Miķelis Grīviņš. Publicitates foto
Daudzi pilsētnieki domā, ka lauki ir tālu un visa dzīvība notiek pilsētās. Jā, pilsētās ir vairāk iedzīvotāju – tā ir gan Latvijā, gan citviet Eiropā.
Taču vairums no tām dzīvošanai nepieciešamā – visi resursi, kurus mēs izmantojam celtniecībā, uzturam, enerģijas ražošanai, – nāk no laukiem. Tādēļ tas, kā veidosim pilsētu un lauku attiecības, kā nodrošināsim, ka lauki turpina plaukt, noteiks gan to, kā cilvēki dzīvos pilsētās, gan arī, kas kopumā notiks sabiedrībā. Pilsētnieki mēdz aizmirst, cik atkarīgi viņi ir no laukiem.
Lauki ir vieta, kur lielā mērā risināt daudzus mūsdienu lielos izaicinājumus – lauksaimniecības reformas, digitālo nevienlīdzību, demogrāfiskās izmaiņas un ar to saistīto pakalpojumu pieejamību, klimata pārmaiņas, u.c.
Ir svarīgi, lai lauki turpina būt pievilcīga vieta, kur dzīvot un strādāt
Ir stratēģiski svarīgi, ka lauki turpina būt apdzīvoti, un attiecīgi mums jāatrod atbildes, kā nodrošināt, lai kvalitatīvi pakalpojumi un iespējas cilvēkiem būtu pieejami neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Protams, iedzīvotāju blīvums ir pārāk nozīmīgs faktors, un atšķirības starp pilsētu un lauku piedāvātajām iespējām vienmēr būs.
Mūsdienu ekspektācijas Rietumu sabiedrībā par to, kas ir laba darba vide, iezīmē tādus aspektus kā brīvi izvēlēts darba laiks, iespējas strādāt no mājām, iespēja izpaust savu radošumu. Savukārt darbā lauksaimniecībā tu nonāc realitātē, ka lauks pats sevi neuzars un darbs būs jāveic noteiktā laikā. To nevarēs darīt attālināti. Tādā veidā lauksaimniecības piedāvātais darbs ir pretrunā ar darba ņēmēju gaidām.
Tāpēc lauku apvidu kontekstā jādomā gan par to, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt savā specialitātē attālināti, kam nepieciešams atbilstošs sakaru un digitālo risinājumu nodrošinājums, un jārisina tādi jautājumi, kā dzīvojamā fonda pieejamība, piekļūstamība un transporta savienojumu attīstība, mazinot plaisu starp dzīvi pilsētā un laukos. Tāpat digitālās un datu tehnoloģijas var radikāli pārveidot lauksaimniecību, palīdzot lauksaimniekiem strādāt efektīvāk un ilgtspējīgāk.
Pielāgoties klimata pārmaiņām lauksaimniecības nozarē
Pieļauju, ka pilsētu iedzīvotājiem klimata pārmaiņas ikdienā neliekas bīstamas, taču pēdējos gados piedzīvotie ekstrēmie laikapstākļi skaidri parāda, ka klimata krīze ir lielākais 21. gadsimta izaicinājums gan zinātniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Pētījumi rāda, ka pat tad, ja temperatūra ceļas tikai par pāris grādu desmitdaļām, sekas ir graujošas. Klimata krīze saasina starptautiskos drošības jautājumus, tieši mazina pārtikas drošību, palielina dažādu risku klātbūtni.
Klimata pārmaiņas ir jāpieņem par jauno realitāti – lielgraudu krusa un ilgstošs sausums vai nokrišņi pavasaros un vasarās arvien biežāk ietekmēs lauksaimniecības nozari. Pašlaik mums ir jārīkojas un jāmeklē tādi risinājumi, lai darbs lauksaimniecībā būtu ilgtspējīgs un efektīvs un lai tas neradītu vēl lielāku kaitējumu videi. To var panākt ar reģeneratīvās lauksaimniecības metodēm, atjaunojot augsnes bagātīgumu ar dabisko mēslojumu, virzoties prom no lielu monokultūru audzēšanas, u.c.
Lauku socioloģija ir aktuālāka kā jebkad
Tipiskās tēmas, domājot par lauku reģioniem, ir digitalizācija, nodarbinātība, dažādas lauksaimniecības formas, kopienu iesaiste, īpašumu atjaunošana degradētās teritorijās. Taču pētniecībā ir virkne tēmu, kas skatās uz jaunām lietām – pandēmijas ietekmei uz laukiem, LGBTQ kopienas lomu saimniecībās, spēļu lomu lauku pētniecībā vai mākslas nozīmi lauku revitalizācijā – šeit māksla nāk talkā zinātniekiem, lai vizualizētu problēmas nopietnību un pārliecinātu vietējās kopienas par nepieciešamajiem risinājumiem, ko piedāvā zinātnieki, lai uzlabotu situāciju.
Nākotnes lauki, kas ir ne tikai ilgtspējīgi, bet arī taisnīgi un iekļaujoši, būs Rīgas Stradiņa universitātē notiekošā Starptautiskā Eiropas Lauku sociologu asociācijas 30. kongresa centrālais jautājums. No 7. līdz 11. jūlijam pirmo reizi Baltijā tiksies vairāk nekā 400 lauku pētnieku no visas pasaules, lai dalītos pieredzē un pētījumos par iespējām, kā ļaut laukiem būt un plaukt.
Plašāka informācija par Eiropas Lauku sociologu asociācijas kongresu pieejama šeit.
Autors ir Rīgas Stradiņa universitātes sociologs un zinātnes profesors