Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju.

Pēdējās desmitgadēs sabiedrības finanšu pratība ir būtiski pieaugusi, tajā skaitā zināšanas par apdrošināšanas nozari. Tomēr joprojām dominē vēlme pēc “ātrākā, lētākā un labākā” risinājuma, kas bieži objektīvi nav iespējams un diemžēl parasti notiek uz kvalitātes rēķina.

Ziņojumu plūsma par pedofiliju un bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem internetā strauji pieaug, bet likumpārkāpēju paņēmieni kļūst arvien izsmalcinātāki – talkā tiek ņemtas jaunākās tehnoloģijas un bagāta izdoma, lai slēptu pēdas.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 16. aprīlī atbalstīja rūpīgā analīzē balstīto likuma normu, ka partijām, kas grib piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt vismaz vienam tūkstotim biedru, ne pieciem simtiem kā tagad.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust animācijas filma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots.

Pašlaik Ekonomikas ministrijā ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem norit sarunas par patvertņu būvnormatīviem, kas paredz katrā jaunajā mājokļu projektā īpašas patvertnes izbūvi.

Eiropas Savienības (ES) zaļo mērķu sasniegšanā liela nozīme ir plastmasas pārstrādei, un dalībvalstīm jārēķinās ar aizvien stingrāku regulējumu.

Atjaunīgās enerģijas (AE) projektu attīstība ir būtiska Latvijas nacionālā klimata plāna un enerģētikas stratēģijas sastāvdaļa, uz kuru Latvijas valsts paļaujas Eiropas Savienības (ES) uzstādīto klimata mērķu sasniegšanā.

Ikgadējā ANO ziņojumā par pasaules laimi (World Happiness Report) Latvija kopš pērnā gada noslīdējusi no 46. uz 51. vietu, Igaunija – no 34. uz 39. vietu, bet Lietuva pakāpusies no 19. uz 16. vietu. Eksperti skaidro, ka sabiedrībās, kur valda rūpes un solidaritāte, kā arī uzticēšanās valdībai un politikas veidotājiem, laimes indekss ir vienmērīgs un augstāks.

Kāpēc ASV tarifu kari, iespējams, ir tikai pirmā zalve garākā kaujā? Daudzi pamatoti kritizē ASV prezidenta Trampa administrācijas neveiklo un juceklīgo tarifu karu, cerot, ka ASV nāks pie prāta un atgriezīs nu jau zudušo brīvas preču un kapitāla plūsmas pasauli. Tas nenotiks, jo esošā pasaules sistēma nevarēja turpināties un tai bija jāmainās.