Juris Martins. Publicitātes foto
Kamēr prezidents Tramps klaji simpatizē Putinam un pazemo Ukrainu, Amerikas latvieši "klusē".
Ukrainas cīņa pret Krievijas agresiju un par savas valsts neatkarību un brīvību ir arī par mums un mūsu brīvību. Putins un viņa režīms ir tiešais apdraudējums Latvijas suverenitātei un brīvībai.
Šķietami, ka ASV prezidents, kurš klaji simpatizē Latvijas drošības lielākajam apdraudējumam un ar savu rīcību norāda, ka viņš varētu arī nodot Latviju, būtu izraisījis lielu neapmierinātību un nosodījumu to cilvēku vidū, kuri sevi saista ar Latviju un uzskata par daļu no tās. Tomēr, skatoties uz ASV latviešu organizāciju darbību, tā nav. Tikai ikreizējās atbalsta akcijas Ukrainai, bet nekādas kritikas pret esošo ASV valdības kursu. Uzskatu, ka kopienai, kas ir cēlusies no bēgļiem, būtu arī jābūt nosodošai pret pretbēgļu politiku, ko īsteno Trampa administrācija.
“Amerika pirmajā vietā! Kur paliek Latvija?”
Amerikas latviešus, kā pašu ASV sabiedrību, ir ietekmējušas ASV politikas tendences, īpaši ASV labējo radikalizācija un atbalsts Trampam. Zīmīga Amerikas latviešu daļa vēsturiski ir bijuši ilggadēji republikāņu partijas piekritēji.
Man pašam ir radi ASV (pēcteči Otrā pasaules kara bēgļiem un viņu radi). Daļa no viņiem ir ilggadēji republikāņu atbalstītāji un tagad arī klaji Trampa atbalstītāji. Trampa nostāja pret Putinu un Ukrainu nav mainījusi viņu atbalstu Trampam. Ar kādu no viņiem esmu pat strīdējies Facebook "labākajās" tradīcijās.
Daļa ASV latviešu arī tāpat kā pārējie amerikāņi ir pakļāvušies ASV labējās propagandas mašinērijai un dedzīgi iestājas par Trampa un republikāņu partijas kursu, neskatoties uz realitāti arī tajā, kas skar Latvijas un Eiropas drošību. Protams, ka tas daļēji ir saprotams, jo kopiena integrējas ASV sabiedrībā, un viņi ir vairāk "amerikāņi", nevis "latvieši".
“Putins ir viens no mums”. ASV galēji labējo simpātijas pret Putinu
Viens no acīm redzamākajiem iemesliem, kāpēc Amerikas latviešu organizācijām būtu jānostājas pret ASV galēji labējiem, ir galēji labējo senās simpātijas pret Latvijas drošības un brīvības galveno apdraudējumu: Putinu un viņa režīmu Krievijā. ASV galēji labējiem Putins ir līderis, kas iestājas par “kristīgām” un “tradicionālajām” vērtībām, kuras ir pakļautas graujošā liberālisma uzbrukumam[i].
2013. gadā Patriks Bjukenans (Patrick Buchanan), viens no vadošajiem paleokonservatīvisma (paleoconservatism) ideoloģijas nesējiem, savā rakstā Vai Putins ir viens no mums? (Is Putin One of Us?) raksturoja Vladimiru Putinu kā sabiedroto, viņaprāt, 21.gadsimta noteicošā konfliktā, kur “konservatīvie un tradicionālisti katrā valstī cīnās pret multikulturālās un transnacionālās elites kaujiniecisko sekulārismu”[ii]. 2014. gadā saistībā ar Vladimira Putina režīma vēršanos pret LGBTIK kopienu un “geju propagandas” nepilngadīgo vidū aizliegumu, Franklins Grehems (Franklin Graham), pazīstamais amerikāņu evaņģēlists, cildināja Putinu par “savas valsts bērnu pasargāšanu” no “kaitējošās” geju un lesbiešu “ietekmes” un nosauca Krieviju kā labu paraugu šajā jautājumā[iii]. Vairākas ASV galēji labējā un labējā politiskā spārna organizācijas un personības iestājās par Putinu, kad 2013. gadā Krievijas varas iestādes vērsa kampaņu pret LGBTIK kopienu[iv].
Izteikts atbalsts Putinam ir nācis no ASV galēji labējiem arī pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Galēji labējie ieņēma Krievijas pusi un cildināja to kā paraugu cīņā pret sociāli liberālu, progresīvu politiku un kultūru[v].
Krievija galēji labējiem simbolizē “veiksmes stāstu”: valsts, kas demonstratīvi apspiež LGBTIK kopienu, deklarē “kristīgās vērtības” un iestājas, viņuprāt, par “tradicionālo” jeb “dabīgo” hierarhiju sabiedrībā. Putins viņiem ir ideoloģijas nesējs un sabiedrotais. Šķietami, ka kustība, kas cildina Putinu, būtu pelnījusi nosodījumu no ASV latviešu kopienas organizācijām, bet, kā redzam, tas nenotiek.
Tramps ─ cilvēks ar ideoloģisku pasaules skatījumu
Trampam ir galēji labējs priekšstats par pasauli - kādai tai ir jābūt. Trampa retorika un politiskie paziņojumi skaidri norāda, ka viņam ir galēji labēji un ekstrēmi uzskati.
ASV un pasaules vēstures pētnieks un profesors Tomass Zimmers (Thomas Zimmer), kas līdz 2025. gada vidum bija arī Džordžtaunas universitātes (Georgetown University) pasniedzējs, uzskata, ka Trampu var definēt, kā fašistu. Trampa politiskajā retorikā un paziņojumos ir vairākas fašisma ideoloģijas pazīmes. Zimmers raksturo Trampa ideoloģiju kā “specifiski 21. gadsimta amerikāniska fašisma versiju”. Zimmers secina, ka Tramps ir fašists, kas ir labējo koalīcijas vadītājs, un ASV galēji labējie ir ieņēmuši vadošo lomu ASV konservatīvisma un labējā spārna politikā[vi].
Tramps ir autokrāts, kurš saredz citus autoritārus režīmus kā veiksmīgus paraugus. Viņš ir vairākkārt izteicis cildinājumus diktatoriem un autoritāriem līderiem, ieskaitot, Vladimiru Putinu. Tramps saskata viņos spēcīgus un veiksmīgus līderus. Pēdējās ASV prezidenta vēlēšanas kampaņas laikā Tramps paziņoja, ka Vladimirs Putins, Kims Čenuns, Sji Dzjiņpins un Viktors Orbāns ir “savas spēles augšgalā”[vii].
Tramps ir cilvēks ar galēji labēju redzējumu par pasauli un viņam ir izteiktas simpātijas pret diktatoriem un autokrātiem, kuros viņš saskata veiksmīgus paraugus, kā būt “spēcīgam” līderim. Trampa vīzija ir pasaules kārtība, kas ir apdraudoša Latvijas drošībai un neatkarībai.
“Izolacionisms”, imperiālisms, atteikšanās no liberālās pasaules kārtības
Trampu un viņa kustību ar lozungiem “Amerika pirmajā vietā!” (America First!) attiecībā uz ASV ārpolitiku mēdz dēvēt par izolacionisku, kas mērķē uz ASV “izolēšanos” no starptautiskajām attiecībām un neiesaistīšanos citu reģionu notikumos. Tomēr šī interpretācija nav līdz galam pareiza, jo Tramps un arī citi ASV galēji labējie nav par pilnīgu ASV iesaistes pārtraukšanu, bet gan par citu veidu, kā ASV veidot savu ārpolitiku. Ratgersa universitātes (Rutgers University) vēstures profesore Dženifera Mitelštate (Jennifer Mittelstadt) raksturo, ka jautājums nav par iesaistīšanos vai nē, bet gan, kādos veidos iesaistīties[viii].
Sākotnējā America First kustība 20. gadsimta 30. gados bija pret ASV iesaisti cīņā pret Hitleru un viņa režīmu Eiropā. America First nebija vienīgi par pretošanos ASV iesaistei Otrajā pasaules karā, bet gan par ASV nepiedalīšanos “liberālā” pasaules kārtībā un “demokrātijas izplatīšanā”. Šīs kustības piekritēji uzskata, ka ASV ir jābūt hegemonam Rietumu puslodē. ASV galēji labējie paleokonservatīvie sen vēlas atgriezties pie šīs America First doktrīnas[ix]. Vēlāk pēc Otrā pasaules kara un Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) izveides, ASV galēji labējie iestājās pret ANO, tās lomu un ASV iesaisti ANO, kā arī pret dekolonizāciju, kas tika dēvēta par kustību pret “internacionālismu”, kas arī balstījās arī rasismā. “Internacionālisma pretinieki” saskatīja ANO kā mehānismu, kuru “Āfrikas-Āzijas” bloks izmanto, lai dominētu pār ASV, un dekolonizāciju kā rīku “Āfrikas-Āzijas” bloka dominancei[x]. Galēji labējie ir pret likumos balstītu pasaules kārtību un tās institūcijām.
Trampa paziņojumi, ka ASV jākontrolē Panamas kanāls, jāanektē Grenlande un arī Kanāda, apliecina, ka Tramps ir vērsts uz ASV imperiālismu un uzskata, ka ASV ir jābūt lielvarai, kas dominē savas zemeslodes pusslodē. ASV galēji labējie reaģēja ar sajūsmu (daži pat ar fanātismu) Trampa vēlmei pēc ASV teritoriālās ekspansijas.
Panamas kanāla kontrolēšana ir bijusi radikālā labējā spārna vēlme kopš pagājušā gadsimta 60. un 70. gadiem, kamēr ideja par Kanādas un Grenlandes aneksiju ir bijusi ideja starp vēl radikālāk noskaņotiem (Patriks Bukenans minēja to kā daļu no sava “amerikāņu sapņa”). Trampisms sola atjaunot Amerikai savu “zudušo” slavu, kas ietver ASV agresīvāku dominanci tur, kur tas tiek saskatīts kā nepieciešamība[xi]. Vērts arī pievērst uzmanību, ka Tramps ir vairākkārt slavējis bijušo ASV prezidentu Viljamu Makinliju (William McKinley) kā izcilu prezidentu, kura laikā ASV piedzīvoja uzplaukumu. Makinlijs bija pamatlicējs amerikāņu imperiālismam 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā[xii].
Kaimiņu suverenitātes ignorēšana iekļauj arī militāro agresiju pret kaimiņiem. Kamēr agresīvi paziņojumi attiecībā uz Panamas kanālu un Grenlandi ir uzmanības centrā, draudēt ar agresiju nav jaunums. Vairāki republikāņi ir izteikuši atbalstu idejai, ka ASV ir jāpielieto militārais spēks Meksikā bez Meksikas piekrišanas. 2024. gada republikāņu prezidenta nominācijas priekšvēlēšanu kampaņā Floridas gubernators Rons Desantiss (Ron DeSantis) solīja ASV militāro spēku operāciju Meksikā[xiii]. Priekšvēlēšanu kampaņā Tramps izteica atbalstu idejai pielietot militāru spēku Meksikā, ko viņš izteica kā draudu Meksikas valdībai, ja viņi “nespēs kontrolēt situāciju”, ASV būs gatava pielietot militāro spēku[xiv]. Tramps esot vēlējies savas pirmās prezidentūras laikā, izmantojot militāro spēku, veikt uzbrukumus narkotiku karteļiem Meksikas teritorijā. Pašreizējā administrācija liek pamatus, kas dos Trampam iespēju dot pavēli militārajām operācijām Meksikā. Trampa jaunā administrācija ir noteikusi vairākus narkotiku karteļus kā “teroristu organizācijas”, kas var būt pirmais solis uz militāra spēka pielietošanu. Arī Trampa administrācijas pārstāvji izteikuši gatavību izmantot militāro spēku Meksikā[xv]. Nesankcionēta militārā operācija nozīmē tiešā veidā agresiju un Meksikas suverenitātes pārkāpšanu, kas ir starptautisko likumu normu rupjš pārkāpums.
Trampa administrācija ir ieņēmusi nostāju pret Eiropas liberālo demokrātiju. ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss savā Minhenes runā pielīdzināja Eiropas Savienību tirānijai (Padomju Savienībai), apvainoja Eiropu, ka tā atkāpjas no demokrātijas un brīvības vērtībām, un iestājās par galēji labējām partijām, kuras vēlas panākt vienotas Eiropas un demokrātijas demontāžu[xvi]. Venss savā runā skaidri norādīja, kurā pusē ASV Trampa administrācijas vadībā nostājas. Eiropa un tās liberālā demokrātija nav ASV sabiedrotais, bet gan pretinieks.
Imperiālisms un tā loģika, ka lielvaras var dominēt pār saviem vājākiem kaimiņiem, atklāts riebums pret liberālo demokrātiju un tās vērtībām ir kopsaucēji Trampa un Putina pasaules redzējumā. Atgriešanās pagātnē, kur lielās impērijas noteica pasaules kārtību, ir simpatizējoša ideja viņiem abiem. Pagātne, kur Latvija tika okupēta un tās cilvēki tika nežēlīgi represēti.
Klusums un pašcenzūra
Jaunās Trampa vadības laikā ASV ir manāma virzība uz autoritārismu un cenzūru, kā arī tieksme uz pašcenzūru. Trampa administrācija tiešā viedā grauj demokrātiskas valsts institūcijas, draud represēt politiskos konkurentus un cenšas ierobežot kritiku, kas tiek vērsta pret administrācijas darbībām un politiku. Vairāki uzņēmumi sākuši sevi arī ierobežot un censties neiet konfliktā ar ASV valdību. Šāda tieksme uz pašcenzūru ir saskatāma arī mūsu diasporas organizācijās.
Nevar argumentēt, ka ASV latviešu organizācijas vienmēr ir uzstājīgi “ārpus politikas”. 2021. gadā Amerikas Latviešu Apvienība (ALA) bija pret homofobiskajiem aicinājumiem tolaik grozīt Satversmi, lai noliegtu viendzimuma pāru ģimeņu tiesisko atzīšanu[xvii]. Amerikas latviešu jauniešu organizācija (ALJA) arī ir bijusi samērā politiski aktīva. Tā ir ieņēmusi pozīcijas politiskos jautājumos, piemēram, izteikusi atbalstu LGBTIK kopienai[xviii] un tās tiesībām (arī Latvijā[xix]). Šis norāda, ka ASV latviešu organizācijas bija spējīgas iestāties ar skaidru pozīciju, kas ir nepatīkama konservatīvajiem.
Taču tās par Ukrainu iestājās, bet nenosodīja Trampa un republikāņu politiku, kad tā tiešā veidā kaitē Ukrainai un Eiropai. Vērts piefiksēt, ka abas pēdējā laikā, kopš ASV ir labējā autoritāra federālā valdība, kas aktīvi vēršas pret LGBTIK kopienu, par LGBTIK kopienu vairs nav iestājušās, kas arī liecina, ka tās nespēj pārstāvēt visu latviešu kopienu (ASV latviešu kopienā ir arī LGBTIK kopienas pārstāvji).
“Vēsturisks paradokss”. Pretruna, kurai esam liecinieki
Kopiena, kas cildina sevi, ka tā Latvijas okupācijas laikā kopa latviešu kultūru un bija par Latviju, tagad ir pasīva un nespējīga. Kopiena, kas cēlusies no bēgļiem, kuri bēga no okupācijas, tagad ir atbalstoša un pretimnākoša cilvēkam, kura darbība kaitē Latvijas drošībai un visa līdzšinējā darbība liecina, ka viņš varētu veicināt iespējamu kārtējo Latvijas pakļaušanu, ja, nedod Dievs, mēs nonāktu tādā situācijā.
Vai tiešām šausmīgākais scenārijs būs pietiekams iemesls, lai ASV latviešu organizācijas saņemtos nosodīt Trampu? Diemžēl rodas iespaids, ka, iespējams, tikai tas varbūt atvērs acis un pamudinās rīkoties.
Kādam ir jābūt latvietim? Komformistam vai aktīvistam?
Amerikā pie varas nācis autoritārs galēji labējo kustības līderis, kas gan grauj ASV demokrātiju, gan ar savu ārpolitiku apdraud Latviju. Amerikas latviešu kopienai un tās organizācijām ir jāizdara izvēle: būt klusiem komformistiem, kas noskatās, kā tiek grauta ASV demokrātija un kā ASV ārpolitika kļūst par risku Latvijas drošībai, vai skaļiem aktīvistiem, kuri kā amerikāņu patrioti iestājas par demokrātiju un kā latvieši, kuriem rūp Latvija, ir pret ASV ārpolitiku, kas kaitē Latvijai? Manuprāt, atbildei vajadzētu būt pašsaprotamai.
Latviskumam nav jābūt tikai latviešu valodas kopšanai un kultūras pasākumu rīkošanai, bet arī vērtību un ideālu uzturēšanai, kuru centrā ir demokrātija, cilvēka cieņa un cilvēktiesības, kā arī brīva un demokrātiska Latvija.
Autors studē starptautiskās attiecības, politiku un tiesības Rīgas Juridiskajā augstskolā, Progresīvie
[i] Thomas Zimmer, “America’s culture war is spilling into actual war-war”, The Guardian, March 4, 2022,
[ii] Patrick Buchanan, "Is Putin One of Us?", 2013,
[iii] Kevin Eckstrom, "Franklin Graham: Putin is better on gay issues than Obama", The Washington Post, March 14, 2014,
[iv] Luke Brinker, "Right-Wing Media Act As Russia's PR Agents In Anti-Gay Crackdown", Media Matters for America,
[v] Tess Owen, "US Extremists Have Picked a Side in Ukraine: ‘Lol Putin Is Brilliant’", Vice News, February 25, 2022,
[vi] Thomas Zimmer, “Donald Trump, American Fascist”, October 16, 2024,
[vii] Praveena Somasundaram and Frances Vinall, "Trump again praises authoritarian leaders at Bronx rally", The Washington Post, May 24, 2024,
[viii] Jennifer Mittelstadt and Quinn Slobodian in conversation, "Globalism, Sovereignty, and Resistance", The History & Political Economy Project, November 18, 2024,
[ix] Thomas Zimmer, "Navigating the Nonsense and Propaganda of Clownish Authoritarianism", January 9, 2025,
[x] Jennifer Mittelstadt and Quinn Slobodian in conversation, "Globalism, Sovereignty, and Resistance", The History & Political Economy Project, November 18, 2024,
[xi] Thomas Zimmer, "Navigating the Nonsense and Propaganda of Clownish Authoritarianism", January 9, 2025,
[xii] Asma Khalid, "Why Trump loves former President McKinley so much", National Public Radio, February 3, 2025,
[xiii] Haley Britzky, "DeSantis said he would send Special Forces after the cartels in Mexico as president. Can he do that?", CNN, August 26, 2023,
[xiv] Zack Beauchamp, "Trump proposed bombing Mexico and it somehow wasn’t a big story", Vox, July 29, 2024,
[xv] International Crisis Group, "U.S. Military Action in Mexico: Almost Certainly Illegal, Definitely Counterproductive", February 20, 2025,
[xvi] Alex Marquardt, Christian Edwards, Steve Contorno and Michael Williams, "Vance turns on European allies in blistering speech that downplayed threats from Russia and China", February 14, 2025,
[xvii] Amerikas Latviešu Apvienība, ALA Open Letter to Saeima in Objection to Proposed Changes in the 110th Article of the Constitution, January 29, 2021,
[xviii] Amerikas Latviešu Jauniešu Apvienība, Instagram ieraksts "Priecīgu Praida mēnesi!", 14 June 2023,
[xix] Amerikas Latviešu Jauniešu Apvienība, Instagram ieraksts "ALJAs nostāja par NA priekšlikumu Satversmes grozījumam", 15 January 2021,