Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Jaunākie raksti

Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolā izveidots piemiņas stūrītis skolotājam Normundam Vamzim. Foto — Ritvars Sproģis

Policists cietumā, skolotājs – kapos. Reibuma cena Priekulē

Pēc kautiņa Priekules zaļumballē jauns policists ir nonācis cietumā, bet cienījams pedagogs — kapos. Tik traģiska ir izrādījusies divu promiļu reibuma cena

Martins Bergšteins.

Kā 18 gadīgais Martins Bergšteins kļuva par laika ziņu seju?

Martins Bergšteins (18) vēl tikai sāks studēt ģeogrāfiju, bet viņa sacītajam jau uzticas tūkstošiem laika ziņu skatītāju Latvijā. Aiz dažām minūtēm televīzijas ēterā ir 11 gadi uzcītīga darba, mammas atbalsts un drosme turpināt meteovērojumus arī tad, kad šķiet, ka tie nevienam nav vajadzīgi

Krievija plāno viltus karoga uzbrukumus

Kulberga valdībai 70 dienas

Degvielas akcīzes samazinājums cenās nonāca daļēji


Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Vitālijs Kuzmovs.

Saules aptumsumu mednieks Vitālijs Kuzmovs

Astronoms Vitālijs Kuzmovs 12. augusta Saules aptumsumu dosies vērot Maļorkā, kur tas būs pilns. Jau nākamajā dienā viņš LU Botāniskajā dārzā lasīs lekciju Perseīdu naktī. Tās apmeklētāji varēs vērot uz Zemi krītošos meteorus, vienlaikus baudot pianista Reiņa Zariņa koncertu

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Ģimenes fotosesija pēc vecāku kāzām 2024. gadā.

Kā savienot kuplu ģimeni un karjeru? Kristīne Tida to māk!

«Man ar vienu bērnu bija grūtāk nekā ir šobrīd ar pieciem. Kādai citai ir pilnīgi pretēji,» par spēju kuplu ģimeni savienot ar profesionālu izaugsmi un tikt pāri arī ļoti smagiem dzīves pārbaudījumiem saka fotogrāfe Kristīne Tīda

Atpūtnieki zem oranžajām debesīm pie Lakano ezera starp Atlantijas okeānu un Bordo pilsētu.

Pārspēti visi rekordi. Eiropas nākotne klimata pārmaiņu ugunīs

Šajā vasarā ir pārspēti temperatūras rekordi vairākās Eiropas valstīs. Plosās milzīgi mežu ugunsgrēki. Eksperti brīdina: nākotne būs vēl skarbāka

Marks Landlers, Čiko Harlans un Reimonds Džuns, © The New York Times News Service

Raidieraksti

Personības

Rita Auziņa.

«Pozitīva infekcija»

Rita Auziņa Lido sāka strādāt 18 gadu vecumā, bet jau trīs gadus vēlāk kā vadītāja atvēra restorānu lidostā. Tagad viņa ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un vada to vēsturiski vērienīgākajā attīstības posmā

Andris Rubīns.

Ir jāsadarbojas!

Radošuma avots ir ziņkārība, bet eksportā visvairāk vajadzīga sadarbošanās, saka Andris Rubīns, kurš reklāmas nozarē strādā jau 26 gadus

Osvalds Zebris
Matīss Ozols.

No Jaunā Rīgas teātra uz pasaules malu – Matīss Ozols un viņa ceturtdaļmūža krīze

Aizgājis no Jaunā Rīgas teātra un apceļojis pasauli, aktieris Matīss Ozols (26) ir atgriezies Latvijā, lai dalītos stāstā par ceturtdaļmūža krīzi

Inta Skujeniece savā pagalmā Salaspilī. Foto — Rēzija Krieviņa

Ne tikai dzejnieka sieva. Intas Skujenieces pēdas Latvijas ainavā

Daiļdārzniecei, dendroloģei un agronomei Intai Skujeniecei šonedēļ aprit 90 gadu. Kultūrtelpā viņu pazīstam kā dzejnieka Knuta Skujenieka sievu, bet Intai ir pašai savs stāsts un nozīmīgas pēdas, ko viņa atstājusi Latvijas ainavā

Rēzija Krieviņa, speciāli Ir
Anna Fanigina.

Mākslinieces Annas Faniginas runājošās rotas

Rotu māksliniece Anna Fanigina dzīvo starp dažādām pasaulēm — Latviju un Itāliju, matemātiku un mākslu, seno kultūru un šodienu. Viņa tic, ka katrai lietai dzīvē ir savs laiks

Gļebs Panteļejevs.

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs: Pārticība nav brīvība

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs (61) jaunajā izstādē un mūsu intervijā runā par monumentālām personībām, apdraudēto brīvību un vēsturi, kura nebeidzas

«Dzīvnieks nav lieta» – Šveices pieredze Latvijai ceļā uz mūsdienīgu tiesību sistēmu

Šobrīd Latvijas Saeimā norisinās diskusijas par grozījumiem Civillikumā, paredzot tajā nostiprināt principu, ka dzīvnieks nav lieta. Ļoti līdzīgas diskusijas pirms vairāk nekā divdesmit gadiem notika arī Šveicē, kur kopš 2003. gada Civillikumā ir noteikts, ka “dzīvnieki nav lietas”, vienlaikus paredzot, ka Civillikuma normas uz dzīvniekiem attiecas tikai tiktāl, ciktāl šo jautājumu neregulē speciāli normatīvie akti. Latvijas diskusijās bieži dzirdami argumenti par īpašuma tiesībām, taču daudz retāk tiek runāts par dzīvnieka emocionālo vērtību - tieši šis aspekts bija viens no būtiskākajiem Šveicē.

Antuāns F. Gotšels (Antoine F. Goetschel)

Miljoni digitalizācijai – vai produktivitāte aug līdzi?

Eiropas Komisijas dati liecina, ka valsts pakalpojumu digitalizācijas ziņā Latvija ierindojas 4. vietā Eiropas Savienībā. Šāds rezultāts nav nejaušs – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas publicētā informācija liecina, ka vien Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros valsts pārvaldes un pašvaldību digitālajai transformācijai novirzīti vairāk nekā 129 miljoni eiro. Valsts pārvalde iegulda arvien jaunās informācijas sistēmās, uzņēmumi ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, bet pakalpojumi un procesi tiek digitalizēti. Tajā pašā laikā regulāri izskan jautājums, vai līdz ar investīcijām pieaug arī produktivitāte un efektivitāte un kā panākt, lai ieguvēji būtu visi – valsts pārvalde, uzņēmēji un sabiedrība kopumā?

Viesturs Bulāns

Mākslīgā intelekta laikmetā Latvijai jāveicina sieviešu līdzdalība STEM jomās

Mākslīgā intelekta straujā ienākšana dažādās nozarēs būtiski palielina pieprasījumu pēc speciālistiem, kuri spēj analizēt datus, izstrādāt digitālus produktus, stiprināt kiberdrošību, ieviest finanšu tehnoloģiju risinājumus un automatizēt uzņēmumu procesus. Šīs prasmes visbiežāk saistītas ar STEM jomām - zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku. Saskaņā ar Eurostat 2025. gada datiem sievietes Latvijā veido 25,9 % no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistiem, kas ir par 6,4 procentpunktiem vairāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Tomēr aptuveni trīs ceturtdaļas IKT speciālistu Latvijā joprojām ir vīrieši. Nelielā darba tirgū šī disproporcija tieši ietekmē valsts spēju attīstīt tehnoloģiju uzņēmumus, piesaistīt investīcijas un saglabāt konkurētspēju.

Nadia Benaissa

Būvniecībā šobrīd ir kompromisu laiks

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās paredz, ka nozarē saglabājas minimālā mēnešalga 1050 eiro apmērā un minimālā stundas likme 6,29 eiro apmērā. Šāda atlīdzība būs jāmaksā visiem būvniecībā nodarbinātajiem. Tas ir nozīmīgs signāls gan darbiniekiem, gan uzņēmējiem, gan pasūtītājiem par to, ka nozare turpina virzīties uz caurspīdīgāku, sociāli atbildīgāku un godīgāku uzņēmējdarbības vidi. Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka 1050 eiro būvniecībā nav alga, par kuru iespējams ilgtermiņā piesaistīt pieredzējušus speciālistus. Patiesībā tas ir atalgojuma līmenis, kas vairāk atbilst būvnieka palīgam vai darbiniekam bez iepriekšējas pieredzes.

Alvis Krēķis

Ikviens bērns vēlas justies svarīgs

Mūsdienās daudz runājam par to, kādas zināšanas un prasmes bērniem būs nepieciešamas nākotnē - diskutējam par tehnoloģijām, mākslīgo intelektu un izglītības reformām, taču daudz retāk aizdomājamies par to, kas patiesībā veido cilvēku. Vissvarīgākais nav tas, cik daudz bērns iemācās noteiktā vecumā, bet gan tas, vai viņš aug vidē, kur jūtas drošs, pamanīts un pieņemts. Tieši no šīs sajūtas rodas vēlme mācīties, uzdrošināties mēģināt un nepadoties pēc pirmās neveiksmes.

Hanss Jakobs Sunnbijs (Hans Jacob Sundby), Norvēģija

96% atkritumu atgriezt apritē – mērķis, kas jau ir sasniedzams

2025. gadā “CleanR Grupa” uzņēmumi apsaimniekoja vairāk nekā 730 tūkstošus tonnu atkritumu, no kuriem 96 % tika pārstrādāti vai atgriezti apritē. Ja Latvijas atkritumu apsaimniekošana kopumā strādātu ar šādu rezultātu, valsts 2035. gada mērķis par ne vairāk kā 10 % atkritumu noglabāšanu poligonos būtu izpildīts jau pērn.

Agita Baltbārde

Nevis «kā» radīts, bet «kāpēc»

Tie, kas ilgstoši neinvestē radošumā, pakāpeniski zaudē spēju radīt augstu pievienoto vērtību un kļūst par svešu ideju patērētājiem

Egita Bairamova

Jaunā globālā kārtība un Latvija

Daunis Auers, Latvijas Universitātes asociētais profesors, domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs

«Ar mani tas nekad nenotiks» jeb pieci «dārgākie» vārdi uz Latvijas ceļiem?

Nesen kā notikušajā sarunu festivālā “Lampa” izskanēja diskusija “Apdrošināšana – vai personisko drošību var uzlikt par pienākumu?” Diskusijas dalībnieki pieskārās arī tādai tēmai kā “nepamatoto optimistu OCTA” - jeb kādēļ cilvēki aizvien dzīvo ar domu, ka “ar mani tas nekad nenotiks”. Šķiet, ka šī ir viena no “dārgākajām” frāzēm Latvijas ceļu satiksmē.

Juris Stengrevics

Ko Latvijas lauksaimniecība var mācīties no Polijas?

Braucot gar Polijas laukiem, viena no lietām, ko var pamanīt, ir ievērojami mazāks nezāļu daudzums tajos. Šķietami vienkāršākais skaidrojums būtu poļu prasme, taču patiesais iemesls slēpjas citur – augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijā. Eiropas Savienībā šie noteikumi nav vienoti, un Polijas lauksaimniekam pieejams plašāks darbīgo vielu klāsts nekā mums, kas nebūt nav mazsvarīga detaļa, jo tieši reģistrēto vielu daudzveidība nosaka, cik ilgi lauks paliek tīrs un cik ātri var izveidoties rezistentas nezāles. Šī atšķirība Latvijai maksā vairāk, nekā sākotnēji šķiet.

Sendija Tomsone

Satura mārketings

Bizness un ekonomika

Dana Kocāne, SIA Teamence (bij. SIA Tech Recruitment) dibinātāja.

No vakances līdz komandai

Danas Kocānes personāla atlases uzņēmums Teamence savieno īstos uzņēmumus ar īstajiem cilvēkiem

Vīnkalnu picēriju dibinātājs Artis Žentiņš: «Ja es kaut ko gribu, es eju un daru.»

Spēks ir detaļās

Pēc 18 gadiem ēdināšanas biznesā Vīnkalnu picēriju dibinātājs Artis Žentiņš kopā ar dizaineru Aigaru Lauzi radījis jauna tipa profesionālas picu krāsns prototipu. Tagad Dimantiņš jāpārvērš ražojamā un eksportējamā produktā

Jaunā uzņēmēja Evika Kervāne.

Pētījumi

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Native Trading izpilddirektors Natans Bošāns, 23. jūlijā parakstot saprašanās memorandu. Foto — Ekonomikas ministrija

Noslēpumaina raķešu rūpnīca Latvijā. Kas stāv aiz vērienīgā priekšvēlēšanu solījuma?

Ekonomikas ministra parakstīts memorands sola Latvijā būvēt artilērijas raķešu rūpnīcu, taču ASV investoram nav artilērijas ražošanas pieredzes, un arī mūsu bruņotie spēki šādas spējas neplāno

Nevajag baidīties!

Produktivitātes rādītājs Latvijā ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā. To var palīdzēt kāpināt mākslīgā intelekta rīku izmantošana. Taču — kā tā mainīs dažādas profesijas un tajās nepieciešamās prasmes?

Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Pamatskolas eksāmenos izkrīt katrs 20. devītklasnieks. Ko darīt?

Vairāk nekā 800 jauniešu šogad nepabeidza pamatskolu, jo nespēja pārvarēt eksāmena nokārtošanai nepieciešamo 15% slieksni. Tas ir vidēji katrs 20. devītklasnieks jeb viens no klases. Iemesli meklējami ne tikai skolā, bet arī ģimenē

Ilustrācija — Magnific

Pieci gadi pēc novadu reformas. Vai kritiķi mainījuši viedokli?

Kāpēc piecus gadus pēc novadu reformas kādas Latvijas pašvaldības vadītājam ir kauns iet pa ielu, bet cits atzīst — beidzot redz gaismu tuneļa galā?

Rīga ir pirmā pašvaldība Latvijā, kur mācībām 10. klasē šovasar varēja pieteikties, izmantojot centralizētu pieteikšanās sistēmu. Vienotā elektroniskā sistēma pakāpeniski tiks ieviesta visā Latvijā, lai pieteiktos bērnudārzam, pamatskolai (1. klasei) un vidusskolai (10. klasei). Foto — Marta Āboltiņa

Kāpēc Pierīgā trūkst vietu 10. klasēs un kādi ir risinājumi?

Iedzīvotāju skaita pieaugums Pierīgā un jauniešu vēlme mācīties labākajās vidusskolās izveidojusi milzu drūzmēšanos pie 10. klašu durvīm. Ko darīt, lai vidusskolā neuzņemtie nejustos lieki?

Gunita Nagle, speciāli Ir

Kuras valsts amatpersonas pelna visvairāk?

Kuras valsts amatpersonas 2025. gadā visvairāk nopelnījušas, un kuras iekūlušās lielākajos parādos

Par izteiktajiem draudiem Ivars Šteinbergs nav vērsies policijā. Tā vietā viņš pēdējās dienas pavadījis, rakstot jaunu dzeju. «Man šķiet, ka ļaunākais, ko es varu darīt, ir sakņupt un padoties.»

Ams, ams, ams! Vai dzejoļi apdraud bērnus?

Ivara Šteinberga dzejas krājums sociālajos tīklos izraisījis asas diskusijas par tabu tematiem bērnu literatūrā. «Kopā ar grāmatu aicināja dedzināt arī mani pašu, draudēja tādus kā mani arī nošaut,» saka dzejnieks

Videoierakstā redzamas pirmās sekundes, kad laupītāji ielaužas veikalā

Vecrīgas pulksteņu laupītāju kļūdas, kas noveda viņus aiz restēm

Vecrīgas luksusa pulksteņu veikala trīs aplaupītāji atzinuši vainu un saņems cietumsodu, bet ceturtais uzbrucējs joprojām ir brīvībā. Izmeklētāji atklāj, kādas trīs kļūdas palīdzēja tikt šiem noziedzniekiem uz pēdām

Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropai ir vajadzīga Turcija?

Neraugoties uz autoritārisma tendencēm, Turcija ir ES stratēģiskais partneris.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropai joprojām nepieciešami skaidras naudas norēķini?

Eiropa pēc gadiem ilgas virzības uz bezskaidras naudas norēķiniem sāk apzināties šīs pieejas riskus.

ARTE
Ilustrtatīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā risināt Eiropas nepilngadīgo noziedzības problēmu?

Pieaugot jauniešu noziedzībai, dažas ES valstis vēlas pazemināt kriminālatbildības vecumu.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropa spēj stāties pretī dronu apdraudējumam?

Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropā arvien biežāk ielido militārie droni, tāpēc ES plāno veidot pretdronu vairogu.

ARTE
Ilustratīvs attēls/ARTE

VIDEO: Vai futbols piedzīvo identitātes krīzi?

Aiz Pasaules kausa spožās fasādes slēpjas futbola pasaules tumšā puse

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Migrantu atgriešanas centri — risinājums vai pārspīlējums?

Lai paātrinātu izraidīšanu, ES plāno atļaut veidot migrantu atgriešanas centrus ārpus savām robežām.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā cīnīties ar viltus speciālistiem estētiskās medicīnas nozarē?

Nelegālas botoksa klīnikas un injekcijas bez speciālista uzraudzības apdraud cilvēku veselību.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Cik korumpēta ir Eiropa?

Spānijā un Francijā politiķi stājas tiesas priekšā saistībā ar kukuļošanas skandāliem.

ARTE

Recenzijas

O, vēder! Nekrologs jūrasgovij

Romāns Ardievu, teiksmainie! ir vienas sugas iznīcības traģiskais stāsts

Osvalds Zebris, rakstnieks
Odiseja lomā Mets Deimons, Atēna — Zendaja. Publicitātes foto

Visas uzvaras ir prātā

Kristofera Nolana filmas Odiseja gudrība ir spējā neglorificēt karu

Kristīne Simsone, Ir kinokritiķe

Grāmata, kuru nesapratu

Ingas Gailes stāsti krājumā Ievērojamu cilvēku dzīve ir kā caurspīdīgas kolbas

Anda Buševica, Latvijas Radio žurnāliste

Simt gadi Ungārijā

Jaunais šveiciešu rakstnieks ar romānu Lāzāri kļuvis par Eiropas literatūras brīnumbērnu

Osvalds Zebris, rakstnieks

Populārākie raksti