Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Raidieraksti

Personības

No kreisās: Revolūcija, Krisy, Ūga un VIŅA. Foto – Kristīne Madjare

«Nekad nebūs pareizi.» Četras reperes par sievietēm Latvijas hiphopā

Hiphopa festivāls Straume nedēļas nogalē atzīmēs piekto jubileju. Ar īpašu priekšnesumu uz skatuves kāps četras Latvijas hiphopa mākslinieces, lai iedrošinātu arī citas meitenes justies brīvi žanrā, kur vīriešu balsis skan biežāk nekā sieviešu

Evelīna Paula Vāvere
Kārlis Lasmanis. Foto – Reinis Hofmanis

No tauvotāja Ventspils ostā līdz pasaules čempionam – 3x3 basketbolista Kārļa Lasmaņa ceļš

Latvijas 3x3 basketbolisti šovasar izcīnīja Pasaules kausu. Turnīra vērtīgākais spēlētājs Kārlis Lasmanis (32) ir viens no diviem cilvēkiem pasaulē, kas ieguvis visus trīs augstākos apbalvojumus šajā sporta veidā

Arhitekte Brigita Bula gaišā telpā, smaidot skatās tieši kamerā. Viņai ir melna blūze un apaļas brilles.

«Mums nevajag vairāk tukšu ēku.» Saruna ar arhitekti Brigitu Bulu

Tik paradoksālu jautājumu un jaunu iniciatīvu ierosinājusi arhitekte Brigita Bula, uzsverot, ka Latvijā jaunas ēkas būvējam neapdomīgi un netālredzīgi. Varbūt jābūvē mazāk?

Antoņina Bļodone. Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Antoņina Bļodone grib, lai sievietes krīzē nav bezpalīdzīgas

Jaunā organizācija Sievietes aizsardzībai Skudras apmācīs sievietes rīcībai krīzes situācijās — vai tas būtu militārs apdraudējums vai dabas katastrofa, stāsta pulkvede Antoņina Bļodone

Anna un leģendārais retro auto Hamlets.

Aktrises Annas Putniņas dzīve laukos – maize, nevis Hamlets

Aktrise Anna Putniņa (55) no Rīgas teātru skatuvēm pārcēlusies uz dzīvi Vecpiebalgas viensētā un cep tradicionālu latviešu rupjmaizi

Emīls (pa kreisi) un Edgars.

Brāļi Kauperi par jauno «Carnival Youth» albumu, varoņa ceļu un sevis iepazīšanu

Grupa Carnival Youth izdevusi albumu par pasaku varoņa ceļu un gatavojas koncertam Mežaparkā. Katrs savu varoņa ceļu piedzīvojuši arī brāļi Emīls un Edgars Kauperi

Īstais laiks pieņemt drosmīgus lēmumus sabiedriskā transporta nozares sakārtošanai

Ja dzelzceļu var uzskatīt par valsts “vēnām”, tad starppilsētu un reģionālo autobusu tīkls ir “asinsrite”, kas savieno Latvijas pilsētas un nodrošina cilvēku mobilitāti. Diemžēl jau vairākus gadus gluži vai šķiet, ka šī “asinsrite” ir pilna ar trombiem, jo pasažieru pārvadājumu nozare dzīvo nepārtrauktā finanšu spriedzē un līdz šim nav bijusi politiska vēlme pieņemt lēmumus, kas šo situāciju pēc būtības mainītu.

Aldis Ķibēns

Saeimas vēlēšanas kā valsts drošības jautājums

Līdz ar politisko partiju un partiju apvienību kandidātu sarakstu iesniegšanu un numuru izlozēšanu 15. Saeimas vēlēšanām, mēs ieejam priekšvēlēšanu kampaņas aktīvajā fāzē. Nākamajos mēnešos sabiedrību pārņems solījumu, debašu un politisko reklāmu vilnis. Vēlētāji Latvijā bieži vien neiesaistās politiskajās partijās, nebalso vēlēšanās vai savu izvēli izdara, balstoties uz personību, nevis partijas idejām. Tā šķiet ikdienas politiskā realitāte, taču – vai esam aizdomājušies, ka šādas tendences var nopietni apdraudēt mūsu valsts drošību?

Romāns Gagunovs

Kaste, kurā puikas iemācās klusēt

Ir lietas, par kurām daudzi vīrieši nerunā. Ne tāpēc, ka viņiem nebūtu ko teikt. Bieži tāpēc, ka jau bērnībā ir iemācīts: par bailēm, šaubām vai apjukumu labāk klusēt. Citādi kāds pateiks, ka tu esi vājš, nenopietns vai “neesi īsts vecis”.

Gatis Smidrovskis

Vieni riski mazinās, citi var pieaugt

Šo var saukt par pārspīlētu baiļu gadu Latvijas un pasaules ekonomikā. Piemēram, marta sākumā neviens nevarēja iztēloties, ka pie tik ilgstošas Hormuza šauruma slēgšanas vidējā naftas cena šogad būs tik zema, kā to veido jau notikušais apvienojumā ar tuvākās nākotnes cenu līkni, ko zīmē tirgus darījumi. Ģeopolitika kā risku faktors turpina atkāpties. To apstiprina rūpniecības nozares aptaujas, kuru jaunākie, jūnija dati rāda zemāko nenoteiktības līmeni gada laikā. Protams, protams, viss kas jau vēl var notikt.

Pēteris Strautiņš

MI ienāk organizācijās “no apakšas”

Dažiem mākslīgais intelekts (MI) šobrīd ir strauji augoša tendence, citiem modes lieta, bet vēl citiem ikdiena darba vidē. Mēs izmantojam MI rīkus, lai rakstītu e-pastus, apkopotu informāciju, tulkotu tekstus, analizētu datus un automatizētu rutīnas darbus. Pati par sevi šāda izmantošana nav problēma, tomēr bažas rada mūsu attieksme pret drošību: “Helmes Latvia” veiktais pētījums liecina, ka Latvijā 43 % darbinieku darbā izmanto pašu izvēlētus bezmaksas MI rīkus, savukārt uzņēmuma nodrošinātus maksas rīkus izmanto tikai 7 %.

Viesturs Bulāns

Latviskā Latvijā - latvisku teātri!

Publiskajā telpā notiekošā «viļņošanās», kuras pamatā ir «Spēlmaņu nakts» žūrijas lēmums izslēgt no balvas nominantu saraksta Maskavu apmeklējušo režisoru Ādolfu Šapiro un viņa Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto izrādi «Dons Kihots», kā arī kultūras ministra Naura Puntuļa uzreiz pēc Līgo svētkiem izdotais rīkojums nelietot krievu valodu kultūras iestāžu publiskajā saziņā ar sabiedrību, ir apsveicams pavērsiens nevajadzīgi uzblīdušās krievu kultūrtelpas sašaurināšanā Latvijā.

Juris Alberts Ulmanis

Kāpēc algoritmi var kļūt par demokrātijas sabiedrotajiem

Mēs dzīvojam laikā, kad sabiedrības uzticēšanās vairs netiek dota avansā. Tā ir jānopelna. Ne ar skaļiem saukļiem, ne ar skaistām preses konferencēm, ne ar solījumiem “mēs visu kontrolējam”, bet ar pierādāmiem faktiem, atvērtiem datiem un iespēju ikvienam pašam pārliecināties, kas patiesībā notiek.

Roberts Ernests Levics

Vai MI laikmetā internets kļūs par miskasti vai vienkārši vienveidīgāks?

Kad profesionāla izskata saturs kļūst pieejams gandrīz visiem, uzņēmumiem vairs nepietiek tikai ar to, ka komunikācija izskatās pareizi.

Kristaps Taranda

Fiziskos atkritumus var pārstādāt, ko darīsim ar digitālajiem?

Digitālos atkritumus ikdienā neredzam, tomēr tas nenozīmē, ka to nav vai ka tiem nav negatīva ietekme uz vidi. Tieši pretēji - digitalizācija, mākslīgā intelekta (MI) attīstība, mākoņpakalpojumi un lietu internets nozīmē, ka ģenerējam aizvien vairāk datus, tostarp arī nevajadzīgus, kas kļūst par digitālajiem atkritumiem. Plaši izplatīta ir arī lieko, novecojušo vai mazvērtīgo datu uzkrāšana, kas rada būtisku papildu slogu energoapgādes sistēmām, t.sk. palielinot elektroenerģijas patēriņu kopumā un novirzot atjaunojamās enerģijas resursus datu uzglabāšanai. Žurnāls “Journal of Business Strategy” norāda, ka aptuveni 55% datu, ko uzglabā organizācijas, ir digitālie atkritumi.

Edgars Čerkovskis

Izmaiņas Būvniecības likumā nedarbosies, ja būvvaldēm nebūs kapacitātes

Jūnijā pieņemtas izmaiņas Būvniecības likumā, kas nosaka – no 1. augusta lielus būvniecības projektus varēs virzīt pa posmiem: būvdarbus konkrētā projekta daļā drīkstēs sākt pēc tās apstiprināšanas būvvaldē, kurai lēmums būs jāpieņem 10 darba dienu laikā. Šāds instruments var saīsināt ceļu līdz būvlaukumam, īpaši pamatu, nulles cikla vai inženiertīklu darbos, tomēr galvenais jautājums paliek izpildē. Ja būvvaldēm nebūs pietiekamas kapacitātes, skaidras aizvietošanas kārtības un vienotas lēmumu prakses, jaunie termiņa noteikumi nesamazinās birokrātiju un nesniegs investoriem vajadzīgo paredzamību, bet projektu virzība arī pēc likuma grozījumiem būs atkarīga no vecā darba ritma.

Oļegs Umanskis

Satura mārketings

Bizness un ekonomika

Gita un Igors Amontovi, SIA Jums garšos saimnieki. Foto –  Edgars Pohevičs

Burgeri, virtuļi un spītība – ģimenes uzņēmums, kas kļuvis par Grobiņas seju

Gitas un Igora Amontovu ģimenes uzņēmuma Jums garšos ceļmalas kafejnīca Cafe uz riteņiem kļuvusi par mazpilsētas Grobiņas seju. To iecienījuši gan vietējie, gan garāmbraucēji

Mareks un Linda Ezerkalni, SIA Nurme Brewery līdzīpašnieki.

Eksperimentālā alus laboratorija «Nurme Brewery»

Amatalus tirgū cilvēki nemeklē zināmas garšas kā lielveikalā, bet arvien gaida pārsteigumus, stāsta Nurme Brewery līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns, kurš savu mājbrūvēšanas hobiju pārvērtis veiksmīgā alus darītavā

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Māris, Elīza, Diāna un Rūdolfs Malcenieki, z/s Bračas saimnieki.

Kā «Bračās» gudrās tehnoloģijas palīdz dārzeņu audzēšanā?

Zemnieku saimniecībā Bračas, kas ir vieni no lielākajiem dārzeņu audzētājiem, panākumus nodrošina ne tikai smags darbs, bet arī gudro tehnoloģiju izmantošana

Pētījumi

Cenas krīt, bet ne visam: kādi ir rezultāti pārtikas cenu memoranda pirmajam gadam?

Dažiem pārtikas produktiem PVN uz gadu samazināts līdz 12%. Šis ir tikai viens no jauniem papildinājumiem pārtikas preču tirdzniecības memorandā, kas darbojies jau gadu. Kā mērķus izdevies sasniegt?

Zīmējums – Ernests Kļaviņš

Hakeris tika līdz LVM, bet ne līdz vēlēšanu sistēmai. Ko atklāj pārbaudes?

Vēlēšanu sistēmu izstrāde jau iepriekš ķērās, bet papildu uztraukumu radījis hakera uzbrukums Latvijas Valsts mežiem

Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Briede pie Krājbankas krimināllietas 103 sējumiem. Lieta no Rīgas apgabaltiesas atgriezta izskatīšanai pirmās instances tiesā. Foto – Baiba Litvina

Tiesnešu paliek mazāk, lietu – vairāk. Latvijas tiesas tuvojas pārslodzes krīzei

Tiesnešu skaits Latvijā turpina sarukt, līdz ar to pieaug darba apjoms. Tas nozīmē, ka uz taisnību tiesā jāgaida ilgāk. Vai pienācis laiks ieviest vienotu lietu sadali visā valstī, lai izlīdzinātu nevienlīdzīgo slodzi tiesās?

Ilustrācija — Magnific

Ko sēj, to pļaus

Brīvprātīgus uzkrājumus nākotnei veido tikai aptuveni 200 tūkstoši iedzīvotāju. To vidū ir satraucoši maz jauniešu, atklāj Latvijas Bankas apkopotie dati

Ilustrācija — Magnific

Nepateiktais

Politiķiem runājot par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma izņemšanu, patiesi dati jūk kopā ar nepamatotiem vispārinājumiem, kopainu noklusējot

Ilustrācija — Jcomp/Magnific

Joprojām pārejas periodā

Latvijā spēkā esošā trīs līmeņu pensiju sistēma sniedz iespēju mērķtiecīgi audzēt vecuma pensijas apmēru

Jānis Vēvers

Modelējam nākotni

Lai parādītu, cik svarīgi ir sākt ieguldīt laikus un izvēlēties atbilstošu finanšu plānu, analizējam trīs cilvēku uzkrājumus pensiju 2. līmenī un rēķinām, ciktāl tie var izaugt līdz prognozētajam pensijas vecumam

Spānijas kailgliemezis pirmoreiz Latvijā konstatēts 2009. gadā.

Kā apkaros Spānijas kailgliemežus?

Jaunais regulējums pašvaldībām liek ierobežot invazīvo Spānijas kailgliemežu izplatību, taču pienākuma izpildi ir grūti kontrolēt, un valsts finansējums šai cīņai šogad nav paredzēts

Ilustrtatīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā risināt Eiropas nepilngadīgo noziedzības problēmu?

Pieaugot jauniešu noziedzībai, dažas ES valstis vēlas pazemināt kriminālatbildības vecumu.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Eiropa spēj stāties pretī dronu apdraudējumam?

Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropā arvien biežāk ielido militārie droni, tāpēc ES plāno veidot pretdronu vairogu.

ARTE
Ilustratīvs attēls/ARTE

VIDEO: Vai futbols piedzīvo identitātes krīzi?

Aiz Pasaules kausa spožās fasādes slēpjas futbola pasaules tumšā puse

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Migrantu atgriešanas centri — risinājums vai pārspīlējums?

Lai paātrinātu izraidīšanu, ES plāno atļaut veidot migrantu atgriešanas centrus ārpus savām robežām.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā cīnīties ar viltus speciālistiem estētiskās medicīnas nozarē?

Nelegālas botoksa klīnikas un injekcijas bez speciālista uzraudzības apdraud cilvēku veselību.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Cik korumpēta ir Eiropa?

Spānijā un Francijā politiķi stājas tiesas priekšā saistībā ar kukuļošanas skandāliem.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kā izglābt krīzē nonākušo muzeju nozari?

Arvien lielāks politiskais spiediens un mazāks publiskais finansējums apdraud Eiropas muzeju nākotni.

ARTE
Ilustratīvs attēls/ARTE

VIDEO: Vai Eiropa nespēj aizsargāt savu LGBTQ+ kopienu?

Lai gan Eiropas likumi kļūst arvien aizsargājošāki, uzbrukumi LGBTQ+ kopienai nebūt nav beigušies.

ARTE

Recenzijas

Izrādes horeogrāfes Elīnas Gediņas radītās dejas organiski izaug no situācijas un darbības, bet tajās nav nekāda sadzīviskuma. Publicitātes foto

Režisora Lielā talka

Valmieras teātrī iestudētās Skroderdienas Silmačos ir likumsakarīgs, tomēr līdz galam neveikts solis

Aivars Stranga. Latvija: liktenīgo lēmumu laiks. Okupācija. 1939—1940. LU Akadēmiskais apgāds, 2025.
Kirils Ēcis. te nu ir tā vasariņa. Neputns, 2025.
Vineta Skujiņa. Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā. Padomju okupācijas sekas 20. un 21. gadsimtā. Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2025.

Nozīmīgs pētījums

Ieva Zuicena, Domuzīme

Populārākie raksti