju lasīšanas vēsturniekiem, profesors laiž klajā vienu grāmatu pēc otras.
Kopš 90. gadiem viņš ir rakstījis arī par Latvijas ārpolitiku un starptautisko stāvokli, ārējiem ekonomiskajiem sakariem. Iespaidīgo jau izdoto darbu sarakstu šovasar vainagos profesora jaunākā monogrāfija Latvija: liktenīgo lēmumu laiks. Okupācija. 1939—1940. Tik intensīva strādāšana prasa savu, profesors medijiem ir reti pieejams. Mums izdevās trāpīt pauzē, kad kārtējā grāmata uzrakstīta, bet nākamā vēl nav iecerēta.
