Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts.

Ja iepriekš īpašumtiesības bieži tika uztvertas kā pašmērķis, tad šobrīd arvien vairāk cilvēku izvērtē elastību un mobilitāti. Ģeopolitiskā nenoteiktība šo tendenci tikai pastiprina. Īre šādā kontekstā piedāvā lielāku brīvību un spēju pielāgoties dažādajām dzīves situācijām. Arī mūsu pieredzē redzam, ka cilvēki, piemēram, īrē gadu un bez īpaša iemesla pārceļas citur, sekojot dzīves ritmam un tam, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.

Izglītības eksperti aizvien vairāk uzsver, cik būtiska ir skolas nozīme, domājot par bērnu un jauniešu gatavību studijām, karjerai un dzīvei kopumā. Mūžizglītība kļūst aizvien svarīgāka un kā sabiedrība sākam apzināties – mūsdienās jāmācās visu mūžu, ne tikai skolā, un arī šodienas skolēniem ir jābūt tam gataviem.

Atalgojums ir būtiska mūsu darba dzīves sastāvdaļa, tā ir ne tikai atlīdzība par paveikto darbu, bet vienlaikus arī simbols tam, kā mūs novērtē darba devējs. Liela daļa no mums kādreiz sev uzdevuši jautājumu – vai mana alga ir “pareiza” jeb atbilstoša ieguldītajam darbam, tirgum, kā arī kolēģu atalgojumam? Taču daudz retāk uzdodam jautājumu, vai tā šķiet taisnīga? “Pareizs” un “taisnīgs” atalgojums nav viens un tas pats, un izpratne par šo jēdzienu atšķirību var būtiski ietekmēt darbinieku apmierinātību un lojalitāti darba devējam.

Jānis Endziņš, Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājsGandrīz 15 gadus vadot lielāko Latvijas uzņēmēju biedrību — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru —, gan no uzņēmēju apt

Psihiskās veselības nozīme Latvijā pieaug, pieprasījums pēc palīdzības trauksmes, depresijas un izdegšanas gadījumos strauji pieaug, bet mēnešiem garās rindas pie speciālistiem kļūst par nopietnu risku sabiedrībai. Pieprasījuma pieaugums garīgās veselības aprūpē prasa steidzamus un sistēmiskus risinājumus un bez mērķtiecīgas valsts, izglītības un veselības aprūpes sadarbības kvalificētu speciālistu trūkumu un rindas mazināt nebūs iespējams.

Latvijā izglītība joprojām nereti balstās uz faktu iegaumēšanu un eksāmenu rezultātiem. Tas dod pamatu, bet bieži neiedod prasmi šīs zināšanas izmantot dzīvē. Rodas loģisks jautājums – vai mēs jauniešus gatavojam eksāmeniem vai dzīvei un karjeras izaugsmei? Profesijas, kas vēl nesen šķita “drošas”, pazūd vai krasi mainās. Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta straujā attīstība, kā arī pieaugoša globālā konkurence norāda uz  vienu – jaunietim vairs nepietiek tikai ar pareizo atbilžu zināšanu.

Pieaugot drošības politikas neparedzamībai, pakāpeniski turpina drupt uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība un sadarbības sistēma. Tomēr 2025. gadā izaugsme ASV un pārējā pasaulē bija labāka, nekā gaidīts, secināts SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā “Nordic Outlook”. Ekonomika auga neskatoties uz kariem un konfliktiem, kā arī spītējot ASV prezidenta D. Trampa politikai un uzbrukumiem Federālo rezervju sistēmas (FRS) neatkarībai. Izaugsmi veicināja spēcīgs darba tirgus (lai gan ASV tas vājinājās), augoši mājsaimniecību ienākumi, investīcijas aizsardzībā, infrastruktūrā un drošībā (Eiropā) un tehnoloģijās (ASV). Izaugsmei par labu nāca arī ekspansīvāka ekonomikas politika un atviegloti finanšu nosacījumi. ASV guva labumu arī no Baltā nama īstenotās deregulācijas politikas.

Migrācijas jautājumi arvien biežāk izvirzās sabiedriskās diskusijas priekšplānā, un tieši arī tādēļ migrācijas tēma arvien biežāk tiek izmantota politiķu retorikā, jo tas ir viegli manipulējams, polarizējošs temats, kurā vienkārši paust nostāju. Taču ar nostājas paušanu vien nepietiek, lai analizētu migrācijas dēļ radītos izaicinājumus un piedāvātu pragmatiskus, reālus risinājumus.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā piedzima aptuveni 11 400 jaundzimušo, kas ir par apmēram 1 170 bērniem mazāk nekā 2024. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā dzimstības līmenis Latvijā turpina konsekventi samazināties un atsaukšanās uz to, ka šī problēma ir aktuāla visā Eiropā, nav atbilde.