Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Eiropas Komisija ir sākusi straujas izmaiņas, lai atvieglotu ilgtspējas (nefinanšu) informācijas atklāšanu. Savu ceļu ir sākusi tikko apstiprinātā pakotne “Stop the clock”, kas cita starpā paredz par diviem gadiem atlikt ziņošanas uzsākšanu virknei uzņēmumu.

Līdzīgi, kā veicam veselības pārbaudi pie ārsta, lai saprastu, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, pirms mājas renovācijas uzsākšanas ir jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis – kas jālabo un jāuzlabo.

Ko mums atnesīs 2025. gads un kā apdrošināšanas tirgus izskatīsies tuvākajā nākotnē?

Raidījumā “Kas notiek Latvijā?” aprīļa sākumā tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū.

Latvijas tirgus ir lieliska vieta, kur jaunajiem uzņēmējiem sākt savu biznesa ideju īstenošanu un dažādu risinājumu testēšanu. Arī vietējo investoru piesaiste nereti ir vienkāršāka nekā starptautisku investīciju fondu uzrunāšana, īpaši idejas attīstības sākotnējā stadijā.

Digitālajā nedēļā Latvijā tika aizvadīti vairāk nekā 250 pasākumu, tās laikā Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.

Gada otrajā pusē spēkā stāsies grozījumi, kas paredz obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) visiem elektroskrejriteņiem. Taču grozījumos ir pieļautas vairākas nepilnības, kas liek vaicāt gan par to pamatotību, gan arī, kā lielāka zaudējumu atlīdzība palīdzēs risināt reālo problēmu – ceļu satiksmes negadījumus.

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Tirgus dalībnieku apvienošanās ir izplatīta un ekonomiski pamatota uzņēmējdarbības prakse, kas var sniegt būtiskus ieguvumus gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Apvienošanās rezultātā uzņēmumi bieži vien spēj apvienot resursus, modernizēt ražošanas procesus, samazināt izmaksas un uzlabot pakalpojumu vai preču kvalitāti.

Senioru gadi ir īpašs dzīves posms, kurā vienlaikus nepieciešams gan saglabāt neatkarību, gan saņemt atbalstu. Aprūpes rezidences piedāvā šo līdzsvaru, radot drošu un sirsnīgu vidi, kur turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Šīs rezidences nav tikai mājvieta, bet gan atbalsta sistēma, kas atvieglo ikdienu ne vien pašiem senioriem un cilvēkiem ar slimību saistītām vajadzībām, bet arī viņu tuviniekiem, kuri bieži izjūt satraukumu un vainas apziņu par nespēju sniegt pilnvērtīgu aprūpi saviem mīļajiem.