Grozījumi izdarīti,ņemot vērā mūsdienās pastāvošos apdraudējumus
Militāra uzbrukuma gadījumā Valsts prezidentam nekavējoties būs jāpieprasa NATO atbalsts. Tā ceturtdien galīgajā lasījumā nolēma Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus Nacionālās drošības likumā. Savukārt pieņemtie grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” dod iespēju nosūtīt mūsu karavīrus dalībai starptautiskajā operācijā, ja palīdzību lūgs valsts, kas nav NATO vai ES dalībvalsts. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus arī Nacionālo bruņoto spēku likumā, ziņo LETA.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) iepriekš norādīja, ka pašreizējos likumus nepieciešams stiprināt un papildināt, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos apdraudējumus, ar kuriem Latvija saskaras kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, piemēram, pēdējā laika notikumus Ukrainā un plašākā reģionā, informēja Saeimas Preses dienestā.
Kā skaidro likumu grozījumu autori Aizsardzības ministrijā, šādas izmaiņas bija jāveic, lai valsts augstākās amatpersonas un atbildīgās iestādes militāru draudu gadījumā spētu efektīvi aizsargāt iedzīvotājus no apdraudējuma situācijas un tās sekām. Turklāt pašlaik nav vienotas kārtības, kā nacionālā līmenī pieņem lēmumus par NATO iesaistīšanos starptautiskas krīzes risināšanā un jaunas operācijas sākšanu.
Nacionālās drošības likuma grozījumi nosaka, ka prezidentam turpmāk arī būs jāpieņem lēmums par mūsu valsts nostāju, ja cita NATO dalībvalsts pieprasītu šīs starptautiskās organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu.
Regulējumā papildināta arī Ministru prezidenta kompetence, paredzot, ka viņam būs jālemj par NATO konsultāciju pieprasīšanu, ja tiks apdraudēta valsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Savukārt, konsultējoties ar ārlietu un aizsardzības ministru, premjerministram būs jālemj par Latvijas nostāju, ja tiks veidota NATO starptautiska miera nodrošināšanas operācija.
Komentāri (22)