Filma Viesnīca «Diženā Budapešta» – ar bilžu grāmatas glanci par pagātnes melanholiju
Pirms 20 gadiem tolaik nevienam nezināmais Vess Andersons uzfilmēja 13 minūtes garu īsfilmu Bottle Rocket, kas 1996.gadā gādīgu producentu vadībā pārtapa pilnmetrāžas lentē. Filmas kases ieņēmumi bija traģiski, taču tā piesaistīja kritiķu un kinostudiju uzmanību, iekurbulējot vienu no Holivudas spilgtāko autoru karjerām. Tagad, šķiet, nav tādu kinozvaigžņu, kas negribētu strādāt pie Andersona, parakstoties filmēties savam statusam un spozmei pat neraksturīgi niecīgās lomiņās.
Šī iezīme raksturo arī režisora jaunāko, Stefana Cveiga romānu iedvesmoto darbu Viesnīca «Diženā Budapešta» – Andersona līdz šim gan vizuāli, gan noskaņas ziņā ambiciozāko filmu.
Hičkoks leļļu mājā
Lai gan košā un skrupulozi nostrādātā «leļļu mājas» estētika nekur nav pazudusi, Andersons savām filmām tik ierastās personiskās drāmas ir nomainījis pret vēsturisku, visaptverošu nostalģiju, kas apcer sen zudušu, cilvēcīgu, pozitīvi naivu un Otrā pasaules kara totalitārisma postu vēl neiepazinušu pasauli. Tajā cilvēki dzīvo ar vērienu, neaizmirstot labas manieres, pateicību un šķipsniņu parfīma pat tik ekstrēmos apstākļos kā bēgot no cietuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.