Krastošana un upošana ir gājiens pa neiezīmētu taku gar upes krastu, kas pieprasa uzmanības koncentrēšanu, bet pretī dod lielisku atpūtu, nodrošinot ķermeņa un prāta izkustināšanu
Kaut arī rudens būtība saka: ietinies segā un nelien laukā, ir jādara tieši pretējais — jādodas dabā, saka piedzīvojumu entuziasts Māris Resnis. Dabas atklāšana ir Māra hobijs, aizraušanās un arī profesija. Kad vien iespējams, viņš ne tikai pats iet dabā, bet arī aicina to darīt citus, veidojot dabas izzinātāju grupas.
Kā jau pieredzējis ceļotājs, Māris dabā ķer adrenalīnu — izvēlas samērā bīstamus piedzīvojumus, piemēram, kāpšanu kalnos, braukšanu ar laivām pa krāčainām upēm, taču nesmādē arī Latvijas dabas izzināšanu tā dēvētajā krastošanā vai upošanā. Kas tās tādas?
Pavisam vienkārši — pārgājiens gar upi pa neiezīmētu taku no viena krasta punkta līdz otram, kurā ietilpst gan pastaiga gar upi, gan gājiens pa tās gultni. Māris saka — staigāšana gar upes krastu var būt aizraujoša un piedzīvojumiem bagāta.
Ja kustas, nevar nosalt
«Redzot, ka ārā ir saulains, bet auksts laiks, vai vēss un lietains, cilvēki pat neapsver domu doties laukā. Es daru tieši pretēji — dabā vienmēr ir interesanti, vienmēr ir, ko darīt, un arī nosalt nevar, ja vien kustas,» uzsver Māris. Kustība, sevišķi Zoom laikmetā, ir ļoti nepieciešama, viņš uzskata.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.