Foto - Ieva Leiniša, LETA
Atkal nedienas elektropārvades sistēmā. Šoreiz Čehijā. Uz vairākām stundām daudzos apgabalos nav elektroapgādes. Prāgā apstājušies metro. Varam iedomāties to nervozitāti un zaudējumus, ko šādas situācijas rada.
Kāpēc tā notiek un arvien biežāk? Viens no cēloņiem ir - ja pārāk liels īpatsvars no kopējās elektroenerģijas ražošanas jaudas ir no saules (SES) un vēja (VES). Analītiķi kā drošu jaudu no SES un VES ir ieteikuši, ka tai jābūt tikai līdz 13% no kopējās uzstādītās elektroenerģiju ģenerējušās jaudas. Ja ir vairāk, tad ir nepieciešami arvien lielāki līdzekļi, lai radītu pietiekamas balansēšanas jaudas (no šāgada 1.jūlija visiem klientiem rēķinos būs konkrētas summas, kas jāmaksā par balansēšanu), akumulācijas iekārtas vai starpsavienojumi ar kaimiņiem, kā arī investīcijas elektrotīklos, lai varētu ātri reaģēt uz VES un SES ļoti nestabilo elektroenerģijas ražošanu un salāgošanu ar patēriņu.
“Jānoķer” frekvence 49,8-50,2 Hz robežās. Ja tas neizdodas, tad arī rodas traucējumi elektroapgādes sistēmās, jo automātiski tiek atslēgtas vai pieslēgtas ģenerējošās jaudas.
Labs jautājums ir, kuras jaudas tiek atslēgtas vai pieslēgtas? Latvijā tādas problēmas pašreiz nav, bet simptomi jau parādās. Pašreiz SES jauda ir 740 MW un VES 137 MW vai ~ 23% no kopējās uzstādītās jaudas. Pašreiz VES un SES jauda var svārstīties no 0 līdz 877 MW. Elektrotīklu operatori jau tagad saka, ka ar bažām sagaida saulainas dienas. Kāpēc?
Latvijā ikdienas elektroenerģijas patēriņam nepieciešamās jaudas svārstības ir no ~ 500 MW līdz ~ 900 MW. Dienas vidū ~ 750 MW. Tas nozīmē, ka jau tagad SES dienas vidū var nodrošināt patēriņu un citi ražotāji TECi, HESi, VESi, koģenerācijas katlumājas nav jādarbina (~3000 MW), ja nevaram elektroenerģiju pārdot kaimiņiem vai noglabāt akumulācijas iekārtās.
Bet kāda paredzēta elektroenerģijas ražošanas nākotne? To interesenti var izlasīt šogad 3.jūnijā Ministru kabineta apstiprinātajā “Enerģētikas stratēģijā Latvija 2050”. Ir paredzēts izbūvēt VES līdz 5500 MW un SES līdz 2000 MW. Citas ģenerējošās jaudas nav paredzēts būvēt. Arī starp savienojumus ar kaimiņiem nebūvēs. Nozares profesionāļi atklātā vēstulē aicināja valsts vadītājus, lai uzdod Klimata un enerģētikas ministrijai pārstrādāt šo stratēģiju, jo saskatīja - ja realizēs šo stratēģiju, būs sagaidāmas nelabvēlīgas sekas Latvijas energosaimniecībā. Vienas no tām - neprognozējamo VES un SES elektroenerģijas ražošanas svārstību (0- 7500 MW) dēļ ir iespējami energosistēmas atslēgumi.
Bet tas nav viss. Pēc stratēģijā esošiem skaitļiem, Latvijā paredzēts attīstīt kopā ~ 10 500 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas, t.sk., VES- 5500 MW, SES - 2000 MW, (~ 70% no kopējās) starpsavienojumu jauda pašreiz ir ~ 2800 MW, akumulācijas iekārtu jauda nav norādīta. Patēriņam jauda nepieciešama no ~ 2000 līdz ~4000 MW.
Tas nozīmē, ka ir iespējamas šādas situācijas.
Pirmā. Kādā saulainā un vējainā vasaras dienas vidū ir iespējams sasniegt ražošanas jaudu tikai no VES un SES tuvu 7500 MW. Patēriņam vajag tikai ~ 2000 MW. Kur likt ~ 8500 MW jaudu? Kas būs tie, kuri neražos un pēc kādiem kritērijiem tos atslēgs? Cik ekonomiski tas būs?
Otrā. Kādā ļoti aukstā ziemas naktī, kad nepūš arī vējš, patēriņam nepieciešami ~ 4000 MW jaudas, t.sk., siltumenerģijas ražošanai (to paredz stratēģija) ~ 2000 MW. Elektroenerģijas ražošanas “bāzes” jauda ir tikai ~ 1500 MW. Uz kaimiņiem cerības mazas, tiem situācija līdzīga. Pietrūkst vairāk nekā 2000 MW. Kādas var būt sekas? Šādu jautājumu uzdevu diskusijas Latvijas enerģētikas restarts: kad beigsim importēt elektrību? dalībniekiem sarunu festivālā Lampa. Šķiet, ka diskusijas dalībnieki jautājuma būtību neuztvēra. Konkrēta atbilde netika sniegta.
Ko atbildēja? Interesenti ar to var iepazīties, ja noklausīsies festivāla Lampa skatuve Apgaismo 21.jūnija diskusijas plkst. 14 ierakstu no 41. min. līdz 48. min. Pēc diskusijas viens no dalībniekiem teica, ka reti jau kura stratēģija tiek īstenota. Kāpēc tad maldināt iespējamos elektroenerģijas ražošanas attīstītājus un iedzīvotājus?
Citā Lampas diskusijā Vai Latvijai nepieciešama enerģētiskā neatkarība? tika uzdots jautājums, kāpēc nav paredzēts attīstīt koģenerāciju, kā stabilu “bāzes” elektroenerģijas ražošanas avotu? Atbilde pārsteidza. Neviens to nav ierosinājis. Iznāk, ka tikai VES un SES attīstītāji ir pasūtījuši šo stratēģiju. Dīvaini. Par stratēģijas izstrādi autoriem samaksāti ~ 130 000 eiro. Vai tad viņiem nebija jāanalizē dažādi varianti un jāpiedāvā Latvijas situācijai visdrošākais un optimālākais attīstības scenārijs? Katlumājām Latvijas klimatiskajos apstākļos ir jāstrādā ~ 5000 stundas. Tās šajā laikā var ražot arī stabilu elektroenerģiju attiecībā ¼ elektroenerģija un ¾ siltumenerģija. Līdz ar to radot stabilu elektroenerģijas ražošanas “bāzes” jaudu ~ 500 MW. Kāpēc tas nav paredzēts?
Kāpēc visa nākotnes elektroenerģijas ražošana tiek balstīta uz ļoti svārstīgām VES un SES 0- 7500 MW jaudām?
Nozares profesionāļi par to arī ir uzrakstījuši atklāto vēstuli, lai sabiedrība zinātu, kādi var būt riski, ja īstenos šādu stratēģiju. Viņu viedoklis ir, ka tā ir jāpārstrādā! Stratēģijā vislielākā vērība jāvelta elektroenerģijas “bāzes” jaudu attīstībai. Jārada, vienam otru papildinot ar dažādām elektroenerģijas ģenerējošām jaudām un akumulācijas iekārtām, vienota Baltijas valstu droša energoapgādes sistēma, palielinot starpsavienojumu jaudas starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Jāveicina ražošana, jo citādi - kam tad tās jaudas vajadzīgas?
Autors ir siltumenerģētiķis