«Mans kluss sapnis vienmēr ir bijis kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi,» saka Anita Rodiņa
Saeima 11. martā Satversmes tiesas tiesneses amatā apstiprināja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu. Par viņu balsoja 56 deputāti no Jaunās Vienotības, Attīstībai/Par!, Saskaņas un Zaļo un Zemnieku savienības, pret bija Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība.
22. martā tiešsaistē sarunājāmies gan par ideoloģizēto kandidātes vērtēšanas procesu, gan par konstitucionālās tiesas lomu demokrātiskā valstī, gan arī par jaunās Satversmes tiesas (ST) tiesneses nepiepildīto sapni kļūt par ārsti.
Jūs bijāt tiesneša palīdze pašā pirmajā ST sastāvā. Kā ir mainījusies tiesa un tās loma tiesu sistēmā un sabiedrībā kopš 1996. gada?
Viss ir ļoti mainījies! Labi atceros, kā tiesa sāka darbu. Neviens jau nezināja, no kura gala sākt. Ir ļoti būtiski mainījies ST metodiskais darbs, spriedumi ir kļuvuši nesalīdzināmi garāki un komplicētāki, ir vairāk argumentu. Otrkārt, kad sākām darbu, bijām burtiski daži cilvēki — seši tiesneši, palīgi un daži personāla cilvēki. Tagad tiesai ir ļoti spēcīgs atbalsta mehānisms.
Atceros to šoku, kad tika pasludināts pirmais spriedums. Pirmām kārtām jau politiķiem — ahā, ir tāda tiesa, kas var, kā tolaik teica, mūsu ilgi izstrādāto normu vienkārši atzīt par spēkā neesošu! Soli pa solim ST ir audzējusi savu pienesumu, kļūstot par ļoti ietekmīgu konstitucionālu institūciju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.