Mākslinieks iesācis jau trīspadsmito Ģertrūdes baznīcas gleznu. «Cilvēkiem patīk, viņi pērk un pat gaida rindā.» Foto — Evelīna Stiene
Brīvības un Ģertrūdes ielas krustojumā vienmēr valda rosība. Automašīnas un sabiedriskais transports cenšas savā starpā sadalīt joslas, ik pa laikam garām aiztraucas kāds ar elektroskrejriteni vai velosipēdists, bet gājēji skrien savās ikdienas gaitās, apstājoties tikai pie gājēju pārejām.
Vienā no krustojuma pusēm nereti var manīt arī kādu vīrieti, kurš, apkārt esošās kņadas neskarts, mierīgi sēž pie molberta, kas nostatīts iepretim Rīgas Vecajai Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajai baznīcai, un glezno. Garāmgājēji, kas, gaidot zaļo gaismu, novērš acis no mobilajiem telefoniem un vīrieti pamana, nereti pārsteigumā sāk viņu vērot. «Skatās, kā gleznoju, bieži vien arī grib aprunāties. Kāda meitene nesen mani pat uzaicināja uz Mākslas muzeju! Mēs arī aizgājām,» stāsta Klāvs Veinbahs (66).
