Aizas malā • IR.lv

Aizas malā

2
Pauls Raudseps

Valstu vadītāju samitā Briselē uz spēles likta Eiropas Savienība

Novembra pēdējā dienā Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs Oli Rēns Eiropas Savienības finanšu ministriem pateica: ir atlikušas 10 dienas, lai izglābtu eiro. Ja līdz ES valstu galotņu tikšanās noslēgumam 9.decembrī netiks pieņemts ticams plāns kopējās valūtas stabilizēšanai, apdraudēts ir ne tikai eiro, bet visas Eiropas Savienības pastāvēšana.

Esam pārāk tuvu liktenīgai robežšķirtnei. Pēdējo nedēļu laikā finanšu tirgi izrādījuši aizvien lielāku nervozitāti par jebkādiem aizdevumiem, kas denominēti eiro. Viena no pasaules lielākajām valūtu tirdzniecības firmām nesen pārbaudīja, vai tās programmas ir gatavas reģistrēt darījumus, teiksim, «jaundrahmās».  Novembra otrajā pusē līdzšinējai Eiropas nesatricināmajai finanšu klintij Vācijai parādījās pirmās plaisas – obligāciju izsolē tā spēja pārdot tikai nedaudz vairāk par pusi no izliktajiem vērtspapīriem sešu miljardu eiro vērtībā. Un pirmdien reitingu aģentūra S&P brīdināja, ka visām eirozonas valstīm draud kredītreitinga samazinājums gan augošās tirgus neuzticēšanās, gan politiķu nespējas dēļ vienoties ne tikai par īstermiņa risinājumiem krīzei finanšu tirgos, bet arī par ilgtermiņa risinājumiem eirozonas ekonomiskajai un fiskālajai pārvaldībai. Stāvokli vēl smagāku padara drūmā eirozonas ekonomiskā izaugsmes perspektīva un banku situācija, kas tuvākajā laikā neļaus tām nodarboties ar nozīmīgu kreditēšanu.

Nākamā gada pirmajā ceturksnī ne tikai vairākām krīzes iedragātajām valstīm, bet arī lielām bankām un uzņēmumiem jāpārdod parādzīmes daudzu miljardu eiro vērtībā, lai refinansētu agrākus aizņēmumus. Ja finanšu tirgi kādam no aizņēmējiem pieteiks «aizdevēju streiku» un nebūs gatavi par kaut cik pieņemamu cenu pirkt piedāvātās obligācijas, rezultāts būs bankrotu vilnis, kurš apdraudēs gan banku, gan valstu maksātspēju. «Glābjas, kas var» kļūs par vienīgo Eiropai kopējo ideju. Tiktu ieviesti ierobežojumi naudas kustībai pāri robežām, tiem sekotu citi kopējo tirgu graujoši lēmumi. ES faktiski beigtu pastāvēt. Tikai liela veiksme novērstu sociālu nemieru izcelšanos krīzes vissmagāk skartajās valstīs. Savstarpējo prasību un pārmetumu žults padarītu starptautiskās attiecības nebaudāmi rūgtas uz veselu paaudzi, ja ne ilgāk. (Jau tagad vācietis Horsts Reihenbahs, kas vada ES darba grupu Grieķijas finanšu pārraudzībai, Atēnās guvis iesauku Trešais Reihenbahs, un Francijā opozīcijas sociālistu politiķi sākuši kurināt pretvācisku noskaņojumu.) 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu